Nu bet elementāri - tu esi nopircis izstrādājumu kurš satur tā darbamūžam domātu smēri un kuru apkopt nav paredzēts - tev vai nu bija pēc dažiem gadiem jāpērk jauns velosipēds, šito izmetot, vai arī šitas jābrauc līdz rumba izjūk un tad to jāizmet. Laipni lūdzam mūsdienu patērētāju sabiedrībā. Pats Shimano noteikti ir paredzējis rumbu izjaukts līdz tam līmenim kur no rumbas ir izņemts ārā mehānisms - tā saeļļošana paredzēta iemērcot traukā ar kaut kādu kosmosa eļļu [trauciņš + eļļa ko tajā ieliet, "eļļošanas komplekts" saucas, maksā kaut kādu sotaku, ja ne vairāk], bet ja kaut kas notiek, tad mehānisms jāmaina, tā ārdīšana nav paredzēta .
Velosipēdu pirmsākumos VISAS rumbas ar planetāro pārvadu bija ar eļļu iekšā - Sturmey Archer trijnieces bija ar sarežģītiem blīvslēgiem un eļļas ieliešanas nipeli. Kaut kādos septiņdesmitajos ražotāji pakāpeniski pārgāja uz "mūžīgu" smēri ražošanas ekonomijas dēļ tā paša iemesla dēļ kādēļ mašīnas pēdējo 20 gadu laikā palikušas sūdīgākas - pieaugušās pārticības dēļ cilvēkiem sāka palikt pohuj cik ilgi tas ričuks ies. Attiecīgi mūsdienās no rūpnīcas eļļa iekšā ir tikai tām rumbām, kurās ir iekšā tik liela zobratu kaudze ka smēre radītu pārāk lielus jaudas zudumus - bez tevis piesauktās Rohloff Speedhub vēl ir arī Shimano Alfine 700 [11 robu rumba], necik sen atpakaļ īpatnējais izstrādājums kas, ja nemaldos, saucas Pinion, arī laikam ir ar eļļu - vēl kaut kādu laiciņu atpakaļ kaut kāds Rohloff konkurents formējās, pieņemu ka tam arī varētu būt eļļa.
Uz 70 nē, bet 85 ļoti bieži.
1) Uz A ceļiem lielāka plūsma, sevišķi fūres
2) Uz mazajiem ceļiem notikušie CSNg mēdz arī nenokļūt statistikā... 
Ir nevis jāurbj kaut kādi caurumi, bet jāpārjauc rumba, jāsasmērē un visam pa virsu jāuzlej bik tomātkārbas eļļa. Lietošanā var noskrūvēt konusu reizi pa pāris gadiem lai to eļļu ielietu.
mmm, jā, tikai ir viena problēma - elektriskās kastes y tu noteikti rēķināji pēc sava elektrības tarifa - es tiešām nevaru iedomāties kā tu varēj dabūt līdzīgas izmaksas ja y būtu bijuši publiskie uzlādes punkti...
Pie Mendziņa dzīves stila izskatās ka viņa kurpju kaste ir lai viņš varētu kļūt par elektrisko kastu "ekspertu"
Pie 12,5v noteikti IR nepieciešams uzlādēt aķi. Man slinkums meklēt kādam uzlādes līmenim atbilst tas tavs spriegums, bet uzlādētam Ca aķim spriegums ir ne mazāks par 12,8v; ir pat gadījies redzēt kaut ko ap 13v.
Par 95%. Neesmu vēl iedziļinājies [man kaut kur mētājas tāds sildītājs, izcelts no B2 pastētes], bet dzirdēts pietiekami un diezgan ticami, par cik siltums tiek regulēts ar krānu, nevis ar klapi.
Vajag iepirkt B2 audī, tam ir interesants salona apsildes risinājums - no centra lūciņām nāk ārā āra gaiss neatkarīgi no tā, ko uzgriež lai nāk no citām lūciņām - varētu būt forša fīča ja nāk miegs, pūst aukstu gaisu sejā un siltu uz rumpi, pilnīgi žēl ka man tāds nav... :D
Tiešām? Man gan liekas ka tieši otrādi - tajos posmos nu apdzīšana būs jāveic pēc vāzes vidējā ātruma aprēķina, lietojot bremzi lai ierakstītos vidējajā ātrumā, neatkarīgi no tā, cik tās bremzes lietošana atbildīs drošai braukšanai - ja pēc sēņotāja nokošanas nāksies sadzēsties uz 70 lai neatrautos kvīti, tad tas arī notiks.
Nu un protams - pieņemot ka tādos posmos cepisti mazāk vazāsies un varēs nomest malā, tādos varēs riktīgi nostabilizēt ātrumu, paprovējot uz cik tad mašīna iet, pirms posma beigām nometot malā un pagaidot. Ja uz jūrmalenes to ieviesīs un tur attiecīgi pazustu cepisti, es nemaz neatteiktos no iespējas tur paprovēt, uz cik tad mans golfs īsti iet [divīti gan jau viņam būtu jāspēj] - zini kā, satiksmes drošības uzlabošanas un plūsmas ātruma nostabilizēšanas vārdā... 
Atmetot sarkasmu, tas viss ir buļļa sūds ko tu tur uzrakstīji. Atver acis un paskaties kā cilvēki brauc garām fočikiem kas ir uz šosejas uzstādīti, vai fočika priekšā notiek tas ko tu aprakstīji? Es varu pateikt ko es mēdzu tādu fočiku priekšā darīt - ar sakrustotām kājām, kruīzā uz ~97 kost nost sēņotājus, jo tā "nostabilizējas" plūsma - vidējā ātruma posmos būs tas pats, nu jā, tikai garākā posmā. Vairs neatceros kā bija kad uz tīnūženes tāds bija, bet tepat otrpus robežas netālu no Palangas viens tāds ir, tādā jocīgā vietā kuras ģeogrāfija un ātrumu ierobežojumi pirms tam liek domāt ka tur atļautais ir 70, lai arī reāli ir 90 [tb nav nekādu zīmju kas tos 70 prasītu] - tā nu tur kopš ir vidējā ātruma fočētāji tie kas čurā biksēs, to dara vēl izteiktāk un tie kas zina uz cik drīkst braukt, kā es, dabū taisīt aprēķinātākus un lēnākus apdzīšanas manevrus - vārdu sakot, fočētāji ļauj stabilizēt plūsmas ātrumu STARPĪBU uz lielāku un mazināt ātru apdzīšanu daudzumu vairāk uz tādām kur nesteidzīgi lien purnā. Kā tas uzlabo drošību, man nav ne jausmas, paskaidrosi? Man likās ka drošību uzlabo mazāka ātrumu starpība un īsāki apdzīšanas manevri, nevis otrādi...
"Es, ja godīgi, nesaprotu tos wanabī sportistus, kuri ar daudzātrumu MTB vai šosejniekiem, triko un pamperos, vai ar fiksīšiem brauc uz/no darba. "
Fiksītis ir stils, līdzīgi kā starp gulošajiem velosipēdiem būtu manis pieminētais Pitons :D
Pirmīt nebiju pamanījis pirmo teikumu - "uz parasta velo tu nelīdzenumus tomēr ar kājām amortizē". Uz parasta velosipēda es to nemēdzu darīt - priekš tam man parasti uz parasta velosipēda ir ādas ķeblis [ar pareizu formu] ar atsperēm, dēļ kā man nav paniskas bailes pret bedrēm sevis dēļ, jo bedres nav sāpīgas. Tur kur jānolec no kādas bordas vai kas tāds, jā, es pieceļos kājās un pārnesu svaru, bet tikai tāpēc lai velosipēds dabūtu mazāku pisaku, nevis sevis dēļ. Ērtam ķeblim manā velobraukšanas gadā bija arī atbilstošs rezultāts - ZIF 112-512 vaļējais rāmis vienkārši tika saliekts; sēdekļa stute saliecās pa to vietu kur tai piestiprināta augšējā truba - jo es esmu smags un pateicoties ērtam ķeblim no bedrēm un citām velosipēdu satricinošām vietām paniski nebaidos. Desnas 35 mm resnā sēdekļa stute arī pamanījās saliekties, lai arī knapi pamanāmi, tā paša iemesla dēļ - jo uz 25 kmph ieskriet uz grants veļasdēlī, tā ka ausīs rīb, nav sāpīgi.
Trīsritenim ķeblis man ir par tēmu, kāda nošpikota no profesionāliem gulošo velosipēdu būvētājiem - no garām mašīnas drošības jostām. Tādējādi ķeblis, tāpat kā parastā velosipēda ādinieks, pielāgojas braucēja formai, jo siksna nostaigā tā lai posmi būtu vienādi iespriegoti - kratīšanās kā uz viena tā otra būtu sāpīga ja forma būtu nepareiza.
"nemīlēto sēdekļu" kategorijā atrodas arī Brooks; nezinu kā tagad, piecus gadus atpakaļ dārgākais viņu ķeblis kā reiz bija sporta/pseidosporta velosipēdiem domāts šaurs ādas ķeblis par 230 eirām - tāda paša 130 eiru vērta ķebļa vipendronu versija, kur atšķirība - tērauda rāmja vietā titāna rāmis.
Palaidniek, tas jau nav pilsētas velosipēds, tas ir "ceļa" velosipēds, kura konfigurācija arī priekš pilsētas ir kompromiss, lai arī stipri mazāks nekā kalnietis. Pilsētas velosipēds padomju izpildījumā ir Desna, rietumu izpildījumā - Bromptons. Tas mazais izmērs ne tikai nozīmē fiziski mazāku velosipēdu, tas arī nenormāli uzlabo manevrētspēju un tie mazie riteņi pieļauj stipri mazākus ātrumus kā 28"; es pat esmu ar savu salieķi prikola pēc piedalījies tantiņu satiksmē Liepājas Pētertirgū, kas nozīmē braukšanu uz labi ja 3 kmph; nē, tam velosipēdam minimālais ātrums ar kuru var braukt šī vārda tiešajā nozīmē ir ap 5 kmph, braukšana uz 3 kmph sastāv no īsiem paātrinājumiem kam seko bremzēšana - bet nu pamēģini ar lielo velosipēdu pabraukt uz 5 kmph...
Jūs abi [tu un taaneko] neesat sapratuši problēmas būtību - anālā seksa [sporta] ķebļa mērķis varētu būt pieļaut kājām kustēties bik citā kustību diapazonā, un tas arī viss. Putu klucis nav nekas ērts, tas ir vienkārši lēts sūds kas domāts tiem kas brauc mazus gabalus un negrib tērēt naudu normālam ķeblim. Pirms tos putu klučus sāka ražot, standarts bija ādas ķebļi - kurus tas putu klucis nomainīja tikai cenas dēļ, un dēļ tā ka ādas ķeblis bik jāuzmana, kamēr par putu kluci ir pohuj. Kamēr ādas ķeblis dod ērtumu bez tevis nosauktajām jēla šekuma problēmām. Man pašam jau sešus gadus ir Brooks B66 - vairs jau garus gabalus [pagaidām] nebraucu; nopirku to toreiz kad atskārtu ka ar padomju astoņdesmito gadu porolona kluci tālāk par 50 km nobraukt nevar - ar brūku, protams, tāda problēma nav; garākais brauciens ar viņu toreiz, pirms sešiem gadiem, bija Nīca - Grobiņa - Kuldīga un atpakaļ, kopā 217 km - kāju muskuļi bija noguruši, par dirsu nekādu sūdzību. Taaneko silti iesaku sev arī tādu nopirkt; galvenā problēma, protams, ir cena, maksā bik virs sotaka.
Atslēgas vārds - "nedomāju" Atgādināšu ka man ir gulošs trīsritenis - jau kādu gadu nav kustējies, bet nu savulaik ar to braukāju ikdienā uz darbu, 4x2 km, pa sūdīgu asfaltu un pa granti, tā ka pieredze uz nelīdzenumiem ar ko tādu man ir. Ar manu trīsriteni, kam viss tiešām ir uz cieto, un ķeblis diezgan lēzeni stāv, reāli vienīgā problēma braucot pa vecu, grubuļainu, bedrainu, plaisainu asfaltu ir tas ka galvai nav patīkami atrasties uz pagalvja [mk3 golfa ķebļa pagalvis] un tāpēc tā jātur augšā, savādāk nekāda vaina, izlidot ātrumā cauri kaut kādai bedrei kas platāka par velosipēdu [trīsritenis tomēr] ir ne kripatu nepatīkamāk kā ar parastu velosipēdu.
Protams, šīs pieredzes dēļ kad trīsritenis tiks uzlabots vai uzbūvēts no nulles, tam tiks ieviesta aizmugures piekare [priekšai nevajag; dirsai pie dirsas ka to krata, tikai galvai vajag amortizāciju] , un ja uzbūvēšu pitonu, tam arī - tas vācietis kas to dizainu izdomāja, izdomāja arī elementāru piekari ar gumijas gabalu; paskatoties kaut kādus viņu viģikus, pa granti tie čaļi arī močīja.
Augstums ir mīnuss tikai no tāda viedokļa ka slapjā laikā lielāka iespējamība ka kāds apšļāks, un pretī braucošo gaismas žilbina neatkarīgi no tā, vai tuvās vai tālās. "Citi redz" problēma nav sevišķi saistoša - gulošajiem velosipēdiem priekš pamanāmības stāvlaukumos un tādās vietās parasti liek karodziņus lokanā kātā, uz šosejas tādu pamanīt var tikpat viegli kā parastu velosipēdu. Vispār ir lasīts no rietumu gulošo velosipēdu braucējiem ka mašīnas tādus apbrauc uzmanīgāk, jo vienkārši iestājas "WTF?!" faktors :D
Galvenais iemesls kāpēc parasti gulošie velosipēdi [nevis šitādi, pitoni] pie mums neeksistē un rietumos viņu ir relatīvi maz, ir cena un ražotāju veikalings/lobijs. Es saku "lobijs", jo kaut kāda tur staprautiskā velo organizācija savās sacensībās gulošajiem velosipēdiem aizliedza piedalīties pirms 90 [!] gadiem. Tā nu profesionālajā sportā viņi nav, un ārpus tā ar tiem brauc tikai entuziasti vai tie kam ir muguras problēmas un kas var tādu atļauties nopirkt.
Uztaisi to savu atribūtiku modulāru un izņemamu.
Braukšanā ar zobsiksnu jau nav nekas īpašs, tur vienīgi pats tehniskais risinājums tāds neparastāks, bet savādāk parasts velosipēds kam ir rumba ar planetāro pārvadu [vienātrumniekam diez vai kāds tādu liks]. Man savulaik niezēja nagi uz ko tādu, bet tad paskatījos cik tas maksā, cik precīzi tam visam tur jāstāv - grozies kā gribi, ar ķēdi ir stipri lētāk, tik vien ka siksna nav jāeļļo - toties braucot tālākus gabalus drošības labad rezerves siksna jāved līdzi. Fun fact - mans ikdienas lielais ričuks ar savu pirmskara rāmi būtu diezgan piemērots šim risinājumam, jo tam tā daļa kas ir starp aizmugures rumbu un sēdekli ir atsevišķa, noskrūvējama detaļa - ķēdi no ričuka nost eļļošanai ņemu atskrūvējot vienu M8 skrūvi un bik paplešot to vienu bleķi
Ar šitādu pamēģināt nevar, tikai uzbūvēt priekš sevis un mācīties braukt - ričuks tiek uzbūvēts priekš konkrēta garuma cilvēka [teorētiski var uzbūvēt regulējamu, bet riteņu izmērs ierobežo garuma apakšējo robežu] un braukšana ar to prasa specifiskas iemaņas, jo stūrēšana pamatā notiek ar kājām. Reku te viens ir aprakstījis tajā lapā zemāk kā viņš mācījās nightrider.xf.cz/python_en.htm ar tādu braukt. Priekš Rīgas būtu diezgan labs ričuks, iespējamība ka tādu kāds nozagtu - praktiski nulle - kā veselu velosipēdu tādu nevienam nevajag, zaglis ar to aizbraukt arī nevarētu [vienkārši nespētu], ja nu vienīgi tajā būtu kādas krutas detaļas ieliktas kuru dēļ zaglis to ar nešanu aiznestu :D
Pabrauc ar kādu "holandiešu" ričuku, būs tev salīdzinājums. Protams, trīs robi ir par maz.
Pieņemot ka tu taisies braukt ārpus Latvijas, atmet domu par kravinieku līdz 3T un skaties labāk uz "vieglais pasažieru" līdz 3,5T - tantes stāsta ka leišos vinjete ir visām kravas mašīnām, no svara atkarīga tikai vinjetes cena [konkrētajā situācijā stāsts bija par to ka LT28 kraviniekam kam pie mums vinjeti nevajag, tur vajag], kāpēc gan lai tāpat nebūtu vēl kādās valstīs?
Par tādiem rubuļiem var nopirkt jau ko šitādu, nav ne kripatu lēnāks toties ir ērtāks
Arī septiņi ir miljons Zobratiem ir jābūt rumbas iekšpusē, nevis ārpusē. Pie dirsas vai ārpusē ir seši vai deviņi, tur ir [ -1] zobrati par daudz. Kā tu vispār pieradis ka mašīnā var ātri un ērti pārslēgt robus kā vajag, vari pabraukt ar kaut kādu sūda kalnieti? :D Es budžeta dēļ biju spiests tandēmam ieviest miljons zobratus, jā, ar RapidFire pārslēdzēju ir labāk nekā ar grozāmo pārslēdzēju, bet tāpat sūds - visvairāk neciešu nepieciešamību visu laiku paredzēt kurā brīdī vajadzēs pārslēgties uz leju; ja to neizdarīs 50m iepriekš, tad pārslēgšanās, teiksim, no septītā roba uz piekto beigsies ar trešo robu... Un nevis kā pie cilvēkiem - uz pussekundi pārstājam mīties, tajā pašā laikā pārbīdot pārslēdzēju uz vajadzīgo pozīciju, un var turpināt mīties, tik nu jau vajadzīgajā robā.
Tādam ričukam kā bildē budžeta variants būtu 9 zobrati aizmugurē un septiņiem zobratiem paredzēts trijnieks zirneklis priekšā; tas, protams, pie noteikuma ka tiek izmantoti 26" ripuļi; gribētos 28", bet tas varētu radīt vairākas problēmas, tajā skaitā lētu aizmugurējo ripuļu ar miljons zobratu rumbām pieejamību; tandēmam jauns 26" ripulis ar shimano brīvrumbu un 9 zobratiem uz tās tika nopirkts pa 25 eirām.
