Neredzu robežkontroli tajā viģikā. Šodien sameklēju kaut kādu rakstu netā, teikts ka no rītdienas līdz trešdienai. Tātad svētdien, braucot ar pliku vēderu, būs jāvicina pase... 
Šovakar braucot uz Palangu, ieraudzīju ka leiši gatavojas robežkontroles atjaunošanai - asfaltētajā laukumā robežas viņu pusē, kuram satiksme apvadīta apkārt, nolikts Cramo konteinera tipa vagoniņš, sazīmētas līnijas joslām un mētājas pāris zīmes "STOP KONTROLE", karoč sagatavots pagaidu robežkontroles punkts. Kādam ir kāda nojausma, kāpēc?
Nu gudrāks par tevi viņš ir - kad vajadzēs, to škodu vismaz varēs sataisīt 
Man zināmajām mašīnām veņķiku ieslēdz kondiša ieslēgšanas fakts - nopietns spiediena pieaugums var vienīgi izprovocēt otro ātrumu.
Nejauc meteostaciju ar vienkārši novērošanas stabu
Tur ir stabs ar kamerām, bet pirms tā ir tikai zīme ar fočiku, un neko vairāk - ož pēc vinješu lietas.
Varētu palūgt kādas saites par to, ko pieminēji pirmajā rindkopā? Ne jau ka es tev neticētu, bet gribas palasīties un parādīt arī citiem tāda veida optimistiem kādus tu te piemini.
Kas tas par stabu uzlikts uz A9 netālu no Lāčiem?
Jā, pūtiena dēļ motora uzvedība ir īpatnēja. Apakšās miroņa dvaša lieliski kompensē 200 gramu darba tilpuma zudumu un jūtami zemāku kompresiju. Kaut kur pa vidam iet apmēram kā standarta G60 ar 0,6 bāriem. Bet pie 5 štukām jau ir sapumpēts 1 bārs. Kāpēc tā, pagaidām nezinu
Video redzams mierīgs paātrinājums līdz simtam. No gala līdz galam pagaidām nebūs, vēl bik jāpiebraukā motors un jāizķer fiziski kāši, pagaidām vairāk par 5k griezt negribas - pieņemu ka optimālam paātrinājumam vajadzētu pārslēgties pie kādām 6 štukām, jo pagaidām nenoskaidrotu iemeslu dēļ pūtiens pakāpeniski kāpj līdz tām piecām, radot sajūtu it kā es brauktu ar kādu lielāku atmosfēru, nevis turbiķi. Bonusā lēna pārslēgšanās, jo kaut kas diezgan spēcīgi luftē [gan jau kāda granāta], neradot vēlmi radīt cirtienus vairāk nekā vajadzīgs.
Nu tā, šitā nelaimes čupa ir oficiāli uz ceļa. Vēl jātiek galā ar četriem divniekiem - divi nedegoši papildnieki [slimības lapā "nenostiprināti", laikam tādu variantu ka nedeg notiekumi neparedz ], 100 decibelus skaļš izpūtējs un eļļas noplūde no galvas blīves, tb mistiskā kārtā gar galvas blīvi kas saspiesta starp divām noslīpētam virsmām ar jaunām skrūvēm, ceļu atradusi eļļa. Nu un čupiņa ar lietām par kurām apskatē punktus nedod vai dod vieniniekus. Apskates rūķīti ļoti ieinteresēja neparastais motors - tas beidzās ar kaut ko negaidītu; čaļi sastādīja man pārbūves konstatēšanas aktu, respektīvi, tā vietā lai iesmeltu par motoru divnieku, tas tika piereģistrēts bez otrreizējas iebraukšanas boksā, tik Liepājā jāizņem jauna pase - tas, protams, tāpēc ka dzelzis atbilst 1. pakāpes pārbūves prasībām.
Galvenā problēma noteikti ir LDz rijība. Uzskatāms piemērs ir Cemex fūres uz A9 starp Brocēniem un Liepāju - jo tā ir lētāk.
imzz rakstīja: Pie kam nevajag aizmirst, ka dzelzceļi tika demontēti: Rīga - Ērgļi, Liepāja- Ventspils. Līdz ar to dzelzceļa tīkls paretinājās.
Piemirsi arī Liepāja - Priekule, Skulte - Ipiķi, Ieriķi - Gulbene, Gulbene - Vecumi, Madona - Lubāna - visas, izņemot pēdējo, tika apzināti deviņdesmitajos novestas līdz tam lai tās būtu jāslēdz. Pie viena interesanti kāpēc gan Vaiņode - Priekule - Kalēti sliedes vēl atrodas vietā...
Kāds sakars tēmā par izdegošiem vārstiem dzesei, pat ja pieņem ka viss pārējais ko tu teici atbilst patiesībai? Vārsti jau sadeg tāpēc ka tie saņem vairāk karstuma nekā spēj novadīt pa kātu un ar kontaktu ar sēžu nekā tie saņem - un tas kas notiek izplūdniekā dzesēts ar dzeses sistēmu netiek.
Protams ka ir tiesa. Augstāks oktānskaitlis IR lēnāka sadegšana. Paskaties kaut vai uz propānu, ar kuru vienam otram motoram deg ārā vārsti - kāpēc? Jo ar benzīnam domātu aizdedzes momentu nepagūst sadegt...
Bradypus rakstīja:
msh rakstīja: Kas notiek motorā kas nespēj izmantot šo oktānskaitli? Kripatu grūtāk iedarbināt aukstu, jo degviela vairāk pretojas aizdedzināšanai Karsti darbojošies motori noteikti būs tie, kuriem kāds uz ausi noregulējis liesu degmaisījumu.
Kas notiek? Tas dēļ kā automašīnām ir lambda. Visi šie mazmotorīši nespēj kontrolēt degvielas pilnīgu sadegšanu. Un visa degviela, kas nepaspēj sadegt efektīvā virzuļa gājiens laikā, turpina degt takts beigās un vēl izplūdē. Attiecīgi lēnāk degoša degviela neizbēgami palielina degvielas daudzumu, kas rada tikai karstumu, jo jaudu vairs "nocelt" nespēj.
Muļķības. Var redzēt ka neesi saskāries ar astoņdesmito gadu motoru vadībām - kur diezgan bieži degvielu padeva viens vadības bloks, bet dzirksteles šķīla cits. Lambda ir lai precīzāk kontrolētu degvielas padevi, bet nekāda sakara ar oktānskaitli. Priekš tā ir detonācijas devējs. Bet tagad kad mēs esam nonākuši pie piemēra par deforsētajiem žiķeļiem un sadegšanu izplūdē, beidzot ir saprotams par ko tu runā, un kādas muļķības kur tu runā. Sadegšana izplūdē nav "papildus karstums" - tās vienkārši ir sekas pārāk vēlai aizdedzei. Un tam ir ļoti elementārs risinājums - momentu paātrināt. Tevis piesauktajiem deforsētajiem žiķeļiem vienkārši vajadzēja pagriezt sadalītāju agrākai aizdedzei. Tieši tāpat kā pilnvērtīgai gāzes plīts darbībai vajag aizdedzes korektoru vai vadības blokam divus regulējumus ar jūtami agrāku aizdedzes karti.
eidis rakstīja:
Slinkais rakstīja: Tas ir apkopes darbinieku viedoklis)))) līdzīgs viedoklis ir riepu montētājiem, ka tas esot jādara katru gadu))) bremžu šķidrums katru trešo vai piekto. tādu piemēru ir daudz. Realitāte gan krietni atšķiras.... Ir arī teiciens, netraucē tehnikai strādāt. Tas darbojas labāk. Eļļu motoriem mainu reizi divos gados. Ok, tas aizņem tavas 20minūtes, uz to var aponēt. Pavasarī mainiju trimerim, jamā pat melna nebija. A pats ta vinš jau vecs. Darbojas jā jauns. Auksts vienmēr ar otro rāvienu. Silts vienmēr ar pirmo. Arī pēc ziemas. Vot ar garantiju. Divi un viens. Apbrīnojami, var laikam uz naudu ar kādu derēt))))
Nu mani novērojumi aiz sētas nav ne tuvu tik saulaini. Tante ar to benzīnieku diezgan jājas. Turklāt tas aparāts ir stingri "kruts" : ar lielu pļaušanas diametru, attiecīgi jaudu, attiecīgi svaru. Ļoti redzams, ka $$$ saguldīti pilnīgi veltīgi. Lietotu elektrisko, būtu viegls un bez problēmām. Bet nu jā: "tas vads mūžīgi pinās" un "es varu atļauties arī dargu mantu"
Nezinu par kādu pļāvēju ir runa, bet izklausās ka nemāk pļaut un noteikti nemāk remontēt. Man te nesen bija pigors ar manu 10 gadus vecu edžīti - ar to mana māte ir pasākusi pļaut, bet viņai tas padodas stipri sliktāk nekā man, attiecīgi cieš pļāvējs. Pirms divām nedēļām viņai pļaujot nokrita piedziņas siksna - nu labi, izstiepusies siksna, jāsagādā jauna. Tā tika sagādāta, jaucu ārā - izrādās ka siksnai nav ne vainas, vienkārši reduktoram nolūzis stiprinājums kurā iekabinās iespriegojošā atspere - vēl radās tam dzelzim pie kura pieskrūvējas asmenis, norauti tie izciļņi kas paredzēti novērst asmeņa griešanos, un asmens pagriezies par kādiem 45 grādiem, un pilnam komplektam vēl vienam ritenim gultnis sabiris. Nu neko, sagādāju citu riteni [gultņu veikalam ir stipri sūdīgāks darbalaiks nekā Depo, bet Depo ir tikai veseli riteņi...] un pavadīju dažas stundas būvējot reduktoram kronšteinu priekš atsperes un to visu konstruktorējot kopā
Kas notiek motorā kas nespēj izmantot šo oktānskaitli? Kripatu grūtāk iedarbināt aukstu, jo degviela vairāk pretojas aizdedzināšanai Karsti darbojošies motori noteikti būs tie, kuriem kāds uz ausi noregulējis liesu degmaisījumu.
Līkrocīgs risinājums tipveida problēmai. Normālais risinājums būtu - pagriezt bik treknāku degmaisījumu. Nominālā 5% spirta starpība nozīmē 2% liesāku degmaisījumu - ja tā starpība ir lielāka, piemēram astotais ir E0 un piektais ir E10, vai pat vairāk, tad attiecīgi vēl vairāk. Tāpēc arī mašīnas to neizjūt - slēgtā cikla kontrole izkompensē.
felix65 rakstīja: Tipiska piesērējuša karburatora problēma. Benzīns ar biokomponenti graujoši uz to iedarbojas. Ja tas ir metāla karburators, tad jātīra ultraskaņas vanniņā, ja plastmasas, tad jānomaina dīzes. Atsperes parasti neizstiepjas. Iesaku meklēt tuvāko remontdarbnīcu un atstājot ziemas glabāšanā ieliet tukšā bākā gramus 200 Aspēna vai Husqvarnas 4taktu benzīna un padarbināt lai karburators piepildās ar to. Tad varēs ilgstoši bez problēmām glabāt nedarbinot. Tas pats attiecas uz visu tehniku, kura tiek darbināta ar benzīnu, tikai jāizvēlas 2taktu vai 4taktu Aspēnu, atkarībā no dzinēja tipa.
Kam tas tā notiek? Manā saimniecībā ir kādus 10 gadus vecs depo 139 kubu stumjamais Edžītis, un 5 gadus veca oleo makša 440-tā Sparta - rudenī vienkārši nolieku, pavasarī pēc pusgadu ilgas stāvēšanas tikpat vienkārši ar to pašu benzīnu kas bākā palicis iedarbinu un lietoju.
iciks rakstīja:
eidis rakstīja: Es ļoti nesaprotu kā var pieņemt lēmumu iegādāties jebko ar benzīna motoru, ja īupašuma izmēri ļauj ar vadu aizsniegt. Ja vads piņķerējas un besī, tad problēma ir galvā, ne vadā. Pilnīgi jebkurā īpašumā pietiek vienu reizi sagatavot iziešanas algoritmu un vads nekad neķersies / netrāpīs zem asmeņa. Krūmu šķēres ir vienīgās, kur tāds risks ir.
Aķa ierīces ir mazjaudīgi mēsli. Arī trimmeri. Makitas universālās baterijas trimmeris pēc sajūtas ir aptuveni 2x vājāks par jebkuru benzīna vai elektrisko.
Par vadu izteicos jau diskusijā, kur msh stāstīja, ka aķa urbjmašīnas ir figņa, jo ir aparāti ar vadu, ar kuriem visu var izdarīt.
Esmu pļāvis radiņiem zāli ar elektrisko pļāvēju. Jā, idejiski garš pagarinātājs un it kā pietiek, bet nu visu laiku ņemies ar to, lai nesapļautu, lai pa ceļam tulpes nenolauztu, lai kaut kur neaizķertos u.t.t. u.tjpr.
Var jau stāstīt, ka vaina ir attieksmē, bet man kaut kā negribas regulāri nodarboties ar šitādu jāšanos tikai tāpēc, ka teorētiski tā var.
Lieta, kur es šādu vada iekārtu saprotu, ir elektriskais zāģis malkas zāģēšanai. Pats gan allaž lietoju benzīnnieku, bet nu brālim atkal patīk elektriskais un zināms funktieris ir. Ļoti kluss un šādā darbā nav nekur ar to vadu ļoti apkārt jāvazājas.
Veiktspēja nav kā benzīnam (varbūt kādam arī ir, bet vismaz manējam naff), taču ja nav resnu koku, tad nekādas vainas.
Šajā tēmā ir neliela atšķirība - bezvadnieks darbojas ar benzīnu, nevis litija joniem, tāpēc tas ir vienkāršs dzelzis kuru var pist un slavēt, uz pusgadu nomest šķūnītī un pavasarī ar pirmo rāvienu iedarbināt; vēlu veiksmi tā ar akumulatoru instrumentu. Ja būtu nopērkamas parasta izmēra skrūvpistoles ar benzīna, nevis akumulatora piedziņu, un par nekosmosu, labprāt tādu nopirktu
Jā, malkas zāģim ir savs funktieris - daudz ērtāk un precīzāk, jo paredzēts tam nolūkam, nevis koku gāšanai.
Cerams ka pats tur nedzīvo?
Šķirstot savā inbox foto albūmā galeriju "dažādi nieki", ieraudzīju šādu prikolu no 10 gadus senas pagātnes...
Portālā publicētie autoru viedokļi var atšķirties no iAuto redakcijas viedokļa.
AD666 rakstīja: Un pats nebrauci? Es redz sponsorēju no savas kabatas gan auto gan moto, bet man patīk braukt, nevis skatīties youtube video. Tu ielec diskusijā nesaprotot par ko vispār ir runa. Un to greizo diskusiju jau Tu pats arī izveidoji. Stāsti te pat profesionālo autosportu, bet vai pats kaut kur brauc?
Diskusija:
Kādēļ veci bmw šroti ir dārgāki par citu ražotāju vecajiem šrotiem.
“Wala” - skyline, silvia, 350zeteles, 200k latus vērti mistiski bmw, profesionāls autosports…. “Bet es jau neko, pats nebraucu citi arī nedrīkst”…
"Kādēļ veci bmw šroti ir dārgāki par citu ražotāju vecajiem šrotiem. "
Tāpēc ka viņi visi ir izbembjoti un pamesti zem preses un viņu vienkārši vairs nav - tāpēc arī neadekvāti dārgi - protams, kopā ar kulta mašīnas statustu, jo tak bemuve. Situācija 10 gadus atpakaļ - uz ielām vēl var redzēt B2 aužus un B3 visās malās - to laikabiedrs, E30, jau ir pazudis. Tās pašas mašīnas šobrīd - B2 ir gandrīz pazuduši, B3 viens otrs vēl ir - visi atlikušie E30 ir svētdienas/projektu mašīnas. Situācija šobrīd - par labā stāvoklī esošas žurkas ar lielāku sešu katlu motoru naudu droši vien B5 S4 var nopirkt, jo atkal - tās kastes reāli jau ir pazudušas. Desmit gadus atpakaļ arī ļoti iekrita acīs aina šrotos - auži - lielākoties nodzerti vai nopisti līdz kliņķim, behas - nošķiltas.