draco rakstīja: blā blā blā
Tu pats tam, ko sarakstīji, tici arī? 
Dzinēja jauda ir atkarīga, jā, no apgriezieniem, bet otrais lielums ir nevis griezes moments , bet gan cik daudz gaisa var cilindros ieplūst tur tajos apgriezienos. Neba jau par velti jaudīgākiem motoriem ir 4 vārsti uz cilindru, jo zemajos apgriezienos ar diviem pilnīgi pietiek un tas ir labākais risinājums 
Pričom tur griezes moments? Neesi dzirdējis ka motoriem lai iegūtu lielāku jaudu, mēdz arī ierobežot griezes momentu, ja abu celšana kopā sāk apdraudēt kloķeni vai klaņus? 
Griezes moments vajadzīgs stulbeņiem? Tu pats gadījumā tāds neesi? Viens piemērs - tāds motoriņš, kāds bija manā A80 - divi litri, astoņi vārsti, 113 zs pie 5200 rpm un 170 nm pie 4500 rpm. Un parasts mūsdienu litrīgs šosejas moča motoriņš - litrs, sešpadsmit vārsti, jauda kādi 115 zs [nepiefisies ka var būt vairāk ] pie kaut kādām deviņām štukām un 100 nm hvz kur. Gribi teikt ka A80 tas moča motors spēs pavilkt tikpat labi kā viņa paša motors, pat ja atļaus to moča motoru turēt uz divreiz augstākiem apgriezieniem? Vai atkal cits - pirmskrīzes gados cilvēki, kuriem liekas ka mazāka litrāža nozīmē iesiptu sani uz degvielu, mēdza pirkt kašteles ar divi nulle sešpadsmit vārstu motoriem, stāstot ka ar simtu piecdesmit zirgu spēkiem esot pietiekami lai to kulbu pavilktu, un ar divi nulle mazmotoriņu varēšot iesipt sani. Reāli gan tās kašteles paātrinās diezgan nekā un zupu strebj dieztan pieklājīgi. Pamēģini vēl iestāstīt ka vecs 150 zs V8 vai tādas jaudas ļurboķīselis abi ar saviem vairākiem simtiem ņūtonmetru zemos apgriezienos nespēj pavilkt daudz vairāk
Formulai neielikt, jo tas motors ir lietojams tikai šaurā apgriezienu diapazonā? Esi taču reāls Ja formulā ieliktu audī 2.2 20vt uztaisītu uz to F1 jaudu [un tas arī būtu lietojams pašaurā apgriezienu diapazonā ], formulu ar hreņa super duper bīdeli saliktu cēlienā, vienīgi ar izturību varētu būt švakāk, jo tas motors nav projektēts ar domu par augstiem apgriezieniem Un nevajag pat nemaz tik lielu jaudu, jo kamēr ļurbomotoriem normālā jaudas un griezes attiecība ir kaut kur 2:3 [kamēr grieze nav jāierobežo kloķa klaņa mehānisma vai kārbas dēļ], zāģēšanai domātām sporta atmosfērām tas ir otrādi, tb pie vienādas jaudas būs divreiz mazāk griezes
Āmen
Gauss rakstīja: Vēlme iepist sani braucot ar vecu auto ir nedaudz pastulba.
Gribi taupīt, nopērc kautkādu Lupo vai to pašu Getzu. Vismaz par apskates iziešanu nebūs jāuztraucās.
A to uz to veco esīti ietaupīsi pārdesmit latus, bet simtus saliksi remontos.
Vēlme iesipt sani braucot ar getzu ir stulba Dažus gadus veca misene, kura ir taisīta tiem, kam vajag gadu nevis mašīnu... Palasot kā lielāki hujdaja modeļi pūst, kāda iksa pēc getzam būtu jābūt mazāk sapuvušam par divdesmitgadīgu eskortu? Un simtus kaut kādā vecā plikā lamatā var salikt tikai ja īpašnieks ir muļķis, vai arī ja īpašnieks visu laiku kaut ko uzlabo [mans variants].
Kaut kādam A80, kuram piekare noteikti vairāk izmaksā kā tam esim, budžeta variantā visas piekares detaļas, kuras nolietojas [nevis kuras var sapist, pokujistiski braucot ] kādus divsimt latus maksā, bet nav īpaši dzirdēts ka kāds TIK tālu nobrauktu mašīnu. Šrotā cits motors 50-80 ls. Slinkums turpināt. Getzam arī būs tādi izcenojumi?
draco rakstīja: da kaa backup- mashiinu gribaas peec iesp leetaaku uztureeshanaa. a valsts jau taa vislaik tik pieliek un pieliek - skatos ka 1800+ klasse, kuraa agraak ar volvi biju, bija 75 ls gadaa, taga jau 90. neredzu nekaada prieka maksaat vairaak...
Nu tad otrais golfs vai vw polo tevi sauc...
Pirmais rakstīja: pļē panesās teksti par turbomotoru dzīves ilgumu.... incanti msh kaut vienu turbomotoru ir redzējis? kur nu vēl remontējis... vai maksājis par tā remontu....
Un kas tad ļurbomotorā ir tāds īpaši dārgs un tāds, kas nav atmosfērai, ja neskaita ļurbīnu un tās cenu? Visu citus remontus kas nav turbīnas maiņa tu tikpat labi uz parastas atmosfēras arī var izveikt
Seene rakstīja:
Nu ja motora resursu nosaka mūža laikā saražotajās kWh, tad droši vien, ka ne. Ja brauc līdz turboapgriezieniem, tad ar... Bet ja nobrauktajos km, izmantojot motora iespējas, tad samazina jau gan.
A pričom tur tās tavas kilovatstundas? Vēl viens kas uzķēries uz veiklā veikalinga un salīdzina motorus pēc jaudas? Nospļauties man par to jaudu, man vajag lai mašīna kustētos uz priekšu, bet tam vajag ņūtonmetrus
Klasiskais salīdzinājums - divi veci audī motoriņi - 2.3 20v havaja [es tiešām to motoru neuzskatu par motoru - ja nu vienīgi priekš tiem dažiem maniakiem, kas viņu vīlē dragreisiem attiecīgā kategorijā] un 2.2 10vt ar kodu MC. Pirmais attīsta 170 zs kaut kur ap sešām štukām un 220 nm diez vai īpaši zemāk [slinkums grafiku pameklēt], otrais 165 zs uz kādām piecām štukām un 250 nm pie divām štukām. Jautājums - ar kuru motoru aprīkota mašīna ātrāk paātrināsies un ar kuru būs patīkamāk piedalīties satiksmē?
Mani vispār fascinē UrS4/UrS6 2.2 20vt motoriņa ar kodu AAN griezes momenta līkne - konstanti 350 nm no divām štukām līdz sešām Nav jau gan šaubu ka tas taisnums iegūts ierobežojot attiecīgas vietas un ka čipšķūnings uz to iedarbojas.
Atgriežoties pie sākotnējā jautājuma - ar tādu MC motoriņu piedaloties normāli satiksmē, griežot motoriņu 2-3k diapazonā, tā spējas tiek izmantotas vai nē?
Normāliem/normāli ekspluatētiem motoriem arī nav samazinājusi
Pateikšu to, ka B3 A80 ar 1.6 vai 1.8 karburatornieku ierakstās [kā šprice vai kaut kas lielāks, tā uzreiz kirdik ], kā arī principā jebkuram otrajam golfam kā arī trešajam ar mazajiem benzīnniekiem arī ir jāierakstās.
Tev tie 25 ls tik nežēlīgi pa kabatu sit?
Centis_Nuudele rakstīja:
Ir man kolēģei 91. gada mazda. Sista. Bet nav sarūsējusi.
Ir junioram 91. gada galants. Nav sists, arī rūsas nav nekur.
Tāpēc arī ieteicu pārgudrelim msh aiziet tur....pārlasīt Wala tekstu.
Cūcene jebšu vienkārši izņēmums Tādam galantam normāla parādība ir sapuvuši lanžeroni Varbūt modeļi nomainījās, un tas, kuram puva bija jaunāks modelis, bet nu fakts paliek fakts
Centis_Nuudele rakstīja:
Noraujies podā, umņik.
Raujies pats ja gribi
Mēs jau redzam to plāno un kvalitatīvo šķībaču bleķi - pieej klāt tam 15-20 gadus vecajam, nereāli kvalitatīvajam šķībacim un iesper un šis izjūk
Šķībacis ir domāts desmit gadiem un tos arī iztur. Tofika autora mazdai caurumi vēl nav, tātad viss ir kārtībā
Kanibaals rakstīja:
Bet akumulators pēc tam bija sprāgonis, vot. Noteikti ka pēc tam nelādēji stacionāri pilnu vai ne
Notika tas joks divi tūkstoši septītā gada vasarā. Aķis, deta senators, joprojām kalpo, tikai nu jau manas muteres golfmašīnā. Protams ka nefipelējos ar kaut kādu lādētāju, nafig tas ir vajadzīgs ja mans tā laika ikdienas maršruts bija nevis divas reizes dienā pastumdīties pāris kilometrus pa pilsētu bet gan 2x25 km pa šoseju?
Tofika autor, rūsu var apkarot jebkam, jautājums tikai ar kādām metodēm...
Kanibaals rakstīja: Nu un kā parastais relejs to novērš? Tāpat braukā ar izdegušām pagriezienu lampiņām un ātri mirkšķinošiem pavarotņikiem.
No CSN viedokļa virzienrādītāji nedod nekādas priekšocības ne arī ko maina pie fakta bij/nebij manevrs. Nekas neliedz uz ceļa apstāties un tāpēc jau nav atļauts kādam citam raut uzreiz dibenā pļukš. Protams dzīvē tie pagriezienu nerādītāji ir pelnījuši pa ķobi.
Vienīgais iemesls kāpēc derētu LEDi pavarotņikos ir tas, ka ieslēdzot avareikas nesēdinās tik strauji akumulatoru. Tomēr ja auto tik bieži plīst un vajag avareikas, tad varbūt vispār uz ielas nerādīties.
Tas, ka cilvēkam ir poskuj ka vienā lukturī ūdens dēļ ir iestājies nekontakts ir kas cits. Bet viņš vismaz zina ka tur kaut kas nav kārtībā.
Man savulaik nācās atstāt manu A80 ar ierautām avareikām 9 stundas, pēc tam pielaist varēja.
Chankaishi rakstīja: Domaaju, ka nav, ko mudriit - jaapiemeklee pareizais relejs. Vispaar aizdomaajos - kaadaa veidaa straadaa tas pagriezienu raadiitaaju relejs? Tachu ne laika relejs? Un laikam tachu ne elektromehaaniskais daudz-maz jaunaas mashiinaas, bet kaut kaads elektronisks multivibrators?
Un kas tad esošajam ir nepareizs? Domā ka tāpat prikola pēc atstāts tas pats princips kas žiķeļos un vecākās tačkās? Ieliksi "pareizo", kas domāts bezslodzei, iestāsies, teiksim, labajam kreisajam virzienrādītājam bezkontakts, a "pareizajam" relejam tas būs po un tas turpinās mirgot parastajā ritmā, a tevi kādreiz kāds uz šosejas izdarot kreiso pagriezienu izdupsēs un tu pats vedīsi savu tačku uz šrotu un maksāsi izdupsētāja tačkai remontu...
Pirmais rakstīja:
p.n.
mūsdienās abs "spuldzīte" parasti ir ielodēta diode
Tā mūsdienās tikai ir širpotrebiem vai plikām mizām, normālām tačkām vēl ir tāds jauks ekrāniņš, kurā mirgo liels simbols
Nu tad elektrības vadus sadales skapī pārkniebt
Seene rakstīja:
Tikko biju holandē... Braucu pa ciematu (50 km/h). Pēkšņi baltā zīme, ka apdzīvota vieta beidzas, lai gan to pēc apbūves blīvuma nekādi nepateiksi - bet atļauts 90. Pie mums otrādi - brauc pa šoseju un pēkšņi apdzīvota vieta - māju nav, bet atļauts 50...
Tas tāpēc lai tajā valstiņā vispār kaut kur virs 50 kmph varētu atvilkt
Atkarībā no rocības, pirkt jaunu vai sametināt esošo.
Bucefals rakstīja:
Viņiem nav tādi trijkāji kā mūsu "mobīlie". Viņiem tādas stacionāras kastes, kurās varētu arī nebūt tik viegli tikt iekšā bez kada nopietnāka instrumenta vai dinamīta.
Neesi redzējis jūtubē viģikus kā piebrauc ar moci, uzkarina riepu un pielaiž uguni?
Civilizētajā pasaulē saliek tās kastes un pirms tām zīmes ka ir radars lai piespiestu vadītājus atmesties. Kā jau šis tofiks liecina, letiņi pie tādas lietas nav pieraduši
sarashkins rakstīja: Dīzelī ir spēks - lokomotīves, ledlauži, zemūdenes... ari motocikli ir bijuši! Bet vai ir bijusi kāda dīzeļ-lidmašīna?
Otrajā pasaules karā Junkers ražoja pāris divtaktu ķīseļu modeļus, kuri tika likti dažiem bumbvedējiem.
ursis rakstīja: tēma,AUDI 2.5TDI,kur tu redzi čmo reilu ???
pirmais mūc no purva,tu jau zaudē pēdējo savu sajēgas dzirksti ...
Ieliec audī fofāgena 2.5 TDI un būs tev audī 2.5 TDI ar kommonreilu
Chankaishi rakstīja: Cik noveerots, shitie augjiki visi kuup, taa kaa starp saviem sugas braaljiem jau iipashi neizcelies! Ja diizes un turbiina daudz-maz kaartiibaa, iesaku kaut kaadu tiiroshu degvielas piedevu, sliktaak nebuus, bet krietni leetaak par turzinju ar smiltiim noteikti!)
Bet ko tu gribi - baltijas mīzeļdegviela komplektā ar wannabegonščega komplektu - sprauslas, čipsis, ļurbīna lai varētu citiem parādīt ka var rupji sipt sani ar zagtu mīzeļdegvielu un klabošu, kūpošu traķi un pat paiet kādam garām
Atceros kā vienā ārzemju forumā viens soms, kuram ir B2 A80q ar 1.9 klabekli, kas uztaisīts uz 350 nm, uzrakstīja ka viņš nesaprot to, kā kvēpiem var būt kaut kāds sakars ar jaudu Latvijā tikmēr traktoristu populārais sauklis skan "Jo spēks slēpjas kvēpos!"...
Pirmais rakstīja:
kas būtu jāregulē sūknī siksnu maiņas laikā?
Moments, kas tad cits.
Hreņiem, kuriem vēl nav kommonreils, varbūt nevajag, "ai tas tak hrenis", audī stiliņā kā reiz lielākie traktoru fani uzsver to, ka siksnu maiņu bez sekojošas piespraušanas pie kompja dara tikai pokujisti.
Seene rakstīja:
Nu, nu... Pirmkārt dīzelim ir citas vajadzības - gaiss vienmēr ir parpalikumā, nevis precīzs degmaisījums. Un gribētu gan redzēt, cik liela jēga būtu turbodzinējiem no MAF.
Laipni lūdzam - fofāgena grupas 1.9 TDI un laikam arī 2.5 TDI ir tikai MAF un nekāda MAP, pat ne tiem, kam ir VNT - spiedienu visiem kompis sarēķina pēc gaisa masas un ieplūdes temp.
Seene rakstīja:
Nevienm dīzelim lieli apgriezieni bez slodzes nav vēlami. Un gribētu redzēt to apmācāmo, kas spēs "to isuzū trīs nule " pārslēgt pie trīs štukām, saglabājot slodzi un neieskrienot pirmajā grāvī.
Ahujeķ cik augsti apgriezieni Tiešām tas 3.0 ir tāda neizturīga ateja? Ko tad lai saka par divdesmitgadīgiem audī 2.5 10v traķiem, no kuriem lai izdabūtu virs 200 lopiem [brīdī kad 500 nm jau tur ir] šos griež virs piecām štukām, parasti standarta motoru, kā arī par 1.9 TDI, kas ir uz to pašu spējīgs, un zinu vismaz vienu cilvēku, kam tāds griežas kā benzīnnieks, pāri sešām štukām? Kā tad tu ar tādu, negriežot šo uz tik briesmīgajiem augstajiem trīstūkstoš apgriezieniem minūtē pabrauc pa bāni - esi ielicis fūres kārbu ar vismaz 10 robiem? Un kā šādi braucot aero var strebt divarpus reižu vairāk? 
