65 kilometri uz diviem riteņiem apkārt - braucienu vienveidīguma dēļ vēl pagājušonedēļ varēja just kas ar katru braucienu uzlabojas, bet tagad tā mācīšanās līkne sāk palikt lēzenāka - pagājušo trešdien kļuvu spējīgs izvēlēties trajektoriju, bet tikai līdz brīdim kamēr man nebija bail - kad palika bail kaut kur ietriekties, tad uzreiz velosipēds sāka iet uz visām pusēm
- nu jau sāk palikt vieglāk ieturēt to trajektoriju un mazāk bail. Nu jau arī lielāks ātrums sāk palikt patīkams; 25 kmph ir norma, spidometrs ir piefiksējis vmax 30, ko es neatceros kad būtu sasniedzis. Lielāku pagaidām nesanāks, tā atpakaļsaliciena laikā kad pārtaisīju pitonu par divriteni es nepievienoju atpakaļ priekšas pārslēdzēja trosi, tā nu priekšā ir mazais zobrats un ar aizmuguri uz devīto zobratu vmax normāli minoties ap 28 kmph - ir kārdinājums atlikt trosi atpakaļ un griezt augšā lielākus ātrumus bet veselais saprāts pagaidām saka nē...
Vēl, pie 1050 km noskrējiena sākuši jukt ārā vienreiz lietojamie pedāļi, nevaru izdomāt, mēģināt atrast internetā kaut ko normālu vai trešdien nopirkt kaut kādus citus lētučus kas veloveikalā atrodami...
























Nu, kā šejienes pošu faniem patīk pakāpeniski izcēlusies jezga par Mesas koncertu? Tur tak arī nepotētie vainīgi, vai ne?