Paldies, ka šad tad piekrīti arī man ! Uzvicies neesmu, jo vispār esmu no tiem mierīgajiem psiholoģiskajiem tipiem. Runa bija par Tavu diskusiju par stresu, miegainību un "mīkstajiem" dīvāniņiem, kurā ielaidies ar lynx un Nortel. Bez tam - nekad neesmu teicis, ka Tev vispār un nekad nav taisnība. Bija pat komentārs, kuru ne tikai uzslavēju, kā teicamu, bet pat divus ieliku. Bieži pie vainas ir veids un argumenti, kādus izmanto - ne vienmēr korektus. Tāpat - ne vienmēr vajag šādus argumentus izdomāt vēl un vēl...

Esmu pret atļautā ātruma palielināšanu Latvijā, izņemot vietas, kur tas nepamatoti samazināts! Un ne tāpēc, ka lielāks atļautais ātrums varētu radīt problēmas man, bet gan tāpēc, ka tas varētu radīt nepārvaramas problēmas citiem!!! p.s. Un ne jkau manis dēļ...

Piedod! Pie psihoterapeita... Par braukšanas psiholoģiju un principiem šo to apgūt - arī šajās diskusijās pie datora, ja ieklausās citos!

Gribu vēl iejaukties diskusijā par psiholoģiju, kam, neapšaubāmi arī ir saistība ar miegainību - visas lietas ir galvā! Riskēdams izsaukt kārtējos aanša uzbraucienus, tomēr atkārtošos - Tev ir psiholoģiska rakstura problēmas, kas rezultātā var izsaukt arī pārmērīgu agresivitāti pie stūres. Esmu nedaudz mācījies psiholoģiju, tāpēc uzzīmēt indivīda "psiholoģisko portretu", man nav pārlieku grūti. Izskatās, ka ar Tavu arī neesmu daudz kļūdījies! No iepriekšējās sievas izšķīros tieši tāpēc, ka savas domas, vai iedomas apstiprināšanai vai uzspiešanai, viņa izmantoja jebkurus argumentus, arī pilnīgi neloģiskus, vai savas slimās fantāzijas iedomu augļus - lai tikai pierādītu savu taisnību. Visbiežāk, kā arī šajā gadījumā ar Tevi - būtībā ne par ko! Galvenais, lai Tu justos uzvarējis, lai Tev paliktu Tava kategoriskā viedokļa, Tavas taisnības "pēdējais vārds" jebkurā situācijā. Domāju, ka visiem veseli domājošajiem bija skaidrs jau ar pirmo lynx85 komentāru, ko viņš ar to domā un vēlas pateikt, kam sekoja Tavi "precizējošie" komentāri un it kā uz diskusiju partnera stulbumu norādošie jautājumi. Vienīgais ieteikums - pieslēdz galvu un apvaldi savu "ego". Arī uz ceļa! Šeit varu piekrist gan lynx85, gan Nortel - stress, kompleksi, problēmas, garīgā nestabilitāte pastarpināti var radīt miegainības sajūtu, vēlmi braukt ātrāk, apdzīt, lamāt citus ceļu satiksmes dalībniekus, kuri visi nedara kā es, tāpēc, automātiski, viņiem nav taisnība un visi pārējie ir muļķi... Stabilai nervu sistēmai auto "mīkstie dīvāniņi" neizraisīs neko citu, kā komfortu. Miegainībai ir citi iemesli. Par gulēšanu - ja, tālāku gabalu braucot, automobilī visi, gan bērni, gan pieaugušie, izņemot auto vadītāju, ir saldi iemiguši, tas liecina, ka jau māki tīri labi braukt - bez stresa, pārliecinoši, bez bīstamiem manevriem, neradi uz ceļa bīstamas situācijas. Līdzbraucēji to instinktīvi jūt!

Daudz reižu izmēģināts: braucot garāku gabalu, piemēram Rīga - Varšava godīgi ar 90 - 95 km/h un, puslīdz korekti ievērojot ātruma ierobežojumus, vidējais ātrums ir labi ja 77-78 km/h. Šo pašu maršrutu veicot ar apmēram 110 km/h vidējais ātrums ir ap 83-84 km/h. Tas nebūt nepieaug par 15, 20 km/h, bet, labākajā gadījumā par 5-6, un pieaugums visvairāk būs atkarīgs no vispārējās plūsmas un mākas apdzīt pie pirmās izdevības! Daudziem jau šeit sanāks riskantie manevri! Paaugstinot braukšanas ātrumu līdz 120 - 130 km/h, tajā pat gabalā, vidējais ātrums pieaugs vēl par 4-5 km/h, taču bīstamo apdzīšanu kļūs vēl vairāk un daudziem jau tā būs liela problēma, taču, apdzenot ar kavēšanos, vidējais ātrums pieaugs labi ja par 2-3 km/h. Tātad - apmēram 86-87 km/h. Nobraucot 600 km tās, protams, būs pāris desmit minūtes, toties cik daudz stresa un riska. Šāda braukšana neļauj pārvietoties ar pastāvīgu ātrumu un ir daudz nogurdinošāka par to - bez regulāras straujas bremzēšanas un straujiem paātrinājumiem, nemitīgi galvā rēķinot - paspēšu, vai nepaspēšu! Ja vēlaties nokļūt, piemēram, Roterdamā vai Parīzē, jums, braucot nevienmērīgi, biežāk pa ceļam nāksies apstāties, izlocīt kājas, atpūtināt acis (un nervu sistēmu), kas, kā jau pieminēju, nogurst straujāk. Pateicoties tam - vienmērīgais braucējs Parīzē, iespējams, iebrauks kādu minūti ātrāk... Secinājums - ja steidzies, ir "jāmauc" ar vismaz 160 - 180 km/h, apzinoties sekas, "krimināli" pārkāpjot visu un visur. Tad ieguvums būs dubultīgs, piemēra - Liepāja Rīga apmēra 1 st 25 min, Ainaži Tallina - apmēram tas pats. Ieguvums ap 1 st 20 min, bet par to, ja noķer, būtu jāsēdina cietumā! Esam nonākuši miega jautājumam. Teikšu, ka ne visi cilvēki spēj sevi koncentrēt monotonai nodarbei, kāda ir arī braukšana vienmērīgā tempā. Tam nepieciešamas treniņš un apzināšanās, ka braukšana ir tikai nosacīti monotona, jo situācija var mainīties sekundes simtdaļā - tātad - augstu koncentrēšanās spēju, neraugoties uz ķermeņa nekustīgo pozu, jāsaglabā ilgstoši. Kad sniedzu konsultācijas par auto vadīšanu, savus "apmācāmos" no sākuma "iesēdinu" automobilī pareizā pozā, iemācu saregulēt sānskata spogulīšus. Uzreiz piebildīšu, ka tas nav ne "ar pieri stiklā un zobiem stūrē", ne arī pusguļus pozīcija, ar ko grēko liela daļa tie, kas uzskata sevi par braukšanas asiem! Pareiza pozīcija pie stūres, pareizi saregulēti spogulīši, sapratne, kā jāskatās uz ceļu, kas ir, un kas nav uz ceļa jāredz, jau nodrošina drošu braukšanu un ilgstošu spēju koncentrēties un nenogurt. Vēl viena metode trenēt sevi ilgstoši braukt, nezaudēt koncentrēšanos un neiemigt, ir fiziskā sagatavotība. Pagājušā gadsimta astoņdesmitajos praktiski visi autoralliji notika pa nakti. Sākās ap 5iem pēcpusdienā un finišējām ap 10iem no rīta. Distance par 800 līdz 1000 km bija pavisam ierasta. Ticiet man - cīņa ar miegu rīta stundās, līdz uzausa saule, bija briesmīga. Kādi tik "žmuriki" nerādījās! Tad sākām aktīvi skriet krosiņus, peldēt un citādi uzlabot fizisko formu. Problēma atrisinājās un sagaidīt rītu kļuva daudz vieglāk. Tā miegošanās ir "galvā", nepareizā pozā pie stūres un ķermeņa fiziskajā sagatavotībā.

Piedod! Komentārs drīzāk velk uz atkārtotu autoskolas apmeklēšanu, jo neliecina par normālu sagatavotību braukšanai un sapratni par ceļu satiksmi! Jau otro reizi šauj pilnīgi garām!!!

Neticēsiet - "dienas prieks" un kārtējā vilšanās vienlaicīgi. Šovakar braucu mājup no darbiem, tādā bariņā sasniedzām Ķekavas - Apvedceļa apli. Kreisā puse brīva - tā mēs (es, kā pēdējais) visi draudzīgie iebraucām aplī, un... VISAS piecas sešas automašīnas kā pa diedziņu pārvietojas uz otro rindu aplī!!!!!! Un te - atkal vilšanās. No Jūrmalas puses pirmā pie apļa stāv kundzīte ar Golf, sagaida, kamēr garām esmu pabraucis arī es (tur varēja aplī iebraukt vismaz trīs auto), tad klasika - ar acīm pavadījusi manu smuko buiņu, pagriež galvu taisnā virzienā, pārliecinās, ka priekšā neviena nav (un no kurienes lai būtu, ja visi brauc pa otro rindu), tad sameklē pārnesumu pārslēgu (to vēl ar acu kaktiņu manīju) un dodas aplī... No kurienes gan pie mums tie sastrēgumi rodas?!

To var pasniegt arī tā. Jebkurā gadījumā apdzīšanu skaits palielinātos.

Teicami! Šis ir patiesi sakarīgs skaidrojums!

Gribu i-auto atgādināt, ka ir vairāki jēdzieni: 1. var braukt; 2. drīkst braukt; 3. jēdz, vai māk braukt. Par pirmo - cik auto iet un nav bail... praktiski nav citu nosacījumu! Otrais - cik ir atļauts. Tur vēl varētu "piesiet" paškontroli, kas nepiemīt lielai daļai, bet sasaucas ar trešo. Ar trešo pie mums ir visbēdīgāk, jo pie mums ātri braukt nevienu nemāca - kā mēs zinām - "ātrums nogalina"... , un, ar jēdz braukt, es nedomāju, ka sēžu pie stūres 240 spēcīgam auto, kas līdz 100 km/h spēj ieskrieties vien 6 sekundēs. Daudziem liekas, ka ar to pilnīgi pietiek, bet, manuprāt, ar to ir gauži par maz!!! Ir jāprot novērtēt situāciju, kas, paaugstinot atļauto ātrumu par 20 km/h mainās ievērojami ātrāk, līdz ar to reakcijas laiks kļūst ievērojami lēnāks. Jāmāk novērtēt savu un pretimbraucošo ātrumu, lai veiktu drošu apdzīšanu. Jāprot apdzīt (sava auto, ātrumu starpības un situācijas novērtējums) vienlaikus nesēžot fūrei vai citam lēnākam astē un neveidojot "vilcieniņus"! Beigu beigās - jāprot, prasmīgi rīkojoties ar auto vadības svirām, izvairīties no dažādām ziepēm, lai veicot neprasmīgus manevrus, piemēram, to pašu apdzīšanu, strauju bremzēšanu, izvairīšanos no šķēršļa "paraujot" pa labi, vēl arvien nebūtu kūlenis, grāvis, vai pilns mežs ar auto... Šīs lietas jau šobrīd mūsu autovadītājiem ir lielas problēmas (palasiet te kaut vai pēdējos topikus par satiksmes drošību). Runājot par "aktuālo" ātrumu uz Latvijas ceļiem. Ikdienā ārpus pilsētas lielā kotiesu braucu ar 90 - 95 km/h, kas manam jaukajam busiņam patīk vislabāk. Tas ir maķenīt ātrāk par fūrēm, bet bez lielas ātrumu starpības. Esmu pamanījis, ka ar šādu ātrumu arī pilnīgi jauki iekļaujos kopējā plūsmā. Nav daudzu, kas apdzītu, nav daudzu, kas man jāapdzen. Tie, kuri brauc ar 110 to nepamana, jo nepārtraukti nodarbojas ar apdzīšanu, bet tā tomēr nav vispārējā plūsma. Brauciet, protams, veseli, bet jūsu ir mazākums...

Vieglā vadītājs - viens no tiem, kas uzskata, ka likumi nav rakstīti viņam! Labi, ka pats tika galā ar savu po....!

Jebkuram dīzelim izpūtējs ir melns - tas šoreiz nestrādās!

kas svarīgs - gaisa kvalitāte, vai "gāzēšana"... Izvēle to rokās, kurus uztrauc Rīgas sadraņķētais gaiss!

Labs motors, bez defektiem, sadedzina degvielu teju bez atlikumiem, tāpēc DPF daudz neko neiespaido. Sliktam, nesaregulētam motoram necik daudz nepalīdz, jo tā spēja savākt un sadedzināt ir ierobežota. Starp citu - tur notiek sadedzināšana, un sadedzinātie atkritumi vienalga nonāk vidē, pie kam - dedzināšanai, papildus to iesmidzinot, izmanto to pašu dīzeļdegvielu. Tad nu padomājiet, cik ekonomiska un ekoloģiska ir šī shēma. Tostarp, devējs, kas nosaka pretspiedienu DPF, ir gana vārīgs un bieži sāk gļukot, kā rezultātā izdedzināšana notiek divas trīs reizes biežāk, kā būti nepieciešams. Lielu kaitējumu gaisa kvalitātei nodara straujo paātrinājumu cienītāji, jo tad izmešu daudzums pieaug vairākkārt. Ja dīzeļu lietotāji biežāk padomātu par to cik strauji spiest "gāzes" pedāli, gaisa kvalitāte Rīgā manāmi uzlabotos!

Esmu mitinājies Rīgas pašā centrā, Brīvības ielā. Viss, kā šeit aprakstīts - gaisa nav, troksnis, kņada, burzma, tajā laikā vēl piečurātas kāpņu telpas, vārtrūmes. Naktī kāpņu telpās nemazgājušies "bomži". Vakarā vēl ir kur auto novietot, bet pa dienu, ja ko mājā savajagas, trīs reizes kvartālu jāapbrauc, uzlabojot gaisa kvalitāti, lai atrastu kur noparkoties. Vasarā, kad asfalts tvaiko, vispār nav ko elpot. Dīzeļi. Nu bēdīgi pavisam! Vai tad kārtējās "iebraukšanas maksas", aizliegumi, ierobežojumi uzlabos situāciju? Kurās kabatās tā nauda ieplūdīs? Piespiedīsiet visus Latvijas iedzīvotājus iegādāties jaunākos, super-duper ekonomiskos automobiļus? Kas jums tajā lielpilsētas centrā ir pazudis? Dārgās apkures izmaksas? Ja rūp savu bērnu veselība, brauciet no Rīgas prom! Ne tik tālu un tik neērti ir pierīga, kur svaigais gaiss ir visu gadu, trokšņu un burzmas nav, mitekļi par pieņemamu cenu, dzīves izmaksas zemākas, līdz Rīgas centram pusstunda ko braukt, nevis stunda, ko stāvēt sastrēgumā, lai no Iļģuciema pārbrauktu pāri jebkuram tiltam! Un nebūs jāuztraucas, ka pa Rīgu vecie dīzeļi turpinās kustēties, smirdinot gaisu!!! Arī ar nerviem viss pilnīgi OK!

Zini, visu bērnību un skolas gadus esmu pavadījis uz veļuka, jo cita nekā nebija un pārvietoties tāpat vajadzēja. Arī tagad ar ričuku pa brīdim izbraucu, bet manā miestā satiksme ir niecīga un velosipēdistiem vairāk vai mazāk ir priekšroka, lielākā daļa autovadītāju respektē un dod ceļu, bet ļaunprātīgi to neizmantoju. Riteņbraucējiem, tāpat kā visiem pārējiem satiksmes dalībniekiem (arī gājējiem) ir jāievēro CSN. Visiem! Tomēr pret velobraucējiem izturamies pielaidīgāk un piedodam viņu biežo nevērību pret pārējiem satiksmes dalībniekiem, jo, kāju spēks, zemāki ātrumi, ievainojamība un veselīgais dzīvesveids - tas viss ir respektējams. Agrāk Rīgā acīs krita velokurjeri, kuri uz ielas uzvedās kā "kingi",un neievēroja vispār nekādus noteikumus, necienīja pilnīgi nevienu. Tie gan kaitināja, jo bija bīstami ne tikai sev, bet visiem pārējiem, kuri atradās uz ielas. Viens tāds manam auto reiz nolauza elektrisko antenu, jo nespēja tikt ar līdzsvaru galā, un mierīgi aizbrauca - kā tādus mīlēt?! Liepāju drusku zinu un noprotu, par ko Tu runā, lai gan Liepājas veloceliņi man ir galīgi nepazīstami. Zirņu ielu gan zinu, bet tas nu tā. Kā jau teicu - velosipēdistus cienu, dodu ceļu un braukt netraucēju, apbraucu pieklājīgā attālumā, ne gar pašiem rokturiem, tomēr gribētos, lai velobraucēji arī respektētu satiksmi un sekotu līdzi, kas notiek apkārt - nu gluži kā Tavas divas kundzītes uz veloceliņa (tās pašas problēmas, kas ar autovadītājiem). Pats zini, ka auto nevar apstādināt momentā, un reizēm var gadīties nepatīkami brīži, ja vajag apbraukt velosipēdu, bet blakus josla aizņemta. Tad velosipēdists reāli traucē kustību, īpaši, ja tur pat blakus ir tukšs veloceliņš. Saprotu Zirņu ielas neērtības, bet saproti arī autovadītājus - arī viņiem ir pamats dusmoties. Beigu beigās - es ar auto vai mociku pa veloceliņiem nebraucu, vēl jo vairāk - velobraucēji parasti ir ļoti nikni, ja gājēji sāk pastaigāties pa veloceliņiem... Būsim savstarpēji saprotoši un iecietīgi, cienīsim cits citu!!! Vācijas pieredze - veloceliņš ir svēts, pa to neviens cits nav tiesīgs pārvietoties, bet velosipēdisti uz auto braucamās daļas nerādās - paši kārto savas attiecības tikai uz veloceliņiem. Arī uz gājēju celiņa nē!!! Nīderlande - velo ir KINGI! Lai vai kas notiktu, velosipēdistam vienmēr būs taisnība. Mazajās pilsētelēs, kad šie visi brauc uz darbu no rīta nesakarīgās čupās, ar auto pārvietoties teju nav iespējams, tomēr ārpus apdzīvotām vietām riteņbraucēji brauc ļoti korekti un absolūti respektē pārējos satiksmes dalībniekus.

Nevienu brīdi neesmu teicis, ka tie jāpārkāpj! Palasi uzmanīgi! Patiesībā nekad pat neesmu apgalvojis, ka man un tikai tikai man vienmēr ir taisnība. Vienīgais, ko mēģināju Tev pateikt, ka Tev ne vienmēr un visos gadījumos ir taisnība.

Tev patiesi ar galvu kaut kas nav kārtībā! Tu šo stulbumu esi gatavs apmuļļāt pilnīgi no jebkuras puses, lai tikai pierādītu savu taisnību, pat tur, kur tā vispār nebūtu jāmeklē. Ja runājam par robežu - ja zini, kādi ir normatīvie akti, un redzi, kur tie klaji pārkāpti, tad Tev šo pārkāpumu izpausmes nav jāņem vērā. Ja neesi pārliecināt - brauc, kā zīmēts! Beigu beigās, ko un kam Tu vēlies pierādīt!? Kārtību uz ceļa mēs radām paši un noteikumi ir šīs kārtības apstiprinājums. Iztēles pielietojums vietās, kur nav savilktas nekādas zīmes un strīpas ir leģitīms veids, kā tikt galā ar krustojumu izbraukšanu vai ceļu lietošanu. Tev, kā pilsonim, kuram ir grūtības to visu pārvārīt, uzdošu pretjautājumu - kā tad jārīkojas uz grants ceļiem, kur nav sazīmētas strīpas, un, pa laikam krustojumi ir gana sarežģīti un plaši ar vairāk kā četriem pienākošajiem ceļiem? Tu tur, izmantojot iztēli nesadali šo brauktuvi joslās un virzienos, jeb iebrauc šķērsām un zvani ceļu uzturētājam sūdzēties, ka nav priekš Tevis vajadzīgās strīpas savilcis, lai tiktu ar šo rēbusu galā. Un, pirms sāc atkal sacerēt kaut kādus argumentus, jautājumus un pārmetumus, padraudzējioes, lūdzu, beidzot ar galvu!

Žēl zaudētās dzīvības, bet nemācēšanai braukt un novērtēt situāciju uz ceļa patiesi ir maz sakara ar CSN pārkāpšanu! Un, gala beigās, ja nejēdz braukt un novērtēt situāciju, tad ievēro elementāros noteikumus!

Labi! Vēl pēdējais komentārs par šo tēmu, jo šeit vispār nav runa par CSN ievērošanu. Arī strīpu krāsošana pakļaujas noteikumiem, un ja tās uzzīmētas pretēji noteikumiem, un, vēl jo vairāk - ir pretrunā viena ar otru, tad tās nav leģitīmas, proti - tās nav jāņem vērā, jo apstāties pirms šī murga, ja Tu to uztver nopietni, un braukt atpakaļgaitā līdz citai ielai, pa kuru apbraukt šo posmu, jo šeit nevar to izdarīt nepārkāpjot, ir tik pat stulbi, kā ņemt vēro tos krāsojumus, kas atkārtoju vēlreiz - paši par sevi jau nav likumīgi - tātad nav ņemami vērā!!! Lūdz ar to - iztēlē iedomājies, ka uz brauktuves krāsojumu nav (jo tie nav likumīgi), un brauc tā, it kā to nebūtu. Nu gluži tāpat kā "airē" pa Kr. Valdemāra ielu divās joslās, lai gan tā iela tam neatbilst platuma dēļ, un šo otro joslu braucēji uzorganizējuši paši, bet, ievēro - CP tur protokolus neraksta, jo nekas tur pārkāpts netiek! Ir mums tādas tiesības. Vienīgi nevajag pārmest trolejbusiem, ka brauc pa vidu, jo arī tas ir pilnīgi likumīgi!!!

Piedod, aansi! Neredzu jēgu turpināt ar Tevi šo diskusiju jo citiem tā nav interesanta - visticamāk visi, izņemot Tevi, sen sapratuši par ko šeit ir runa. Vismaz man neviens nevarēs pārmest, ka nemēģināju Tev "atvērt širmi" un lūgt paraudzīties uz visām tām izdarībām ar skaidru saprātu. Atsaucu savu piekrišanu ar Tevi pabraukāt pa Rīgu, jo jēga tam būtu tikai tad, ja Tu būtu gatavs ar veselu saprātu paraudzīties uz ceļu satiksmi. Kaut ko iemācīt un iemācīties var tikai tad, ja esi tam gatavs ar prātu. Ja nē, tad diskutēt ar sienu uz kuras rakstīts - "taisnība ir man un tikai man", pilnīgi ignorējot jebkādus citādi domājošo argumentus, ir bezjēdzīgs laika, resursu un nervu patēriņš.

VWfanam: nav nevienam jānomet ātrums, ja nav izvietotas attiecīgās ierobežojošās zīmes. Vēl jo vairāk - ja Tu nomet. Kas Fabia bedres, tas citam auto gluds ceļš. Taču par iespēju izbaudīt braucienu arī pie 85-90 km/h un braukšanu pa pileštu ar 45- 50 km/h Tev pilnīgi piekrītu!!!

Nu nav Latvijā noteikts minimālais atļautais ātrums. Vienīgais ko vēsta CSN ir aizliegums brauks nepamatoti lēni un traucēt vispārējo plūsmu. Tas viss gan vairāk attiecināms uz pārvietošanos ārpus apdzīvotām vietām, par ko "cepos" arī es. Tai pat laikā braukšana blakus ar, piemēram, 40 pa divu joslu ielu ir nekorekta. Tā nevajadzētu darīt, lai gan CSN it kā nekur nav atrunāts, ka tas ir aizliegts - te iestājas pieklājīgas braukšanas nerakstītie likumi. Gan ar vienu atrunu - ja iela priekšā tāpat ir pilna, priekšā krustojums , kurā deg sarkanais tavā virzienā un tamlīdzīgi. Tādā gadījumā neviens neliek "vākties malā", lai atbrīvotu joslu skrējējiem, jo tikko tie būs garām, tā nonāks tajā pat situācijā, kurā biji tu pirms palaidi to nervozo garām. Kā redzams - tas ir ļoti stiepts jēdziens, tāpēc arī ar likumu nav atrunāts!!! Tiem, kam visi, kuri nebrauc pastāvīgi ar +10, drudžaini cenšoties to noturēt, ir "lohi", novēlējums - iemācieties cienīt līdzpilsoņus, vairāk pavērtējiet, kā paši uzvedaties uz ielas, un mazāk centieties "piečakarēties" pārējiem. Tā nepaliek laiks paanalizēt, ko tad pats uz ielas dari!

Tiešām izcils komentārs - jo tālāk jo skaidrāk redzama "diagnoze"...

Tātad otrajā topikā manis rakstītais atbilst patiesībai - tomēr iemanījies pilnīgo stulbumu vispārināt un pasludināt par svēto patiesību... Nez ka'pēc nevienam citam šis Paula sižets neizraisīja tādas pārdomas, kā Tev?! Vai tikai pats tur tās strīpas nezīmēji, ko... Runājot par "ekspertiem", saprotu, ka Tevi šis vārds tracina, bet es sevi pats tajā kārtā neiecēlu. Mani arī tas garajos ziemas vakaros neko nesilda, bet, ja nu pilsoņi, kuriem labpatika man šo "goda nosaukumu" piekabināt, man uzticējās, tad stiepju šo nastu, jo kaut drusku, bet no braukšanas kaut ko saprotu. Un vēl tas uzliek atbildību, kādas Tev nav, jo vari muldēt, ko gribi, un pēc tam vienkārši pazust. Kā nu nebūtu - atminies - ne Tu mani iecēli, ne Tu mani atcelsi...