Palaidniek! Necepies tik dikti! Teikšu godīgi - neesmu 160 km/h uz Jūrmalenes atbalstītājs! Esmu pats dzīvē lidojis, kad ir bijusi vajadzība, bet nepieskaitu sevi pie principiāliem pārkāpējiem-pofigistiem...
Te neiet runa par viena indivīda vēlmes pārkāpt respektēšanu, bet gan par:
1) pamatvērtību ievērošanu - turies, ja ir brīvs, labajā pusē! Un tas ir jādara vienmēr, ne tikai tad, kad ir labs noskaņojums;
2) ar principiālu attieksmi - es jau pārkāpju, tad tev nav ļauts pārkāpt vairāk, vai - tad brauc pa kuru joslu gribi, es tev pa trešo pārkāpt neļaušu, tu radīsi daudz lielāku bīstamību uz ceļa, kā vienkārši pavācoties malā!!!
Ātrums, pēc manis piedāvātās prioritāšu sistēmas, nav pamatvērtība!
Vēl jau iepriekš aizmirsu piebilst, ka tad, ja lidoju pa 3. joslu ar 160, un pa priekšu kāds brauc, patiesībā, vienalga uz cik, apsteigdams pa pirmo un otro joslu lēnāk braucošus, mirkšķināt ar uguņiem, lai vācas nost ir galēji nepieklājīgi un nepieļaujami!!! Par tādu gājienu esmu ar mieru kādam arī iedot bietē! Bet, ja otrā vai pirmā josla brīvas, tad gan - vācies nost un nemāci mani, kā man jābrauc! Atvaino - skarbi, bet tā ir - nu nemeklē kašķi un nepiečakarējies citiem pēc pirmklasniekiem un uz dzelzceļa pieņemtajiem: a kā tu!
Rādi ar savu priekšzīmi piemēru... ![]()


















Palaidniek! Nevaru Tev nepiekrist - drošība, droši vien, ir galvenā pamatvērtība manis piedāvātajā gradācijas skalā! Ne pārāk intensīvas kustības gadījumā manis aprakstītās pamatvērtības būtu jāievēro - visiem labāk un drošāk, mazāk stresa!
Intensīvas kustības gadījumā lidot ar + 30/40 km/h ir gan nevajadzīgi, gan bezjēdzīgi, gan bīstami! Šādos apstākļos var runāt par pamatprincipu "plūsma", kurā jāiekļaujas.Ja šādā situācijā kāds sevi sāk uzskatīt par svarīgāku un "trenkāt" pārējos braucējus, būtu jāiedod bietē!
Esmu kaut kad intensīvā satiksmē pārvietojies ātrāk par pārējām plūsmām. Tas prasa nepārtrauktu ieskriešanos un bremzēšanu, gaidīt, meklēt mirkli, kad apsteigt lēnāk braucošo un atkal ieskrieties. Tā jau ir tikai mana atbildība un māka šādi pārvietoties - nevienam nemirkšķinu, netaurēju, lietojot pagrieziena rādītājus, brīdinu apkārtējos par savu nākamo manevru, bet no ceļa nevienu nost nestumju. Tādējādi manu "lidošanu" Tu varbūt pat nepamanītu, jebkurā gadījumā - ar savu vēlmi steigties nevienam citam netraucēju! Cits jautājums, vai tālu aizsteidzos un kāds ir ieguvums. Biežāk pāris desmit sekundes un daži simti metri, citkārt paspēts uz koncertu Tallinā, vai nenokavēta lidmašīna pēc aizgulēšanās...