Jums lielā mērā taisnība, teksts gan bija paredzēts baterijas lietderības koeficienta apspriešanai. Par tēmu - pilnīgi uzlādētai baterijai ir pieņemts uzskatīt 12,6V EDS (spriegums pie nenoslogotas baterijas) kā pareizu lielumu. Automobilim darbojoties, spriegums sistēmā tiek uzturēts 13,8-14,4V līmenī. Lai izveidotu šādu starpību ir nepieciešama enerģija 0,5-3A lielumā. Jo lielāka baterija, jo lielāka enerģija. Šo strāvu nevajadzētu uzskatīt par lādēšanas strāvu, jo tā ir nepieciešama arī pilnībā uzlādētai baterijai. Tā vienkārši pārvēršas siltumā. Jo lielāka baterija, jo vairāk strāvas vajag. Bez tā, baterijām piemīt arī atļauta pašizlāde līdz 1% dienā.

Ja ir kondensators, drīkst! Man gan nav gadījies redzēt "samazinātās" versijas. Drošības pēc ir vērts tomēr apskatīties oscilogrammu uz akumulatoru baterijas.

Šim auto ir iespējamas divas sistēmas - "gaismu augstuma regulēšana 1.0" vai "adaptīvā līkumu izgaismošana 3.2". Abām sistēmām ir iespējama izvēle "lukturu pamatiestatījums". Ja tāda ir, tad dators ir jāslēdz klāt, un jārīkojas atbilstoši norādījumiem. Ja nav, tad jāpielej pilna degvielas tvertne un jānosēdina 75 kg smags šoferis automobilī, kuram ir pareizi riepu izmēri un spiediens tajās, tīri lukturi uz taisnas virsmas un jānoregulē stars uz lukturiem rakstīto procentu kritumā.

Aizmirsu, stāvbremze nedrīkst būt iedarbināta, kā arī nedrīkst būt ātrumā, tas var izmainīt staru.

Acīmredzot pa vienkāršo. Ieslēdzot gaismas tām "jānobrauc" lejā un augšā. Tas nozīmē, ka sistēma strādā. Pēc tam ir vajadzīga tikai 60-90-60 kārtīga latviešu blondīne, kas māk pārslēgt tuvās un tālās.

Vispār jau niekojoties ar pārnesumiem un stāvbremzi, ja viens darbojas uz priekšējo tiltu un otrs uz aizmugurējo, kaut kādu nobīdi var mēģināt dabūt. Stūrei arī ir jābūt taisni, tā gan cilā automobiļa priekšu uz augšu un leju.

Slimnīcā arī vidējā temperatūra ir 36,6, ja rēķina visus stāvus un pagrabu kopā. Priekšraksti paliek priekšraksti, neko nevar darīt .

Nu redzi, ražotājs savu panāca ar priekšrakstiem, ka pats aizdomājies līdz lietām, kas varētu ietekmēt staru uz nepareizo pusi .

Lukoil (piesaista atlaižu kumulatīvā sistēma) un virši-a. Abi pa ceļam.

Ja tā uzmanīgi paskatās uz ģeneratoru, pie tā var redzēt kondensatoru. Nelielu, bet tomēr. Un svārstības no ģeneratora nav salīdzināmas ar svārstībām (kropļiem) no parastā lādētāja, īpaši, ja tukša baterija. Iesaku tomēr apskatīties un salīdzināt oscilogrammas.

Startera baterijām kapacitāti rēķina pēc K20 metodes, tas nozīmē, ka baterija tiek izlādēta 20 stundas ar strāvu, kuru reizinot 20 stundām sanāk baterijas kapacitātes lielums. 60Ah baterijai, tātad 3A. Tas viss pie baterijas ideālās temperatūras - 27 Celsija grādi. Tieši tāds daudzums enerģijas baterijā ir jāievada. Tomēr startera baterijas primārais uzdevums ir startēt automobili, tieši tādēļ augšējā komentārā veicu aprēķinus ar starta strāvu - bez meliem un apmāna. Vadoties no skaitļiem, kas uzrakstīti uz šiltītes. Realitātē ieguvām baterijas ziemas lietderības koeficientu apaļus 27%. Sareizinot baterijas lietderības koeficientu ar motora un ģeneratora apvienoto lietderības koeficientu (aptuveni20%) iegūstam skaistus 5,4%. Tātad no enerģijas, ko mēs ielejam degvielas tvertnē, pārveidojot to par elektrisko, ķīmiski uzglabājot un paņemot atpakaļ iegūstam kopējo LK 5,4%. Tas nav nekas dīvains, tāds tas ir arī elektromobiļiem, tikai neviens negrib tādus rēķināt. Zaļajiem slikti paliek .

Tieši tad caur bateriju sāk plūst vairāk "nederīgās" stāvas, lai uzturētu 14V.

Gaisu sūc kaut kur pie kolektora, vai arī nav uzlikta kāda caurulīte.

Sorry, dīzelis! Izskatās pēc sūkņa problēmas.

T.s. gāzes amortizatori būs cietāki, stabilāki uz līdzena ceļa, nepatīkamāki uz nelīdzena. Eļļas amortizatorus bez gāzes parasti taisa "mīkstākus", uz līdzena ceļa sliktāk, uz nelīdzena labāk, jo nebūs tik asi triecieni uz bedrēm.

Ne viens (y20dth) ne otrs (x20dtl) motors, ko Opelis lika tajā kastītē 1999. gadā kā divlitrīgu dīzeli, nav aprīkots ar barošanas sistēmu, kas spēj uzrādīt zemspiedienu, vai augstspiedienu. Tas nozīmē, ka esi pieslēdzies sistēmai ar nepareizu sistēmas izvēli, kas, savukārt, nozīmē to, ka visas uzrādītās kļūdas vai arī aktuālās vērtības nav ticamas. Uz to norāda arī nenormālais zemspiediena lielums, kas minēts komentārā - pie tāda spiediena zemspiediena caurules un filtrs pārplīsīs.

Pieslēdzies vēlreiz ar atbilstošu aparatūru un nolasi. Ja netiksi galā, raksti.

Vēl daži fakti par elektromobiļiem un hibrīdiem:

1.Ražojot golfa lieluma automobili tiek izmestas 6 tonnas co2. Hibrīdam 9 tonnas. Elektromobilim vēl vairāk. Pie "modernajiem" izmešiem aptuveni 100g uz km, ir jānobrauc 10kkm uz katru tonnu starpības, lai izlīdzinātos bilance. Pie nosacījuma, ka svars vienāds, taču elektrificētie ir vismaz par 200-250kg smagāki.

2.Sērfojot netā atradu, ka e-mobiļu "modernie" izmeši tiek aprēķināti pēc "modernas" metodikas - no visas saražotās strāvas vairāk, nekā divas trešdaļas "esot" no atjaunojamiem resursiem. Faktiski, kā Ānsis rakstīja, ir tikai 15%, vispār tagad jau nedaudz vairāk. Līdz ar to e-mobiļu izmeši ir jāreizina vismaz ar četri, lai būtu taisnīgi.

Ļaudis, taupiet dabu, atstājiet taču kaut ko bērniem - nepērkat tos mēslus. Viens maziņš e-ups piekakā pasauli vairāk par F-350. Arī lētāk sanāks.

Kur tecini? Man Vidzemes ziemeļos kļavas vēl tek pilnā sparā.

Jāpērk un tad redzēs. Par Launch ir labas atsauksmes. Tomēr Bosch ir vispilnīgākais. Kaut vai ESItronic dēļ. Var jau arī niekoties ar 5 eiro vērtīgiem spraudņiem un savu androīdu. OBD protokolus redzēs, citus nē.

Par starmešu spuldzēm - H4 vienlaicīgi spīdēt abi kvēldiegi drīkst tikai īsu brīdi - pārslēgšanās laikā un mirkšķināšanas laikā. Citādi tiks pārsniegts atļautais temperatūras režīms spuldzei un, visticamāk, arī automobilim pieļaujamais strāvas blīvums attiecīgajos vados.

Par dienas gaitas spuldzēm - parasti tām ir 3 vadu pieslēgums - pluss, masa un gabarīti. Tās ieslēdzas pašas, ja sprieguma starpība starp plusu un masu sasniedz normālas lādēšanas spriegumu (lasīt - motors darbojas un ģenerators lādē), nodziest, ja spriegums nokrīt. Ja tiek ieslēgti gabarīti - šie lukturi nodziest neatkarīgi no sprieguma (pārāk spilgti naktij). Daži no tiem ieslēdzas puskvēlē - tātad drīkst lietot arī naktī.

Uzstādīt drīkst, strāvas patēriņš ir niecīgs. Jāpieslēdz akumulatoru baterijai tik un tā. Izvēlies labskanīga nosaukuma firmas produktu.

Ja mirdzizlādes spuldzes vairs nespīd, problēma ir spuldzēs UN vadības blokā. Šīs spuldzes izdegt nevar, jo nav kam izdegt. Dēļ palielināta attāluma starp spuldzes elektrodiem ir nepieciešams pārāk liels spriegums spuldžu darbībai, un bloka augstsprieguma izolācija to vairs nevar noizolēt. Kā jau minēts, izeja - laicīgi mainīt spuldzes, kad tās sāk mainīt savu sākotnējo spektru (krāsas toni). Ir arī vērts pārbaudīt, vai spuldžu darbības laikā pie bloka ir pietiekams zemspriegums.

Ja brauc ar auto ļoti īsus attālumus - normāla parādība. Īpaši padilušiem motoriem. Pēc 100km nepārtraukta ceļa vajadzētu pazust. Ja nesamazinās - eļļā tiek klāt ūdens. No kurienes - tas jau ir cits jautājums. Ja nav problēmas ar dzesēšanu, tad var arī no izplūdes gāzēm.

Aprēķinot atlikušo ceļu netiek ņemtas vērā nekādas adaptācijas vērtības no OBD ne arī no motora vadības vispār. Borta dators ir atsevišķa ierīce, kas mēra faktisko iesmidzinātās degvielas daudzumu un nobraukto ceļu. Atlikušais ceļš tiek aprēķināts no iepriekšējo aptuveni 5-30 km nobraukuma vidējā patēriņa (atkarībā no ražotāja un modeļa) un atlikušās degvielas tvertnē. Bez tā visa tiek pielietota rādījumu aizture.

Pirmkārt, noteikti jāpārbauda radiatora ventilatora darbība. Ar visiem termometriem pie caurulēm, u.t.t.. Tvaikiem pie normālas ekspluatācijas nevajadzētu būt. Vienīgais, ja kāds šķidrums ir uzšļakstīts no ārpuses (braukšana pa peļķēm, uzlejot aizlija garām, u.t.t.).

Ja nošņāc no rīta tad, kad motors vēl nav darbināts, tā jau ir laba ziņa. Tas nozīmē, ka sistēma vairāk vai mazāk ir hermētiska.

Ja tomēr ir aizdomas par galvas blīvi, vienkāršākais, kā to pārbaudīt ir šādi: aukstam motoram nolaid sistēmā spiedienu atverot dzesēšanas šķidruma vāciņu. Iedarbini un iedod kārtīgi "mizā". Pēc tam noslāpē (galvenais, lai motors neuzsilst), un atkal atver vāciņu. Ja sistēmā ir parādījies spiediens (pēc 5-10 sekunžu darbības), tad galvas blīve ir bojāta. Ja nav, tad nav. Niecīgākas noplūdes var pārbaudīt ar speciālu aizbāzni, kas uzrāda izplūdes gāzu klātesamību. Ar zināmām iemaņām to var izdarīt arī ar parasto izplūdes gāzu analizatoru, tikai tad ir tāds jānopērk , vai arī jāmeklē palīdzība servisā.

No piedevām tādas putas nav, jo tās tiek bāzētas uz eļļas, savukārt putas rada ūdens un eļļas savienojums.

Turbomotoriem parasti izmanto tērauda galvas blīves, tādēļ ilglaicīga sīka noplūde ir iespējama.

OK, man info bija no trīs markām, MB, FIAT un VAG. Bet Toyotai tik un tā nav stāsts par adaptācijām, bet par īstermiņa un ilgtermiņa vidējo patēriņu.