Pie jūras nesanāk. Telefoniem ar Assisted GPS sanāk ļoti interesantas lokācijas, jo ir tikai divi torņi. Tad rāda atrašanās vietu gan dziļi jūrā, gan sauszemē

Triangulācija. Daudz precīzāk gan. IMO zem 1 km. Bet pei jūras vai robežas, kur nav vairs torņa vienā pusē, noteikt atrašanās vietu ir neiespējami.

Šis man šļiet ļoti prātīgi pietiek.com/raksti/latvijas_strategija

Efekts ir analoģisks, bet čakars daudz mazāks ir ar universal income, jeb tiešu maksājumu. Nodokļu izmaiņas ir ar dažādiem efektiem un nesedz 100% vajadzības. Savukārt valstij saviem izdevumiem tāpat nāksies drukāt naudu. Un jāsāk darīt iespējami ātri, lai pēc krīzes nebūtu sabojāti biznesa modeļi. Tie kas atcerās, tad pēc 2008 vēl arvien dažās nozarēs krājumi ir krietni mazākā sortimentā un līmenī, kas savukārt novedis pie tā, ka piem celtniecībai es virkni lietu jau pasūtu internetā. Jo šeit ir sašaurināts sortiments.... Šaubos, ka valstij tas ir veiksmīgs risinājums

Tā ir naudas drukāšana. Esmu sašutis / vīlies, ka deklarēto 2b vietā izņemts 0,5b. Gan jau ka ar domu - nekas savilksim jostas. Mēs mākam. Makos nonāk kā izdomā. USA kā direct payment. LV kā algas kompensācijas direct payment. Mehānismus var neieraudzīt tikai iztēles trūkuma dēļ. Tieši par šo ir runa - šo jādara pārliecinoši, ātri un PIRMS slēgšanas. Ja tavā makā ieripotu piem 1k EUR un tu zinātu, ka būs vēl, tad savu karantīnu tu dotos pārlaist Radisson, ne sēdētu savā vienistabas dzīvoklī Purčikā kopā ar sievu, sievasmāti un 3 bērniem. No vīrusa nepaglābs nekā. Tomēr ir daļa domātāju, kas sapratuši ka ekonomika cietīs krietni vairāk kā pansionāta pacienti. Un tam šis palīdz

Zviedri skatās no spāņu gripas vēstures. Tur izolācija beidzās ar trīs epidēmijām gadā, kur otrā bija trakāka par pirmo. Piesauc retu apdzīvotību

Nē. Ir carta blanche budžeta deficītam, ECB gatava naudu dot. Nu un mūsu kautrīgā valdība neīsti grib ņemt. Pgdm 0,5bn saņemts, kur deklarētais lielums ir 2bn. Tagad sēž, kautrējas, visu kontrolē un pārbauda. Kad viss būs slikti, arī tirgi aizies ciet un likmes pieaugs.

aha. Tā lapa ir visārzināma fake news avots. Kautkas līdzīgs Uģis Kuģis sievišķīgā veidolā

Atšķirībā no sabrauktā ezīša risinājuma -iekšējās devalvācijas, veikt ārējo devalvāciju. T.i. drukāt naudu. Šajā gadījumā tas ir īpaši efektīvi, jo krīze skar visus aptuveni vienādi. Tātad vienādā apjomā sadrukājot naudu, tā ekonomikā aizies pat bez šūpošanas. Nu un ir skaidrs, ka izdali nevar veikt caur bankām vai uzņēmumiem. Tā bez palēcieniem vienmērīgi jāpludina tieši patēriņā. Un ļoti uzmanīgi. Jo tikko tautai sāks likties, ka ir lieli mēsli, nauda tiks sabāzta zeķē, ne ekonomikā. Tāēc ievērojami kaitīgi ir uzņēmumu sarakstu, nodokļu kontroles, VID sijāšanas un izvērtēšanas uc sovoka paranojas radītās darbības imitācijas. Nokavēs izdali, nekādi saukļi nelīdzēs. Kā paraugs - USA naudas vešana uz bankām pēc 2008. krīzes. Pagāja gandrīz gads nepārtrauktās intervencēs, kamēr pat pragmatiskās bankas noticēja un sāka investēt ekonomikā. Sovoku pārdzīvojušais pilsonis būs krietni grūtāk pārliecināms

Domāju, ka 2 gadi ir stipri pārspīlēts. Cenu karu sāka krievi, jo bija jānodrošina 60% valsts budžeta. Tgd pieslēdzās Nigērija un Venecuēla, kur nafta ir 100% budžeta. Un cena atjaunojot ekonomiku būs stipri augstāka, jo naftas uzņēmumu capex (investīciju plūsma) tika norauta podā un tehnoloģijas netiks atjaunotas - kāpjot patēriņam veidosies pārstrādes deficīts

Vēsture liecina, ka tajā valstī vēlētaju noskaņojumu ļoti uzlabo nelieli, bet labi atpazīstami kariņi vai citas visatļautības demonstrācijas. Piem Donbass, Gruzija, vai Skripļa indēšana. Attiecīgi 60% budžeta 3x samazināšanās neko labu nesola. Pgdm gan ir zelta rezerves

Un zviedru apsvērumi, ka šāda pieeja Zviedrijai (un pēc parametriem arī LV) irne tikai nederīga, bet arī kaitīga. www.weforum.org/agenda/2020/03/sweden-under-fire-for-relaxed-coronavirus-approach-here-s-the-science-behind-it

Ņemot vērā, ka krievu naftai ir diezgan pamatīgas ieguves izmaksas, tad budžeta ieņēmumu otrā pusē veidosies diezgan pamatīgs iekšājais parāds. Prātīgāk viņiem bija tomēr cenu karu neuzsākt. Bet varbūt ārējos tirgos aizņemties šie nemaz nespēj.....

Tur kur tu saki, to gan saprot savādāk. Ja atmiņa neviļ, šie tieši tādu pat triku izpildīja 12 gadus atpakaļ. Neko nav mācijušies. Tāds pats rezerves fonda trūkums un tāda pati arogance uzsākot cenu karu. Un neaizmirstam, ka nepietiekamu ieņēmumu izraisīto sāpi šie mēdz ārstēt ar nelielu, labi organizētu kariņu. Izsalkušajiem skolotājiem patīk

Ir virkne ietekmīgu personu, kas dīlo ar skaidru naudu. Pamatā mežu / zemes kupči. Ja tiem nāksies uzrādīt darījumus, tur būs daudz pierādijumu nodokļu nenomaksai un krāpšanām darījumu laukā. Šie pilsoņi pieliks daudz finansiālas pūles, lai šādus noteikumus neieviestu. Diemžēl uzstājīga vēlme lietot cash darbaspējīgā vecuma gandrīz 100% gadījumu norāda uz jau notikušu vai plānotu nodokļu krāpšanu

Galvenais reverse engineering arī nedod rezultātu - atpakaļgaitā google translaite to vietā nenoliek.

Mirstība apgriezti korelē ar analīžu intensitāti. Jo vairāk analīzes, jo mazāka mirstība. Magic nav, ir tikai slikti ievākti dati un slimnīcas ieejas / izejas dati nav nekādi īstie slimo dati. Noprotams, ka gan IT, gan ES aplipušo ir vismaz par kārtu vairāk kā diagnosticēto.

Tieši tā. Bieži ir plāns pārtraukt strādāt vnk. Rantjē Šim lamatas gan parasti ir diversifikācija. Bieži mēdz ielidot saguldot saistītās nozarēs uzskatot, ka diversifikācija veikta

Es jau teicu - ja par šādiem darījumiem 1/2 atbildības būtu jāuzņemas bankai, būtu pilnīgi cits stāsts. Ja šie jau pabalstīja tādus darījumus. Un tad izvairījās no atbildības. Jo kautkāda iemesla dēļ par tavu antibiotiku apetīti kāds uzņemas rūpi, bet hruščenes apetīte atstāta tev pašam. Kaut mazspēja ir gan medicīnā, gan finansēs

Manā ieskatā 2008/2009 krīzes milzīga kļūda bija nedalīt kredītu slogu ar bankām (kurām noteikti bija labāki eksperti ka mammas brālis un attiecīgi arī atbildība par sadarīto). Ungārija šo saņēmās izdarīt. Islande arī. + Ļoti slikts bankrota likums. Acīmredzot bankām bija labāki $$$$$ argumenti un tas 3a portfelītis jau pavisam lielisks arguments. Šie pamatā ir iemesli kāpēc esam tur kur esam. Šobrīd krīze ir pasaulē simetriska un attiecīgi ir iespējams nošiftot visas lielās ekonomikas vienlaicīgi ar vienādu drukāšanu un iziet sākumpunktā vai pat labākā pzīcijā. Bet nu mums jau prtams vajag sarakstus un komisijas, kas par nelielu atlīdzību iekļaus sarakstā.

Tagad varēja. Jau nedēļu akcijas pa visu laiku minimumiem dzīvojās Investīciju portfelis vnk jābūvē jau no pirmās darba dienas. Un uzreiz diversificēt, lai būtu likviditāte. Tāpēc jau teicu - tur nodokļu palīdzība nepieciešama

Tavi vecāki pielika roku LV stagnācijai. Low cost live LV jau ir ļoti iespējama, bet neinteresanata un ne visiem piemērota. Dažiem gribas labu auto, plašu dzīvokli un garšīgi paēst. Bez tā šīs personas būs nomāktas. Paprasi ar ko atšķiras LV un Islandes modelis 2008 / 2009 un cik islandē bija vitāli personīgie uzkrājumi, cik tie bija vērtīgi pie valūtas devalvācijas. Ir jāsaprot, ka krīzes apstākļos valdībām ir liels instrumentu klāsts, kur uzkrājumi ir priekšrocība tikai nelielā daļā no tiem. Islandes gadījumā tavi vecāki un mammas brālis būtu mainītās lomās Uzkrājumi ir labi, bet tikai tad ja tie ir prātīgi (t.i. ieinvestēti un plaši divesificēti) un tos nevajag uzskatīt par panaceju visos apstākļos. Stabila panaceja ir izglītība un pieredze, kā arī maz gadu . Komplekts gan nesavācas

Un cik ilgi tā Ķīna tā sēdēs? No Āfrikas un Indijas to sērgu bezgalīgi ilgi vedīs iekšā. Ekonomiskās izolācijas bads tad noteikti ir lielāks risks kā pneimonija. Nedomāju, ka ir cita iespēja kā pārslimot. Sēŗga tomēr izvazāta globāli. Valstīm, kurām primārais mērķis ir atjaunot ekonomiku atvēršanu / aizvēršanu regulē slimnīcu gultasvietu skaits un tikai. Izolēties lai uz 0 nosēdinātu, nav nekāds risinājums

No šīs krīzes mēs visi iznāksim drusku resnāki nekā iepriekš

Piedāvā darba devējam min. 2 mēn apgrozījumu turēt kontā "drošības spilvenam". Šis ir kautkāds pusekonomistu piedāvāts murgs. Tāpat kā pusdakteru piedāvātais "veselīgais dzīvesveids". Turot kontā tu principā zaudē iespējas un augļus, ko šī nauda varētu sniegt. Faktiski nauda būtu jāglabā investīciju / uzkrāšanas instrumentos. Bet tiem mēdz gadīties likviditātes krīzes. Attiecīgi grozam jābūt ļoti izvērstam un secīgi šiem uzkrājumiem jābūt stipri lielākam kā 5k. Rezultātā nonākam pie secinājuma, ka šādus ciparus var uzkrāt ļoti ilgā laikā un bez nodokļu atbalsta to nebūs iespējams noturēt pilnu.