iciks rakstīja:
MMX rakstīja:
ZZZZ rakstīja: Diemžēl īstenība tāda, ka patreiz 28% kredītņēmēji ir nespējīgi turpināt maksāt kredītu...Čemodāns stacija.
Šeit ir jautājums vai problēma ir tikai dumjos kredītņēmējos, vai arī faktā, ka tās algas tiem kredītņēmējiem neaug atbilstoši inflācijai. Pieļauju ka daļa tāpat nonāks līdz čemodānam->lidosta, jo ja cilvēks redz, ka viņa ieņēmumi ilgākā laika posmā neaug līdzi izdevumiem, darba iespēju arī nav tā ka čupām un mājoklis kura dēļ viņš ir kaplējis pa 10-12h dienā kļūst nepavelkams, tad lēmums doties prom ir diezgan loģisks.
Es šobrīd savā nozarē noskatos, ka vidēja līmeņa inženieri un vadītāji, saprotot, ka vadība viņus brutāli izmanto un hipotekārais jaunajā projektā nav tā vērts, vienkārši dodas strādāt uz ārzemēm. Par šo vienreiz diskutēju ar savu firmas vadītāju, bet viņš pie savas 3k+ Eur uz rokas īsti neiebrauca kāpēc viņa paša uzņēmuma darbinieki tā dara. Lieki teikt, ka būvniecība jau šobrīd ir palieli darbinieku iztrūkumi un darbinieku kvalitāte ir ievērojami kritusies.
Izteikšos pietiekami tieši - manuprāt, liela daļa cilvēku ir nespējīga rīkoties ar naudu un tas rada problēmas.
Cilvēkiem ar pietiekami normālām algām jāgaida kārtējā algas diena, lai nopirktu kādu nieku. Kad noskaidro, ka šim cilvēkam nav ne kredītu, nav ne dārgi uzturamu slimu radinieku vai citu analogu tēriņu, tad nevari saprast - kā tas nākas?
Ja alga netiek līdzi inflācijai, tas nav forši, bet kredītu ņemot tomēr būtu jārēķinās, ka tas ir ilgtermiņa pasākums. Var būt krīzes, var gadīties kāda veselības ķibele vai tamlīdzīgi, attiecīgi jārēķinās, ka šim maksājumam būtu jābūt tādam, lai tam pieaugot varētu to slogu vilkt.
Bet nu vienam otram noteikti ir gan nekustamais īpašums krītā, auto krītā, visai ģimenei telefoni krītā un vēl ceļojums uz Ēģipti un kopā tie % ir jau lieli. Ja vēl pieaug, tad ir auzas.
Saprotu, ka skaisti dzīvot visi grib, bet varbūt derētu apdomāt, vai tiešām kuram katram tagad vajag 2stāvu māju ar visu to labāko.
Piekrītu - pratība un domāšana katram būtiski atšķiras. Daži piemēri:
1) man iepriekšējā darba vietā bija kolēģis, pēc izglītības ekonomists, strādājis savu laik arī pie kredītu izsniegšanas. Galva strādā. Bet nu viņš ir viens no tiem cilvēkiem, kuriem VIENMĒR ir par maz, vienmēr sūdzas, ka naudas nav. Tu viņam vari pielikt +1k eur pie algas, viņš tāpat sūdzēsies, ka uz mēneša beigām jāsāk taupīt. Viņš atradīs veidus kā to naudu notriekt un tāpat sūdzēsies, ka par maz maksā.
2) Man radiniece ar vīru ir ultra piesardzīga uz kredītiem, viņiem ir īpašumā trīsistabu sērijveida dzīvoklis, kredītu nav. To savulaik pirka pa iekrājumiem un tur aizņēmās no radiniekiem naudu bez procentiem. Tā kā ir 2 bērni, prasītos kaut kas lielāks un gribētos jau arī kaut ko labāku. Pa laikam viņi kaut ko skatās, bet nu nekur tālāk arī nevirzās. Es vēl tagad atceros, ka viņa man pilnā nopietnībā pirms kādiem 8-9 gadiem teica, ka bērnudārzā viena cita mamma, kura strādājot bankā, esot teikusi, ka tūlīt būšot krīze un neko nevar pirkt. Tā nu viņa visus šos gadus sēž un neko nedara lietas labā. Tagad nesen ģimenes pasākumā izmeta apvainotā tonī frāzes, ka nu jā, jaunie projekti jau tikai turīgajiem, normāli cilvēki nevar atļauties. Tur jau tā lieta, ka pirms tiem 8-9 gadiem jaunie projekti bija kkur 1500 eur/m2? To viņi ar kredītu varēja atļauties, pārdodot savu esošo dzīvokli. Tagad pa 2,5k/m3, jā, visticamāk vairs īsti nevar atļauties... Protams, ka pēc fakta jau visi gudri (mani spriedelējumi), bet nu tā ir - piesardzīgais kaut ko mūžīgi gaida un visticamāk neko arī nesagaida...
Vispār tas ir labi, ka projekta vadītāji paši rubī fišku, māk to izdarīt un arī dara. Tas tik vēl trūka, lai vadītājs nerubī, kas un kā praksē darāms, tad auzas garantētas...
Bet vai šeit daļēji nav arī naudas jautājums? Nu tādā ziņā, ka, lai projekta vadītājam nebūtu vajadzības pašam pa nakti vilkt vadus, tam pakalpojumam vajadzētu būt pa kārtu dārgākam, bet tad atkal zaudē citiem, kas sola izdarīt lētāk?