Kad braucu uz Norvēģiju ķert zivis, ar kempera esošo saldētavu ir par maz. Tādās reizēs ņemu līdzi vēl papildus DOMETIC ledusskapi (vai var saukt arī par salētavu), kurai var ērti uzstādīt jebkuru temperatūru līdz pat mīnus 18 grādiem. Tātad, var ērti vest mājās sasaldētās zivis. Ja vajag, var arī uzstādīt +2 līdz +5 grādus un izmantot kā papildus parastu ledusskapi. Pirku kādreiz par apm. 500 Ls. Jā, dārgs, bet ir ar kompresoru, kā normāls ledusskapis (nevis aukstuma kaste). Temperatūru notur precīzi. Un, interesanti, ja kādreiz atstāju pieslēgtu vieglajā mašīnā uz nakti pie piesmēķētāja (tāda, pie kura paliek spriegums pie izslēgtas aizdedzes), ne reizi autiņa akumulātors pa nakti netika nosēdināts. Ja pirksiet - iesaku uzreiz lielāku (>=25l). Ja jau pērkat, tad pērkat normāla izmēra.

Katru gadu veicu Kasko cenu aptauju un katru gadu palieku pie BAN. Interesanti, ka par vienu un to pašu autiņu, ar vienādu pašrisku un identiskiem visiem citiem nosacījumiem, atkarībā no apdrošināšanas sabiedrības, mana autiņa KASKO cena atšķiras 5-6 reizes!!! Dārgais gals ir BTA, IF, Balta, u.t.t., kas prasa 2000-2500 eur (iespējams, ka tas skaitļu valodā vienkārši nozīmē "Atšujies!") un otrs gals ir BAN - 400 EUR! Un nevienu neinteresē, ka braucu 2-4 nedēļas gadā.

Ir bijusi tikai viena kasko izmaksa - braucot uz prāmi mazliet ieplēsu pakaļējā bufera plastmasu. BANs ātri un bez problēmām pārskaitīja manam dīlerim prasītos 500 eur

Ieliku rollerī GPS trekeri. Tērē 70 mA. Tas ir daudz. Biju spiests ielikt otru akumulātoru speciāli trekerim, lai nesēdina galveno. Varu arī ar SMS izslēgt motoru. Nu - tāds čakars mazliet ir.

Pirms apm.3 gadiem braucu uz Baltkrieviju. Bankā izņēmu pilnvaru, bet neviens to neprasīja.

Ja atpakaļskata salona spogulis ir nomainīts uz monitoru, kurā attēlo video no horizontāli atpakaļ pavērstas atpakaļskata videokameras, tad par nakts gaismu varētu nosaukt atpakaļ pavērstu infrasarkano prožektoru, kurš nodrošina attēlu atpakaļskata spogulī arī naktī

Ja Jūsu minivens ir Škoda , tad var GreenMotors servisā. Tikko manam autiņam tur aizkrāsoja neuzmanīga zagļa radīto skrāpējumu. Krāsoto virsmu nevaru atšķirt no nekrāsotās.

Reiz mums bija doma izmantot kuģi, lai apbrauktu PL. Bet atteicāmies no šīs domas, jo kuģis atiet noteiktās dienās, noteiktās stundās, tam speciāli jāpiekārto visi savi plāni. Bet ar autiņu var izbraukt no mājām kad vien vēlies, kaut vai pusnaktī, jo ne no viena neesi atkarīgs.

Ja pareizi atceros, Austrijā uz bāņa atļauts 130. Bet 100 ir uz sīkajiem, līkumainajiem, kalnainajiem lauku celiņiem.

Vidējais LV braucējs un krutais dīvāneksperts no LV, neizbraucot no Latvijas, protams, nevar mācēt uzvesties uz Eiropas autobāņiem, ne reizi pa tiem nepabraukājot. Ja mums 100 km/h ir kā kaut kāda superdāvana, kas piešķirta mums uz pāris mēnešiem un tikai uz pāris šosejām, tad Austrijā 100 km/h ir uz katra līkumotā un kalnainā celiņa laukos, ārpus apdzīvotas vietas, un uz tādiem celiņiem, kuru platums uzliek par pienākumu ieturēt kursa precizitāti +/- 10 cm. Bet mēs Latvijā - ceļi tik plati, ka varam braukt kā pa pļavu. Un varam apstāties ceļa malā, kur vien ienāk prātā, jo mūsu platās, grantētās ceļa malas to pieļauj.

Bet tiem Latvijas karstgalvjiem, kuriem liekas, ka viņu prasmes ir pārākas par citiem un kuri ar neiecietību runā par "braukšanu vilcieniņā" - tos piespiedu kārtā vajadzētu aizsūtīt pabraukāt kādu mēnesi pa Norvēģiju, lai iemācās iecietību un auto vadīšanas disciplīnu. Tur viņu naudas maks ātri viņus noliktu pie vietas.

Vienā ziņā tajās vietās, kur ir atļautais 130 (Austrija, Vācija vietās, kur 130, Francija, u.t.t.) vismaz ar kemperi ir braukt daudz vieglāk, nekā Polijā, kur ir 140, bet realitātē daudz vairāk. Jo valstīs, kur ir 130 un šo limitu visi ievēro, visa plūsma pa visām rindām ir apmēram vienā ātrumā. Ieliec kemperim kruīzā 130 un mierīgi ripo līdzi ar visiem. It sevišķi brīvdienās, kad nav smago vispār ir super. Bet Polijā sanāk sarežģītāk. Fūru ātrums 100 pirmajā rindā ir daudz par lēnu kemperim, bet pa malējo kreiso arī ilgi braukt nevar, jo uz 160-170 ar kemperi ilgi nespiedīsi. Rezultātā - nepārtraukta ieskriešanās un bremzēšana, lai manevrētu starp joslām. Un, protams, šāda nepārtraukta ātruma maiņa ļoti atsaucas arī uz patēriņu

Polijā uz bāņa limits ir nevis 130, bet 140 km/h. Tas ir otrs lielākais limits Eiropā aiz Vācijas, kurā vietām atceļas viņu 130 un ir bezgalība. Pārējās valstīs ir 130. Bet Spānijā, liekas, bija 120.

Fiatam Ducato labprāt gribētu:

1) Nevis parasto, dumjo, bet adaptīvo kruīza kontroli. Interesanti, vai tāda nomaiņa vispār ir iespējama un cik tā maksātu? Vai kāds Fiats Ducato ar šādu ekstru vispār eksistē?

2) Fiatam Ducato joslas asistentu.

3) Fiatam Ducato aklās zonas indikātoru. Gan jau varētu uzmeistarot. Interesanti, kādi devēji tiek izmantoti? Vai kaut kas līdzīgs parkošanās sensoriem?

4) Priekšējo lukturu mazgātājus. Fiatam Ducato nav paredzēts, bet ..... gan jau varēšu uzmeistarot.

5) Fiatam Ducato sānu spoguļus ar roku pielocīt var. Bet es labprāt gribētu uz priekšējā paneļa lielu, sarkanu pogu, lai uzsitot pa kuru, lai abi spoguļi ātri paši pielocītos automātiski. Interesanti, gan jau šos sānu spoguļus pārtaisīt varētu ..... Būtu ļoti noderīga ekstra "šauro ceļu" valstīs.

6) Augstuma indikātors. Vai nu videokamera uz jumta vai kaut kas līdzīgs parkošanās sensoriem uz jumta, lai zinātu - izlīdīšu vai neizlīdīšu šķērslim pa apakšu.

7) Rezerves riteņa turētāju apakšā, zem busa. Bet nevis tādu, pie kura piekļuve ir no busa aizmugures, bet tādu, kuram pieeja no sāniem, uzreiz pēc pakaļējā tilta.

8) Drona ligzdiņa uz jumta Hermētiska kaste uz jumta, kuru attālināti varētu atvērt, atbrīvot drona fiksātorus un automātisks "pirksts", kurš nospiestu drona ieslēgšanas pogu. Tatad, drona palaišana no jumta, neizejot no automašīnas Un, protams, videokamera uz jumta, kurā varētu redzēt, kā "putniņš" jūtās

9) Uz jumta automātiska, virziendarbības WIFI antēna. Lai neizejot no autiņa būtu iespējams pacelt vai nolaist šo antēnu un grozīt. Protams, labāk, ja pati automātiski orientētos pēc spēcīgākā signāla (līdzīgi automātiskajai satelīta antēnai).

10) Uz jumta helikoptera nosēšanās laukums un starpkontinentālās balistiskās raķetes palaišanas ierīce

Cik valstis izbraucu kopš 2017.g. jūnija? Jā, notestēju WAZE 19 valstīs. Bet, kā jau minēju, braucot izmantoju divas ierīces - arī TomTom, jo katram ir savi plusi.

WAZE neko nezaudē "tālāk par Lietuvu". Esmu ar to apbraucis sastrēgumus gan Čehijā, gan Vācijā, Austrijā, Itālijā, .... u.t.t. Arī Skandināvijā.

Bet man ir jautājums par to WAZE karšu precizitāti. Esmu pamanījis, ja veči izrok ceļam pāri grāvi un uz brīdi palaiž satiksmi apkārt šim grāvim pa pļavu, tā WAZE , manuprāt, jau uzreiz pamana, ka mašīnas sāk braukt pa pļavu un jau tūlīt citiem iesaka "te var braukt" un atzīmē šo jauno maršrutu savā kartē. Vai gadījumā nav tā, ka tie šoferīši, kas brauc ar Waze, paši "zīmē" šo karti ar savu mašīnas braukšanas maršrutu?

Un tiklīdz kā kāds ar Waze izbrauc cauri kādam caurbraucamam iekšpagalman, tā uzreiz WAZEs modrā acs to pamana un piefiksē? Vai tā ir?

Man reiz ziepes sanāca Serbijā, bet varbūt tas bija Maķedonijā To, ka tur labāk nevajag lietot internetu un vēlams nezvanīt, un nesūtīt īsziņas, es zināju. Braucot caur šīm valstīm WAZE izslēdzu un inernetā nelīdu, iztiku tikai ar TomTom navigātoru. Bet aizmirsu par GPS trekeri. Viņam taču, arī ir sim karte. Acīm redzot, kaut kādā brīdī aizmirsu ar pulti izslēgt šo trekeri, un nesaprotu, kā braucot nemanīju, ka šis tik sūta man vienu pēc otras īsziņu ar trauksmes ziņām par to, ka kāds ir atvēris mašīnas durvis un iedarbinājis motoru.

Rezultātā šī aizmāršība man izmaksāja aptuveni 200 eur , jo katra īsziņa ir ļoti dārga

Reiz Berlīnē pusi dienas nočakarējos meklēdams sim karti un pēc tam mocījos ar to, lai piedabūtu, lai viņa strādā manā modēmā. Arī vietējā veikala "speciālistam" tā arī nekas nesanāca. Tas bija toreiz, kad bija lielās interneta cenas. Ja sim kartes meklēšanas pasākums aizņem līdz 15 minūtēm uz vienu valsti, tad ok, to var darīt.

Par valstu skaitu:

1. piemērs. 14 dienu ceļojums uz Grieķiju. Šķērsotas 12 valstis (neuzskaitīšu kuras), dārgie tarifi Maķedonija, Serbija, Melnkalne. Neatceros par cenām Rumānijā un Bulgārijā.

2. piemērs. 14 dienu ceļojums uz Horvātiju, u.t.t. 11 valstis, ieskaitot Melnkalni, Bosniju-Hercogovinu.

BG: "Par Melnkalni - es par 10 euro nopirku karti bez datu ierobežojuma. Ieliec telefonā (man ior ar 2 SIM) un lieto uz nebēdu."

Pieņemsim, ka ceļojuma laikā šķērsojam 10 valstis. Ja vienas sim kartes atrašanai, nopirkšanai veltam pusi dienas, tad 5 dienas no ceļojuma ir jānoraksta tikai šim pasākumam - sim karšu meklēšana katrā valstī! Tas ir nepieļaujami!

Cita lieta - ja aizlido tikai uz vienu valsti - uz Melnkalni un dzīvo tur uz vietas, tad tā var darīt.

Tieši otrādi - nav gudri nevis sekot, bet tieši NEsekot WAZE ieteikumiem. Ja WAZE saka, ka sastrēgums uz autobāņa ir jāapbrauc pa kaut kādiem ciematiņiem, bet TomToms truli liek turpināt braukt pa sastrēgušo autobāni, ir jāklausa tam, ko saka WAZE un nav ko prātot.

Bet tagad ir viens izņēmums, kas skar tieši Vāciju. Tagad Vācijā, veicot šādus apbraukšanas manevrus, ir risks ar dīzeļa automašīnu iepērties kaut kādā "ne-dīzeļa" miestiņā. Tad gan var sanākt ziepes.

Tāpēc es tālajos braucienos vienmēr izmantoju divas navigācijas - pamatā telefonā WAZE, jo tā parāda ātrāko ceļu un kā apbraukt visus sastrēgumus. Un otra - TomTom GO 500, kura rāda kustību pa joslām. Tādā valstī kā Holandē, kur 5 rindas pa labi, 3 rindas aiziet pa kreisi - šī funkcija ir svarīga. Un vēl - liekas, ka Waze nerāda vidējā ātruma kontroles vietas, bet TomTom smuki parāda šo posmu sākumu, beigas un to, ar cik plusā vai mīnusā ej.

Bet toties Waze ir jāslēdz ārā Sebijā, Maķedonijā, Melnkalnē, kur nenormālā interneta cena. Tur palieku tikai ar TomTom. Un, protams, šajās valstīs automašīnā jāslēdz ārā visas ierīces, kuras apzināti vai neapzināti var sūtīt īsziņas vai izmantot internetu - visus GPS trekerus, rūterus, u.t.t.

Kāds sakars signalizācijai ar Rīgas satiksmi?

650: "Vajag gan tomēr prātā paturēt, ka Loham ne jau vienmēr brauc garām tikai tāpēc, ka viņš par 3km/sek lēnāk kustas ,vai tikai par to ,ka viņš noteikumus ievēro"

Bet kāda ir Loha definīcija? Kas ir Lohs? Vai gadījumā nav tā, ka tas ir kaut kāds iepriekš ieprogrammēts stereotips krutā braucēja smadzenēs un kam vairumā gadījumu nav nekāda sakara ar to, kā tā otra mašīna brauc pa ceļu?

Esmu ievērojis līdz smieklīgumam specifisku uztveri citu autobraucēju smadzenītēs, kā viņi uztver citus satiksmes dalībniekus. Man ir bieži gadījies vienā un tajā pašā laikā pa Rīgu un Pierīgu braukt vienu un to pašu maršrutu ar dažādām mašīnām. Visos gadījumos braucu vienādi ātri, vai vienādi lēnu, vienādi agresīvi vai neagresīvi, bet VIENĀDI!. Tad, kad braucu ar it kā "normāla veča" vidusmēra statistisko mašīnu, viss ir mierīgi, prognozējami, krutais bembis aiz muguras mierīgi brauc "vilcieniņā" un viss ir ok. Bet atliek man pārsēsties uz tipisku sieviešu mašīnīti, kura aplīmēta ar puķītēm (un kurai motors ir apmēram tik pat spēcīgs), tā sākas !!!!!!!! Gandrīz katrs, jebkurā gadījumā grib palīst garām, katrs, pie mazākās izdevības cenšas taurēt, ..... Tātad, lohs vai nelohs - ne vienmēr tas ir saistīts ar to, kā tas otrs brauc, bet bieži vien ar pavisam ko citu .....

Ārzemēs ir redzēti dažādi neloģiskumi zīmju izvietojumā. Varbūt arī Latvijā jāiet tas pats ceļš? Varbūt arī mums vajag pēc baltās zīmes, kas norāda,ka apdzīvotā vieta ir beigusies un var sākt braukt uz 90km/h, vēl pēc kādiem 300 m uzlikt zīmi, ka maksimālais ātruma ierobežojums ir 90km/st. Tas - kā papildus atgādinājums priekš tiem, kas lēnāk domā. Analogi ārzemēs ir. Piemēram, te pat Igaunijā - ja izbrauc ārā no apļa ārpus apdzīvotas vietas, kas pats par sevi norāda, ka ātruma ierobežjuma vairs nav, vēl pēc 300m ir zīme, kas norāda, ka ātruma ierobežojuma vairs nav (Ir kā pasakot - "Neguli, beidz taču vilkties!!!").

Vai Austrijā - baltā zīme par to, ka sākas apdzīvotā vieta un uz tā paša staba, ka ātruma ierobežojums 100km/h ir atcelts. Iespējams, austriešiem arī vēl papildus jāpasaka.

Vēl lielāki brīnumi Grieķijā. Ārpus apdzīvotas vietas aplis. Izbraucot no tā ārā, pēc 200-300metriem zīme, ka visi ierobežojumi atcelti. Uzreiz 2 jautājumi: 1) kas tieši atcelts, 2) un kā braukt tālāk? Bet vēl pēc 200-300 metriem zīme "ātruma ierobežojums 90 km/h"!!!! Viņiem, ko, bija grūti uzreiz pateikt, ka ātrums ir 90 ?!!!

Bet ceļa zīmju ziņā man patīk franči ar savām norādes plāksnītēm zem zīmes "RAPPEL" (atgādinājums). Vai mums Latvijā būtu grūti šur-tur uzlikt "Atgādinājums - ne ir 90", vai "Atgādinājums - te ir 50". Bet tā nedara, jo tad būtu mazāka peļna par iekasētajiem sodiem, jo tas ir svarīgāk par labi organizētu satiksmi!!!

www.facebook.com/groups/autotravel/permalink/2012405135463787/

Paldies par ebay linku uz saules baterejām, u.t.t. Bet ko darīt, ja negribu likt nevis aiz auto stikla, bet ārpusē? Nesen saņēmu no Ķīnas 100W lokano saules batereju, ko gribu uzlīmēt uz autiņa bagāžas kastes (ar plakanu virsmu). Lokanā saules batereja noklāta ar nenopietnu plēvīti, tādu kā pārtikas plēvi, kurā ietin sviestmaizes. Bet zem tās pliki elektrības kontakti. Priekš āra izpildījuma izskatās nenopietni, prasās ar kaut ko noklāt. Bet ko likt pa virsu? Vai kādu 1mm organisko stiklu vai citu plastikātu? Bet plastikātam varētu nepatikt augsta temperatūra, kas varētu resties saules staros. Stiklu? Smagi, nedroši, arī neliekas prātīgi ........... Vai ir kādas idejas?

Ja sadaļa saucas "Auto akumulātori" - to nevajadzētu saprast, ka tur viennozīmīgi ir tikai starteru akumulātori. Automašīnām var būt dažādas vajadzības, dažreiz automašīnai arī dziļizlādes akumulātori nepieciešami.