Kļūda 500\ Server error! - šādi strādā jaunā platforma

WALA: "Nu tad arī paskaties vai pašā kemperī nav tādu daļu kuras nav būtiskas stiprībai un drošībai un samaini uz teiksim oglekļašķiedras,..."

Tā arī daru. Nomainīju divus dzelzs 27 litrīgos gāzes balonus (2 x 10,5 kg) uz diviem alumīnija baloniem (2 x 5,5 kg). Tātad, svara samazinājums par 10 kg, kurš izmaksāja 155 eur x 2=310 eur.

Stikla sālstrauku nomainīju uz plastmasas. Svara samazinājums 10 grami

Saurbu vairākus simtus caurumu motorollera bagažniekā iestumjamajā alumīnija rampā - svara samazinājums ap 1 kg

Cenšos pats nepieņemties svarā un turu uz diētas beibi

u.t.t.

msh: "Hm, šis jau paliek interesanti - kādās situācijās šie var izdomāt mašīnu nosvērt?"

Neesmu dzirdējis, ka ārzemēs svērtu Golfus, bet to, ka Austrijā, Vācijā, Šveicē u.t.t. diezgan regulāri tiek dzīti malā un svērti kemperi,dzirdu katru gadu, vai nu no draugiem-lietuviešiem kemperceļotājiem, zinu vienu no LV, kurš ir uzrāvies, regulāri par to stāsta kemperceļotāji no RUS. Kemperu pārkraušana - tā ir regulāra "slimība". Padomājiet paši, cik bieži mums dažādas firmiņas piedāvā 7 vietīgus (!!!) kemperus ar pilno masu 3500 kg. Bet tādam pašmasa ir ne mazāk par 2900 kg (ar vadītāju), tad uz pārējiem 6 cilvēkiem paliek 600 kg. Tātad, <100 kg uz cilvēku, bet cilvēkam līdzi ir arī drēbes, pārtika, trauki, foto/video, velosipēds, galdiņš, krēsliņš, laiva, sānu marķīze ar telti, u.t.t., u.t.t.

Tādēļ arī es te gudroju, kā iekļauties tehniskajā pasē uzrādītās pilnās masas robežās. Ja autiņā ir 3 gab. 100 Ah svina akumulātori, to svara samazināšana liekas ļoti vilinoša un ieguvums varētu būt liels.

Šveicē un Austrijā sods par to, ka autiņa reālais svars, ar pasažieriem, degvielu bākā, bagāžu, u.t.t. pārsniedz šī autiņa tehniskajā pasē norādīto pilno masu, sākas jau no pirmā kilograma, kas ir pārsniegts. Bet Vācijā, ja nekļūdos, soda sankcijas sākas, ja reālais svars ir lielāks par tehniskajā pasē norādīto plus pielaide +5%. Pārējās valstīs no galvas šo tabulu neatceros. Bet sods par svara pārsniegšanu ir tikai pusbēda.

Otra problēma sākas tad, ja autiņš, kura pilnā masa ir līdz 3,5 tonnām, reāli sver virs šīm 3,5 tonnām. Tas nozīmē, ka ar šādu autiņu turpināt ceļu vairs nevar. Tad tiek izsaukts ļoti dārgs evakuātors un autiņš tiek aizvests uz vēl dārgāku maksas stāvvietu. Tā lūk - šī ir atbilde uz tiem pāris desmit kilogramiem un kā tika teikts uz "šo jebļu".

Var, protams, braukt pliks, bez drēbēm, bez paikas, ar 5 litriem degvielas bākā. Bet tā nav izeja. Līdz ar to ir jādomā, kā ietaupīt katru kilogramu.

Es uzliku papildus esošajiem tālās gaismas lukturiem (Ref 25 katrs) papildus Hella Comet FF500 (liekas, Ref 17.5 katrs). Tātad, tehnisko apskati var iziet bez problēmām, jo kopsumma ir 85 un "E" ir. Bet šeit atkal jautājums par saprātīgumu (līdzīgi, kā ar tiem litija akumulātoriem). Ja brauc tikai vasarā, dienā un tikai pa autobāņiem - šie lukturi pārveršas tikai par tādu kā dizaina elementu (kas arī nav slikti)

Ne jau vienmēr ekonomiskais izdevīgums ir noteicošais. Ja tā būtu, neviens nepirktu jahtu, lai reizi gadā aizstūrētu līdz Stokholmai, jo ar Tallink prāmi ir lētāk. Un neviens nepirktu Harley Davidson par 30000 eur, jo ar tramvaju braukt ir lētāk.

Bet ja nomainot autiņā 3 gab. svina 100 Ah akumulātorus uz Litija, varētu iegūt pāris desmitus kg svara samazinājumu, tas, manuprāt, ir pietiekams arguments, lai par to padomātu

Bet 12V spriegumu iegūst no 4 elementiem LiFePO4, savienotiem virknē un kontrolējot spriegumu uz katra virknes elementa ar speciāliem BMS (4s ..xxx..Ampēru) kontrolieriem. It kā viss ir izdomāts, atliek pamēģināt

Viens te rakstīja, ka litija akumulātoru uzlādēšanu limitē automašīnas ģenerātora jauda. Bet ir dažādas automašīnas. Dažās automašīnās akumulātorus var lādēt ne tikai ģenerātors, bet 1) saules baterijas, kas autiņam uz jumta. Un ir uzlādes kontrolieri, kurus var saprogrammēt atbilstoši tam, ka akumulātors ir litija, nevis svina. 2) Otra papildus lādēšanas iespēja - piespraužot ārējo 220v. Arī šajā gadījumā ir iespējams piemeistarot sprieguma pārveidotāju atbilstoši litija akumulātora spriegumam un uzlādes strāvai (kas var būt ļoti liela).

Viens te rakstīja - litija akumulātoriem jāuzmanās no temperatūras. Ok, nav ne mazākās problēmas kontrolēt akumulātora temperatūru un pie kritiskās temperatūras atslēgt gan uzlādi, gan patērētājus. Tas ir tehniski viegli realizējams.

Bija te runa par bīstamību. Bet, kā jau iepriekš minēju, litija akumulātori ir dažādu veidu. Ja aizdegsies litija jonu akumulātori, tos ne ar ko neapdzēsīsiet un nodegs viss, kas vien var nodegt. Bet ja uztaisīsiet īssavienojumu uzlādētam Litija dzelzs fosfāta akumulātoram vai caurdursiet to ar zobenu, tad, ja pareizi saprotu, tas uzsils un stipri smirdēs, bet nekāda sprādziena un nekādas degšanas nebūs. Vai pareizi?

WALA rakstīja"Ar Litija bāzētiem aķiem ir jāuzmana temperatūra, tiem nepatīk nedz auksts nedz karsts."

Apskatījos dažu LiFePO4 akumulātoru parametrus. Šie norāda -20 līdz +65 grādi. Pilnīgi pieņemami, ja akumulātors ir autiņā iekšā un autiņu nelieto ziemā

Ja pareizi saprotu, tie litija akumulātori ir vismaz 5 dažādu veidu. Dārgais gals ir litija titanāta akumulatori. Viņi ir vis dārgākie un jaudas/masas attiecība ir vismazākā. Toties viņiem ir nenormāli liels uzlādes/izlādes ciklu skaits, varot strādāt kaut vai pie -50 grādiem bez parametru pasliktināšanās un var dabūt ārā ļoti lielu strāvu. It kā pie ķīniešiem uz tiem iet pilsētas elektrotransports, u.t.t. Tie ir vieni.

Otrs gals šo litija akumulātoru virknē esot litija jonu sīkie akumulātoriņi. Tiem ir vislielākā jaudas/masas attiecība, cena pieņemama, bet vismazākais uzlādes/izlādes ciklu skaits (300-500) un tie esot sprādzien bīstami. Ja pareizi saprotu, lieto dažādos elektrovelosipēdos, u.t.t.

Bet pa vidu šai virknei ir litija dzelzs fosfāta akumulātori (LiFePo4). Es it kā iedomājos par šiem. Neesot sprādzienbīstami, svara ziņā apm. 2 reizes vieglāki par svina, uzlādes/izlādes ciklu skaits ap 3000. Meklēju internetā - ap 100 Ah maksā apm. 300 -500 eur. Un jāskatās, cik vēl par piegādi no Ķīnas. Un Youtubē daudz video, kur čalīši Krievijā stāsta, kā šādus lieto savos Žigulīšos startera akumulātoru vietā un cik šie labi

Gribu pajautāt, vai kāds no Jums savam autiņam ir mainījis svina akumulātoru uz kādu no litija akumulātoriem? Piemēram, uz litija dzelzs fosfāta akumulātoru (LiFePO4) ? Jautāju to tādēļ, ka pie vienām un tām pašām ampērstundām (pat tad, ja svina akumulātoru ražotāji tradicionāli nemelotu par uzrādītajām ampērstundām), svara ziņā šāds litija akumulātors būtu apmēram 2 reizes vieglāks par svina. Tieši šis svara samazinājums man liekas ļoti vilinošs, ja automašīnā to lielo, 100Ah svina akumulātoru skaits ir liels (3). It kā būtu cerības uz svara samazinājumu par kādiem 30 kg. Nu jā, protams, cenas ziņā šāds "apgreids" varētu izmaksāt ĻOTI dārgi! Bet bez svara samazinājuma, būtu arī citi ieguvumi: kādas 3-4 reizes lielāks akumulātora mūžs, varētu būt ļoti ekstrēmi ielādes/izlādes procesi, labāks darbs salā, ....u.t.t., arī neliels ieguvums izmēros, u.t.t.

Kā Jūs varētu šādu ideju komentēt tīri no tehniskās puses, neskatoties uz ekonomisko nesaprātīgumu?

Kad braucu uz Norvēģiju ķert zivis, ar kempera esošo saldētavu ir par maz. Tādās reizēs ņemu līdzi vēl papildus DOMETIC ledusskapi (vai var saukt arī par salētavu), kurai var ērti uzstādīt jebkuru temperatūru līdz pat mīnus 18 grādiem. Tātad, var ērti vest mājās sasaldētās zivis. Ja vajag, var arī uzstādīt +2 līdz +5 grādus un izmantot kā papildus parastu ledusskapi. Pirku kādreiz par apm. 500 Ls. Jā, dārgs, bet ir ar kompresoru, kā normāls ledusskapis (nevis aukstuma kaste). Temperatūru notur precīzi. Un, interesanti, ja kādreiz atstāju pieslēgtu vieglajā mašīnā uz nakti pie piesmēķētāja (tāda, pie kura paliek spriegums pie izslēgtas aizdedzes), ne reizi autiņa akumulātors pa nakti netika nosēdināts. Ja pirksiet - iesaku uzreiz lielāku (>=25l). Ja jau pērkat, tad pērkat normāla izmēra.

Katru gadu veicu Kasko cenu aptauju un katru gadu palieku pie BAN. Interesanti, ka par vienu un to pašu autiņu, ar vienādu pašrisku un identiskiem visiem citiem nosacījumiem, atkarībā no apdrošināšanas sabiedrības, mana autiņa KASKO cena atšķiras 5-6 reizes!!! Dārgais gals ir BTA, IF, Balta, u.t.t., kas prasa 2000-2500 eur (iespējams, ka tas skaitļu valodā vienkārši nozīmē "Atšujies!") un otrs gals ir BAN - 400 EUR! Un nevienu neinteresē, ka braucu 2-4 nedēļas gadā.

Ir bijusi tikai viena kasko izmaksa - braucot uz prāmi mazliet ieplēsu pakaļējā bufera plastmasu. BANs ātri un bez problēmām pārskaitīja manam dīlerim prasītos 500 eur

Ieliku rollerī GPS trekeri. Tērē 70 mA. Tas ir daudz. Biju spiests ielikt otru akumulātoru speciāli trekerim, lai nesēdina galveno. Varu arī ar SMS izslēgt motoru. Nu - tāds čakars mazliet ir.

Pirms apm.3 gadiem braucu uz Baltkrieviju. Bankā izņēmu pilnvaru, bet neviens to neprasīja.

Ja atpakaļskata salona spogulis ir nomainīts uz monitoru, kurā attēlo video no horizontāli atpakaļ pavērstas atpakaļskata videokameras, tad par nakts gaismu varētu nosaukt atpakaļ pavērstu infrasarkano prožektoru, kurš nodrošina attēlu atpakaļskata spogulī arī naktī

Ja Jūsu minivens ir Škoda , tad var GreenMotors servisā. Tikko manam autiņam tur aizkrāsoja neuzmanīga zagļa radīto skrāpējumu. Krāsoto virsmu nevaru atšķirt no nekrāsotās.

Reiz mums bija doma izmantot kuģi, lai apbrauktu PL. Bet atteicāmies no šīs domas, jo kuģis atiet noteiktās dienās, noteiktās stundās, tam speciāli jāpiekārto visi savi plāni. Bet ar autiņu var izbraukt no mājām kad vien vēlies, kaut vai pusnaktī, jo ne no viena neesi atkarīgs.

Ja pareizi atceros, Austrijā uz bāņa atļauts 130. Bet 100 ir uz sīkajiem, līkumainajiem, kalnainajiem lauku celiņiem.

Vidējais LV braucējs un krutais dīvāneksperts no LV, neizbraucot no Latvijas, protams, nevar mācēt uzvesties uz Eiropas autobāņiem, ne reizi pa tiem nepabraukājot. Ja mums 100 km/h ir kā kaut kāda superdāvana, kas piešķirta mums uz pāris mēnešiem un tikai uz pāris šosejām, tad Austrijā 100 km/h ir uz katra līkumotā un kalnainā celiņa laukos, ārpus apdzīvotas vietas, un uz tādiem celiņiem, kuru platums uzliek par pienākumu ieturēt kursa precizitāti +/- 10 cm. Bet mēs Latvijā - ceļi tik plati, ka varam braukt kā pa pļavu. Un varam apstāties ceļa malā, kur vien ienāk prātā, jo mūsu platās, grantētās ceļa malas to pieļauj.

Bet tiem Latvijas karstgalvjiem, kuriem liekas, ka viņu prasmes ir pārākas par citiem un kuri ar neiecietību runā par "braukšanu vilcieniņā" - tos piespiedu kārtā vajadzētu aizsūtīt pabraukāt kādu mēnesi pa Norvēģiju, lai iemācās iecietību un auto vadīšanas disciplīnu. Tur viņu naudas maks ātri viņus noliktu pie vietas.

Vienā ziņā tajās vietās, kur ir atļautais 130 (Austrija, Vācija vietās, kur 130, Francija, u.t.t.) vismaz ar kemperi ir braukt daudz vieglāk, nekā Polijā, kur ir 140, bet realitātē daudz vairāk. Jo valstīs, kur ir 130 un šo limitu visi ievēro, visa plūsma pa visām rindām ir apmēram vienā ātrumā. Ieliec kemperim kruīzā 130 un mierīgi ripo līdzi ar visiem. It sevišķi brīvdienās, kad nav smago vispār ir super. Bet Polijā sanāk sarežģītāk. Fūru ātrums 100 pirmajā rindā ir daudz par lēnu kemperim, bet pa malējo kreiso arī ilgi braukt nevar, jo uz 160-170 ar kemperi ilgi nespiedīsi. Rezultātā - nepārtraukta ieskriešanās un bremzēšana, lai manevrētu starp joslām. Un, protams, šāda nepārtraukta ātruma maiņa ļoti atsaucas arī uz patēriņu

Polijā uz bāņa limits ir nevis 130, bet 140 km/h. Tas ir otrs lielākais limits Eiropā aiz Vācijas, kurā vietām atceļas viņu 130 un ir bezgalība. Pārējās valstīs ir 130. Bet Spānijā, liekas, bija 120.

Fiatam Ducato labprāt gribētu:

1) Nevis parasto, dumjo, bet adaptīvo kruīza kontroli. Interesanti, vai tāda nomaiņa vispār ir iespējama un cik tā maksātu? Vai kāds Fiats Ducato ar šādu ekstru vispār eksistē?

2) Fiatam Ducato joslas asistentu.

3) Fiatam Ducato aklās zonas indikātoru. Gan jau varētu uzmeistarot. Interesanti, kādi devēji tiek izmantoti? Vai kaut kas līdzīgs parkošanās sensoriem?

4) Priekšējo lukturu mazgātājus. Fiatam Ducato nav paredzēts, bet ..... gan jau varēšu uzmeistarot.

5) Fiatam Ducato sānu spoguļus ar roku pielocīt var. Bet es labprāt gribētu uz priekšējā paneļa lielu, sarkanu pogu, lai uzsitot pa kuru, lai abi spoguļi ātri paši pielocītos automātiski. Interesanti, gan jau šos sānu spoguļus pārtaisīt varētu ..... Būtu ļoti noderīga ekstra "šauro ceļu" valstīs.

6) Augstuma indikātors. Vai nu videokamera uz jumta vai kaut kas līdzīgs parkošanās sensoriem uz jumta, lai zinātu - izlīdīšu vai neizlīdīšu šķērslim pa apakšu.

7) Rezerves riteņa turētāju apakšā, zem busa. Bet nevis tādu, pie kura piekļuve ir no busa aizmugures, bet tādu, kuram pieeja no sāniem, uzreiz pēc pakaļējā tilta.

8) Drona ligzdiņa uz jumta Hermētiska kaste uz jumta, kuru attālināti varētu atvērt, atbrīvot drona fiksātorus un automātisks "pirksts", kurš nospiestu drona ieslēgšanas pogu. Tatad, drona palaišana no jumta, neizejot no automašīnas Un, protams, videokamera uz jumta, kurā varētu redzēt, kā "putniņš" jūtās

9) Uz jumta automātiska, virziendarbības WIFI antēna. Lai neizejot no autiņa būtu iespējams pacelt vai nolaist šo antēnu un grozīt. Protams, labāk, ja pati automātiski orientētos pēc spēcīgākā signāla (līdzīgi automātiskajai satelīta antēnai).

10) Uz jumta helikoptera nosēšanās laukums un starpkontinentālās balistiskās raķetes palaišanas ierīce

Cik valstis izbraucu kopš 2017.g. jūnija? Jā, notestēju WAZE 19 valstīs. Bet, kā jau minēju, braucot izmantoju divas ierīces - arī TomTom, jo katram ir savi plusi.

WAZE neko nezaudē "tālāk par Lietuvu". Esmu ar to apbraucis sastrēgumus gan Čehijā, gan Vācijā, Austrijā, Itālijā, .... u.t.t. Arī Skandināvijā.

Bet man ir jautājums par to WAZE karšu precizitāti. Esmu pamanījis, ja veči izrok ceļam pāri grāvi un uz brīdi palaiž satiksmi apkārt šim grāvim pa pļavu, tā WAZE , manuprāt, jau uzreiz pamana, ka mašīnas sāk braukt pa pļavu un jau tūlīt citiem iesaka "te var braukt" un atzīmē šo jauno maršrutu savā kartē. Vai gadījumā nav tā, ka tie šoferīši, kas brauc ar Waze, paši "zīmē" šo karti ar savu mašīnas braukšanas maršrutu?

Un tiklīdz kā kāds ar Waze izbrauc cauri kādam caurbraucamam iekšpagalman, tā uzreiz WAZEs modrā acs to pamana un piefiksē? Vai tā ir?

Man reiz ziepes sanāca Serbijā, bet varbūt tas bija Maķedonijā To, ka tur labāk nevajag lietot internetu un vēlams nezvanīt, un nesūtīt īsziņas, es zināju. Braucot caur šīm valstīm WAZE izslēdzu un inernetā nelīdu, iztiku tikai ar TomTom navigātoru. Bet aizmirsu par GPS trekeri. Viņam taču, arī ir sim karte. Acīm redzot, kaut kādā brīdī aizmirsu ar pulti izslēgt šo trekeri, un nesaprotu, kā braucot nemanīju, ka šis tik sūta man vienu pēc otras īsziņu ar trauksmes ziņām par to, ka kāds ir atvēris mašīnas durvis un iedarbinājis motoru.

Rezultātā šī aizmāršība man izmaksāja aptuveni 200 eur , jo katra īsziņa ir ļoti dārga

Reiz Berlīnē pusi dienas nočakarējos meklēdams sim karti un pēc tam mocījos ar to, lai piedabūtu, lai viņa strādā manā modēmā. Arī vietējā veikala "speciālistam" tā arī nekas nesanāca. Tas bija toreiz, kad bija lielās interneta cenas. Ja sim kartes meklēšanas pasākums aizņem līdz 15 minūtēm uz vienu valsti, tad ok, to var darīt.

Par valstu skaitu:

1. piemērs. 14 dienu ceļojums uz Grieķiju. Šķērsotas 12 valstis (neuzskaitīšu kuras), dārgie tarifi Maķedonija, Serbija, Melnkalne. Neatceros par cenām Rumānijā un Bulgārijā.

2. piemērs. 14 dienu ceļojums uz Horvātiju, u.t.t. 11 valstis, ieskaitot Melnkalni, Bosniju-Hercogovinu.