Skatoties uz video no Ukrainas - vēlams ir pat vairāki pāri dažādiem apstākļiem.
Kaut kur uz lauka, tanšejā un ziemā labākais variants pat izskatās kaut kādi mednieku vai tie putuplasta garie zābaki, jo tajos vienkārši ir dumji siltāk sēdēt kupenā nekā krutā pārgājiena zābakā kurš jau sen ir izmircis.
Pilsētas apstākļos pa lielam svarīga izturība, necaurdurama zole un cietais purns. Sadurt vai sadauzīt kājas uz kaut kādiem gruvešiem nav gluži labākais plāns.
Cementa maisi ar X5 bija viens grāvis, bet tagad jau ir otrs grāvis, kad cilvēks hipotēku Latvijā apmaksā pa naudu ko saņem ārzemēs jo uz vietas viņam labi ja dzīvoklis hruščovkā spīd 30 gadu hipotēkā.
Pašam viens bijušais kolēģis tāds ap 45 gadiem rāva pa 10 stundām dienā kā vājstrāvu inženieris lai uzturētu ģimeni un apmaksātu kredītus, līdz norāva sirdstrieku, pagulēja slimnīcā 2 nedēļas, iznāca, iesniedza atlūgumu un aizbrauca uz Vāciju. Kā viņš komentēja - uz vietas strādājot man ir jārauj vēl padsmit gadi, Vācijā viņs pa 5 gadiem būs savu hipotēku nomaksājis.
No valsts viedokļa tas ir pilnīgā pēcpusē, no biznesa viedokļa arī, jo tiek zaudēts speciālists ar specifiskām zināšanām, bet visiem pa lielam ph. Man reāli pēdējā laikā rodas iespaids, ka liela daļa vietējās biznesa vides vienkārši plāno darboties līdz pensijai un viss, slēdzam to bodi ciet, darbinieki var p*st taisni. Pie šādas darba devēju ticības rītdienai es pat nestādos priekšā cik ļoti cilvēkam jātic nākotnei lai tagad ņemtu hipotēku bez kaut kādiem atkāpšanās plāniem - bieziem vecākiem, pārdodamiem īpašumiem, specifiskām un pārdodamām zināšanām savā nozarē nākotnē vai gatavības strādāt ārzemēs.