Par to bija jādomā 2014. gadā, bet kopš tā laika vācieši ir atteikušies no AES un vēl dziļāk uzsēdušies uz gāzes, franči turpinājuši tirgot ieročus krieviem, un visa pārējā Eiropa, izņemot Poliju, ir saglabājusi vai padziļinājusi atkarību no Krievijas. Bez krīzes neviens te pat neplāno neko mainīt. Mēs paši tikai tagad sākam kaut ko sapņot par šķeldas un granulu katliem, kaut gan bija veseli 8 gadi lai tik tālu aizdomātos.

Tieši tāpēc ir labi to krīzi dabūt tagad, kamēr ir dzīvi vecie speciālisti un tehnoloģijas vēl nav kļuvušas pārāk sarežğītas. Civilizētā pasaule jau daudzus gadus ir pārāk izlaidusies slinkumā, līdz ar to kārtīgs spēriens pa pakaļu brīdī kamēr vēl varam kaut ko mainīt ir tieši laikā. Ja šoreiz no krīzes izspruksim, tad pēc gadiem 20 jau būs jālien no stipri lielākas bedres ārā.

Lielākajai daļai Krievijas ražotņu pirmsākumi nāk no ASV vai Eiropas, līdz ar to izņemot pašus resursus Krievijā netiek ražots nekas tāds, ko neražotu Eiropā. Līdz ar to ja Eiropa noslìks, tad izdzīvojušajiem būs laba mācība, ka turpmāk nedarīt. Pie Eiropas rīcībā esošajām izpētes un tehnoloğiju jaudām mums jau sen bija visur jābūt miniatūriem kodolreaktoriem, bet mēs te kaut ko vēl ar gāzi bakstamies un Francijas līderis aicina Putinu neapvainot.

Rezultējoši ja šitais slīkonis tiešām noslīks, tad ir to pelnījis, jo agrāk bija olimpiskais peldētājs

Piekrītu par kaut kādiem retajiem metāliem, bet pat tur tie metāli ir nepieciešami, jo eiropa muļķojas ar visādām vides prasībām. Lielu daļu no citām precēm, tos pašus tērauda izstrādājumus agrāk tīri labi ražoja Eiropā, līdz pašu biznesmeņi ražošanu pārcēla ārpus ES vai krievi izlobēja savu preču ievešanu uz labākiem nosacījumiem. Eiropai nav pamata kunkstēt, ka viss slikti, jo ir slikti pašu mantkārības dēļ

Pasaulē jau pirms šī kara brieda ekonomiskā krīze, kas pēc dažu ekspertu domām būtu lielāka par 2008. gada krīzi, līdz ar to sūdos visi būtu jebkurā gadījumā. Krievi vienkārši mēğinot risināt savas iekšpolitikas problēmas visu vainu ir paņēmuši uz sevi, līdz ar to mēs uz kādiem 2 gadiem atgriezīsimies 2008 gadā, bet krievi varonīgi atgriezīsies cara laikos. Viņus tomēr pat Siemens pameta, kas tur strādā kopš cara laikiem.

Un tas ka mēs neesam kaut kam gatavi ir pašu vaina, tipa 2008. un 2014. gadā neredzējām, ka kaimiņš nav normāls? Ka mazliet pašiem arī par nākotni jāpadomā gan valsts gan personiskā līmenī?

Propogandas kopsavilkums par pēdējām 100 dienām:

A kas? Bez pietiekamas apkalpes apmācības, pareizas taktikas un korektas mērķu atlases, HIMARS ir mazliet advancētāks Grad vai drīzāk Uragan.

Tāpēc arī rakstu, ka ASV visticamāk grib redzēt, kā ukraiņiem veiksies ar šim pašām 4-8 sistēmām.

Protams ka šīs iekārtas nav salīdzināmas un uz to es arī vēršu uzmanību. GMLRS raķetes ir augstas precizitātes ierocis, kas paredzēts konkrētu mērķu iznīcināšanai, bet tas nenozīmē, ka visas 6 raķetes nevar dumji izšaut pa kaut kādām koordinātām vai braucošu tanku. Skatoties video no frontes, kuros ukraiņi izmanto artilēriju ir vērojami divi izteikti varianti - vai nu daži ļoti precīzi šavieni, vai arī vienkārši teritorijas klāšana un braucošas tehnikas biedēšana.

Ja HIMARS plāno izmantot kā augstas precizitātes ieroci, tad pat 4 iekārtas var nopietni pačakarēt dzīvi krieviem - atbrauca, izšāva pa 6 dažādiem mērķiem 80 km attālumā un aizbrauca negaidot atbildi. Ja grib kā ar Grad klāt teritoriju nu tad jā, šādu iekārtu vajadzēs daudz.

Nu 100k ir tikai raķete, vēl 5,1milj ir pats braucamais un tad vēl visticamāk kāds 1milj papildaprīkojumā.

Piekrītu par riskiem iznīcināšanas gadījumā, bet ja šīs iekārtas ir aprīkotas ar vadāmām raķetēm, tad baterija ar 6 iekārtām pat nav nepieciešama. Parastam 155mm artilērijas lādiņam ir ~10kg sprāgstvielu, GMLRS raķetei - 90kg sprāgstvielu, pēc idejas šie ieroči jāizmanto pa stipri atšķirīgiem mērķiem. Es jau saprotu, ka ukraiņi grib ar HIMARS darīt to pašu, ko ar Grad, bet tik daudz raķešu priekš viņiem nesaražos.

Piekrītu arī Volx komentāram par to, ka šīs 4 iekārtas tiks izmantotas apmācībai, un ja izskatīsies, ka šāvējiem rokas taisnas un mērķi tiek izvēlēti pareizi, tad var arī vest pārējo.

Kā uz to skatās - pie sistēmas cenas un fakta, ka raķete ir vadāma, jau 4-8 sistēmas ir pietiekamas lai precīzi uzbruktu krievu bāzēm, munīcijas noliktavām un lielākiem spēku sakopojumiem. Ukraiņiem vispirms jāpierāda, ka viņi ir spējīgi kvalitatīvi izmantot tās pašas 4 sistēmas un tad var runāt par plašākām piegādēm. Pozīciju noklāšana Grad stilā nav uzskatāms par kvalitatīvu HIMARS pielietojumu. Pie tam iemetot kartē to 80km rādiusu redzams, ka ukraiņiem ar to pietiek, lai uzbruktu gan pozīcijām pie Izjumas, gan Hersonai.

Šeit jāņem vērā, ka lēmumu par to, kas konkrētajā brīdī nepieciešams Ukrainai pieņem arī ASV armijas vadība balstoties uz informāciju no frontes, līdz ar to acīm redzot ASV ģenerāļi pagaidām neredz pamatojumu dot vairāk.

Jā, ir tāda štelle. Ne baltkrievu opozīcija ne ukraiņi īsti nesaprot ar ko Lukašenko plāno karot, bet šādu vienību izveide rada aizdomas, ka plānots karot ar Krieviju. Šeit gan jāpiezīmē, ka runāt par šādu vienību izveidi ir viens, bet dot ieročus tautai, kuru vēl nesen protestos sita jau ir kaut kas cits.

Paralēli baltkrievi būvē nocietinājumus Ukrainas, Polijas un Lietuvas virzienā, attiecīgi arī NATO nesaprot ar ko baķka nodarbojas. Reālākā versija - imitē darbību lai Putins būtu apmierināts, bet nebūtu jādodas karā pret Ukrainu.

Pirmkārt personīgi apvainojumi nepaaugstina Jūsu viedokļa pareizību vai kvalitāti, man nav problēmu arī atbildēt uz komentāru, kurā mani negrib atsēdināt.

Britu piedāvājums ir viņu ideja par radušās situācijas lietderīgāku izmantošanu. Gājiens ļoti pareizs, un ja ES taisās buksēt ar to uzņemšanas procesu, tad pat diezgan reāls.

Piekrītu, ka Polija ļoti daudz ir izdarījusi savas neatkarības nodrošināšanā, viņi ir labs paraugs tam, kā šo neatkarību organizēt. Bet nevar neņemt vērā, ka Polija arī maksimāli spiež ārā no šī kara labumu sev - potenciāla ASV bāze, potenciāla pāreja uz F-16, Abrams tanku iegāde, naftas piegāde Vācijai, utt. Viens ir kaut kam gatavoties, otrs pareizi izmantot visus savus plusus maksimālam labumam.

Par Ukrainu - vēl dažus mēnešus pirms kara viņi diezgan priecīgi kasījās savā starpā, un domas par ES bija tādā virzības stadijā. Ukraina savu ES kandidātvalsts statusu ir saņēmusi tīri caur šo karu un pēc kara beigām būs jāieliek liels darbs lai tiktu galā gan ar kara radītajām sekām, gan ar to pašu korupciju, kas te šur tur ir pavīdējusi arī kara laikā. Līdz ar to es saglabāju savu domu, ka viņiem vēl tāls ceļš ejams, jo pēc kara saradīsies tik daudz "palīgu", ka maz neliksies un tas jau būs nākošais līmenis tikt galā ar lielo naudu, kas plūdīs iekšā. Tie paši poļu uzņēmēji ar lielu prieku centīsies iekļūt doļā uz Eiropas milijardu sadali.

Neviens starptautiskajā politikā nedarbojas ar domu kādam palīdzēt aiz labas sirds, visa palīdzība vienmēr nāk ar kaut kādu palīga interesi un Ukraina ir pietiekami interesanta valsts "palīdzībai". Pēc kara gan Makrons gan Šolcs brauks spiest Zeļenskim roku apmaiņā pret daudzciparu palīdzību un Ukraina viņus uzņems, jo dienas beigās piķis un tehnoloģijas kokos neaug. Un tie paši poļi to naudu labprāt apgūs un vācu tehnoloģijas uzstādīs.

Ukrainas mediju telpa jāskata kontekstā - daudzi blogeri, žurnālisti un politiķi ir drusku atrāvušies no zemes sakarā ar veiksmīgo Ukrainas spēku darbību un na haļavu saņemto palīdzību, bet paralēli arī tā publika ik pa laikam tiek atsēdināta. Par kaut kādu vadošu lomu nākotnē viņi var runāt tikai kopā ar poļiem, un pat līdz tam vēl garš ceļš ejams. Reālajā politikā izskatās, ka Ukraina vēljoprojām tēmē uz vietu ES, pie fakta, ka briti fonā piedāvā viņus ņemt jauna savienībā kopā ar poļiem un Baltijas valstīm.

Piegādes bremzējas pa lielam tikai no Vācijas puses, pārējie atbilstoši NATO ietvaros sarunātajam turpina piegādāt tehniku.

Tāpēc jau arī Vācijā sākuši tā aktīvāk runāt par tēmu, ka valdošie spēki Ukrainas labā dara pārāk maz, kā arī pastāv nopietni riski ka šī visa pasākuma rezultātā samazināsies Vācijas ietekme Eiropā. Turpat jau tiek spriests arī par to, ka ja Ukraina kritīs, visā tiks vainota Vācija, līdz ar to redzēs kas notiks tuvākajā laikā. Līdz šim šādi teksti Vācijas informācijas telpā nebija izskanējuši un pat izskatījās, ka šī tēma tiek slēpta no sabiedrības.

Francija gan ir uzskatāma par jauno komunistu pulciņu, līdz ar to tur mazāk satraukuma par šo situāciju - tā teikt nevar sabojāt reputāciju kuras nav.

Viss jāskatās kontekstā, no Krievijas zaudējuma šobrīd baidās Vācijas, Itālijas un Francijas valdošie politiķi *un Ungārija, pats par sevi). Pārējai Eiropai ir vai nu vienalga, vai interesē Ukrainas uzvara. Līdz ar to Arestoviča izteikumi nav nekas īpaši jauns.

Polijas un Ukrainas savienība arī ir jau zināms fakts, bet tur jautājums ir dziļāks, jo briti piedāvā jaunu savienību ar Baltijas valstīm, Poliju, Ukrainu un UK sastāvā, un tur jau sākas cita ģeopolitika.

Kaut kāda daļa augstāko virsnieku notiekti apsvēra padošanos, problēmas šādam solim gan radīja tieši izmaiņas karavīru apmācībā un armijas struktūrā kas notikušas pēdējos gados. Cik saprotu ukraiņu armija pēdējos gados pārgāja uz ASV un NATO armijas struktūru, kad zemāka ranga virsnieki var pieņemt lēmumus uz vietas, īpaši nekonsultējoties ar tiem, kas dzīvo ķēdē augstāk. Attiecīgi, ja 50 tikko apmācīti karavīri ar pietiekami sakarīgu virsnieku un modernu bruņojumu uz vietas izdomā, ka viņi var babahnut pāris tankus un ielīst mežā, tad viņiem nav vēl kaut kas jāskaņo ar štābu, kurš viņus uz turieni ir nosūtījis. Un vidējs zemāka ranga virsnieks noteikti ir lielāks patriots, kā dažs labs ģenerālis.

Pieļauju, ka tie ar kuriem krievi bija kaut ko sarunājuši vienkārši apsēdās no tāda joka, bet tā gadās, ja sēž štābā un neinteresējas par to, ko amerikāņu speciālo uzdevumu vienības instruktori māca kareivim uz zemes. Tas ka Ukrainas pusē bija un ir nodevēji nav pārsteigums, vairāk pārsteidz tas, ka pat šie nodevēji bija samērā tālu atrauti no tā, kas notiek uz zemes, kā rezultātā krievi nodomāja, ka taisās cīnīties ar armiju, kura tāpat kā viņējā, kontrolējas tikai no štāba.

Principā jau pamata atšķirības starp HIMARS un MRLS ir tas, ka MRLS ir uz ķēdēm un var nest dievas reizes vairāk raķešu. To pat bildē augstāk var redzēt, kur MRLS ir divas nosacītās šahtas. HIMARS ir tikai viena nosacītā šahta, kur lādējas raķešu kasete, bet pluss ir tajā, ka pasākums ievērojami mobilāks, jo uz riteņiem. Pašas raķešu kasetes, kurās lādējas 1-6 raķetes atkarībā no raķetes tipa, saprotu, ka ir standartizētas un der gan MRLS gan HIMARS

Laikam jau baltkrievu opozicionāri kaut ko pareizi bija sapratuši - reku ASV atšuva nu jau Krievijas piedāvājumu atvērt koridorus graudu izvešanai apmaiņā pret sankciju atcelšanu www.tvnet.lv/7532203/asv-noraida-putina-santazu-ukrainas-graudu-eksporta-blokades-izbeigsanu-apmaina-pret-sankciju-atcelsanu

Runājot par ANO - tikko no baltkrievu opozicionāriem dzirdēju vienu interesantu domu, ka visa tā bļaušana par graudiem ļoti iespējams ir saistīta ar to, ka Krievijai, tāpat kā Ķīnai, tajās ANO organizācijās ir savi sponsorēti kadri, kas var sagatavot jebkādu paniku ceļošu ziņu. Lukašenko arī kā reiz ir nācis klajā ar iniciatīvu Ukrainas virzienā, ka būtu gatavs garantēt kravu drošību apmaiņā pret kaut kādu sankciju atcelšanu. Opozicionārs šādu Lukašenko labvēlību saista ar lielajiem caurumiem budžetā, ko Krievija vairs nevar aizpildīt.

Nu tādu laiku es arī atceros, šī iemesla dēļ ar graudiem pie mums tā nopietni sāka ņemties tikai ap 2000 gadu, pieļauju, ka tajā laikā sāka kāpt graudu cenas, jo Eiropā paralēli sāka rapsi masveidā audzēt biodegvielai.

Nu un protams arī jautājums par tā laika uzpircēju godaprātu - ja nebija 100-200% peļņas pieļauju, ka neviens baigi nečakarējās. Ar kokmateriāliem jau bija tas pats, kad vietējie šeit zāģēja ar družbām un 90% darba mežā notika ar rokām, lai saņemtu principā kaut kādas kapeikas pret to cenu, pa kādu tos apaļkokus iepirka skandināvi.

Sankcionāri tad izdzīvos, bet kaut kāda daļa Āfrikas un Āzijas var arī neizvilkt, un čakarēties ar bēgļu straumēm nevienam nav baigās intereses. Baltkrievija šobrīd diemžēl ir ātrākais ceļš kā dabūt tos graudus līdz Baltijas ostām, jo Melnajā jūrā vispirms jātiek galā ar krievu floti, kas bloķē kuģu kustību.

Nu ja ANO saka, ka ir tik slikti, tad kāds visticamāk kaut kur kaut ko ir smagi ievilcis nāsīs vai nepasaka līdz galam. Pie tādām rezervēm jau sen visi karotu par pēdējo kviešu graudu un kvieši biržā maksātu pie 1000Eur/t. Tas ka daudzās Āfrikas valstīs ir tāda un vēl sliktāka situācija gan mani nepārsteigtu.

Otra lieta - pēc tām 10 nedēļām pat mūsu platuma grādos principā sāks kult ziemas kviešus, līdz ar to mums bads tāpat gluži neiestāsies.

Trešā lieta - ES valstīm atsakoties no biopiedevas degvielai liela daļa rapša lauku nākamajā sezonā pārkvalificēsies par labības laukiem, līdz ar to vissliktākā situācija ar pārtikas cenām sagaidāma laika posmā līdz nākamā gada ražai.

Piekrītu, ka tas arī ir arguments. Tāpēc arī viss 9. maija pasākums panesās tikai vairākus desmitus gadu pēc kara beigām, jo tiem kas to visu bija redzējuši dzīvajā tur īsti nebija ko svinēt.

Par šo jau kaut kur internetā sprieda, ka lai arī PSRS dažreiz izcēlās ar šādiem momentiem, tā bija daļa lielākas stratēgijas, jo visu pasākumu vadīja nevis viens ģeds, bet paliels bars ar visādiem ģenerāļiem, partijas darboņiem, utt., līdz ar to lēmumi tika pieņemti saskaņojot iespējamās sekas ar visu sistēmu, nevis kā šajā gadījumā kad pāris kadri praktiski piepisa visu sistēmu.

Vienīgā lielā osta, kas palikusi ukraiņu kontrolē ir Odesa, kuras jūras teritorija ir mīnēta un pa pašu Melno jūru vizinās krievu kuģi, kas apšauda ārzemju transporta kuģus.

Šajā virzienā sarunas notiek divos virzienos - vai nu kravas kuģus pavada starptautisks militārs eskorts, vai arī ukraiņiem dod pretkuģu raķetes ar ko šamējie tad paši apslīcina krievu floti