Ok, un procentuāli cik lielai daļai šāds remonts tiek veikts?Visa tā diskusija ir par ļoti specifisku motoru ar ļoti specifiskām prasībām, kuru vidējais auto lietotājs tāpat nekad nepirks. Un procentuāli cik liela daļa no Latvijas vidējā autoparka vecumā 10-15 gadi remontā atrodas biežāk kā 2-3 reizes gadā? 

Mana, radu un paziņu pieredze rāda ka vidējais 13 gadus vecais auto remontā atrodas labi ja 2 reizes gadā uz max 3 dienām. Vecais opelis tika remontēts 1-2 reizes gadā, Rīgā, servisā, kas strādā tikai ar jaunām detaļām un izsit čekus. Kaut ko biju darījis arī Bosch servisā. Es piekrītu, ka jauns auto ir jauns auto, bet tas nenozīmē, ka visus lietotos auto un to lietotājus var sagāzt vienā katlā un nosaukt par lohiem. 

Līdz ar to lūdzu, uzmanīgi gaidu, kā Jūs man pierādīsiet, ka jauna auto kredīts (20000Eur, ~150 Eur mēnesī, pie 7000Eur priekšapmaksas un 35% atlikušās vērtības)+ kredīta maksājums lai paņemtu tos 7000Eur pirmajai iemaksai (150Eur mēnesī uz 5 gadi) +150 Eur degvielā, neskaitot pārējos auto izdevumus, man būs izdevīgāk kā nopirkt kaut ko lietotu? Jau pie šāda izkārtojuma jauns auto man orientējoši izmaksās 500+ eur mēnesī ja ieskaitām arī citus izdevumus, jeb ~6000Eur gadā

Pērkot lietotu man fiksēti paliek degviela - 150Eur + kredīts 150Eur, kas ir 300Eur jeb 3600Eur gadā. Tātad sanāk ka pat pie minimālā izkārtojuma man paliek 2400Eur no kuriem jāatņem nodokļi un apdrošināšana, tātad ~2000Eur katru gadu ko novirzīt remontiem. Pa 2000Eur serviss kurā es laboju auto var pārlasīt visu piekari, nomainīt sajūgu un pārlasīt bremzes, un tas tikai pirmajā gadā.

Es piekrītu, ka auto lietotājam, kuram ir brīvi līdzekļi un nav izpratnes vai vēlmes iedziļināties ne par auto ne par to cik kas maksā un kur remontējas, jauns auto ir ideāla izvēle. Manā gadījumā ar pietiekamu izpratni un iespējām pat sīkus remontdarbus veikt pašam (jo brīvdienās laukos tehnika tāpat pašam jāskrūvē) man ir pagrūti saskatīt pamatojumu kāpēc man ir jāpārmaksā vismaz 1000Eur gadā.

Un cilvēki pērk tos 10-15 gadus vecos auto un brīnās kāpēc slieksnis ielūzt makrofleksā. Visi auto ap 10+ gadu vecumu ir rūsējuši, diskusija ir tikai par to cik daudz, kur un cik ātri tas process notiek. Ja placī stāv pavecāks auto un pārdevējs stāsta, ka rūsas neesot, bet ir redzamas dažādas nesanas virsbūves apstrādes pēdas, tad tas ir tāds pats signāls kā "motorutelpu izmazgājām lai jaunajam klientam patīkamāk".

O, lieliski, tātad Jums ir pieredze saistībā ar opeļiem, ja jau zināt ka tie pamatā uzturās servisos. Varbūt varat pastāstīt kaut ko plašāk par manis interesējošajiem modeļiem? Ja jau tik bieži šo marku esat redzējis servisos, tad jau pats ikdienā tur uzturaties un zināt galvenās problēmas? Varbūt pats braucat ar opeli un runājat pēc savas pieredzes?

Dīvaini, sekoju tam kanālam, bet neko tādu neesmu dzirdējis. Tur vidējais rezumē ir ka japāņi rūsē kā traki, Opel rūsējot tāpat kā visi pārējie. Protams tā rūsa, ko tur rādīja tiem 10 gadus vecajiem opeļiem arī tāda apšaubāma, ja nu kas, tad man lielākas šaubas radās tieši par VW grupas izvēli, jo pat 10 gadus veca Opel Astra ar minimālu plastmasu daudzumu arkās izskatījās labāk kā dažs labs VW koncerna pārstāvis.

Atvainojos, ātrumā sajaucu ar Iautofanu. Nosauc visus par bomžiem bet nenāk klajā ar savu ekonomisko pamatojumu.

Jautājums vispār bija šāds:

"Vai kādam ir kāda reālāka pieredze ar 2012-2017 gada Astrām un 2009-15 gada Seat Leon, biežākie gļuki, varianti no kuriem jau startā izvairīties, utt?" 

Es neprasīju lai kāds man kaut ko apstiprina, es prasīju pieredzi ar konkrētiem auto un Jūs jau pirmajā komentārā iekraujat čupu par to ka man jāuzzīmē 7k Eur un vēl 13K jāpaņem krītā. Lai nu kurš, bet Jūs sākāt offtopic. Jūs pat nepiedāvājāt ne marku ne modeli, vienkārši "neesi bomzis". Ahujennijs ieteikums, tauta sajūsmā sit plaukstas

Man prieks par Jūsu konstruktīvo izklāstu par auto iegādes principiem, normālos apstākļos tiem pat varētu piekrist, taču šobrīd man finansiāli ir citas prioritātes, un kā jau Jūs pareizi minat, auto ir tikai izdevumu aile. Iepriekšējais auto man šajā ailē ar sastādīja 300Eur mēnesī, kuros bija iekļauta degviela, remonti, riepas, nodokļi, apdrošināšanas, utt. Šobrīd lai galīgi nesabotētu citas izdevumu pozīcijas, tajā pašā laikā nepērkot pilnīgāko lūzni, mans budžets ir tie 7-8k, kuri uz ikmēneša budžetu pārnesīs kredīta izmaksas ~150Eur+pārējos auto izdevumus.

Es tā arī neredzu Jūsu aprēķinus par kopējām auto izmaksām, kā atbildi uz manu jautājumu vai kredīta maksājums ir viss kas jāmaksā jaunam auto. Rekur nomiks augstāk iemeta veselu aprēķinu pierādot, ka praksē izmaksas neatšķiras, bet Jūs šeit vienkārši ieskrienat, iediršat un neko tālāk nepaskaidrojot dodaties tālāk.

Un ja jau šeit visi ir bomži tad kā tas iet kopā ar Jūsu loģiku, ka pirkt jaunu auto esot lētāk? Tipa visi ir bomži, bet spēj atļauties nomainīt grupas un pārlasīt dzinējus, bet Jūs, biezais būdams, pērkat jaunu auto, jo nevarat to atļauties? Tad Jūs esat biezais vai bomzis?

Uzreiz jautājums - 5 gadi pa šoseju vai pilsētā/kombinētā satiksmē? Jo ja man nesanāktu braukt pa Rīgas fantastiskajiem apstākļiem - sāls, bedres, utt., visticamāk laukos vecais opelis vēl tiktu braukts pilnīgi mierīgi kādus gadus 5, līdz varbūt beidzot pie 25. gadu sliekšņa un kādiem 400+k km nodraukuma varētu uzreiz nodot šrotā. Mūsu lielās pilsētas vienkārši jebkuru transporta līdzekli ātri vien padara par lūzni.

Insignija teorētiski ir viens no variantiem, bet neskaitot tukšā gaisa problēmu, neesmu īsti pārliecināts arī par tiem dzinējiem. Tādi jaukti signāli - vieni brauc gadiem un neko, citi braukā no remonta uz remontu. Tas pats Astras 2.0 DTH iet arī Insignijām, bet laikam ka pēc facelift paliek tikai vienā versijā ar 163Zs. Cik dzirdēts forumos biežākā problēma esot kaut kāds gumijas gredzens karterī kas laika gaitā noārdās un ja neviens laicīgi to gredzenu nenomaina, tad dzinējs vienā brīdī nespēj nodrošināt eļļas spiedienu ar visām izrietušajām sekām. Līdzīga situācija attiecas arī uz pārējiem CDTI dzinējiem, bet ne katrā tā izceļās.

Nu loģika jau itkā saka ka Insignia ir variants un ģļukainās vietas jau arī itkā ir laicīgi zināmas, attiecīgi visu var jau startā novērst un nepist sev dzīvi, budžetā facelift modeļi arī mierīgi iekļaujās.

hhaha, jā, nē paldies. Savās autobraucēja gaitās ir bijusi saskare ar Renault grupas lēto galu, tai skaitā to pašu Dacia Logan, un rezumē - tie ir labi auto ģedam laukos aizbraukt līdz pilsētai un atpakaļ vai arī firmai nopirkt jaunu un lietot līdz lūžņa stadijai. Nopietni izskatīt šos brīnumus ar mērķi nobraukt 5 gados ap 100k km ir samērā pagrūti. Jau  piedāvājuma apjoms un cenas tajā pašā SS, pie tā cik šie auto tiek pirkti Latvijā jauni, liecina, ka vai nu Dacia ir tik labi auto, ka pirmais īpašnieks brauc visu mūžu, vai arī pirmais īpašnieks pārdod otrajam un otrais jau metāllūžņos.

Jā, youtube ir video un forumos pamācības kur čaļi pilnā nopietnībā rāda kā ik pa laikam to dzinēju atjaukt vaļā un iztīrīt. VW grupas pusē cilvēki to uzskata par pilnīgi normālu pasākumu. Lai kā arī mani interesētu šo dzinēju veiktspēja, ik pa laikam raut nost ieplūdes kolektoru lai tīrītu nost piedegumus izklausās drusku perversāk kā dīzelim tīrīt EGR vārstu (ko arī esmu darījis). Protams ja uz to brīdi būs labs piedāvājums tad varbūt būtu gatavs arī uz tādu variantu, bet nu tur jābūt ļoti labam piedāvājumam.

Neesmu benzīna/gāzes fans. Papildus sistēmas rada papildus čakaru un papildus laika patēriņu meklējot servisus kas spēs palīdzēt. Iespēja nomest mašīnu jebkurā puslīdz sakarīgākā servisā ir viens no izvēles kritērijiem.

Gadā nobraucu no 10000 līdz 20000km, līdz ar to esmu tieši uz robežas starp benzīnu un dīzeli. Ikdienas maršruti pa darba dienām ir tīri pilsēta, brīvdienās garie gabali (Rīga-lauki, lauki -tuvējās pilsētas). Pēc motorstundām visticamāk ir 50/50

Kā ilggadējs iAuto lasītājs pirms reģistrēšanās es labi atceros šos rakstus un uz tiem arī balstu savus aprēķinus par auto lietošanu tuvākajos gados. Tā jau labi izklausās - paņem jaunu auto pa 200Eur mēnesī, bet kad sāc likt kopā pārējās izmaksas, tad tie cipari kļūst pavisam citi. Attiecīgi, kā jau minēju, neplānoju ņemt neko tādu, kas pārsniedz manu maksātspēju, jo viena lieta ir kredīts, bet ir vēl kaudze papildizdevumu kurus neviens nav atcēlis un kuri vienalga būs jāsedz. Robeža 7000-8000Eur arī ir izvēlēta izejot no pieredzes ar tiem pašiem Vektras remontiem un saistītajiem izdevumiem. Būs mazāk izdevumu, lieliski, varēšu iekrāt nākošajam auto. Būs lielāki izdevumi, sāpīgi, bet rezerve bija ierēķināta.

Ja būtu jāvadā vairāk kā divi cilvēki gan jau paliktu pie vidējās klases un skatītos minētos Superbus, Insignijas, utt., bet izvērtējot tuvākā laika vajadzības sapratu, ka Astra vai Leon pēc izmēriem ir pilnīgi pietiekams. Laukos arī tagad ir piekabe + džips un ir drusku pazudis pamatojums vidējās klases auto. Iepriekš varēju teikt, ka ērti kaut ko lielāku pārvadāt, tagad principā sanāktu tikai savu pēcpusi ērti pārvadāt. 😄 Šobrīd vairāk velk paņemt kaut ko mazāku bet ņiprāku

Bija arī kādi citi momenti kas radīja problēmas - stūres pastiprinājs, sajūgs, elektonika, piekare, rūsa?

Ok, tad jautājums - kādi ir papildus izdevumi, kas jāparedz un cik tas gadā maksā un kāds man sanāk mēneša kopējais maksājums ar šiem papildizdevumiem par jaunu auto? Vai arī uz jaunu auto neattiecas ne apdrošināšanas ne nodokļi ne riepu iegāde? Paņemu, braucu 7 gadus un maksāju tikai kredītu?

Pārskrienot lietuviešu ziņām es gan neredzu ka tas viņus īpaši uztrauktu. Arī pašu uzbrukuma iespēju mums novērtēju salīdzinoši zemu, vairāk jautājums par tām nobīdēm attālumos. Nez AM vienkārši norādīja aptuveno attālumu vai arī varam uzskatīt, ka vāgnerieši ir pārvietojušies, visticamāk tuvāk tai pašai Lietuvai?

Redzot tautas satraukumu Aizsardzības ministrija beidzot ietvītojusi, ka viss tiek kontrolēts un vāgnerieši atrodas 200km attālumā no Latvijas robežas

twitter.com/AizsardzibasMin/status/1683151311456354305

Itkā jau pēc kartes vajadzētu būt 250km+ taisnā līnijā, bet nu ok.

Par mīnām jā, piekrītu, tikko papētīju literatūru un mums pat armijas rīcībā ir kaut kādas zviedru mīnas + 2018. gadā bija slepens iepirkums arī uz jaunāka tipa mīnām.

Ar praksi vairāk biju domājis NATO reakciju uz šo karu jau pašā startā, to, ka vēl pagājušā gada vidū izrādījās, ka Baltijas valstu aizsardzībai īsti nav plāna, kā rezultātā steigšus uz šejieni tika attenterēta pirmā nopietnā pretgaisa aizsardzības sistēma spāņu NASAMS paskatā, par to, ka sasolot Ukrainai tankus tika konstatēts, ka liela daļa no tiem vēl ir jāliek kapitālajā remontā, par to, ka ieroču un bruņojuma ražošana bija gandrīz izbeigusies. Praktiski ja krievi Ukrainas vietā būtu uzbrukuši mums, mēs visticamāk tiktu uz laiku okupēti, tīri dēļ attālumiem un gatavības pakāpes.

NATO kā organizācija pat vēl šobrīd īsti nav gatava karam, jo kā pareizi norādi nevienai NATO valstij vēl nekad nav uzbrukts. Neviens īsti nezin ne to kā reaģēs NATO valstu pilsoņi uz viņu karavīru sūtīšanu uz kaut kādu Poliju vai Baltijas valstīm, ne arī to kā šie pilsoņi sagremos risku tikt ierautiem kodolkarā. Pie Eiropas līdzšinējās savstarpējās bakstīšanās man grūti noticēt, ka pildīt NATO 5. pantu kādam būs baigais entuziasms, ņemot vērā riskus. Es pagaidām neredzu NATO izpildījumā neko vairāk kā robežas atgriešanu sākotnējā pozīcijā ja tik tālu nonāksim. Tālākais jau atkarīgs tīri no ASV vēlmēm iesaistīties dziļākā konfliktā.

Problēma tik, ka esam parakstījuši papīru par mīnu nepielietošanu, tas jau tā, iesākumam. Varam vienīgi šoseju pārrakt.

Attiecībā uz vāgneriešu iespējām - man tiešām gribētos ticēt ka ja nonāks līdz vāgneriešu piedzīvojumiem NATO valstīs, NATO sauks pie atbildības gan Krieviju gan Baltkrieviju. Bet lai kā arī man negribētos tam noticēt, prakse rāda, ka NATO šādu triku operācijas izgāzšanās gadījumā sagremos un izliksies par beigtiem. Skatoties uz šobrīd notiekošo nerodas iespaids ka pat reāla kara gadījumā NATO iesaistīsies jebkādās operācijās ārpus savas teritorijas cik nu vien aplasot artilēriju un pretgaisa aizsardzību tuvējā apkārtnē.

Es arī domāju, ka Prigožins izsita naudu, jautājums tik apmaiņā pret ko? Uzraudzīt baķku varētu būt variants, bet domāju ja Baltkrievijas drošībnieki šobrīd vāgneriešiem uz pirkstiem skatās. 

Variants protams ir arī izdarīt spiedienu uz to pašu NATO vienkārši atrodoties Baltkrievijā, kas šobrīd jau tīri labi notiek, bet te atkal parādās riski, ka ja tos kadrus ilgi turēs bāzē, viņiem paliks garlaicīgi un viņi sāks kasīties ar baltkrieviem. Ilgstoši izdarīt spiedienu uz NATO arī nav īsti labi, jo dod laiku turpināt robežu nostiprināšanu. 

Tātad samērā pārskatāmā nākotnē viņiem būs jādod kaut kas darīt lai saglabātu jēgu no viņu kaujas pieredzes un viņi tur Baltkrievijā nenodzertos.

Rekur arī ukraiņu blogera pārspriedums par potenciālajiem krievu piedzīvojumiem NATO telpā

Principā skats uz NATO iesaisti ir vēl pesimistiskāks kā mans, tik daudz ka uzbrukums Polijai tiek paredzēts pirmais. Mums vēl būs laiks aizbēgt... varbūt...

Nu jā, klausoties Lu pēdējo uzstāšanos rodas arvien reālāka aizdoma, ka kaut kādas tādas muļķības tiek plānotas. Šobrīd tā pozīcija abiem vadoņiem jau ir tāda, ka hvz ko tas Prigožins tur plāno un ja arī kaut ko plāno, tad mēs par to neatbildam.

Attiecīgi vāgnerieši pilnīgi mierīgi var aizbraukt uz Baltkrievijas/Polijas robežu, apšaudīt robežkontroles punktu un visi gali ūdenī. Ja poļi atbild, tad poļi pirmie sāka. Gribētos jau ticēt, ka tēvocis Sems pa telefonu abiem vadoņiem izstāstīs, ka tas tā gluži nestrādā. Lu ar saviem izteikumiem mazliet pabojāja Pu plānus, jo ideālais scenārijs būtu novelt visu uz Lu, bet Lu jau paspēja pateikt, ka viņš neko nezinot un nekontrolējot, virzot domu uz to, ka dienas beigās vāgnerieši ir Krievijas pilsoņi.

Nu ko pēc Washington Post ziņām, vāgnerieši Baltkrievijā sasnieguši 5000 sejas + kaut kādu tehniku dabūjuši. Arestovičs ar Feiginu piedāvā variantu, ka šamējie ies uz Viļņu vai Suvalku koridoru.

Atkāpjoties no savas iepriekš paustās domas par to, ka vāgnerieši dosies uz Āfriku, arī man liekas, ka 5000 cilvēku ir drusku par daudz lai ceļotu uz citu kontinentu, tātad velk uz piedzīvojumu meklēšanu vietējā mērogā. Variantu nav īpaši daudz - gāzt Lukašenko, uzbrukt Polijai, Lietuvai vai Latvijai lai paaugstinātu likmes, vai arī uzbrukt Ukrainai. Visi varianti ir kritiski pastulbi, bet ņemot vērā, ka tuvojamies kara beigām un risinājumu pirms kodolieročiem paliek arvien mazāk, arī varianti paliek arvien stulbāki.

Tīri no mana viedokļa es tēmētu uz Lietuvu vai Latviju, jo pret poļiem operācija būs īsa un dumja, Ukrainā tas pats, Lukašenko gāzt nav jēgas jo nav zināms kur pavilksies baltkrievi.

Krievijā tauta jau bija sākusi uzdot jautājumus kāpēc tik sūdīgi dzīvojam, korupcijas skandāli viens pēc otra, brūkoša infrastruktūra, utt., ar pastāvēšanu pie robežas bija par maz, bija jāpierāda "ģeopolitiskā līderība" lai attaisnotu iekšpolitikas problēmas. Paši krievi intervijās saka, ka sūds par to ka bomži, galvenais ka Rietumus uzvarējām un ģeopolitiski esam lieli. 

Kā jau minēju - mēŗķis bija visa Ukraina nevis šis stāvoklis, bet arī no šī stāvokļa nevar atkāpties bez kaut kādiem ieguvumiem, jo tautai būs jautājums: "kāpēc vispār sākām?". Tas jau vairākas reizes ir pavīdējis miera sarunu apspriedēs no Krievijas puses, ka tas pats Putins, kurš kara sākumā neuzskatīja par nepieciešamību kaut ko runāt ar Zeļenski par kara pārtraukšanu, jau pēc krievu regulārās armijas pārmalšanas pie Kijevas bija gatavs slēgt mieru saglabājot uz to brīdi iekarotās teritorijas, un šādi paziņojumi vēl joprojām izskan no Krievijas puses.