Aizvakar Olaines Virši-A DUS atklāja ātrās uzlādes staciju. 2 gab. 160kW un 2 gab. 40kW.

Notestēju. Ir labs. Kamēr mana Mokka lādējās viena, uzlāde deva ārā (jeb Mokka ņēma pretī 92,8 kW (uzlāde pie akkumulatora 32 % ). Pēc brīža pieslēdzās arī arī KIA NIRO, tad attiecīgi uzlādes ātrums samazinājās un abiem "deva iekšā" ap 70 kW katram.

Sanāk, ka savā opelī 30 min varu ielādēt kādiem 200 -220 km. Rezultāts nav izcils, bet tomēr uzlādes iespēja ir. Man gan tas baigi nav aktuāli, jo uzlādi pamatā veicu mājās.

Patīkami pārsteidza Virši-A cena par uzlādi. Ja vidējā ātruma uzlāde (40 kW), tad 0,19 EUR/kWh, ja ātrā uzlāde (160 kW) - 0,29 EUR/kWh. Ja esmu tirgu izpētījis pareizi, tad es teiktu, ka šis ir šobrīd izdevīgākais piedāvājums no visām maksas uzlādēm. Elektrum (a-mobi) ir 0,20 EUR minūtē (50 kW stacija). E-mobi ir plašāks tīkls, taču nav daudz ātro uzlādes staciju (iespējams, av vispār šādu)

Tavuprāt, 32 A ir lieljaudas vadi? Tāds pats kabelis kā 16 A, tikai dzīslas ar lielāku šķērsgriezuma laukumu un vienas fāzes vietā trīs. Nav raķešu zinātne.

Nopērc JBL portatīvo tumbiņu (līdz 100 EUR) un klausies mašīnā caur blootooth. Varēsi klausīties arī dāčā, pludmalē vai ballītē. Skaņa būs daudz labāka kā caur auto iebūvētajām skandām.

Diez vai naftas gāze ir vairumā gadījumu. Lielākoties izmanto dabasgāzi, kas, nenoliedzami, ir lietotājam visērtākais apkures veids.

Ir biogāzes ražotnes ne tikai Tērvetē, tiem pašiem Getliņiem arīdzan, bet lielākoties šī saražotā biogāze tiek izmantota pašu vajadzībām nevis tālākpārdošanai. Nav arī pamata cerēt, ka pat pēc jaunu pieslēgumu pārvades sistēmai izveidošanas biogāzes īpatsvars kopējā dabasgāzes patēriņā būs liels.

Taisnība, bet 1) granulām nepieciešama telpa, kur granulas novietot, 2) nepieciešama fiziska iesaiste granulu iebēršanai katla tvertnē, 3) uzliekot saules paneļus, granulu gadījumā apkures izmaksas nevar samazināt, savukārt, siultumsūkņa gadījumā izmaksas samazinās būtiski.

WALA pilnīga taisnība. Problēma bija pārāk kaļķainā ūdenī. Pēc konkrētā gadījuma uzlikts filtrs un ptu, ptu, ptu viss ir okei.

Siltumsūkni izvēlējos, jo tolaik gāzes apkure nebija iespējama, savukārt, granulas, malku vispār neizskatīju kā opciju.

Siltumsūkņa iegāde un uzstādīšana man tolaik izmaksāja 16 tūkst. LVL, taču no KPFI programmas 8 tūkst. LVL saņēmu atpakaļ subsīdijas veidā.

Šobrīd izvēlētos gaisa siltumsūkni, jo tas ir mazāk cimperlīgs, efektivitāte ir pat augstāka kā zemes siltumsūknim. Jebkurā gadījumā viennozīmīgi izvēle būtu par labu siltumsūknim.

Nesaskatu problēmu. Vēl mājas būvniecības laikā atbilstoši izbūvēta 3-fāzu rozete. Viss, kas izdarīts, tajā iesprausts wallbox kabelis. Gluži kā putekļusūcējam. Lai pie sienas ar 3 skrūvēm pieliktu, arī vajag sertificētu meistaru?

Iespējams, vecs wallbox vai varbūt arī nepiemērotas jaudas pieslēgums. Ko dod 22 kW wallbox, ja tīkls nemaz tik daudz nedod ārā.

Man mājā ir 11 kW wallbox. Vairāk kā pietiekami. Tiesa gan pēc maniem aprēķiniem, caur to nāk iekšā tikai apmēram 9,5 kW, bet joprrjām tas ir pilnīgi pietiekami.

Kamēr pirmo nedēļu nebija wallbox, lādēju no rozetes. TAd deva mazliet vairāk kā 1 kW iekšā, zinu, ka citiem ap 2 kW dod. Šis gan jau nav ok, jo faktiski pie rozetes būtu jātur visu laiku, kamēr auto atrodas mājās.

Wallbox šodien maksā var teikt "kapeikas", līdz 200 EUR. Uzstādīšana ir elementāra, nav jāsauc maksas vīri.

Ciemā, kurā es dzīvoju, apkārt gandrīz visām mājām ir uzlikti saules paneļi. Tie, kas māju apkurina ar granulām vai malku, saules paneļus neliek, jo ir sarēķinājuši, ka nav izdevīgi. Vairumā gadījumā mēs apkurinam ar siltumsūkni (citam zeme - gaiss, citam gaiss - gaiss). Pieņemu, ka rēķinājis ir katrs no mums, un sarēķinājis, ka izdevīgi ir.

Mans personīgais apsvērums vairāk bija nevis aprēķins, cik ātri vai vēlu atmaksāsies, bet gan tas, ka būtiski samazinu ikmēneša elektrības rēķinu. Manas mājsaimniecības (7 cilvēki, apkurināmā platība 270 m2) gada patēriņš ir apmēram 15 000 - 16 000 kWh. Ar ST atļauto max ražošanas jaudu (11,1 kW) gadā var saražot +/- 10 000 kWh.

Attiecīgi, lai sasniegtu pēc iespējas lielāku ražošanas jaudu, saules paneļi ir vairāk nekā 11,1 kW, salikti uz trīs plaknēm (A, D un R), attiecīgi sāk ražot agrāk un beidz ražot vēlāk.

Invertors Huawei SUN2000-12KTL-M2 (iestatīts uz max atļautajiem 11,1 kW).

Saules paneļi JAM54S30 (420 W katrs), pavisam 43 gab.

Tik daudz, jo jumta konstrukcijas (plaknes) dēļ uz dienvidu pusi nav iespejams izvietot 30 paneļus.

Pēc valsts atbalsta saņemšanas izmaksas bija ap 10 000 EUR

Visražīgākais šogad bija maijs, kad saražots 2550 kWh. Lielākais dienā saražotais bija 09.06.2023., kad saražotas 102 kWh.

Kāpēc, lai nepaspētu? Sanāk vidēji 170 - 200 km dienā. Tātad patērē apmēram 30 kWh dienā. Ja ir normālas jaudas 3fāzu pieslēgums, var uzlikt wallbox, kas dod iekšā 22 kW. 2 h var pielādēt. Es teiktu, ka mierīgi var arī iztikt ar 11 kW.

Mājā ir Buderus siltumsūknis kopš 2011.gada. Kontūra ierakta 900 m garumā. Funkciju pilda labi, TEN pa 12 gadiem ir pieslēdzies tikai dažas reizes un kopā ne vairāk kā 2 h. Tā kā visas pasakas par to, ka pie -20 katls vairs nestrādā, es laižu gar ausīm. Mana pieredze liecina par pretējo.

Pirmajos gados bija diezgan kašķīgs katls (sistēma), ik pa laikam saucu meistaru, bija jāmaina pa kādam sūknim (ļoti dārgi). Vienreiz nācās mainīt arī ūdens tvertni (300 l) (vēl dārgāk). 2 x gadā nepieciešams papildināt ārējo kontūru ar dzesēšanas šķidrumu. Kaut kur tajos 900 m tas tomēr pazūd.

Kad būvēju māju, gaisa siltumsūkņi nebija piemēroti (lasīt - efektīvi) mājām virs 150 m2. Ja būtu jāizvēlas šodien, - nedomājot izvēlētos gaisa siltumsūkni apvienojumā ar saules paneļiem.

Mājā 32 A, 3 fāzes. ST tarifa pieaugums 23 EUR (ieskaitot PVN).

Dzīvokļos ir 20 A, 3 fāzes, ST tarifa pieaugums katrā ir 18 EUR. Nav tik traki

Nebūs korekti. Primāri paneļu paredzēti mājas energoapgādei. Man apkure ir ar zemes siltumsūkni, līdz ar to elektroenerğijas patēriņš ir salīdzinoši liels ar vidējo statistisko patērētāju.

Ja man pagalmā stāv 3 auto un man ir izvēle, ar kuru braukt lētāk "degvielas" aspektā, kāds sakars tw ar paneļy amortizāciju? Tas būtu pavisam citādāks aprēķins un pavisam citam mērķim.

Māri, man šķiet, ka viss šis topiks ir dzēšams: iauto.lv/forums/topic/42732-ziedi-ka-davana?pnr=1

Nezinu kā Tu, bet es rakstu par SAVU pieredzi. Man patīk fakti nevis tukša pļūtīšana. Katram savas vajadzības, iespējas, apsvērumi. Mēs visi esam dažādi. Man nav mērķis te būt par visu forumiešu ombudu vai advokātu. Ļaušu šo prieku Tev.

Ievads man jau mājā ir kopš 2009. gada. Wallbox maksāja 170 eur. Tas ir vienreizējs ieguldījums, nav korekti to attiecināt uz auto izmaksām,jo tas turpinās savu darbu arī tad, ja konkrētais auto vairs nebūs un lādēšu citu.

Līdzīgi kā ar jaudas uzturēšanas maksu,kas par 32 A jaunajā rēķinā bija 35,62 EUR (ar iekļautu PVN). Šo maksu arī uz auto izmaksām sadalīt nav korekti, jo ievadjauda 32A manā mājā ir kopš pieslēguma ierīkošanas brīža (2009.gadā) un elektroauto uzlāde nekādi šo nemainīgo komponenti neietekmē.

Ar izmaksām mazāk par 1 EUR/100 km es esmu domājis tieši t.s. degvielas izmaksas nevis kopējās ekpsluatācijas izmaksas, kas ir kaut kas pilnīgi cits un ko jārēķina daudz komplicētāk kopsakarā ar daudziem citiem izdevumiem.

Uzlāde ar normālu wallbox aizņem 3-4 h. Uzlādēšana no 20-80 % būtiski mazāk. Uzliec taimeri, lai sāk lādēt ap plkst.9, jau ap plkst. 11 var doties, kur sirds kāro. Ja grib izbraukt ātrāk, tad uzlādē kaut vai naktī (atgādinu par izmaksām - nepilni 5 centi par 1 kWh). Nav grūti sarēķināt, ka 100 km izmaksas nesasniedz pat 1 EUR.

Auto var uzlādēt arī brīvdienā. Bet, kā jau WALA rakstīja, pie netto uzskaites sistēmas tiek paņemts atpakaļ tas, kas iepriekš nodots tīklā. Tikai jāsamaksā sadales tarifs, kas par 1 kWh ir 0,0482 EUR jeb nepilni 5 centi. Nemainīgā maksa par jaudas rezervēšanu šo nekādi neietekmē, jo tā ir jāmaksā jebkurā gadījumā neatkarīgi no tā, vai lādēju auto vai nē.

Dārgāka uzlāde mājās būs ziemas pēdējos mēnešos, kad, visticamāk, uzkrātais tīklā nodotais elektroenerģijas daudzums būs iztērēts. Tad būs jālādējas "pa dārgo", kas ar man aktuālo elektroenerģijas cenu no 01.09.2023. kopā ar sadales sistēmas izmaksām būs 0,1912 EUR/kWh jeb apmēram par 6,5 centiem par vienu kWh dārgāk nekā pagājušajā ziemā.

Par tiem zemniekiem. Iespējams, ka tas ir stereotipiski, tomēr testētajam auto skaņa, kas nāca no aimugures un kas rezultējās arī liekās stūres rata vibrācijās, liek man domāt, ka varbūt nemaz tik stereotipiski arī nav.

Par degvielas ekonomijas aspektu es neko nerakstīju, jo mana satikšanas ar Musso bija salīdzinoši īslaicīga, pamatā braucu cauri Jelgavai, līdz ar to nebija lielas iespējas paspēlēties ar ekrānā redzamajiem rādītājiem.

Salīdzinājumam - SsangYong Musso cena sākas no 35 990 EUR (https://ssangyong.lv.autohalle.com/modeli/musso), bet Toyota Hilux - 36 400 EUR (https://www.amservmotors.lv/toyota/lv/models/hilux). Starpība 400 EUR. Droši vien uz komplektācijas rēķina starpība būs nedaudz lielāka. Musso priekšrocība (ja neņem Grand modifikāciju) ir ikgadējā ceļa nodevā - jo pilna masa ir zem 3000 kg, līdz ar to nav nepieciešama vinjete. Hiluxam tāda ir nepieciešama.

Man arī or elektroauto. Ne vienīgais ğimenes autoparkā. Esmu bijis gan Rojā, gan Salacgrīvā. Lādēšana pa ceļam nebija nepiwciešama, to izdarīju mājās. Ja brauktu uz Liepāju, tad gan viena uzlāde būtu nepieciešama. Jā, tas nav tik ērti kā iebraukt uz 7 min DUS, toties tas ir 2-3x lētāk. 

Brauciens Olaine - Salacgrīva - Olaine  (270 km) man izmaksāja nepilnus 5 EUR.

Volx, nav taisnība. Precīzi tāds pats.

Kāreiz drusku sanāca gan. Izdzinu to no salona 8.martā, kad ārā riktīgi sniga. Kādu nedēļu vēl sanāca pa sniegu pavizināties. Tad gan nebija mīnus 20. Kur tieši bateriujai būtu jābūt problēmai? Man darbā kolēģim jau 3 gadus ir CR-V hibrīds (iegādāts jauns). Nevienas sūdzības. Gaida, kad būs pieejams jaunās paaudzes CR-V.

Noslēguma secinājums – Austral no kopumā 9 testētajiem auto ir tieši tas auto, kas mani  pārsteidza visvairāk (labā nozīmē). Pārsniedza visas manas ekspektācijas par to, kāds varētu būt šis auto.

Nezinu, vai auto par cenu 35-40 tūkst. EUR vispār atbilst gada auto uzvarētāja kritērijam, ja jā, tad uzskatu šo par ļoti reālu pretendentu saņemt Gada Auto 2024 titulu. Vismaz no pagaidām testētajiem noteikti.

Šajā segmentā tirgū ir ļoti liela konkurence, Renault nebūs viegli. Jāpatur prātā arī tālākpārdošanas (aftermarket) vērtības aspekts. Baidos, ka šajā kritērijā Renault varētu nebūt labākais, bet to jau rādīs tirgus pēc 3 -4 gadiem.

Ja man šobrīd būtu nepieciešamība pēc šādas klase / izmēru auto, Renault Austral būtu viens no reālajiem pretendentiem.

Salonā ir pietiekami vietas arī aizmugurē sēdošajiem. Braucienu līdz Vācijai var izbaudīt arī aizmugurē. Bagāžas nodalījums pilnīgi OK. Par hokeja somu neesmu drošs, ka ielīstu, bet lielajam ceļojuma koferim + diviem rokas bagāžas koferiem vajadzētu ietilpt.

Testētais Austral aprīkots ar 1,3 l benzīna dzinēju, taču neskatoties uz mazo dzinēju, dinamika ir vairāk kā pietiekama. Izvēloties Sport režīmu, es teiktu, ka skaņa ir lielāka kā dinamika. Toties salonā visas LED diodes un arī displejā viss uzreiz iekrāsojas sarkans. Cik klišejiski, ne?

Saprotams, ka, izmantoju iespēju pabraukt gana dinamiski, ko Austral labprāt piedāvā. Patīkami pārsteidza degvielas patēriņš – nobraucot mazliet vairāk kā 500 km, dators vidējo degvielas patēriņu rādīja 6,9 l/100 km. Atzīšos, ka tieši pēdējā dienā rādītāju pacēlu no 6,2 uz 6,9.

Braukšana ir ļoti komfortabla, stūre atsaucīga, skaņas izolācija gan varētu būt vēl augstāka. Pie lielāka ātruma mūziku tomēr nācās pagriezt skaļāk.

Interesanti, ka Renault ir  ieviesis (diez, jau sen?) vienu lietu no Mercedes Benz, proti, ātrumu pārslēgšanas svira pie stūres rata. Ja nav braukts ar MB, tad pie šī ir jāpierod. Bet Renault šajā ziņā ir muļķudrošāks – logu tīrītāju un šķidruma aktivizēšanas svira atrodas kā ierasts labajā pusē (MB kreisajā pusē).

Priekšējā panelī ir divi lieli displeji – viens tieši aiz stūres rata, otrs – vidū. Augstas kvalitātes izšķirtspēja, skaista grafika, interfeiss. Par laimi, svarīgākās funkcijas, kā piemēram, klimata regulēšana, ir saglabāta ar pogām, kas noteikti ir ērtāk nekā taustīt ekrānu. Patika, ka navigāciju pilnā un krāsainā vizualizācijā var uzlikt arī aiz stūres rata esošajā displejā. Diemžēl šis nestrādā, ja ar Android Auto izmanto Waze. Tad karte redzama vienīgi centrālajā displejā. Un jā, šis bija viens no retajiem testētajiem auto, kur AndroidAuto savienojās bez vada. Cik sapratu, Renault/Nissan/Dacia grupas auto visiem šādi ir. Tas manā ieskatā ir liels pluss. Projekcija uz priekšējā vējstikla (papildaprīkojums) ir jau ierasta lieta jaunos auto. Man ļoti patīk. Manai Honda CR-V projekcija rādās uz atsevišķa stikliņa virs priekšējā paneļa, bet te -  uz vējstikla, kas [subjektīvi] šķiet ir ērtāk.

Patīkams sīkums – bezvadu uzlāde, kura nav statistiski vienā vietā, bet var pabīdīt uz priekšu vai atpakaļ atkarībā no vajadzības. Pie tam, viedtālrunis novietojams uz gumijas paklājiņa, kas nodrošina, ka tas neslīd pie dinamiskākas braukšanas vai bremzēšanas. Kā trūkums šim ir, ka uzlāde Android tālrunim nebija iespējama caur vāciņu, tikai bez. Apple gan lādēja arī caur vāciņu.

Pirmā domā man bija, Austral varētu salīdzināt ar savu Honda CR-V. Uz to vedināja daži sīkumi, kas ir manā CR-V un kurus nebiju manījis citos auto, bet pamanīju Austral – 1) salona sfēriskais spogulis jumta priekšpusē, kas vienlaikus ir arī briļļu novietne; 2) no bagāžnieka iekšpuses ar vieglu rokas kustību, paraujot rokturīti, var nolaist aizmugurējos krēslus. Vēlāk gan sapratu, ka salīdzināt šos abus auto laikam īsti korekti nav, jo tomēr cita kategorija. Gan izmēru, gan cenas dēļ. Austral ir cienījams konkurents VW Tiguan, KIA Sorento, Hyundai Tucson.