Vienādas braukšanas nodrošināšanai iekšdedzes motors elektrības ražošanai patērē mazāk degvielas nekā tas būtu nehibrīda variantā.

Tieši tā, pilnībā elektriska mana autoparkā ir tikai Mokka. CR-V ir hibrīds ar tieši tādu darbības principu kā Volx iepriekš aprakstīja - iekšdedzes dzinējs ir elektroenerģijas ražošanas avots (lasīt - ģenerators). Attiecīgi ātrumkārbas nav vispār. Nissan X-Trail ir precīzi tāpat. Savukārt, Toyota/Lexus tas viss ir pavisam citādi.

Ir arī CR-V plug-in., kas ir diezgan būtiski dārgāks. Manuprāt, plug-in ir ļoti laba izvēle braukšanai tikai pa pilsētu un ar iespēju regulāri auto pielikt pie rozetes. Ja pārsvarā t ikai garie gabali, tad es palieku pie uzskata, ka hibrīds ir labāk aizvēle par plug-in, jo tad sanāk, ka kādus 40-50 km nbrauc ar elektrību, bet tad atlikušos, piemēram, 500 km - pilnībā ar degvielu, ar attiecīgu patēriņu, saprotams.

Nezinu, kā tas ir Hondām, bet parasti plug-in uzlādes ātrums ir mazs, jo auto ņem pretī mazu uzlādes jaudu.

Droši vien kādam tieši plug-in ir labākā izvēle. Manā gadījumā šobrīd noteikti nē.

Domāju, ka CR-V gada nobraukums būs max 10 000 km (visdrīzāk pat mazāk), jo Ikdienā lietoju elektroauto.

1) dīzelis nav laba izvēle, ja reta izkustināšana.

2) jauna Honda CR-V jau labu laiku nav pieejama ar dīzeļdzinēju.

3) rūpes ekoloģiju;

4) WALA piemērs parāda, ka dīzeļdzinējs nav būtiski ekonomiskāks par hibrīdu (1,5 -2 l/100 nav būtiska atškirība, jo īpaši pie tik maza nobraukuma).

Vēl jau pagalamā stāv Honda Jazz, kurai 6,5 gados kopējais nobraukums ir ap 35 000 km. Brauc maz, pamatā pa mazpilsētu. Tūliņ dēlam būs autovadītāja apliecība, droši vien Jazz tiks kustināts vairāk.

Starp citu, CR-V spidometra kļūda ir niecīga - 2 km/h netkarīgi no ātruma. Citiem auto tā vienmēr ir bijusi lielāka. Līdz pat 8 km/h (Multivan pie lielāka ātruma).

Bet in general piekrītu. Faktiskais nobrauktais attālums ir mazāks, attiecīgi parasti arī apkopes sanāk veikt pie mazāka nobraukuma.  Piemēram, 100 000 km vietā tikai 95 000 km. Krējums arī bieži iepakojumā ir 450 ml ierasto 500 ml vietā. Šādu piemēru ir daudz

Vēl jau ziemā īsti neesmu braucis. Iegādājoa to šogad 8.martā. Tajā vakarā kā reiz kārtīgi putināja, bet ātri sniegs pazuda. Pirmā īstā ziema vēl tikai priekšā. Skaidrs, ka ziemā CR-V tiks kustināts vairāk

Droši vien Tu domāji mani. Jā, X-Trail un CR-V ir ļoti līdzīga hibrīdsistēma.

GAda Auto ietvaros nedaudz patestēju arī X-Trail. Braukšanas sajūtas ļoti, ļoti līdzīgas ar CR-V. Arī aprīkojums. Ļoti patika X-Trail.

PAr salīdzināšanu ar vasaru, nevaru objektīvi spriest, jo ar CR-V braucu salīdzinošiu maz un reti. Ikdienā pārvietojos ar e-Mokka, jo tā sanāk būtiski lētāk un arī ērtāk (A joslas, bezmaksas P)

Jā, paldies WALA, ka izručīji! Šobrīd varu diezgan droši apgalvot, ka vidējais patērtiņš manam CR-V ir stabilizējies un tas ir 6,8 l/100 km. Lielākoties braukts tieši ārpus pilsētas un garākus gabalus, kas arī ir galvenais iemesls tik lielam patēriņam. Braucot tikai pa pilsētu, 5 l/100 km ir mierīgi sasniedzams rezultāts bez sēņošanas. Protams, priekšā ir ziema. Tad skaitļi būs pavisam citi.

Kas interesanti, šis ir mans pirmais auto, kuram datorā vidējais patēriņš sakrīt ar faktisko (pēc bākas metodes). Līdz pat desmitdaļām. Droši vien, ka tā ir likumsakarība, bet arī manam Honda mocim ir precīzi tāpat. Sakritība līdz pat litra desmitdaļai.

Atbalsta saņēmējam ir pienākums nodrošināt transportlīdzekļa nobraukumu vismaz 10 400 km gadā piecus gadus kopš tā

iegādes brīža vai kamēr ar to veikts vismaz 52 000 km nobraukums. Ja nobrauc visu vienā gadā (maz ticams), tad var pārdot jau arī pēc šī gada.

Tāpēc domāju, ka par pārdošanu ar peļņu var tikai sapņot

Tās 5 tonnas uzreiz saber tvertnē? Cik lielu telpu vajag tvertnei?

Vai nav tā, ka atver kravas auto paletes, ar pacēlāju iekrauj pagalmā un tālāk stiep pats?

Es nestrīdos, ka arī granulas ir ok. Katram savas izvēles.

Uzskatu, ka visērtākais ir kirināt ar gāzi, bet vislētāk ir kurināt ar siltumssūkni apvienojumā ar saules paneļiem.

Ja ir savs mežs, var arī ar malku, bet tad gan ir čakara gan ar skaldīšanu, gan krāmēšanu, glabāšanu, kurināšanu, skursteni...

Kā lai visa ğimeme aizrauc ziemā slēpot uz divām nedēļām? Vajadzīgs kāds, kas kurina. Gāzei un SS šī nav problēma. Ja liela granulu tvertne, gan jau, ka arī granulām tā nav problēma.

Diemžēl tāda ir realitāte, bet pagaidām tas nav diezko aktuāli, jo ātrās uzlādes iespēju (kas ir dārgāka par lēno vai vidējo uzlādi) ļoti reti, kad izmanto vienlaikus vairāk kā viens.

2 vietā 20 īsti nebūs korekti apgalvot, jo no vienas "točkas" var lādētiues divi nevis divdesmit. Blakus esošās iekārtas noslodzei nevajadzētu ietekmēt citas iekārtas (uzsvars uz "nevajadzētu").

Bet interesants bija mans novērojums, ka Eleport ātrās uzlādes iekārtā (200 kW) mana Mokka ņēma pretī tikai 42 kW. Jau biju sācis aprast ar domu, ka Mokka vienkārši neņem pretī vairāk. Virši-A uzlāde pierādīja, ka var arī vairāk (forumos biju atradis, ka ņem pretī līdz 100 kW).

Paar fanu saietu piekrītu. Kamēr lādējās mana Mokka un blakus esošais KIA NIRO, laiku pavadījām saturīgā sarunā un atvadījāmies ar rokasspiedienu

Aizvakar Olaines Virši-A DUS atklāja ātrās uzlādes staciju. 2 gab. 160kW un 2 gab. 40kW.

Notestēju. Ir labs. Kamēr mana Mokka lādējās viena, uzlāde deva ārā (jeb Mokka ņēma pretī 92,8 kW (uzlāde pie akkumulatora 32 % ). Pēc brīža pieslēdzās arī arī KIA NIRO, tad attiecīgi uzlādes ātrums samazinājās un abiem "deva iekšā" ap 70 kW katram.

Sanāk, ka savā opelī 30 min varu ielādēt kādiem 200 -220 km. Rezultāts nav izcils, bet tomēr uzlādes iespēja ir. Man gan tas baigi nav aktuāli, jo uzlādi pamatā veicu mājās.

Patīkami pārsteidza Virši-A cena par uzlādi. Ja vidējā ātruma uzlāde (40 kW), tad 0,19 EUR/kWh, ja ātrā uzlāde (160 kW) - 0,29 EUR/kWh. Ja esmu tirgu izpētījis pareizi, tad es teiktu, ka šis ir šobrīd izdevīgākais piedāvājums no visām maksas uzlādēm. Elektrum (a-mobi) ir 0,20 EUR minūtē (50 kW stacija). E-mobi ir plašāks tīkls, taču nav daudz ātro uzlādes staciju (iespējams, av vispār šādu)

Tavuprāt, 32 A ir lieljaudas vadi? Tāds pats kabelis kā 16 A, tikai dzīslas ar lielāku šķērsgriezuma laukumu un vienas fāzes vietā trīs. Nav raķešu zinātne.

Nopērc JBL portatīvo tumbiņu (līdz 100 EUR) un klausies mašīnā caur blootooth. Varēsi klausīties arī dāčā, pludmalē vai ballītē. Skaņa būs daudz labāka kā caur auto iebūvētajām skandām.

Diez vai naftas gāze ir vairumā gadījumu. Lielākoties izmanto dabasgāzi, kas, nenoliedzami, ir lietotājam visērtākais apkures veids.

Ir biogāzes ražotnes ne tikai Tērvetē, tiem pašiem Getliņiem arīdzan, bet lielākoties šī saražotā biogāze tiek izmantota pašu vajadzībām nevis tālākpārdošanai. Nav arī pamata cerēt, ka pat pēc jaunu pieslēgumu pārvades sistēmai izveidošanas biogāzes īpatsvars kopējā dabasgāzes patēriņā būs liels.

Taisnība, bet 1) granulām nepieciešama telpa, kur granulas novietot, 2) nepieciešama fiziska iesaiste granulu iebēršanai katla tvertnē, 3) uzliekot saules paneļus, granulu gadījumā apkures izmaksas nevar samazināt, savukārt, siultumsūkņa gadījumā izmaksas samazinās būtiski.

WALA pilnīga taisnība. Problēma bija pārāk kaļķainā ūdenī. Pēc konkrētā gadījuma uzlikts filtrs un ptu, ptu, ptu viss ir okei.

Siltumsūkni izvēlējos, jo tolaik gāzes apkure nebija iespējama, savukārt, granulas, malku vispār neizskatīju kā opciju.

Siltumsūkņa iegāde un uzstādīšana man tolaik izmaksāja 16 tūkst. LVL, taču no KPFI programmas 8 tūkst. LVL saņēmu atpakaļ subsīdijas veidā.

Šobrīd izvēlētos gaisa siltumsūkni, jo tas ir mazāk cimperlīgs, efektivitāte ir pat augstāka kā zemes siltumsūknim. Jebkurā gadījumā viennozīmīgi izvēle būtu par labu siltumsūknim.

Nesaskatu problēmu. Vēl mājas būvniecības laikā atbilstoši izbūvēta 3-fāzu rozete. Viss, kas izdarīts, tajā iesprausts wallbox kabelis. Gluži kā putekļusūcējam. Lai pie sienas ar 3 skrūvēm pieliktu, arī vajag sertificētu meistaru?

Iespējams, vecs wallbox vai varbūt arī nepiemērotas jaudas pieslēgums. Ko dod 22 kW wallbox, ja tīkls nemaz tik daudz nedod ārā.

Man mājā ir 11 kW wallbox. Vairāk kā pietiekami. Tiesa gan pēc maniem aprēķiniem, caur to nāk iekšā tikai apmēram 9,5 kW, bet joprrjām tas ir pilnīgi pietiekami.

Kamēr pirmo nedēļu nebija wallbox, lādēju no rozetes. TAd deva mazliet vairāk kā 1 kW iekšā, zinu, ka citiem ap 2 kW dod. Šis gan jau nav ok, jo faktiski pie rozetes būtu jātur visu laiku, kamēr auto atrodas mājās.

Wallbox šodien maksā var teikt "kapeikas", līdz 200 EUR. Uzstādīšana ir elementāra, nav jāsauc maksas vīri.

Ciemā, kurā es dzīvoju, apkārt gandrīz visām mājām ir uzlikti saules paneļi. Tie, kas māju apkurina ar granulām vai malku, saules paneļus neliek, jo ir sarēķinājuši, ka nav izdevīgi. Vairumā gadījumā mēs apkurinam ar siltumsūkni (citam zeme - gaiss, citam gaiss - gaiss). Pieņemu, ka rēķinājis ir katrs no mums, un sarēķinājis, ka izdevīgi ir.

Mans personīgais apsvērums vairāk bija nevis aprēķins, cik ātri vai vēlu atmaksāsies, bet gan tas, ka būtiski samazinu ikmēneša elektrības rēķinu. Manas mājsaimniecības (7 cilvēki, apkurināmā platība 270 m2) gada patēriņš ir apmēram 15 000 - 16 000 kWh. Ar ST atļauto max ražošanas jaudu (11,1 kW) gadā var saražot +/- 10 000 kWh.

Attiecīgi, lai sasniegtu pēc iespējas lielāku ražošanas jaudu, saules paneļi ir vairāk nekā 11,1 kW, salikti uz trīs plaknēm (A, D un R), attiecīgi sāk ražot agrāk un beidz ražot vēlāk.

Invertors Huawei SUN2000-12KTL-M2 (iestatīts uz max atļautajiem 11,1 kW).

Saules paneļi JAM54S30 (420 W katrs), pavisam 43 gab.

Tik daudz, jo jumta konstrukcijas (plaknes) dēļ uz dienvidu pusi nav iespejams izvietot 30 paneļus.

Pēc valsts atbalsta saņemšanas izmaksas bija ap 10 000 EUR

Visražīgākais šogad bija maijs, kad saražots 2550 kWh. Lielākais dienā saražotais bija 09.06.2023., kad saražotas 102 kWh.

Kāpēc, lai nepaspētu? Sanāk vidēji 170 - 200 km dienā. Tātad patērē apmēram 30 kWh dienā. Ja ir normālas jaudas 3fāzu pieslēgums, var uzlikt wallbox, kas dod iekšā 22 kW. 2 h var pielādēt. Es teiktu, ka mierīgi var arī iztikt ar 11 kW.

Mājā ir Buderus siltumsūknis kopš 2011.gada. Kontūra ierakta 900 m garumā. Funkciju pilda labi, TEN pa 12 gadiem ir pieslēdzies tikai dažas reizes un kopā ne vairāk kā 2 h. Tā kā visas pasakas par to, ka pie -20 katls vairs nestrādā, es laižu gar ausīm. Mana pieredze liecina par pretējo.

Pirmajos gados bija diezgan kašķīgs katls (sistēma), ik pa laikam saucu meistaru, bija jāmaina pa kādam sūknim (ļoti dārgi). Vienreiz nācās mainīt arī ūdens tvertni (300 l) (vēl dārgāk). 2 x gadā nepieciešams papildināt ārējo kontūru ar dzesēšanas šķidrumu. Kaut kur tajos 900 m tas tomēr pazūd.

Kad būvēju māju, gaisa siltumsūkņi nebija piemēroti (lasīt - efektīvi) mājām virs 150 m2. Ja būtu jāizvēlas šodien, - nedomājot izvēlētos gaisa siltumsūkni apvienojumā ar saules paneļiem.

Mājā 32 A, 3 fāzes. ST tarifa pieaugums 23 EUR (ieskaitot PVN).

Dzīvokļos ir 20 A, 3 fāzes, ST tarifa pieaugums katrā ir 18 EUR. Nav tik traki

Nebūs korekti. Primāri paneļu paredzēti mājas energoapgādei. Man apkure ir ar zemes siltumsūkni, līdz ar to elektroenerğijas patēriņš ir salīdzinoši liels ar vidējo statistisko patērētāju.

Ja man pagalmā stāv 3 auto un man ir izvēle, ar kuru braukt lētāk "degvielas" aspektā, kāds sakars tw ar paneļy amortizāciju? Tas būtu pavisam citādāks aprēķins un pavisam citam mērķim.

Māri, man šķiet, ka viss šis topiks ir dzēšams: iauto.lv/forums/topic/42732-ziedi-ka-davana?pnr=1

Nezinu kā Tu, bet es rakstu par SAVU pieredzi. Man patīk fakti nevis tukša pļūtīšana. Katram savas vajadzības, iespējas, apsvērumi. Mēs visi esam dažādi. Man nav mērķis te būt par visu forumiešu ombudu vai advokātu. Ļaušu šo prieku Tev.