Mājā ir Buderus siltumsūknis kopš 2011.gada. Kontūra ierakta 900 m garumā. Funkciju pilda labi, TEN pa 12 gadiem ir pieslēdzies tikai dažas reizes un kopā ne vairāk kā 2 h. Tā kā visas pasakas par to, ka pie -20 katls vairs nestrādā, es laižu gar ausīm. Mana pieredze liecina par pretējo.
Pirmajos gados bija diezgan kašķīgs katls (sistēma), ik pa laikam saucu meistaru, bija jāmaina pa kādam sūknim (ļoti dārgi). Vienreiz nācās mainīt arī ūdens tvertni (300 l) (vēl dārgāk). 2 x gadā nepieciešams papildināt ārējo kontūru ar dzesēšanas šķidrumu. Kaut kur tajos 900 m tas tomēr pazūd.
Kad būvēju māju, gaisa siltumsūkņi nebija piemēroti (lasīt - efektīvi) mājām virs 150 m2. Ja būtu jāizvēlas šodien, - nedomājot izvēlētos gaisa siltumsūkni apvienojumā ar saules paneļiem.
pislonis iAuto, kuram vajag rosību forumā, vēlējās uzzināt par gaiss-ūdens sistēmēm
Ūdens-ūdens sistēmai gaisa temperatūra nav svarīga, tik vien kā ja māja nav labi nosiltināta, ar sūkņa max jaudu nepietiek
nomiks rakstīja: Mājā ir Buderus siltumsūknis kopš 2011.gada. Kontūra ierakta 900 m garumā. Funkciju pilda labi, TEN pa 12 gadiem ir pieslēdzies tikai dažas reizes un kopā ne vairāk kā 2 h. Tā kā visas pasakas par to, ka pie -20 katls vairs nestrādā, es laižu gar ausīm. Mana pieredze liecina par pretējo.
Pirmajos gados bija diezgan kašķīgs katls (sistēma), ik pa laikam saucu meistaru, bija jāmaina pa kādam sūknim (ļoti dārgi). Vienreiz nācās mainīt arī ūdens tvertni (300 l) (vēl dārgāk). 2 x gadā nepieciešams papildināt ārējo kontūru ar dzesēšanas šķidrumu. Kaut kur tajos 900 m tas tomēr pazūd.
Kad būvēju māju, gaisa siltumsūkņi nebija piemēroti (lasīt - efektīvi) mājām virs 150 m2. Ja būtu jāizvēlas šodien, - nedomājot izvēlētos gaisa siltumsūkni apvienojumā ar saules paneļiem.
Ko tu domā ar to “izvēlētos gaisa siltumsūkni”?
Tev jau ir ģeotermālais nevis gaiss-ūdens!
Principā viss atkarīgs no tā cik liela māja, ilgtermiņā uz lielu māju 450+ m2 ģeotermālais būs izdevīgāk.
Bet principā jāskatās kopējā apkures sistēma, jo vari uzlikt kaut krutāko un dārgāko gaiss-ūdens siltumsūkni, be ja pārējā apkures sistēma nebūs pienācīgi projektēta un attiecīgi izbūvēta, tā pat būs auzas, tas pats protams ar pašu māju/ēku.
Visādi citādi ss ir ļoti labi!
Tak rasktija, ka bija jāšanās ar to zemes kontūru.
2011. gada sistēmas bija dārgas un daudz cimperlīgākas, kā šodiendien.
Interesanti tik, ka jāmaina ūdens tvertne. Tas liek aizdomāties par uzstādītāju profesionalitāti arīdzan.
nav teikts ka profesionalitāte, varbūt ūdens sastāvs !
Te nu mēs nonākam pie mazas bet atklāsmes. Nekas labāks par gāzes caurplūdes sildītāju nav. Boileri, spiedieni, nogulsnes, kaļķi, baktērijas, apkopes, telpas m2, sazemējumi el aizsardzības dažādi izpildījumi/ne?
Ērtību un loģikas ziņā stabili vislabākais, tik "politiski nepareizs"!
Kāpēc? Tērvetē un citur sava biogāze.
Ja ir tad ir, bet lielākoties jau izmanto naftas gāzi.
Diez vai naftas gāze ir vairumā gadījumu. Lielākoties izmanto dabasgāzi, kas, nenoliedzami, ir lietotājam visērtākais apkures veids.
Ir biogāzes ražotnes ne tikai Tērvetē, tiem pašiem Getliņiem arīdzan, bet lielākoties šī saražotā biogāze tiek izmantota pašu vajadzībām nevis tālākpārdošanai. Nav arī pamata cerēt, ka pat pēc jaunu pieslēgumu pārvades sistēmai izveidošanas biogāzes īpatsvars kopējā dabasgāzes patēriņā būs liels.
Nomiks, propāns un butāns ir naftas gāzes varianti, un IMO mājsaimniecībām kas nav "pie vada" izmanto to, tiešām ārpus industriālajiem objektiem dabasgāze tomēr izkonkurē LPG ???
Mja OK, kaut kādu statistiku puslīdz atradu par LPG, tas tiešām ir maziņš, tā ka moš arī ir ka mājsaimniecības "pie vada" notērē vairāk LNG ...
No Getliņiem biogāzi diezin vai kāds būs spējīgs nopirkt. To izmanto gāzģeneratoros elektrības ražošanai un tālākai pārdošanai Latvenergo par "kvotēto" 4x tarifu. Viņi pat nevar atļauties savu saražoto elektrību izmantot savām vajadzībām, jo tie ir zaudējumi. Lētāk ir pirkt no valsts. Un biogāzei ir viena liela nelaime, tā ir ļoti netīra. Tajos pašos Getliņos ir uzlikta biogāzes filtrācijas sistēma par aptuveni 1 miljonu EUR. Ja lietot nefiltrēto biogāzi, tad dzinējiem (eļļai) un pārējai gāzes aparatūrai ir ļoti īsa dzīve.
Pa lielam jau visu nosaka cena. Gāze tagad ap 0,09Eur/kWh, siltumsūkņa lietderība nu vidēji ap 2,5. Sadales tīkls cena gada griezumā pie siltumsūkņa patēriņa (25A pieslēguma) ir ap 0,07 eur/kWh. Tātad 0,09x2,5= 0,225uer/kWh, elektrības cena var kāpt līdz 0,225-0,07=0,155eur/kWh, tikmēr siltumsūknis būs izdevīgāks, lai vai kāda ir politika. Ja vēl ir saules paneļi, tad jau pavisam labi.
WALA pilnīga taisnība. Problēma bija pārāk kaļķainā ūdenī. Pēc konkrētā gadījuma uzlikts filtrs un ptu, ptu, ptu viss ir okei.
Siltumsūkni izvēlējos, jo tolaik gāzes apkure nebija iespējama, savukārt, granulas, malku vispār neizskatīju kā opciju.
Siltumsūkņa iegāde un uzstādīšana man tolaik izmaksāja 16 tūkst. LVL, taču no KPFI programmas 8 tūkst. LVL saņēmu atpakaļ subsīdijas veidā.
Šobrīd izvēlētos gaisa siltumsūkni, jo tas ir mazāk cimperlīgs, efektivitāte ir pat augstāka kā zemes siltumsūknim. Jebkurā gadījumā viennozīmīgi izvēle būtu par labu siltumsūknim.
No kurienes priekštats, ka gaisa SS efektivitāte ir lielāka? Tā ir pārāk atkarīga no gaisa temperatūras.
2012.g. Panasonic gaiss-ūdens 12kw uz 155kv.m. tikai radiatori. Izmaksas 4200LVL mīnus KPFI 50%. Gada elektrības patēriņš 6000 kw/h. Apkope pirms sezonas ap 100 eur.
tātad apkurē kw apmēram tikpat, cik man - pārrēķinot granulas kilovatos - tikai man gandrīz 2x lielāka māja. Hmm.
Taisnība, bet 1) granulām nepieciešama telpa, kur granulas novietot, 2) nepieciešama fiziska iesaiste granulu iebēršanai katla tvertnē, 3) uzliekot saules paneļus, granulu gadījumā apkures izmaksas nevar samazināt, savukārt, siultumsūkņa gadījumā izmaksas samazinās būtiski.
Nomik, tev par pirmajiem diviem punktiem pašam smiekli nenāk? :D
aivars64 rakstīja: 2012.g. Panasonic gaiss-ūdens 12kw uz 155kv.m. tikai radiatori. Izmaksas 4200LVL mīnus KPFI 50%. Gada elektrības patēriņš 6000 kw/h. Apkope pirms sezonas ap 100 eur.
Patēriņš ir tīri uz apkuri? Cik temp. uz radiatoriem iet piemēram pie -10?
Jā, tas ir tikai SS patēriņš ar karstā ūdens sagatavošanu 4 pieaugušo ģimenei. Temperatūru jāpaskatās pierakstos. Pirmajos gados rakstīju.
Pie mīnus 10 uz radiatoriem 40 grādi
Priekš radiatoriem diezgan maz, laikam lieli Tev salikti?
ZZZZ rakstīja: Te nu mēs nonākam pie mazas bet atklāsmes. Nekas labāks par gāzes caurplūdes sildītāju nav. Boileri, spiedieni, nogulsnes, kaļķi, baktērijas, apkopes, telpas m2, sazemējumi el aizsardzības dažādi izpildījumi/ne?
Nop. Tevis piesauktais ir nelielai dzīves platībai.
Man uz māju bija jāizvēlas ss vai tikpat sarežģīts gāzes katls. Un arī apkope / problēmas/ meistari ir gluži līdzīgs lielajiem gāzes katliem un ss.
Tavu caurplūdes Junkeru jāmēra pret kautkādu Nordis vai igauņu ss, kur nav visas tās Nomika piesauktās ģeķības.
topinamburs rakstīja: No kurienes priekštats, ka gaisa SS efektivitāte ir lielāka? Tā ir pārāk atkarīga no gaisa temperatūras.
Viņu efektivitāte nomainās pie aptuveni +5C ārā (t.i. +7C ideālā zemes t - energopatēriņš sistēmas kustināšanai). Ja paskatīsies meteodatus, LV zem +5C ir diezgan maza gada daļa
No otras puses skatoties, vasarā jau to apkuri nemaz nevajag, un vislielākā SS jauda tiek izmantota tieši lielajos mīnusos. Tā ka baigi jārēķina.
Noteikti. Gaisiniekam izšķirīga ir kārtīgi siltināšana. Citādi lielajos mīnusos abu sliktās īpašības summējas. Zeminiekam lielie mīnusi neko nemaina aukstajā galā
Mīnuss ir etilēnglikols, kam ir salīdzinoši īss kalpošanas laiks, sarežģīta papildināšana un ļoti augstas prasības pret savienojumu blīvējumiem.
Te jau visi kaut ko sāk putrot, gaisinieks ūdeņnieks utt.
Tātad:
1. Ģeotermālais
2. Gaiss ūdens
3. Gaiss gaiss
4.hibrīdsistēma
Lūdzu pirms rakstam izsakamies tieši, citādāk ko tur vispār var salīdzināt?
Turklāt sevišķi šobrīd kad katrs otrais montē un piedāvā kaut ko, hujzin ko, ka tik iepirst un iesmērēt kādam- tas viss ir pilnīgā putrā aizgājis!
Cik nav dzirdēts no cilvēkiem kurien ir kosmosa patēriņi, kad viņiem pavaicā, lai parāda izpildrasējumus kurus parakstijis sertificēts būvuzraugs un buvdarbu vadītājs, tad ir klusums, vai arī situācija neatbilst plānam, nu protams caurās mājas (katra otrā tāda ir) sevišķi lielā daļā attīstītāju tirgotajos “ciemos”.
Nemaz nerunāsim par daudz dažādiem ražotājiem kuri savus “kondicionierus” sauc par siltumsūkņiem utt. Pat uzticamiem ražotājiem, kā Mitsubishi Electric ir “ecodan” un “zubadan” sērija, lieki piebilst, ka otrā ir par 30-40% dārgāka pie tādas pašas jaudas siltumsūkņa un kā jumš šķiet kādēļ?
Principā bezjēdzigs topiks, viens teiks labi otrs teiks slikti, bet kāda jums tā sistēma tur ir izbūvēta?
Nortel rakstīja: Mīnuss ir etilēnglikols, kam ir salīdzinoši īss kalpošanas laiks, sarežģīta papildināšana un ļoti augstas prasības pret savienojumu blīvējumiem.
Man bija atvērtā sistēma (ģeotermālais uz 2 urbumiem) . Tur etilēnglikols ir ļoti īsā cilpā. Kā mīnuss minams pastāvīgā netīrumu plūsma, kas nosaka nepieciešamību regulāri tīrīt sistēmas auksto galu
msh rakstīja: Nomik, tev par pirmajiem diviem punktiem pašam smiekli nenāk? :D
Telpa ir nepieciešama, bet nu iebērt katlā ir problēma? Man tvertnes tilpums ir 750kg, pieberu un aizmirstu...
Man 1x gadā atved 5t un viss...3-4 reizes gadā pelni jāizgrābj. Īpaši no gāzes katla neatšķirās😀
Man pat tikai 2x gadā jāizmet pelni, nu man 6 paletes aiziet sezonā, nav perfekti nosiltināta būda.
DJ40 rakstīja: Man 1x gadā atved 5t un viss...3-4 reizes gadā pelni jāizgrābj. Īpaši no gāzes katla neatšķirās😀
Tās 5 tonnas uzreiz saber tvertnē? Cik lielu telpu vajag tvertnei?
Vai nav tā, ka atver kravas auto paletes, ar pacēlāju iekrauj pagalmā un tālāk stiep pats?
Es nestrīdos, ka arī granulas ir ok. Katram savas izvēles.
Uzskatu, ka visērtākais ir kirināt ar gāzi, bet vislētāk ir kurināt ar siltumssūkni apvienojumā ar saules paneļiem.
Ja ir savs mežs, var arī ar malku, bet tad gan ir čakara gan ar skaldīšanu, gan krāmēšanu, glabāšanu, kurināšanu, skursteni...
Kā lai visa ğimeme aizrauc ziemā slēpot uz divām nedēļām? Vajadzīgs kāds, kas kurina. Gāzei un SS šī nav problēma. Ja liela granulu tvertne, gan jau, ka arī granulām tā nav problēma.
Manam granulniekam paletes no vārtiem līdz pat katlam piebrayc ar rohlu, pa lielam tikai tik cik pacelt un kaut kādus 200 kg vienā piegājienā sabērt bunkurā Jātīra (cheap-shit polis, pirkts lai ir kamēr no mājas visu mitrumu izdzīs un tad domātu tālāk) 1x2 nedēļās intensīvas apkures sezonā, bet arī retāk nav problēma. Bet nu vismaz teorētiski (neesmu redzêjis darbībā) ir katli kurus ļoti reti jāapkalpo un pelnus aizskalo kanalizācijā ...
P.S. tā aarī neesmu to katlu mainījis - vienīgā neērtība "bieži" jātīra ...
WALA rakstīja: Manam granulniekam paletes no vārtiem līdz pat katlam piebrayc ar rohlu, pa lielam tikai tik cik pacelt un kaut kādus 200 kg vienā piegājienā sabērt bunkurā Jātīra (cheap-shit polis, pirkts lai ir kamēr no mājas visu mitrumu izdzīs un tad domātu tālāk) 1x2 nedēļās intensīvas apkures sezonā, bet arī retāk nav problēma. Bet nu vismaz teorētiski (neesmu redzêjis darbībā) ir katli kurus ļoti reti jāapkalpo un pelnus aizskalo kanalizācijā ...
P.S. tā aarī neesmu to katlu mainījis - vienīgā neērtība "bieži" jātīra ...
Kamēr man bija Grandeg katls, bija līdzīgi kā Tev, nu jau dažus gadus ir polis, no problem, stipri ērtāk un ekonomiskāk.
Kurš polis ja nav noslēpums, jo man ir dažas pretenzijas pret esošo MetalFach Sokol (ja tagad neaizšāvu greizi pèc atmiņas) ... un tā kā sāku pētīt gaiss-ūdens siltumsūkni kopā ar saules bačām, bet tas atkal sistēmas "performanci" man drusku sapisīs ... tādas garās "pārdomas" ...