Nez, man tā aptuveni patīk. Jā ir jādomā līdzi un reizēm jāuzmet acs piedāvātajam maršrutam, jo tas reizēm ir neloģisks. Īpaši kaut kur laukos pa grantenēm.

Savulaik, pirms to nopirka Google, tas spēja no ~Spices tikt vakara sastrēgumstundā līdz Martas ielai centrā 17 minūtēs, kaut gan Vienības un K.Ulmaņa krustā bija klope, gan Uz valdemārenes pie vecās bankas ēkas bija tas pats. Stūķi līDz spicei pa abiem marrutiem. un tad 2 minūtes ilgāk sanāca, jo Ulmaņa un Liepājas krustā daži iebrauca labi apzinoties, ka paliks krustā. Tā bija veselus divus luksofora ciklus.

Par gļukiem - ilgus gadus, šķērsojot robežu, lasi - mainot mobilo operatoru uz viesabonēšanu , mēdza pārslēgt arī balls ziņojumu valodu. No Latvijas iebrauc Lietuvā un, tā, maita, pārslēdzas uz Krievu Marusju. WTF? Kāda iksa pēc? Laikam šis gļuks beidzot ir izvākst. Pēdējā robežas šķērsošana iztika bez valodas nomaiņas.

Visumā dod gana objektīvu ierašanās laiku. Un nezināmās vietās ir gana informatīva. Pat ja aizved ar nelielu līkumu, tad tas ir labāk kā maldīties kādas pilsētas vienvirziena ielu tīklā ar ķieģeļiem un nezināma laika perioda nogriešanās liegumiem...

P.S. Jebkurā gadījumā tā strādā apbrīnojami labi, ņemot vērā, ka to veido lietotāji - kā jau te rakstīts - Wikipedias stila sociālā navigācija...

Uupi - Nav vērts cepties! Tam indivīdam ir visai smagi ar noteikumu izpratni un noteikumu pārkapumu seku potenciālā riska izvērtējumu.

Viņaprāt, avārijas situāciju uz ceļa rada nevis tas, kurš nespējot sava automašīnā atrast pārkapta ātruma samazināšanai paredzētas vadības sviras ieteš pretejā joslā šķērojot dubulto nepārtraukto un darot to nepārskatamā līkumā, bet tas, kurš braucot pa savu joslu ir nepietiekami savlaicīgi pārkārotjies uz tukšu pirmo joslu. Jo lūk apdraud dubultās līnijas šķērsotāju...

Līdz ar to tu te runā par neizprotamām “vienādu” ceļa zīmju nebūtiskam nianēm indivīdam, kurš nespej izfiltret reāli bistamus manevrus un tos aizstāv...

Četrus EUR nedēļā tā nejūt kā teiksim 4x52=208 EUR vienā maksājumā... tamdēļ jau nepārstās braukt

Tagad var nopirkt mazāk nodokļos prasīgu auto un valsts patiešām finālā ieņems mazāk

Ilgi meklēju, kamēr varbūt ieraudzīju kā ko Dienvidu tilta nogriezties uz Ķekavu...

Jo neticu, ka to paredzēts darīt caur Rāmavu

Bet vispār visvienkāršāk, lai cīnītos par ekoloģiju - visām degvielām ekonodevā jāieskaita daļa no jau eksistējošās akcīzes. Viss! Tas kuram neekonomiskāks un/vai vairāk braucošs auto nokurina vairāk, tam kurš brauc pa retam un/vai brauc ar 0,2 ekuturbo šmeko - nokurina mazāk - tik arī ieripo nodoklis. Un tas attiecas uz visu - reāli saražoto CO2, nevis tik, cik nereālos testos noteicis ražotājs. Lambda zonde beigta, brauc kā dakteris ar aukstu motoru - maksāsi vairāk, jo pieaugs patēriņš. Brauksi maz, ekonomiski - maksāsi mazāk. Un arī attiecīgi mazāk "lauzīsi" (lasi nolietosi) ceļu un ceļu infrastruktūru.

Maksāt vidējo no visiem? Tas ir kā biezie ēd gaļu, nabagie kāpostus, summā visi itkā ēd kāpostu tīteņus, bet biezajiem tie sanāk lētāki, jo ēdot kāpostus nabagie subsidē starpību līdz summai par kuru sanāk gaļa...

Vienkārši kā 2x2.

Tak sen jau bija Amservam interesants piedāvājums, kuru mūsu VID nevīžāja pārbaudīt... Vai likumīgi nespēja/negribēja...

TO reāli fiziski darīja Dāņi. Kā tas notika? Dāņi fiziski pasūtīja plikus vai pat baumo - ne gluži saliktus Lexus un atsevišķā kastē papildaprīkojumu. Kad viņu VID lūdza uzrādīt pliko auto - to varēja uzrādīt, par ko bija viena pavadzīme, bet otra pavadzīme bija par papildaprīkojumu, ko fiziski uzstādija uz plikā auto.

To pašu, tikai bez reālas pārskrūvēšanas darīja Amserv. Atveda aprīkotu auto (ādas salonus visās krāsas gan fiziski šuva te - LV, jo japāņiem ar to bija bēdīgi), un pārdeva ar divām pavadzīmēm - auto, kurš ierakstījās savulaik noteiktā 25 kLs limitā un uz atsevišķas pavadzīmes aprīkojumu.

Un viss mēģinājums auto iegādē ierobežot aprīkojumu izčib kā pērnie salmi...

Nu ir veloproncipiāļi un visiem kaut ko perādīt gribošie velofašisti...

Tāpēc jau rakstīju - precēties netaisās, bet iemēģināt gribētu...

Starp citu - daži no tiem auto ir pat pavisam reāli nopērkami, nemaksā nekādu kosmosu. Līdz ar to - izvēlas vienu vai pāris patiešām sapņu auto, kurus netic, ka varētu nopirkt un izbrauc. Pārējo sarakstu noreducēt līdz mašīnām kuru iegāde tiek apsvērta un tur veic salīzinošo testu.

Ja sapnis ir izbraukt ar Ferrari (auto kuru nevar atļauties) un ar vienu braucienu - tas ir piepildīs! Saprotu. Nekādas kvantitatīvas pieejas

Bet sarakstīt sarakstu ar raibu raibiem auto, nu tas nebūs tieši tas pats.

Tāpēc jau teicu - precēties netaisās, bet pamēģināt neatteiktos...

Ja tos auto testē šādi, ar mērķi pastāstīt pēc iespējas neitrālus un objektīvus salīdzinājumus klases un pielietojuma ietvaros - jau sauktos žurnalistika!

Izbraukšanas mērķis un jēga?

Pagaidām neredzu neko vairāk kā manā iepriekšējā komentārā.

Uzlikt par pašnērķi izbraukt ar ~30 mašīnām, jau iepriekš zinot ka nevienu no tām netaisies pirkt, nav īsti savādāk traktējama. Izklausās pēc reāli kvantitatīvās pieejas.

Iespējams, ka tas tam kā ar sievietēm, precēties negribētu, bet pie pirmās izdevības neatteiktos....

Viens elegants un ļoti slavens krustojums Serpuhovā.

Tas liecina gan par auto vadītāju spējām kaut ko saskatīt uz ceļa, spēju ieraudzīt zīmes un saprast kā rīkoties.

Krustojumā esot uzstādītas STOP zīmes ceļam, kas uz ekrāna krustojumu šķērso no kreisās puses uz labo. No augšas uz leju esot galvenais ceļš.

Baudam:

Kā var gadiem tik neuzmanīgi braukt un ignorēt STOP zīmi pilsētā, kuras krustojums jau ir leģendārs???

video ar pēdējo avāriju pirms luksoforu ieslēgšanas:

Īsti gan neticu, ka tas likvidēja avārijas pavisam šajā krustojumā...

Zelta vārdi: "ja dzen un ja neredzi/nezini, kas tuvākajam apdzenamajam darās priekšā"

Mums puse apdzinēju īsti nedomā vairāk kā vienu mašīnu uz priekšu. Ne tiem ir laiks un vēlme saprast kas notiek viņam priekšā, viņa apdzenamajam priekšā un vēl pēc kāda laika. Redz un saprot ne tālāk kā par tuvāko bamperi. Diemžēl.

Ir jau arī tādi, kuri paši sev laupa iespēju zināt, kas notiek aiz fūras, kurai tie seko. Simtiem tādu.

Tad ir tādi, kas lec astē kādam ātrākam - cerībā uz sponsoru. Pašam tā bes sponsora braukt - bail. Ātra braukšana vilcieniņā ir gana izplatīa, kaut gan pirmajam ir daudz labāk redzams, kas no tiek priekšā, aizmugurējie par vēlu mēdz saprast, ka jau priekšā braucējs gājis uz riskantu apdzīšanu un lekšana pakaļ bija stulbākais lēmums. Bet daudzus tas neattur kāpšanā uz šī grābekļa vēl un vēl... Jo daudzi satiksmi uztver kā auto "sacīkstes" un daži kā "karu". Kaut gan uzvarēt koplietošanās sacensībās nevar, jo nav ko uzvarēt, var tikai zaudēt.

Par avāriju baltezerā laikam nezini dažus būtiskus faktus.

Intensīva satiksme, rewāli gara rinda, visi kustās cik nu plūsma iet, traktors bija teju iebraucis pretējās kustības joslā, jo šķērsot ceļu ar viņa dinamiku - varēja gaidīt stundām. RR sēdošais "goņščegs", bet visādi citādi labais cilvēks brauca nepiesprādzējies un veda nepiesprādzētus pasažierus (sprādzēšanās, ekspertu slēdzienā, būtu glābusi dzīvības) lieliski saprata, kas uz ceļa notiek, izdomāja intensīvas satiksmes apstākļos iet uz apdzīšanu izmantojot savas "supermašīnas" jaudas pārākumu pār nabagmašīnām un pat redzēja traktoru, bet cerēja pagūt palekt tam garām. Tas bija reālas bezkaunības un visatļautības kalngals, ne saprātīgs manevrs. Tieši šī iemesla dēļ atbildība par apdzīšanu krustojumos pienāktos ņeķerpiam...

Pilnīgi pietiks, ja uzliks atbildību par avāriju uz apdzinēja pleciem. Viss. Neesi drošs - neapdzen!

Satiksme nav par ātrāku tikšanu uz priekšu, bet par drošību uz ceļa.

Un kā ar mūžīgo strīdu brauc viens, kas grib pa kreisi krustā uz mazāk svarīgu ceļu, par kuru liecina pat zīme 150 m pirms. Aiz tā kas lielāks, bet tad nervozs lidonis.

krusts pēc gandrīz taisna labā līkuma. Fūrā aiz nogriezties gribētāja atlaidis pedāli, lai iztiktu bez straujas bremzēšanas un pēcākas ieskriešanās. Aiz muguras īsā, tātad reāli aklā distancē - ņeķerpila, kurš īsti neredz nogriezties gribētāju ar jau sen ieslēgtu pagrieziena rādītāju. (CSN par tā apdzīt aizliegumu, km jau ieslegts kreisais pagrieziena signāls). Un, neredzot situāciju, pat nepiedomājot, kāpēc fūra palēninās ielūr spogulī, tik tagad ieteš pagreiziena rādītāju un lec garām. Tā kā tas notiek ātri, ņeķerpilam tak super auto ar liek motoru, kuru pa burzmu pirms nogriezties uz brīdi nemitīgi nelūdrot spoguļos savlaicīgi tomēr nepamana nogriezties gribētājs. Un arī jau griež. Vai nu tam apdzinējs sānos vai slaidā lokā krūmos, gar nogriezēja purnu.

Eirpoā vainīgs apdzinējs. Pie mums nogriezties gribētājs.

Strīds par to, kurš pirmais parādījis pagriezienu bezcerīgs un nepierādams... jo ja apdzinējs apdzen uz aklo (lec nezināmā (nepārskatāmā) vietā ūdenī uz aklo). Tā, starp citu notiek gana bieži, ka daudzi īsti neredz ko un cik auto grasās apdzīt...

Tehniski vajadzētu aizliegt apdzīšanu krustojumā, kā tas ir lielākajā daļā Eiropas. Sākumā jau nekas nemainītos, bet pirmās tiesas, kurās par avārijas vaininieku atzīs apdzinēju, ar laiku sāks mainīt attieksmi. Tehniski, ja apdzīšana notiek krustojumā un tas notiek bez ekscesiem - lai jau notiek, bet ja ir avārija, tad, lielākoties, apdzinēja, kurš nav pilnvērtīgi novērtējis situāciju un kaut ko pats nav pamanījis vai kādam bijis neredzams...

Trešo Ņūtonamlikumu neviens vēl nav atcēlis.

Pamēģini pret vēju noturēt dažāda platuma plāksnes,

Atvērtu vai aizvērtu lietussargu

Svarā jau nekādas atšķirības nebūs - mēs jau runājam par dažādu riepu platumu vienam un tam pašam auto...

Par to cik platākas var būt riepas, lai U.S. sausa vai mitra seguma saglabātu to pašu berzi, vēl salīdzinoši vienkārši rēķināt, bet ar ūdeni un sniega pļuru aprēķini paliks krietni sarežģītāki, un ne par labu platumam...

Izklausās baigi maz. Tukša riepa uz grīdas, bez auto svara slodzes nebūs pareizai piemērs atskaites mērījumiem...

Paripini uz priekšu to 265 un 225 platu riepu. Salīdzini cik viegli notiek ripošana pa sniega putru. Rites pretestība ne tikai prasīs vairāk degvielas, bet arī nodrošinās lielāku pretestību izspiesties riepai līdz ceļa segumam. Jo biezāka putra, jo izteiktāks efekts...

Un tad ir mājas apstākļos neiespējamais tests - salīdzināt 1-2 cm dziļā peļķē virsmas saskares laukumu pieaugot ātrumam... jo no platākas riepas, jo vairāk no apakšas ir jādabū ārā ūdens un jānodrošina tam lielāks izkļuvis ātrums. Līdz ar to var sanākt ka pat drusku padilusi šaurāka riepa nodrošinās labāku kontaktu ar ceļa segumu nekā krietni platākā, kaut pilnīgi jauna...

Pie vienāda ārējā riepas diametra mainās tikai protektora platums un tā augstums izteikts procentos pret platumu. Tuvos platumos ne protektora zīmējums ne gumijas sastāvs nemainās. Radikāli mainot platumu mazliet mainās protektora zīmējums jo nav jāizvāc tik daudz ūdens, jo mainās izvadāmā ūdens daudzums un izvades ātrums! Pat, ja tam pašam svaram ar riepu spiedienu tajās izmainīsi saskares laukumu - tas kopējo saķeri neizmainīs, jo būs lielāks saķeres laukums bet ar mazāku svaru uz katru cm2. Tas drīzāk atstās ietekmi uz riepas ilgmūžību - nodilumu un kordu nestapēju...

Šaurākai riepai, starp citu, ir arī mazāka rites pretestība.

Salīdzināt sliku, F1 vai dreksteru riepas uzbūvi un gumijas sastāvu ar ielas riepu ir - visai stulbi! Argumenti par mazāku dilšanu parastai satiksmei paredzētai riepai - nebūsim naivi.

P.s. Tīri tā pārdomām - platai riepai nākas vairāk izjust to, ko kompensē diferenciālis dzenošajai asij pagriezienos. Līdz ar to, tas nodilums, kas ir mazāks taisnvirzienā, ar uzviju tiks kompensēts līkumos...

Tas tā būtu, ja vie riepa būtu nedeformējamas formas cilindrs uz ideāli gludas virsmas. Ja Tu saproti, ko nozīmē tā formula, ko pieminēja 650, tad sapratīsi, ka vienam un tam pašam auto reālais saskares laukums parastai ielas riepai mainīt tikai tās platumu paliks nemainīgs. Platākā izskatīsies pilnāka saskares platums kā jau riepai, bet garums mazāks. Šaurākai riepai platums šaurāks, bet svars to spiedīs vairāk un garenvirzienā būs vairāk / riepa izskatīsies tukšāka. Svars jau būs nemainīgs un spiediens uz virsmu arī potenciālā berzē summā paliks nemainīga...

Palasi kādu reizi kādus izvērstākos darbus par riepām, dimaniskajām slodzēm un citiem brīnumiem.

Tad ka platāks riepas būs labākas uz asfalta ir visai stiepjams jēdziens. Taisnvirzienā atšķirības teju nebūs - abu riepu saskares laukums būs identisks, mikroskopiski (nebūtiski) procenti pat būs par labu šaurajām dēļ izmaiņām aerodinamikā. Platās vinnēs līkumos, jo saglabāsies lielāks saskares laukums dēļ dinamisko slodžu ietekmi uz riepu ģeometriju parādoties sānis vērstiem spēkiem.

Ziemā pa pilsētu ar novāktu sniegu, un nelielu slapjumu - platās būs labākas. Uz tīra ledus dižas atšķirības vienādam prorektoram nebūs.

grubuļains piebraukts ledus, pļura un ne pārāk labi tīrīti ceļi - mazliet šaurākas, kā arī ieteicams pat mazāka diametra disks, lai iegūtu augstāku riepas profilu.

Lēnam ātrumam pa bezceļa sniega kupenām uz sniega labāk noturēs platākas, bet uz priekšu ļaus tikt tikai ļoti agresīvs protektors.

Pilsētā radzes teju pat ir sliktāk kā bez tām, laukos - nepieciešamība.

Radžotas!

Bet nu, pirms mainīt tēmu - pastāsti par riepas spēju pretoties akvaplanēšanai atkrībā no tās platuma...

Došu mājienu - Kāds tam sakars ar piedalīšanos koplietošanas satiksmē pa ceļiem?