Parādīsi to 315 standarta zemprofila riepu x-bobikam ar dubļu protektoru? Ar kuru ikdienā braukāt pa asfaltu?

Te nu beigās nonākam pie tā, ka šosejas UHP zemprofila riepa atstāj bobiku uz gadatirgus pļavas, kamēr visi nabagauto ar parastākiem ratiem mierīgi brauc, jo to riepas nevis tupa slīd pa slapjo zāli, bet nedaudz iespiežas arī gruntī... i visa starpība

Ja kāds tēlo varoni un velkās ar juridiski atļautajiem 1,6 mm pirms 1. decembra, koka vasareņu izpildījumā, pa reālu sniegputeni, ar piebrauktu slapju sniegu/ledu uz brauktuves un kupenām, jo riepas ekonomijas nolūkā maina tikai tad, kad tas ir obligāti, nevis saprātīgi - tā ir problēma, jo tehniski nav iespējams normāli pabraukt. Nevis kādu citu apstākļu dēļ.

Ja lēnak brauc mamma ar pareizi aprīkotu, bērnu sēdeklītī piesprādzētu sīko ar laikapstākļiem apriepotu auto, jo ir piedzīvojusi pirmo ziemas puteni savā auto vadītājas krjerā - lai brauc.

Nevajag tos abus variantus jaukt vienā katlā. Mamma irspējams iemācīsies braukt, un vismaz bremzes strādās krietni efektīvāk, nekā ar tam, kas apzināti riskē un pakļauj bīstamībai citus satiksmes dalībniekus.

Bet Tev vispār visai bieži ir reālas problēmas saskatīt visai būtiskas atšķirības...

No rūpnīcas tie visi atnāk ar vasarenēm...

Ziemenes parasti ir auto salonu papildus rūpals...

Nu, nu...

Nu tad paskaidro tos 255 r19 ripuļus uz parastām, Latvijas tirgum domātām mašīnām. Individualizētais pasūtījums autosalonā plašpatēriņa noliktavai! Nu, nu...

Paskaidro nevis no viedokļa - smuki/gribu, bet veselā saprāta, izmaksu, vadāmības un brauktspējas. Vēl pastāsti par individualizēto putu balonu rezerves rata vietā Latvijas apstākļiem.

Visai pasen, kad kantoris iepirka vienus no pirmajiem Latvijā pārdotajiem kocmoca ģizaina Hondas Civic, tie defaultā nāca ar tiem laikiem jaunumu autotirgū - kompaktklasei no rūpnīcas uzliktiem 17” diskiem un zemprofila riepām. Lieki piebilst, ka toreiz ~ 2006. gadu mums ceļi bija krietni bēdīgākā stāvoklī. Patiesi īstā izvēle... Toreiz nopirkt 16” jaunus vieglmetāla diskus ar ziemas riepām bija ekonomiski pamatotāks un saprātīgāks lēmums kā pirkt atbilstoša izmēra R17 ziemenes. Visi trīs auto lietotāji atzinīgi novērtēja šo pēcpārdošanas individualizāciju!

Viss labi un pareizi, bet vajag lasīt uzmanīgi - es nerunāju par MontCarlo loterijas kalnu ralliju, kur stundas laikā var būtiski izmainīties SLĒGTA KALNU SERPENTĪNA posms - var izkust sniegs un slikti derēs vai sniegu var mākonis piebērt klāt... es domāju īstas ziemas rallijos - Zviedrijā vai IRC

Tad, par tām riepām - ar 315 riepām var netikt nost no pielijušas pļavas, kas atvēlēta gadatirgus parkingam...

Labi ka atzīsti, ka neko nesaproti.

Speciāli Latvijas mikroskopiskajām tirgum neviens neliks uz konveijera šaurākas riepas. Ziemas riepu platumu drīkst izvēlēties arī šaurāku, ja ar tik platām grūti brauk, drīkst lietot arī ar zemāku ātruma indeksu.

Jā, Vācijas dienvidu ziemām derīgās “ziemas” riepas var izrādīties pilnīgi nelietojamas sniegputenī uz šosejas. Sniega pļura uz ceļa mums var izveidoties jebkurā dienā ~ no oktobra līdz aprīlim ieskaitot.

Mašīnas mēdz braukt ne tikai pa nosālītu Brīvības ielu, bet arī pa netīrītām ielām un piesnigušiem, apledojušiem lauku ceļiem...

Arī pilnīgi identiska izmēra riepas uz viena un tā paša auto var izrādīties radikāli atšķirīgas veiktspējā...

Cik sapratu - universālais sēņotāja noteikšanas algoritms - pilnīgi visi, kas negrib braukt vismaz tik pat ātri kā Tu ir sēņotāji? Es pareizi sapratu?

Un, ja nu pagadās kāds vēl ātrāks par Tevi, pats arī automātiski tādā gadījumā tiec kvalificēts par sēņotāju?

Mašīnas, kas paredzētas maksimus slapjam Vācijas bānim ir aprierpots mazliet savādāk, auto, kam ceļš ar sniega pļuru biezā slānī var būt ikdiena dažus mēnešus gadā...

Piekritīsi taču?

p.s. un, ja eksistētu ziemas rallija disciplīna, kur aizliegtas radzes, esi pārliecināts, ka riepas būtu tik pat platas kā vasarenes?

P.S. Mierīgi cilvēks drīkst braukt lēnāk. Jo neviens nav ar stūri rokās piedzimis kā daži te sevi uzskata.

Ikvienam parastajam cilvēkam dzīvē ir brīdis, kad tas pirmo reizi piesēžas pie stūres, kad pirmo reizi ibrauc ziemā, pirmo reizi uzpeld lietus pilnā risē, nākas braukt naktī lietū un sliktā redzamībā...

Kā arī ne viesiem izdodas iemācīties braukt droši un pārliecināti ar pirmajiem kilometriem un ir nepieciešams dažāds laiks pierast pie savādākiem ceļa apstākļiem vai savādākas satiksmes intensitātes. Kādam tas neizdodas nekad, bet tikai retais saprot - pat, ja vadītāja apliecība ir kabatā - auto braukšana nav priekš viņa un izlemj tomēr nestūrēt pats.

Ikvienam var gadīies arī tehniska problēma vai specifiska krava.

Bet, ja auto vadāmību apgrūtina paša auto īpašnieka apzināti veiktie "uzlabojumi" un tāpēc tas kļūst bīstams pārējiem, tad kā lai to nosauc?

P.P.S. Jā esmu - gan vasaras sliku, gan pussliku, gan lietus riepu un dažādu ražotāju sporta ziemas naglenes ar kurām pa koplietošanas ceļiem nemaz nedrīkst braukt, kā arī ir jēga braukt TIKAI pa ledu un kuras, neskatoties uz savu šaurumu nopdrošina labāku vadāmību un iespēju braukt pat ātrāk kā tur pat tajā pat vietā vasarā dajebkādas riepas spēj nodrošināt... Un? Ko ar šo jautājumu gribēji pateikt?

Uzliec tam savam mega lūznim nestandarta - šaurākas riepas! Ar tādām arī DRUKST BRAUKT! Un brauc tik pat droši un vadāmi kā citi! Nebūs jāsūkstās ka ar standarta veltņiem pa pļuru esi kā pīle uz ledus!

Es kaut kā nēesmu manījis īstos ziemas rallijos braucam ar vasaras rallija platuma riepām, lai vai ko ražotājs ir rekimendējis! Vispār tur brauc ar riepām tālu no ražotāja ieteikumiem konkrētajiem modelim un ne jau, lai pasliktinātu vadāmību...

Liela daļa ražotāju, kas uzstāda standartā 235+ riepas vieglajiem auto, visai maz krata kā ar tām braukt pa sniega pļuru. Valstīs, kam tāds apriepojums paredzēts, tāda dabas stihija novērojama reti.

Piemēram, lielākajai daļa Porsche 911 lietotāju pietiek prāta un naudas pa ziemu braukt ar ko pieticīgāku...

Ja jau tik grūti braukt ar tām standarta riepām - tai kaut kā nevajadzētu būt pārējo satiksmes dalībnieku problēmai.

Manuprāt, jāizvēlas - to kas patīk, jo auto bez problēmām - NEEKSISTĒ!

Un pats galvenais - neskatoties uz marku un modeli - lai nav nojāts...

Man tīri tā jautājums vernonam.

Šis rīts, Brīvības gatve, kustības virziens uz centru, laika posms ~ 7:40-7:50.

Pa Brīvības gatvi brauc CATA autobuss un norderkas kaste ar inventāra Nr. 246.

Abi brauc pa pirmo joslu, bet aptvuveni starp Silciema un Murjāņu ielām Inventāra numurs 264 pārkārtojas uz kreiso joslu. Nu ok - patika otra josla, lai jau tiek. Nebūs lieki piebilst, ka tur abas joslas pārvietojas aptuveni vienādi. Pie t/c Alfa Catas autobuss nogriežas uz Ropažu ielu, bet kaste Nr. 264 no kreisās jopslas, jau tikai iepretim alfas pieturai, visai braši rauj, šķērsojot tobrīd pirmo joslu uzreiz aiz sabtrans kabatas, sabtrans joslā. Alfā stāties nav bijusi vajadzības un tak nevienas pieturas uz Brīvības gatves pēc t/c Alfa tak šai kastei tur nav.

Pa šo joslu kustās ar tādu pašu ātrumu kā plūsma pāri krustam ar Krustabaznīcas ielu un Dzērbenes ielu. Un tad nāk pērle - aptuveni pie Mazās Ropažu ielas cauri gana blīvi pildītai otrajai joslai rauj uz trešo, jo tak jānogriežas uz Lielvārdes ielu pa kreisi...

Jautājums - kāda iksa pēc bija šitā jāmētājās pa joslām, no kreisās uz pirmo un tad pēc pāris krustiem atpakaļ uz trešo, ja pilnīgi nekādas vajadzības starp Alfu un Lielvārdes ielu no pirmās joslas nav, kā arī nav iegūta nekāds laika ekonomija, bet divreiz ir jārauj pāri joslai... Kas traucēja turpināt visu laiku kustību pa jau Juglā ieņemto kreiso joslu??? Tas kā? Labas braukšanas piemērs?

Tik vien kā vajag - pakontrolēt savu verbālo caureju un izmantot pieklājīgākus vārdus.

Bet laikam jau te pat psihologs nepalīdzēs...

Kārtējais izcili literārāis un patiesi vērtīgais komentārs, no kura jaunpienācējiem būtu viss jāmācās.

Pie psihologa neesi mēģinājis iet?

Kā tieši ciparos izsakās nepamatoti zemais ātrums?

Nu tā uz pirkstiem?

CSN ir rakstīts: 99. Transportlīdzekļa vadītājam jābrauc ar ātrumu, kas nepārsniedz noteiktos ierobežojumus, ņemot vērā ceļu satiksmes intensitāti, transportlīdzekļa un kravas īpatnības un stāvokli, kā arī ceļa un meteoroloģiskos apstākļus (īpaši redzamību braukšanas virzienā).

Man arī nepatīk, ja kāds brauc lēnāk nekā atļauts, bet kaut kā cenšos ar to sadzīvot.

Tiesa man arī nepatīk, ja mani kāds mēģina stumt vai stumt nost intensīvā satiksmē nekā jau tā mēdzu pārkāpt. It īpaši, ja man vēl vairāk ātrumu pārkāpt gribētāja palaišanai nav droša un un citiem satiksmes dalībniekiem netraucējoša vai manu ātrumu nesamazinoša risinājuma. Ko tad? Man arī reizēm gribētos, lai tie skrējēji uzrautos un pavisam neatpazīstamiem CP auto, īpaši mēģinot viņus kaut kur nodzīt nost...

Tu tak pats raksti - tu viņu apdzen un aizmirsti. Kur problēma?

Kā tev lēnāk braucošais var "uzspiest savu ātrumu", ja Tu to tik un tā apdzen?

Tu te balto ar kārbas pārnesumu un differenciāļa pārnesumu cipariem, bet uzdod šitik stulbu jautājumu? Nopietni?

Tak Tev ir gan skates formula gan patiešām lielisks Bradypus komentārs!

Jābūt maksimāli tālu stara augšmalai vēl trāpot līdzenā asfaltā. Precīzāk - Luktura augstums, lai iegūtu krituma % un matemātika cik metros tam būtu jābeidzas. Pāris metri šur vai tur neko nemainīs. Jo tuvāks stars, jo mazāk pats redzi, jo lēnāk varēsi droši pabraukt tumsā!

Izgaismojuma tālums braukšanas virzienā tieši ietekmēs paša redzamību un paša drošo ātrumu. Ražotāji nosaka ka tālākais diapazons ir ap 80-100 metriem, skatē pieļaujamais tālākais 160-200 metri. Tagad parēķini pats, ja gribās +/- droši braukt, tad kādas 3 sekundes uz priekšu gribēsi taču redzēt. Pie ātruma 90 km/h ir 25 m/s. 3 sekundes - 75 metri. Ja tuvie lukturi atduras asfaltā pēc 80 metriem un ir gana gaiši tad tas nozīmē max 90 km/h. Ar ātrumu 120 km/h, lai brauktu 100 metri būtu jāapspīd. Ja brauc 50 km/h kādi 45 m asfalta ir jāspēj izgaismot. Bet vai būs prātīgi braukt 90, ja ir izgaismoti tikai 45 metri ceļa? Kā Tev pašam šķiet?

Vēl to līmi šķīdina specializēta citrusu eļļa, to ražo 3M un vēl daži, bet tik mazai uzlīmei pūšamais balons maksās neadekvāti.

To eļļu vajag tad, ja uzlīmes akrila eļļa ir par cietu jau vai pārakmeņojusies un nenonāk no stikla kopā ar uzlīmi. Uz parasta stikla noder parasts asmenis, bet te apsilde. Par eļļas iespaidu uz apsildi - nemācēšu neko pateikt. Tāpēc vasarā saulē uzsilis logs ir tas, ko dakteris parakstījis.

Jo nesenāka uzlīmē, jo potenciāli nesāpīgāka ir tās apmputācija, pat var būt tik nesāpīga, ka akurāti noņemama

Bez īpaši tīrāmām pēdām... pati uzlīme ir PVC plēve, kuru nevar izšķīdināt un kura zem +10-15’C paliek būtiski trausla, tāpēc ziemā apsildāms bokss ir vēlama vide procesam...

Bingo!

Lai kāds kut ko gribētu lasīt, iesākumam derētu izmest no saviem tekstiem “nabagmašīnu” augstprātīgu noniecināšanu un savu literārās valodas lietošanu.

Nemitīgu augstprātīgu lamu jūru neviens no malas netaisās lasīt. Kontādu palasot, rodas nepārprotams viedoklis par šādi rakstoši indivīdu un tas nav nudien pozitīvs. Kā arī par interneta resursu kā tādu.

Tak tur ierakstīts - atkarībā no luktura augstuma ir noteikts minimālais kritums procentos. Cik procenti, tik cm uz metru. Izrēķini un paskaties cik būtu jābūt un cik ir? Elementāra matemātika un mērījums!

Ja gaismas ir par tuvu, tad pretīm braucējus tās droši netraucēs. Pats vien neredzēsi pietiekami tālu, lai droši brauktu ar kādu no atļautajiem ātrumiem...

Kaut kā šī nesaprašanos neiet kopā ar spēju pārlikt motoru golfam

Tā bija pelnīta atbilde uz Tavu nepamatoto šļuru un lamāšanos vairāku postu garumā. Tā kā konkrēto VIENĪGO piemēru biji pelnījis, nevis tas nebija par tēmu!

Ne es viens Tev prasīju vai tad visiem jānopērk “pareiza” piekare un “pareizi” lukturi.

Tā kā teju 90% Latvijā reģistrēto, skati ekošo un satiksmē piedalošos auto ar halogēniem nebūtu aprīkoti ar parastiem luktura regulatoriem. Uzbraucienu tiem var izpildīt tiki tajās rindkopās aprakstīti tipi. Pilna Vācijā ar turkiem, kam ir “pareizais” M3, bet dzīvo krmperī. Arī mums daudzdzīvokļu rajonos netrūkst “pareizo” auto īpašnieku ar neremontētiem vienīšiem, “parizajM” auto uzliktu gāzi utt.

Esi piedalījies reālā ekstremālās braukšanas terniņā ziemā, Igaunijā? Kur tajā tumsā uzbrauc virsū kartona gājēja maketam samainoties ar pretīmbraucošo. Un to izdara arī ļoti pieredzējuši rallisti, sportisti un cilvēku iar milzīgu auto vadīšanas pieredzi. Pilnīgi visiem viņiem bija sava teorija par to, kāpēc viņu izmantotie paņēmieni ir pareizi un nekļūdīgi un ka tie ir absolūtā drošībā samainoties ar pretīmbraucēju... Tāds rezultāts bija teju 90-95% to, kas nepieļāva iespēju, ka viņi būtu tie, kas kādu neapzinīgu gājēju nonestu. Tajā tumsā var bū gan gājēji, gan meža zvēri, gan citi šķēršļi.

Var jau būt, ka esi nomērķējis to "durvju rokturi", bet brīdī, kad gaismas nolūkotā virzienā ir par maz - nevari bū drošs par izmaiņām uz ceļa un par kustīgiem, agrāk nepamanītiem šķēršļiem. Tik vienkārši!