Nuja - kad palielinājās ceļu būves finansējums mūsējie pēkšņi parāva gaisā tāmju izmaksas, nevis ieklāto/saremontēto ceļu apjomu. Jo tāpat ar esošo tehniku nespētu apjomu realizēt, bet naudiņu garām aizlaist būu bijis nekrioetni pret savu alkatīgo kabatu...

Man pajāt kurš atbildīgs, bet ka bija jāliek - tad bija ij nauda, ij materiāli i bars ar dīkdieņiem, kas uzstādīja, bet kad jāuztur - nav neviens un pat neredzu, ka tam būtu vajadzīgi megalīdzekļi

Par ko iet runa - par trieciena slāpētājiem abos Salu tilta galos...

Visai jauki sastumts (saslāpējies jau ir) tas viens, kas pie Mūkusalas apļa - interesanti - cikdesmut tūkstošus varētu maksāt \"atjaunošana\" un kad tas notiks, jo tāds tas stāv jau ilgi...

www.postimage.org/...

Neviens jau neizskata ķēcerīgo ideju par to, ka patiešībā drīkst arī nepārkāpt - tad ne nebūš jāmaksā ne tai kastei, ne I/U Ceļu policists...

Visvairāk man tīk, ka tie, kas aktīvi pabalsta i/u Ceļu policists ar pateicībām paši besījās, ka tie tādi slaidi un, ka tiem labas mašīnas mājas...

Nepārkāp vai maksā valstij un nebīūs resna murmuļa ar biezu mašīnu...

piekares gumijas buksēs bija salīduši dubļi...

Tikai tā reāli izdzīt zirnekļutīklus no amortizatora sāka pagājušajā gadā - agrāk tur bija visai nevainīgs pampaciņš...

Starp citu vēl viens kolosāls piemērs par ceļu uzturēšanu

Vidzemes (Pleskavas) šoseja. Vangaži - virziens uz Rīgu. Īsi pirms Luksafora pirmajā joslā ir asfalta iedobe ar tai sekojošu pampaku - itkā nav asu malu, bet amortizatoriem patīk. Tāds veidojums tur jau ir nepilnu gadu - vispiem pofig...

Tad vēl vajadzētu aizliegt ārzemniekiem braukt pa mūsu ceļiem, jo viņiem nav specsagatavotības rodeo pārbraucieniem starp kvalitatīva ceļa posmiem...

Pie mums tak SatDep vairākās sēdēs izsēdēja satiksmes organizācijas plānu spēcīgu lietusgāžu gadījumos - Salika plakātus, kas brīdinma par peļķi, bet ne vārda par to, kā apbraukt...

Vienības gatvē peļķes pazūd, ja atsūa kādu veci ar lauzni un urķi - tas peļķē paķimenrējas minūes 5 un peļķe aiztek - toties SatDeps uzstādījis "zelta plakātu"

Privātfirmā par šādiem lēmumiem darbiniekus atlaiž, nevis par sēdēm maksā piemaksas...

Par to taisnība, jo jaunajā daudzmiljonu Dienvidtilta projektā jau ir izbūvētas ceļa klājuma vietas, kas spēcīgas lietusgāzes gadījienā pazūd zem ūdens!

Ja finansējums sanāk 40% mazāks, tad jāiemācās ceļu būvētājiem izbūvēt/remontēt ceļus par igauņu/leišu "trrekno gadu" tāmēm...

Igauņi/leiši šogad samazinājuši tāmes par 10-20%, bet mūsējiem derētu iemācīies, ieklāt un labot ceļus par igauņu/leišu trekno gadu tāmēm...

Man čomam muterīte strādāja VAS Latvijas ceļi dienestā, kas pieņem nodotos ceļus - vairāku gadu garumā tomēr viņu no turienes izēda, jo lūk viņai gribējās, lai ceļš ir izgatavots kā nākās. Tajā iestādē cilvēkus, kam rūp padarītā darba kvalitāte nemīl...

Nu to visu nosaka LVS un ceļu būves tehnoloģija

Ir asfalts tā saucamaijai aukstajai bedru lāpīšanai

ir asfalta pamatne, kas ir zem virsējās kārtas, ir asfakts pilsētas ielām, ir automaģistrālēm, ir šosejām, asfalta marka un dažādo marku kombinācija ar attiecīgi sagfatavotu pamatni un uzbērumu nosaka ceļa nestspēju utt...

Nav tik vienkārši tas viss, bet kopumā ņemot rodas iespaids, ka Lietuvā un Igaunijā to māk, pie mums nemāk, vai arī Latvijā ir īpašais klimatiskais sindroms/fenomens - kaimiņvalstīs būvētot ceļu ar vidēji 40% zemākām izmaksām par 1 km tomēr izdodas panākt labāku un ilgāk dzīvojošu rezultātu...

Moš jāieimportē dažas ķīniešu firmas, kas par sauju rīsu dienā algojot savējos tomēr pamanīsies uzcelt ceļu kā nākās?

Starp citu ceļa posmā Kuldīga alsunga ir ~10 km garš ceļa posms, kuru reiz Vācu autobūves speci paraugnolūkā uzrekonstruēja, ja nemaldos 80-to gadu vidū.

Tie 10 km vēljoprojām ir lieliski lietojami...

Tā teikt - viela pārdomām...

modena - ir jau jauki, ka zini likumu un normatīvu prasības, kādas zīmes salikt, kādas tehnoiloģijas izmantot utt.

Mani pārsteidz kas cits - vai aiz šī visa neslēpjas atzīt problēmu pēc būtības - ka tas īšti normāli nav? Ka tomēr kaut kas nenotiek tā, kā tam vajadzētu notikt?

Ja slikti likumi, normatīvi - tad kāpēc tos nerosināt mainīt, labot?

Naudas nav? Izskatās, ka ceļinieki nepietiekami naudu prasa.

Esošie ceļu remonti neiztur laika pārbaudi un deformējas pāris gadu laikā, jo tie ir izgatavoti pēc draņķīgiem, neatbilstošiem standartiem vai tomēr nav izgatavoti atbilstoši LVS...

Man jau patika vakar Latvijas Valsts ceļi šefiņa runa - pēc būtībnas autovadīājiem taisnība, bet es darīšu visu, lai viņi neko nepanāk... Igaunijā situācija līdzīga, bet ceļi nezkāpēc labāki - tur viņi ceļu būvē izmanto segumam kaut kādu igauņu gēnu bedru veidošanās procesa palēnināšanā? Vai mūsējie vienkārši laiž raini, zinot, ka otkāts jebkurā gadījumā (arī nekvalitatīva seguma veidošanā) būš 10% no pasūtījuma...

Viela pārdomām - VAS «Latvijas Valsts ceļi» valdes priekšsēdētājs Tālis Straume: 2006. gada atalgojums - 35 432 lati, 2007. gada atalgojums - 54 690 latu, pieaugums - 19 258 lati. Interesanti gan - par ko tieši jams pelnījis tik pieticīgu aldziņu, ja uz ceļiem situācija katastrofāla?

Un vēl uzjautrina - pēdējā laikā ļoti daudzās vietās apaļie kazilinācijas vāli ir centimetrus 2-3 dziļāk nekā čuguna apmeles...

Interesanti zināt - cik tiek sataupīs uz čuguna rēķina?

Savulaik tāda shēma bija - atrodi ceļa uzturētāju/apsaimniekotāju, ar CP protokolu, kas apliecina, ka neesi kamielis raksti iesniegumu. Kaut kad te bija akcija - KASKO-Bedres. Jāpaceļ šī te infa...

Kaksīc, jau tūliņ kaut ko iespazmos, ka ceļš ir pilnīga kārtībā un te nav pamata prasī no ceļa uzturētāja situācijas sakārtošanu un kompensāciju.

Kompensāciju, ja ir CP protokols var piedzī no ceļa uzturētāja/apsaimniekotāja. Izskatās, ka šis ir Valsts nozīmes ceļš - tātad no Latvijas valsts ceļiem.

Vēlu veiksmi cīņā ar šo "nekorumpēro" un patiešām specialistu, nevis radinieku un čomu pildīto pūzni...

Mani aizvien vairāk pārņem doma, ka tās bedres, ja nebūtu pieņemti attiecīgi normatīvi, vispār neviens neraktu ciet! Nekad un nekā!

Tagad ir normatīvs, ka tā tas ir jādara, tikai piemirsuši pierakstīt, kādas ir kvalitātes prasības pret darbiem un cik ilgi paveiktajam darbam ir jāstāv ar nemainīgu kvalitāti (naivi cerot, ka tik ilgi, cik jāstāv pārraktajam asfaltam, pirms tas bija pārrakts)

Nu pēdējās dienās gan ir pietiekami sauss un silts, lai tādas bedres varētu mēģināt lāpīt - tikai tas ir ilgi un dārgi - neviens negrib strādāt kvalitatīvi - ir tačui jāpūlās...

Kamēr bija slapjšs un sniegs - to bedri varēja tikai aizķepināt ar pagaidu risinājumu

Nekas nav mūžīgs (arī tev kaksīt, būš iespēja atdusēties kapu kalniņā pēc kāda laika), bet atteikties no sev tīkamām lietām, tikai tādēļ, ka ir kakši - nav īsti gudri...

Tava ikdienas lamata ir zobubakstāmais... Tad jau skaidrs, ka ceļu segums Tevi nesatrauc...

Nuja - ja kāds mēģina pavest tavu smuko sievu, labāk ir to samainīt pret briesmīgu grāmatvedi un būši mierīgs, ka neviens pat nemēģinās...

Tāpēc jau rakstīju, ka:

Derētu ieviest kādu feinu lietu - katram asfalta pārracējam pēc bedres aizklāšanas ar asfaltbetona segumu uzpūst ar krāsu uz ielāpa:

1. kas ir bedri racis un kas ir atbildīgs par ielāpu un tā kvalitāti.

2. Kas bedri pieņēmis kā labi aiztaisītu!

Parastā krāsa ar, kuru krāsoja CHA būtu pietiekama, lai noturētos dažus mēnešus un pazuztu nebūtībā pēc kāda laika, toties tautai būtu zināmi savi varoņi un kontaktinformācija, kur izteikt pateicības, atzinību un ierosinājumus...

Jā jā - "tehnoloģiski pareizi" izgatavotās sabtrans pieturvietas asfalta plastilīna abrās izdangā aizlieguma zonā iebraukušie mežvedēji ar šipenēm jūnija vidū, nevis pats sabtrans, kam tās ielas būvētas...

Ceļu remontu/rekonstrukcijas kvalitāte ir atbilstoša, nevis nekvalitatīva, vai ne?

Ceļus pārrok knapi noasfaltētus avārijas dienesti un citas instances. Un pēc tam saved kārtībā savus rakumus - ta ka pat neviens nezina, ka tur ir rakts...