+1

man kaut kā pat 2x nedēļā zāli nopļaut nesagādā neizturamas mokas, pat ir patīkami!

Drīzāk besī, ka ne vienmēr laikapstākļi ļauj šo pasākumu ar tādu regularitāti izveikt...

Tās 3 reizes pa gadu sniegu izšķūrēt arī nenāk par ļaunu...

Toties savs zāliens, sava saimniecība, nav jāmīt 4 sienās.

Bet citam nepatiks.

principā ļoti daudz ikdienā lietojamu lietu "ir nerealizējamas|" dēļ iespējamām materiālu un/vai ražošanas kļūdām.

Ja domā, ka vari nokrist - labāk nemaz necelties kājās.

Par Vates māju - pareiza materiālu pielietošana un skrupuloza būvkonstrukcijas realizācija atbilstoši materiālu ražotāju un konstruktoru prasībām nodrošina to, ko vajag.

Pastāsti kādu tieši rasas punktu veido rīģipsis vai rīģipša skrūves, ja tas viss atrodas telpas iekšpusē un nekur praktiski nesaskaras ar zemo āra temperatūru? Kā arī pasīvajā mājā gaisa rekuperācija un gaisa sausināšana ir MUSTHAVE.

Mājas pamati kā tādi ir baiss dzesētājs. Pavisam cits stāsts, ja to betona grīdu veido uz siltumizolācijas pīrāga un izmanto kā inertu siltummaini - vasarā tas dzesēs grīdu, jo pareizi veidotas jumta pārkares, bet ziemā - saules apspīdēts uzkrās saules siltumu.

tas tik liecina, cik reāli un burtiski vietējas nozīmes ceļš tas ir...

Es zinu, kurš to veic, kā tam jānotiek un kā tas patiesībā praksē izskatās un/vai notiek. Kā arī pēc savas pieredzes zinu - cik un par ko katram jāmaksā. Grāmatiņu esmu lasījis visai cītīgi.

Man gan vēljoprojām šķiet, ka dabasgāze ir gana ĒRTS un ļoti pat kompakts risinājums. Pie kam, elektro padeves pārrāvuma gadījumā, to var piešķilt dziesmā ar visai nelielu ģeneratoru, savukārt siltumsūkņa gadījumā - ar parastu ģeneratoriņu nunekādi neizvilkt...

Bet pavisam nopietni uzskatu, ka pats jēdzīgākais variants ir pasīvā māja. Atliek tik saprast - "vates māja" vai gāzbetona māja, ja vien ar siltināta gāzbetona ēku tādu vispār ir iespējams realizēt, proti - zem 15 kwh/m² gadā patēriņu...

tad jau teorētiski līdzīgi izdevumi

Interesanti - cik tāds gaiss-ūdens vai zeme-ūdens izmaksā EUUR gada griezumā salīdzinoši ar tik pat siltinātā mājā iepestītu gāzes apkuri... Tad var saprast vai vispār un cik ilgā laikā tas viss var tikt atsists...

Nu jā - jauns pieslēgums 700 Ls bija savulaik, kas arī ir 1 kEUR...

60 metri tranšejas ar drusku msksā, varbūt vari pats (atrast citus) to tranšeju izrakt, un uz prasi tik par trubām. Jo, šķiet, visdārgākais tur ir projekts un rakšanas darbi.

Elektrokabeli ierakt “pašam” bija čum lētāk...

Starp citu cik maksā tas siltumsūknis ar uzstādīšanu?

ja 6 k ir par pieslēgumu no maģistrālās līnijas , kas iet pa ielu līdz no ielas pieejamai skaitītāja kastei kā Latvenergo, proti, ne vairāk par dažiem metriem, tas tikai liecina par tā kantora neizmērojamo alkatību, kas līdz šitādam vājprātam izaugusi konkurences absolūta trūkuma rezultātā.

Es arī esmu saskāries ar to, cik radikāli atšķiras izmaksas sertificētu "neatkarīgu" gāzinieku pakalpojumi iekšējo tīklu projektēšanā un izbūvē, un kādu vājprātu ieslēdz LG par savām 5 minūtēm...

No kā sastāv tie 6k?

Cik lielu darbu - cik garu cauruli velk pats LG?

Vai cenā ir tikai pieslēgums?

Kā mainās cena, ja LG uzliek skaitīāju pie sētas, bet no sētas līdz ēkai velc gāzes vadu ar paša nolīgtu sertificētu gāzes sistēmu uzstādīāju?

Nu, ko lai saka. LG pakalpojumi maksā KOSMOSU!

Grfibi pieslēgties pie viņiem - tad pieslēgums, projekts skaitītājs - saskries cīpars, ka mati ne tik stāvus, bet pat aizmūk.

Pēc tam, protams, ĻOTI ērti!

Saprotamas izmaksas, jo cena atkarīģa no pārējo resursu cenu svārstībām. Jā ir dārgāk kā malka, bet visu kurināmo resursu cenu attiecība ir +/- vienāda. Versijas sava malka, zagts soļķis un citas opcijas neizskatu par reāli derīgu variantu salīdzināšanai jo nav pieejams visiem. Un gāze agri vai vēlu būs pieejama ne tikai no vecā čekista.

Par siltumsūkņiem. Cik zināms, tad ja māja ir švaki nosiltināta - tas būs visai padārgi.

Principā tas attiecas uz visu - jo vairāk "vaļā logs" (lasi sūdīgāka izolācija), jo dārgāk sanāk JEBKURA apkure.

Jo hermētiskāka māja, jo vairāk prasās piespiedu ventilācija AR REKUPERATORU!

Visi cietā kurināmā (malka, granulas, šķelda utt) veidi nozīmesalīdzinoši LIELU "kačigarku", nemitīgu ņemšanos (sākot ar reizi dienā, līdz reizei divās nedēļās (retāk būs baisi ddārga sistēma) un kurināmā glabāšanu, piegādi un visu ar to saistīto.

Tāpēc saprotu vēlmi salīdzināt gāze vs siltumsūknis.

Gāzei ir viselementārākā apkures sistēma - niecīga izmēra kaltls, ārprātīgi ērta automātika, teju nulle apkopju un nepieciešamības kaut ko darīt visas apkures sezonas laikā.

Siltumsūknis tomēr paredz ko jūtami lielāku un sarežģītāku uzstādot, pilns dārzs ar trubām vai dziļurbuma trubas, ja tas ir zemes siltumsūknis, Prāvākus siltuma akumulatorus utt utjpr. Tehniski - aizņēm vairāk vietas un dārgāk uzstādāmas iekārtas

Atliek tik jautājums - kas ir dārgāk - uzstādīt siltumsūkni vai ievilkt gāzi. Un kādas ir ekspluatācijas izmaksas vienam un otram.

Es būtu labāk ieteicis bloķēt autošoseju A2 posmā no ~ Starp Vaivi Un Rīdzeni, līdz Bērzkrogam!

Tas ir BAISĀ stāvoklī un tas, atšķirīā no P4 ir Galvenās nozīmes valsts autoceļš un viens no retajiem Eiropas nozīmes ceļiem E77

Izmaksā apdrošināšanas fonds, traktorista ģimene maksā fondam

Nopērc OCTA un izej skati (izņem vienas dienas atļauju) un brauc. Kur problēma?

Un vai Tu un Tavs auto esat tā saauguši, ka jākontrolē pārvietošanās?

Un?

Lai tak maksā visi tie vienādu sodu.

Ne katrs var atļauties jaunu auto un ar svešu jaunu vai dārgu vecu izpildīties tāpat nav smuki.

Patreiz vienam 20EUR is sīcene, citam vesela bagātība...

prāvu daļu pārkāpēju parasto punktu sistēma ir manāmi atdzesējusi...

Vācija neviens neraustās par soda naudu, bet visi raustās no soda punktiem.

Zviedri raustās no soda naudas, jo tā piesieta ar koeficientu par oficiālajiem ienākumiem

Mums nenāktu par ļaunu piesiet ar koeficientu no pārkāpuma izdarīšanai izmatotā transportlīdzekļa cenas...

diez vai, bet nu šitā ir jāmāk - guldīt uz sāna savu lamatu...

Profesionāli, tā teikt!

www.delfi.lv/aculiecinieks/news/witness/foto-viestura-prospekta-riga-avarejis-smagais-auto-ierobezota-kustiba.d?id=49261229

Tikai nevajag...

Kopš padumjajiem laikiem ir ļoti audzis auto skaits un satiksmes intensitāte un dramatiski krities bijā gājēju skaits, vēl lielāka atšķirība ja rēķinātu attiecību pret tr.līdzekļu skaitu un satiksmes intensitāti

Turpini vien braukt uz priekšu neskatoties kur... ka tik uz aizmuguri lūrēt.

Interesanti uzzināt Tavu versiju, kāpēc vadītāja beņķis pavērsts pret vējstiklu ne otrādi?

Fūrists atradies!

m.tvnet.lv/auto/cilveks_un_auto/670475-ilgstosa_auto_vadisana_negativi_ietekme_smadzenu_darbibu

un arī tik pat daudz paša stulbumu izmuldēs, kuriem fūristam, viņa ilgajā un līkajā pieredzē, komplektā ar fortūnu, ir izdevies nesatricināmi noticēt.

Konkrētais piemērs lieliski parāda kas notika - vai nu fūrists nesekoja notikumiem uz ceļa vai nu reāli uzskatīja (domāja, cerēja) ka vieglais nemaz netaisīsies laist ātros jo/vai pats arī ne pārāk vēlējās ĀMP karietei dot ceļu, aizbildinoties ar nepieciešamību spiest bremzes un pēc tam atkal ieskrieties... Tā kā tas būtu pašam jāiestumj, vai degvielas un laika ekonomija pāri visam - arī satiksmes drošībai...

Un te - TA DĀ, pārsteigums - līkās pieredzes izsniegtais nelokāmi dzelžainais "uzminēšanas" dators, kļūdījās, vieglais bremzē un - BAMS!

Kravinieks aiz vieglā "neredzēja" ĀMP mašīnu?

Vai neredzēja, jo nodarbojās ar blakus lietām?

ĀMP ar ieslēgtām bākugunīm un skaņas signālu neprasa papildus uzmanību no visiem citiem satiksmes dalībniekiem? Vai tas neattiecas tikai uz kravas auto kurinātājiem? Nav jābūt gatavam to palaist? Vai adekvāti reaģēt un būt gatavam tam, ka kāds tomēr gribēs palaist operatīvo transportlīdzekli?

Un kā ar punktu, ka jābūt pietiekamai distancei apstāties vai apbraukt bez bums, ja kāds priekšā tomēr bremzē?

te būs labāks video:

m.delfi.lv/aculiecinieks/article.php?id=49145443

Pilnīgi visi "maitas" vainīgi, tik ne kravinieks, vai ne vernon?

Un kravinieks tak stājas tāpat kā vieglais, vai ne vernon?

vernoniņš mums te vienīgais, kurš Vācijā pabijis...

Te pat uzkrāsotai Zebrai skaļi jārēc!

Redzi, mazliet uz Rietumiem nezkāpēc prot palaist gājēju UZ PĀREJAS - te neprot, bet uz austrimiem zebra vispār lieks veidojums...

Tas kā ar ātruma ievērošanu - Latvijā nemākam, iebraucot Igaunijā pēkšņi mākam? Secinājumi?

Lietuvā par gājēja nelaišanu uz pārejas deva savulaik 6 soda punktus. 10 bija maksimums. MOMENTĀ visa valsts iemācījās palaist gājēju. Tik vienkārši...

Bet nē -ir vernons, kurš negrib un nebremzē un speciāli notriec gājēju uz pārejas! Jo viņam olas maisa, pašlepnums, blakuslietas utt. Kā tu vilcienu māki palaist???

Pamēģini Vācijā notriekt gājēju uz pārejas un tad milicim ieskaidrot, ka gājējs, lūk, nepaskatījās un tāpēc 100% vainīgs... Ātri vien tev apskaidros un ilgi tu te nerakstīsi, ja tas gājējs būs tapis beigts...

P.S.

Un kur paliek gājēja tiesiskā paļāvība uz speciāli apmācīto, ekzaminēto un "satiksmē ar īpašām apliecībām pielaisto" kurinātāju puses?

Klau, sešimtciktur...

CSN ir speciāli izveidots tāds veidojums kā gājēju pāreja. Īpaši izgatavota vieta, kur gājējiem justies drošiem šķērsojot ielu.

Tāds veidojums reti kad ir biežāk par 150-200 metriem (ja visas krustojuma pārejas uzskata par vienu).

Ja reiz ir šāds veidojums, kas normālā situācijā ir izveidots labi ja dažas reizes kilometru garā ielas posmā un IR ĪPAŠI PAREDZĒTS, LAI gājēji varētu drošāk un organizētāk (nevis kur pagadās jebkur uz ielas) šķērsot to ielu - esi ka nu labs un samazini tur ātrumu un piebremzē. Visādā ziņā speciāli nebrauc virsū! It īpaši, ja tomēr gājējs vai velobraucējs ir atļāvies izmantot šo speciālo veidojumu - pāreju, nevis uzvedās kā teļš uz ceļa...

Neesi mēģinājis tik pat pofigistiski, aizbildinoties ar intensīvo satiksmi pat šķērsot dzelzceļa pārbrauktuvi pie sarkanās gaismas vai tuvojoties vilcienam? Nē? Kas? baile? Mīziens? Jo var pats atrauties? Kas tā par ņemšanu uz masu? Un tas ir tikai indikators tam, kas darās galvā un kāpēc notiek valstī tā kā notiek!

Ja jau tev ir tik grūti piebremzēt un palaist uz speciāli gājējiem domātas infrastruktūras, tad ko - to vajag izņemt no CSN un likvidēt kā šķiru? Ka nav, ta nav, jo redz vernonam un sežsimtskurtamtur gabals nolūzīs palaižot un uzmanīgāk tai tuvojoties. Un kur ātrāk pagūsi? Konkrēti? Ko tev tā viena vai dažas sekundes nolaupīs? Jestrāk uzspiežot akseleratora pedāli ātri vien atgūsi visu, ko "pazaudēji" palaižot gājēju...

Atceries, izkāpjot no savas skārda kastes pats kļūsti par gājēju, kuram arī reizēm jānonāk ielas otrā pusē. Ir Bērni, kam vēl nav tiesības sēdēt "drošajā skārda lamatā" - tiem arī jātiek pāri ielai, bet pat uz gājēju pārejas - speciāli izveidotas vietas - tas nav droši, jo kaut kādiem itkā pieaugušiem vīriem, bet patiesībā prastiem smerdeļiem grūti, redz ', piebremzēt...

Un kas notiks, ja intensīvā stūķī sabremzēsies un palaidīsi to gājēju? Kas konkrēti tavā dzīvē sabruks?