Seene rakstīja: Tad, kad sapratīsi, ko nozīmē CMYK krāsu procenti, tas nemaz dīvaini neliksies, lai gan ir slikts veids kā risināt problēmu. Interesantāk būtu, ja tev dalījumā piedāvātu kādu no RGB krāsām virs 100%.
Ja jau tu zini kas tas par zvēru CMYK tad izskaidro man lauķim lūdzu kas ir CMYK 256???? Un kāda mārrutka pēc tas tajā korālī dzīvo, ja tāpat galā nāk ārā RGB???
CMYK (Cyan/Magenta/Yellow/Key) ir atstarojošo krāsu dalījums četrkrāsu drukai, kur 0% nozīmē krāsu neizmantot, bet 100% nozīmē izmantot pilnu drukas ierīces standarta pārklājumu - tehniski lielākā daļa iekārtu spēj uzklāt arī vairāk krāsu - t.i. virs 100%, kas ir aktuāli uzsūcošiem vai citādi krāsu "noēdošiem" materiāliem. CMYK 256 vispār nav nekas. 256 gradācijas ir izstarojošajam RGB krāsu dalījumam - no 0 ("lampiņa" izslēgta) līdz 255 ("lampiņa" deg ar pilnu jaudu).
Attēls var būt aprakstīts vienā vai otrā krāsu dalījumā, bet vienmēr vienā vai otrā virzienā tiks automātiski pārveidots - monitors var parādīt tikai RGB un printeris izdrukāt tikai CMYK.
Seene rakstīja: Uz akmens tilta tramvajam nav nekādas vainas. bla, bla blā …
Tramvas taisa putekļus un rada paaugstinātu vibrāciju. Ritošais sastāvs jau savu mūžu nokalpojis un ir kritiskā stāvoklī.
Jaunus tramvajus netaisam pašmājās bet vedam no otra eiropas gala un maksāsim vēl par sliežu pārmetināšanu.
Nu kam vajag tādu naudas rīmu no kuras atdeve būs pēc desmit gadiem, kad kalpošanais laiks jau būs pārtērēts un visa virtuālā peļņa iegrūsta servisapkopēs…
Tā pateici, itkā autobusus un trolejbusus te kāds ražotu pilnā sparā.
Seene rakstīja:Neesmu korelists - bet par spīti tam, ka nākas ar šo cilvēku sugu saskarties bieži, joprojām nedomāju, ka to būtu jāaizliedz. Problēma jau ir tajā, ka Adobes lietotāji nez kādēļ visi saprot, ka jāizmanto universālus formātus failu nodošanai, bet korelistiem liekas, ka tāds ir arī visiem citiem.
Nu lai tā būtu ka korelis ir Adobes konkurents – tikai vienu nevaru saprast – no kurienes korelī rodas tādas krāsas kuru ststāvā melnais ir 122 procenti…
Tad, kad sapratīsi, ko nozīmē CMYK krāsu procenti, tas nemaz dīvaini neliksies, lai gan ir slikts veids kā risināt problēmu. Interesantāk būtu, ja tev dalījumā piedāvātu kādu no RGB krāsām virs 100%.
Seene rakstīja: Un Corelis IR Adobes konkurents - padomā pats, kādas būtu Adobes cenas, ja tai vispār nebūtu alternatīvu. Ne jau aiz lielas mīlestības tik daudzi tomēr lieto Coreli. Savukārt Adobes cenu politika jau tagad ir fantastiska - LV oficiālā licence maksā 2,5x dārgāk, nekā ASV. Pamatojums nekāds - pērkot standartprodukta "download edition" ir vienkārši jāmaksā vairāk par to, ka atrodies ES un jo īpaši LV.
Vēlviens korelists. Nu nekas nenotiktos ar Adobes cenām un tās nav pašas lielākās un traģiskākās. Ir vēl vesela kaudze softu ar krietni šaurāku specializāciju un lielāku cenu kā kādai no Adobes pakām. Un tur konkurence ir sīva bet cenas tāpat lielas. Tā kā ne visu nosaka pieprasījums un piedāvājums. Un kā zināms bez Adobes nekur tālu netiksi…
Neesmu korelists - bet par spīti tam, ka nākas ar šo cilvēku sugu saskarties bieži, joprojām nedomāju, ka to būtu jāaizliedz. Problēma jau ir tajā, ka Adobes lietotāji nez kādēļ visi saprot, ka jāizmanto universālus formātus failu nodošanai, bet korelistiem liekas, ka tāds ir arī visiem citiem.
Seene rakstīja: Tramvajam ir sliežu transporta priekšrocības, kas normāli sakārtotas satiksmes gadījumā ļoti minimāli traucē pārējos transportlīdzekļus, bet ir ļoti efektivs risinājums lielai pasažieru plūsmai. Savukārt trolejbuss neko daudz nevar apbraukt pat normālu joslu ietvaros, lai nepazaudētu savus ragus, nemaz jau nerunājot par kvartāla apbraukšanu ceļa remonta gadījumā. Bet satiksmes plūsmā ir tikpat efektīvs nekā autobuss.
Rīgas ielas atbilst 19 gs. zirgu pajūgu trafikam un tur nu neko darīt. Bet ko uz tādas ielas dara tramvajs??? Tas jau ir 20. gs. Ko tramvajs dara Kr.Barona ielā – īpaši veicina izplānotu satiksmes plūsmu? Uz akmens tilta uzlabo plūsmu? Ko ta tramvaju neuzlika uz jaunā Dienvidu tilta? Tur tak ar uzlabotos trafiks uzreiz…
Uz akmens tilta tramvajam nav nekādas vainas. Barona ielu, manuprāt, varētu pārtaisīt par 100% sabiedriskā transporta ielu un aizliegt mašīnām tur kustību vispār. Vienlaikus pārceļot uz Barona ielu visu sabiedrisko no Brīvības ielas. Tāpat arī vajadzētu nahrenizēt tramvaju basteja bulvārī - savienojot sliedes pa krastmalu no akmens tilta līdz ostai. Un tā vietā vienvirziena ielu ar stāavietu abās pusēs un gājēju zonas statusu.
Trolejbuss var apbraukt šķērsli – tramvajs nevar – tātad traucēklis.
Tas nav konkurents adobe nekad neparpirks korāli kaa to izdariija ar fruuhandu – tādēļ arī jāaizliedz slimnieku softs...
Tramvajam ir sliežu transporta priekšrocības, kas normāli sakārtotas satiksmes gadījumā ļoti minimāli traucē pārējos transportlīdzekļus, bet ir ļoti efektivs risinājums lielai pasažieru plūsmai. Savukārt trolejbuss neko daudz nevar apbraukt pat normālu joslu ietvaros, lai nepazaudētu savus ragus, nemaz jau nerunājot par kvartāla apbraukšanu ceļa remonta gadījumā. Bet satiksmes plūsmā ir tikpat efektīvs nekā autobuss.
Un Corelis IR Adobes konkurents - padomā pats, kādas būtu Adobes cenas, ja tai vispār nebūtu alternatīvu. Ne jau aiz lielas mīlestības tik daudzi tomēr lieto Coreli. Savukārt Adobes cenu politika jau tagad ir fantastiska - LV oficiālā licence maksā 2,5x dārgāk, nekā ASV. Pamatojums nekāds - pērkot standartprodukta "download edition" ir vienkārši jāmaksā vairāk par to, ka atrodies ES un jo īpaši LV.
Daudz vietas aizņem un parada tik lielākus sastrēgumus.
Mana vājība – ienaids uz tramvajiem un coreldravu – tās ir dievas lietas, kuras aizliedzamas ar likumu… !
Par tramvajiem nepiekrītu - drīzāk jau trolejbusus nah. par Coreli - cilvēkus jāaudzina, lai lieto universālus formātus pārsūtot failus, bet konkurentu Adobei jāsaglabā. Bet vēl pie sabiedriskajiem ļaunumiem varētu minēt "arheologus" - vienmēr un visur vajag kaut ko rakt un sajāt pat tikko uzklātu asfaltu.
Slinkais rakstīja: kaa diez tas bij domaats. ja motors aiziet skreienaa, fiksi jaapstaajas, jacelj kabiine augshaa un jazvetee ar amuru tam dekompressam... diezgan shaubiigs pasakums. pa to laiku dzinejs jau buus izsplavis gredzenus turbinaa.
"Lielie smagie dīzeļi" ir atrodami krietni vien vecākā un primitīvākā tehnikā, nekā "modernos" kravas auto (kamaz, maz) ar paceļamu kabīni.
.....................................
Nebuut nee, moderno lokomotiivju diizeljdzineeji vai stacionaarie diizelji konstruktiivi ne ar ko neatpaliek no modernajiem karavas auto dzineejiem Ir dzirdeeti staasti, kaa mashiinista paliigs ar lomiku rokaa jonjo gar dzineeju, dauziidams nost tos vaarstus Jebshu "raznosa" rezhiimaa lokomotiive burtiski lec nost no sliedeem
Tiešām šads risinājums ir arī kādā modernā dzinējā? Jau MTZ-80 ir sen aprīkoti ar elementāru gaisa vārstu ieplūdes kolektorā. Tāpat arī man zināmiem dzinējiem ir iespēja piespiedu kārtā mehāniski atvērt visus vārstus.
Slinkais rakstīja: kaa diez tas bij domaats. ja motors aiziet skreienaa, fiksi jaapstaajas, jacelj kabiine augshaa un jazvetee ar amuru tam dekompressam... diezgan shaubiigs pasakums. pa to laiku dzinejs jau buus izsplavis gredzenus turbinaa.
"Lielie smagie dīzeļi" ir atrodami krietni vien vecākā un primitīvākā tehnikā, nekā "modernos" kravas auto (kamaz, maz) ar paceļamu kabīni.
Crankshaft rakstīja: Vispaar ar "atgaazu bremzi" ir gadiijies braukt, nav nekaada vaina, un lietojot vinju degvielas padeve tiek praktiski paartraukta - nekaadi izpuuteeji nepliist pushu
Esi izlaidis diskusijas sākumu, kur tika apgalvots, ka ar atgāzu bremzi ir iespējams apturēt dīzeli, kas ir aizgājis nekontrolējamā paātrinājumā, dedzinot eļļu.
Kaksis rakstīja: Cik cilvēki labi zina visādus nevajadzīgus likumus, bet nezin tik vienkāršu lietu kā CSN.
Ko CSN zināšana palīdz pret policijas izdomātu pārkāpumu?
Brauc pēc noteikumiem un neviens tev nešūs bumbas klāt. Protams, ja neesi deksters vai tamlīdzīgais, kuram uz pieres rakstīts - pis mani...
Muļķibas jau nu tu runā. Šuj klāt tā, ka maz neliekas. Un pateicoties ne tikai CSN zināšanām un ievērošanai neko nav piešuvuši nu jau daudzus gadus. Bet mēģinājuši ir gan.
ivitis7 rakstīja: kapec tev ta liekas ? laiku jau gan es neisinu es nopietni interesejos!
Tapēc ka krīzes autotirgū ejošs auto ar skati maksā mazāk nekā OCTA. Nah remontēt? Lai pierādītu, ka rokas aug no pareizās vietas un vari to izdarīt??? Tad te nebūs vieta, kur padomu prasīt - RTFM!
turbopiile rakstīja: 20 latīgs konjaks ir tas ko esmu gatavs zaudēt.. iegūt arī vēlos ekvivalentu.. ..
Ne šis, ne tas.
Labs konjaks maksā virs 20 latiem, prastāks - zem.
Pa 20 tā īsti neko vienā iepakojumā nevar nopirkt.
Var paņemt kādus 3 lētos un tīkami nosvinēt Šlesera pārtapšanu no frēzētāja par mērītāju, jo raugi - ievēlēs viņu....par viņu balsos tā pati bezsmadzeņu masa, kas balsoja par Zīgerista banāniem. Bet Šlesera banāni ir vēl lielāki , tāpēc ievēlēs.
Laikam būšu pārtrādājies... Aizdomājos un nekādi nevarēju saprast, kapēc mērītāju - it kā tak uz zemes dienestu netaisījās iet strādāt
normaali veikali (verners, tehnobonuss) izsniedz savu pasi un garantijas talonu.kaut vai tikai uz 6 meenešiem.
pat ja tas kraams ir noipzģīts, tad es skaitos labticiigais pirceejs un man nekas nav jaatdod pilsonim kurš naak ar pretenziju. es to pilsoni momentaa paaradreseeju uz veikalu, lai tur tiek skaidriibaa.
Esi kaut ko palaidis garām. Kā labticīgajam pircējam tev pienākas ne vairāk un ne mazāk, kā izvairīšanās no soda par zagtas mantas iegādi. Bet manta tiek atdota tās likumīgajam īpašniekam.
Ne velti šobrīd cilvēki cīnās, lai CSDD uzņemtos līdzatbildību par zagtām mašīnām, ko paši ir atļāvuši reģistrēt.
Ja kādu jāapliek, tad uz lapām desmit, jā kaut kas jāatbalsta, tad nevienam nevajag, tikai žēloties cik sūdīgi un ka neviens neko nevar izdarīt (ieskaitot pats)
Nu vai tad tiešām bija ar patiesiem vārdiem jāsabojā tik labu vārdiskās curejas gabalu?
kas, es nesaprotu, cilveki tizli paliek? jau briinaas pashi par savu riciibu. traffic ir tas pats kas tomtom - izvairiities no lielceliem, tad arii marshruts tiek veidots pa mazaiem skaistaiem celiem, nevis pa lielaiem, kur brauc visi.. celjojumos vienmeer braucu ar sho opciju, jo maucot pa shoseju-baani, neko no taas zemes neredz. ja kavee uz kaadu vietu-viesniicu, tad gan, jaizveelas atrakais marshruts
Es ar šadu domu iebraucu Itālijā, bet izturēju nepilnu dienu. Tālāk tikai pa bāņiem, neskatoties arī uz visai augsto maksu.
uupis rakstīja:
Seene rakstīja: Tad, kad sapratīsi, ko nozīmē CMYK krāsu procenti, tas nemaz dīvaini neliksies, lai gan ir slikts veids kā risināt problēmu. Interesantāk būtu, ja tev dalījumā piedāvātu kādu no RGB krāsām virs 100%.
Ja jau tu zini kas tas par zvēru CMYK tad izskaidro man lauķim lūdzu kas ir CMYK 256???? Un kāda mārrutka pēc tas tajā korālī dzīvo, ja tāpat galā nāk ārā RGB???
CMYK (Cyan/Magenta/Yellow/Key) ir atstarojošo krāsu dalījums četrkrāsu drukai, kur 0% nozīmē krāsu neizmantot, bet 100% nozīmē izmantot pilnu drukas ierīces standarta pārklājumu - tehniski lielākā daļa iekārtu spēj uzklāt arī vairāk krāsu - t.i. virs 100%, kas ir aktuāli uzsūcošiem vai citādi krāsu "noēdošiem" materiāliem. CMYK 256 vispār nav nekas. 256 gradācijas ir izstarojošajam RGB krāsu dalījumam - no 0 ("lampiņa" izslēgta) līdz 255 ("lampiņa" deg ar pilnu jaudu).
Attēls var būt aprakstīts vienā vai otrā krāsu dalījumā, bet vienmēr vienā vai otrā virzienā tiks automātiski pārveidots - monitors var parādīt tikai RGB un printeris izdrukāt tikai CMYK.