iAuto.lv Forums - Lietotāja atbildes
Kārtot: Augošā secībā
Seene 05.05.2009 22:11

Pirmais rakstīja: jūs pajolīši paskaitiet cik enerģijas ir iekšā 5litros degvielas....

pie jaudas 200 zirgi patēriņš nebūs 5litri.... vienkārši tāpēc, ka no degvielas to nevar izspiest

patēriņš 5litri būs tam pašam motorītim citos režīmos- tas jā!

p.n.

reklāmbukletu fiziķi joabnije, bļā

Un tevi kurš tā? Te cilvēki salīdzina auto parametrus - t.i. max jaudu un vidējo patēriņu. Un tad atnāk Pirmais un visus nosauc par idiotiem, jo pats ir iedomājies, ka turmāk visiem autorāžotājiem ir jānorāda dzinēja devielas patēriņš, strādājot nepārtraukti ar max jaudu. Aizej izārstējies.

Seene 05.05.2009 21:13

Pirmais rakstīja:

5litru patēriņš un 200 lopi.....

VIENLAICĪGI???

aizej nošaujies

vēl fiens fizikas ģēnijs:

ka tik pašam nesanāk to darīt. braucu ar 7 gadus vecu 176Zs dzinēju, kas ievietots divtonnīgā auto un varu šosejā iekļauties 5 litros. nedomāju, ka ar mūsdienu tehnoloģijām (hibrīds? bremžu reģenerācija?) un vieglāku bundžu tas ir kas nereāls. Gan jau msh atklās savas mīklas pareizo atbildi. Meklēt slinkums.

Seene 05.05.2009 18:51

msh rakstīja:

Pirmais rakstīja:

lielākā daļa iauto reģistrēto lietotaju grib dabūt no 1.6 litru tačkas 500 zirgus, pie tam tērēt maksimums 5 litrus uz sotaka

A kāpēc 1.6? 1.9 arī derēs un ar 200 lopiem būs pietiekami jo griezes tur būs savi 400-450 nm, un patēriņš arī būs pieci litri. Uzminiet manu mīkliņu, kas tas par motoru.

Nezinu, bet kaut kas līdzīgs ir SAAB 1.9 TTiD - nečipots dod 180Zs, 400Nm ar 5,8 vidējo patēriņu.

Seene 05.05.2009 15:17

Pirmais rakstīja:

Seene rakstīja:

Pirmais rakstīja: teorētiski (un arī praktiski) CO saturu atgāzēs var efektīvi samazināt iesmidzinot cilindrā ūdeni...

noteiktos apstākļos rodas CO2 un H2, kas savukārt atkal sadeg

Tieši tā. Un ja H2O sadala jau pirms nokļūšanas cilindrā, "notiektie apstākļi" jau ir radīti. Un tur arī slēpjas pasākuma efektivitāte. Un vienlaicīgi bezjēdzība jaunajiem motoriem, kas māk sadedzināt visu degvielu arī bez ūdeņraža klātbūtnes..

tā nu gluži nebūs gan, bet nu lai jau paliek

fiška ir tur, ka "noteiktos apstākļos" co vienkārši atņem h2o to o nost.... un sanāk co2 un h2....

tikai (iespējams) tur vēl kādu katalizatoru vajadzēja....

Fiška ir dabūt cilindrā pietiekami daudz skābekļa, lai sadedzinātu visu degvielu, tajā pat laikā saglabājot nepieciešamo degmaisījuma koncentrāciju. Par detaļām var diskutēt citur, jo te ir pārāk daudz cilvēku, kas nesaprot pamatlietas.

Seene 05.05.2009 14:27

Pirmais rakstīja: teorētiski (un arī praktiski) CO saturu atgāzēs var efektīvi samazināt iesmidzinot cilindrā ūdeni...

noteiktos apstākļos rodas CO2 un H2, kas savukārt atkal sadeg

Tieši tā. Un ja H2O sadala jau pirms nokļūšanas cilindrā, "notiektie apstākļi" jau ir radīti. Un tur arī slēpjas pasākuma efektivitāte. Un vienlaicīgi bezjēdzība jaunajiem motoriem, kas māk sadedzināt visu degvielu arī bez ūdeņraža klātbūtnes..

Seene 05.05.2009 14:24

Kaksis rakstīja:

Pirmais rakstīja: teorētiski (un arī praktiski) CO saturu atgāzēs var efektīvi samazināt iesmidzinot cilindrā ūdeni...

noteiktos apstākļos rodas CO2 un H2, kas savukārt atkal sadeg

varbūt labāk urīnu?

Neticēsi, cik precīzi esi trāpījis. Par AdBlue esi dzirdējis? Obligāta lieta Euro4 un jaunākiem smagajiem, nevis "fufeļmakšu" projektiņš.

"AdBlue ir augstas tīrības pakāpes, sintētisks, 32,5% urīnvielas jeb karbamīda šķīdums deminiralizētā/dejonizētā ūdenī, kas paredzēts slāpekļa oksīdu (NOx) samazināšanai automašīnu izplūdes gāzēs."

Seene 05.05.2009 13:39

sleepnis rakstīja: ...bet cauri kondensatoram strāva plūst.

Maiņstrāva, ne līdzstrāva.

Seene 05.05.2009 13:14

taaneko rakstīja:

Seene rakstīja:

taaneko rakstīja:

Par rezonansi- pats saprati, ko uzrakstiji, ja saprati labi, bet vai vai saprati procesa būtību dabā?! (Tas pat ir svarīgāk)... Izskaidro man tādu lietu, ko nodemonstrēja man tāds, teslas draudziņš. Ņemam batereju "krona" 9V pieliekam pie poliem 2 naglas un metam litrā parasta ūdens- nekas praktiski nenotiek... tikai pāris burbuļu un batereja tukša... Ņemam citu batereju krona. tikai šoreiz anods ir nagla, katods- no tērauda lodes izvirpots kausiņš. Baterejas strāva iet caur kautko līdzīgu impulsu ģenerātoram. Tas pats ūdens iegremdējam to visu, pagrozam potenciometru un 30 sekundēs iegūstam litru uzvārtīta ūdens... Kādi tad tur fragmenti un kāda uzkrāšana?!

paprasi savam "teslas draugam", kas tas tāds par tīro ūdeni, kurā, iemetot kronu kaut kas vispār notiek. Un pat ja ar naglu savienosi abus kontaktus, nāksies visai ilgi gaidīt, kamēr baterija būs tukša - nav jau skābes akumulators, kas var visu uzkrāto atdot gandrīz momentāli.

Ūdens parasts- Rīgā no krāna. Batereja nostāvēja ūdenī- 2 cigaretes un vienu 0,5 alu Un vēl- stāsts nav par batareju, bet par pieliktās enerģijas veidu daudzumu un rezultātu atkarībā no metodes.

Nu tak pats tagad arī skaidri pateici - stāsts ir par pieliktās enerģijas veidu un DAUDZUMU! Un iepriekš piminētā "tukšā baterija" patiesībā ir tikai "tukša diršana" - tīrā ūdenī ar 9V spriegumu elektrolīze vienkārši nenotiek kaut cik vērā ņemamā apjomā.

Seene 05.05.2009 12:59

Kaksis rakstīja:

Vienīgais, kurš te iebrauca auzās, esi tu ar savām 2-3 reizēm (izskatās mēnešreizēm) salīdzinot nesalīdzināmus motorus.

Motori ir pat ļoti salīdzināmi konkrētajā kontekstā, bet to tu laikam nekādi nespēj saprast.

Seene 05.05.2009 12:51

Kaksis rakstīja: Piemēram lai ar 1.6 brauktu kā ar 5.0 (normālā ikdienas režīmā), to 1.6 ir jāzāģē tuvu resursa robežai. Toties ar to 5.0 nobrauksi miljonu un vēl viņš neizjuks.

Un kas no tā? Vai tas jebkādā veidā maina "fufeļmakšu" efektivitāti? Diskusija ir par to, kāpec tieši amerikā šadas ierīces ir populāras, nevis par to kāda jaudas rezerve ir optimālāka motora ilgmūžībai.

Jeb vienkārši fiksi maini tēmu, jo saproti ka kārtējo reizi ar saviem argumentiem esi iebraucis atpakaļ savā caurumā.

Seene 05.05.2009 12:47

taaneko rakstīja:

Par rezonansi- pats saprati, ko uzrakstiji, ja saprati labi, bet vai vai saprati procesa būtību dabā?! (Tas pat ir svarīgāk)... Izskaidro man tādu lietu, ko nodemonstrēja man tāds, teslas draudziņš. Ņemam batereju "krona" 9V pieliekam pie poliem 2 naglas un metam litrā parasta ūdens- nekas praktiski nenotiek... tikai pāris burbuļu un batereja tukša... Ņemam citu batereju krona. tikai šoreiz anods ir nagla, katods- no tērauda lodes izvirpots kausiņš. Baterejas strāva iet caur kautko līdzīgu impulsu ģenerātoram. Tas pats ūdens iegremdējam to visu, pagrozam potenciometru un 30 sekundēs iegūstam litru uzvārtīta ūdens... Kādi tad tur fragmenti un kāda uzkrāšana?!

paprasi savam "teslas draugam", kas tas tāds par tīro ūdeni, kurā, iemetot kronu kaut kas vispār notiek. Un pat ja ar naglu savienosi abus kontaktus, nāksies visai ilgi gaidīt, kamēr baterija būs tukša - nav jau skābes akumulators, kas var visu uzkrāto atdot gandrīz momentāli.

Seene 05.05.2009 12:36

Kaksis rakstīja: Bet nu braukt ar liela apjoma zemapgriezienu motoru un automātu ir bauda.

Kāds sakars tavai baudai ar motora efektivitāti?

Seene 05.05.2009 12:05

taaneko rakstīja:

Standarta auto ģenerators dod ap 70 A Daļa tiek patērēta, daļa ne... un es zinu, ka pieaugot slodzei uz ģeneratoru pieaug arī degvielas patēriņš....

Par enerģiju molekulu saišu saraušanai- ir tādas lietas, kā rezonanse, svārstības noteiktā frekvencē, no rezonanses plīst glāzes un brūk tilti...

Auto ģenerators pārvērš elektroenerģijā kinētisko enerģiju ko tas saņem no dzinēja. Un paterēta tiek VISA tā dotā elektorenerģija, nevis "daļa ne...".

Rezonanse nekādi nesamazina ieguldītās enerģijas daudzumu, bet gan ļaut to pievadīt nelielos fragmentos un uzkrāt, izmantojot objekta iekšējo svārstību frekvenci.

Seene 05.05.2009 11:44

Kaksis rakstīja: catalog.auto.ru/...

vs

catalog.auto.ru/...

kur starpība 2-3 reizes?

PN. Vai tev kāds teica, ka VISIEM auto ir šāda atšķirība?

Seene 05.05.2009 11:42

Kaksis rakstīja:

Seene rakstīja:

Kaksis rakstīja:

Gribi teikt, ka ja amerikāņu 3.0 dzinējs dod, piemēram, 200 zs, tad japāņu 400 - 600 zs?

Vai ja amerikāņu 7.0 dod 600 zs, tad japāņu 1200 - 1800 zs?

Parēķini pats no diviem elementāriem piemēriem:

"LT1 V8 engine (350 CID) 5.7 L V8 with 275hp" (Chevrolet Camaro)

"2.5 L Turbo-charged 300 hp H4" (Subaru Impreza)

Neturbo pret turbo?

Nuja - amerikāņi neapjēdz, ka gan turbīna gan šprice spēj dot ~15% degvielas izmantošanas efektivitātes. Attiecīgi šajos 30%, kas tiek zaudēti atmosfēriskā karburatordzinējā arī var uzdarboties fufeļmakši u.c. brīnumi.

Seene 05.05.2009 11:28

Kaksis rakstīja:

Gribi teikt, ka ja amerikāņu 3.0 dzinējs dod, piemēram, 200 zs, tad japāņu 400 - 600 zs?

Vai ja amerikāņu 7.0 dod 600 zs, tad japāņu 1200 - 1800 zs?

Parēķini pats no diviem elementāriem piemēriem:

"LT1 V8 engine (350 CID) 5.7 L V8 with 275hp" (Chevrolet Camaro)

"2.5 L Turbo-charged 300 hp H4" (Subaru Impreza)

Seene 05.05.2009 10:24

sleepnis rakstīja: Es ar, protams, domāju, ka tas viss ap HHO ir kārtējais lohatrons bet tad vienā raidījumā laikam " vides vēstis" dzirdēju , kur viens no Latvijas zinātniekiem garāmejot pieminēja šo sistēmu un ka HHO gāzes piejaukums pat nelielā daudzumā ļauj degvielai pilnīgāk sadegt tādejādi samazinot izmešus un palielinot ekonomiju.

Sāku rakt Un uzraku diezgan daudz ko.

Kaut vai informāciju par tādu vīru, kā Stanley Meyer , kurš 90gadu sākumā izgudroja un nopatentēja elektrolīzes paņēmienu ar kuru var ar to pašu pievadīto jaudu palielināt elektrolizera ražību ~6X salīdzinājumā ar parasto līdzstrāvas (faradeja) paņēmienu.

www.scribd.com/...

Meyers drīz pēc tam gāja bojā un daudzi jau sāka bīdīt dažādas konspirāciju teorijas.

Cik saprotu, tad pagājušajā gadā beidzās patenta termiņš un jebkurš var izmantot šo principu savās konstrukcijās. Tad nu arī sākās šito lietiņu bums Amerikā. Jāsaka tur ir krietni liberālāki braucamlidzekļu pārbūves nosacījumi, tapēc var eksperimentēt bez aiztures.

Tas protams neizslēdz iespējamību, ka konkrētā piedāvājamā ierīce ir fufeļmaksis, bet kopumā šitās lietiņas ir uzmanības un izpētes vērtas.

Esi vien sajaucis divas dažādas lietas vienā burciņā. Par to, ka ūdeņraža klātbūtne degmaisījumā var palielināt degvielas sadegšanas efektivitāti vēl varam padiskutēt.

Bet Stanley Meyer ir tikai kārtējais "mūžigā dzinēja" izgudrotājs. Kurš, kā jau lielākā daļa šī "biznesa" mūsdienu varianta pārstavji ir notiesāts par krāpšanu un investoru naudas piesavināšanos.

Stāsts par "patenta izbeigšanos šogad" ir tikapt populārs, kā mirušā āfrikas diktatora mazdēla bēdu stāsts.

Amerikā šīs lietiņas ir populāras ne tik daudz pārbīves brīvības dēļ, bet gan atšķirīgā auto parka dēļ. "Fufeļmakši" u.c. degvielas sadegšanas efektivitāti palielinošie rīki, iespējams, ir gana efektīvi amerikāņu degvielas kapsētām, kuru ekonomiskums nekad nav bijis modē. Bet diez vai tie spēj palīdzēt Eiropas vai Japāņu dzinējiem, kas jau no rūpnīcas spēj dod pat 2-3x lielāku jaudu attiecībā pret kubatūru un degvielas patēriņu nekā Amurikāņu dzinēji.

Seene 05.05.2009 1:07

Eu, bet nu šitas man patīk...

"4.3. CO2 samazinās(sadedzina to lieko kas neuzspēj sadegt un izplūst pa izpūtēju)."

Visus pārējos labumus vēl kaut kā aiz matiem var pievilkt, ja fantāzija laba. Bet kur šamējie to oglekli bāž?

Seene 05.05.2009 0:08

Sretsked rakstīja:

Nu, es neesmu fiziķis un nemāku izskaidrot pašlaik, bet varu mēģināt atrast vietu,kur tas H un ) atdalīšanas process bija aprakstīts no zinātnes viedokļa un tas izskatījās citādi.

Var jau gadīties, ka es kļūdos un kaut ko ne tā esmu sapratis, bet bija teikts, ka tieši sadalot ūdeni H un O, tiek iegūta lielu enerģiju nesoša 'degviea'

Jebkāds savādāks sadalīšanas princips ir lohotrons savos pamatos. Atoma saišu enerģija ir tieši tik liela, cik tā ir. Un atdalīšana paņem tik daudz enerģijas, cik izdala apvienošana. Mīnus tehnoloģiskie zudumi.

Saukt ūdeņradi par degvielu ir pat ļoti korekti no konkrētā dzinēja viedokļa - ūdeņradis tiek sadedzināts tieši tāpat, kā benzīns vai gāze. Atšķirība ir ieguvē - elektrolīzes ceļā tā ieguvei ir nepieciešama elektroenerģija vairāk, nekā tas spēj pēc tam atdot (kā jau jebkuram procesam, efektivitāte nav 100%). Un degviela plašākā nozīmē ir jebkas, kas tiek izmantots šīs elektroenerģijas ieguvei.

Visas pārējās metodes iesaista papildus ķīmiskās reakcijas. Piemēram dzelzs dezināšana ūdens tvaikos atbrīvo ūdeņradi, bet par degvielu kļūst pati dzelzs - tā darbojas kā reaģents, nevis katalizators. Un ūdeņradis atkal ir tikai starpnieks enerģijas pārnešanā.

Seene 04.05.2009 22:19

Sretsked rakstīja: Teorētiski no ūdens taču var izgatavot degvielu, tikai tas nebūs tāds mazs aparātiņš pa lēto. Pagaidām vēl cilvēce nav līdz tam tikusi,lai lietu bākā ūdeni, kas patiesībā, sadalot sastāvdaļās, ir makten enerģētisks šķidrums.

Kā tieši tu no ūdens iedomājies pagatavot degvielu? H vērtība kā degvielai ir tieši tik, cik enerģijas atbrīvojas tam savienojoties ar O. Attiecīgi jebkurš H dzinējs (ja degviela ir iegūta elektrolīzes ceļā) ir nekas vairāk, kā elektrodzinēja konkurents - t.i. H nav enerģijas izejmateriāls, bet gan veids, kā to uzkrāt un izmantot vēlāk. Iespējams efektīvāk un ekoloģiskāk, nekā elektromobīļa akumulatorā, bet nekādi bez citas degvielas izmatošanas sākotnējā enerģijas ieguves procesā.

Seene 04.05.2009 1:27

Marekovich rakstīja: Laikam aizvakar vakarā kungi uz salinieka bija apturējuši vienu mega pārkāpēju, īsi aiz Lāčplēša ielas, uz labās malējās joslas. Nākot no Krastenes ar paātrinājumu gandrīz iep!su šiem d!rsā. Ar kuru vietu viņi vispār domā? Un jautājums ir- vai uz tilta viņi ir tiesīgi kādu apturēt?

Nezinu, laikam ir... Man tur sanāca pēdējā tikšanās ar šiem. Ne vairāk un ne mazāk, kā lai pārliecinātos par viņu nenormālību. Iesēdās astē ar zilajām bākugunīm bez skaņas. Tā kā šāda kombinācija sakskaņā ar CSN neko nenozīmē, aizbraucām līdz pat Zaķusalai, kur, jau ļoti izbrīnīts par izrādīto uzmācību, apstājos labajā joslā. Pienāca, paņēma dokumentus, apskatījās skates uzlīmi un novēlēja laimīgu ceļu. Ko ar to gribēja pateikt, tā arī nesapratu.

Seene 03.05.2009 22:24

Slinkais rakstīja: man liekas ka kljuuda bija pashaa ieriicee. pusliidz labi HD proektori raada spilgtu attelu arii sameraa gaishaa telpaa. iipashi uz laba ekraana, un par tiem attalumiem ar var striideeties.

Acīmredzot tev ir cita izpratne par attēla kvalitāti. Projektoriem, kam pec manām domām, ir pietiekama jauda, lai spētu nodrošināt kvalitatīvu attēlu gaišā telpā, lampas nomaiņa vien maksā vairāku TV cenu.

Seene 03.05.2009 21:34

msh rakstīja:

Seene rakstīja:

Apgaosmojumu parasti izslēdz. Cik lielai tad ir jābūt istabai lai "normāli skatītos"?

Esi mēģinājis izslēgt saulīti? Vai arī vienmēr aizvērt aptumšojošās žalūzijas, kad dienas laikā vai vasaras garajaos vakaros kaut ko gribas redzēt.

Istabai ir jābūt gana lielai. Normāli skatīties var no ~4 reizes lielāka attāluma, nekā ekrāna diagonāle - 2m projektora attēla gadījumā ~8m līdz dīvānam - ir ok privātmājas viesu hallei, bet ne vidusmēra telpai.

Seene 03.05.2009 13:27

Slinkais rakstīja: starp citu, ljoti nopietni apveru domu pirkt tieshi proektoru, nevis lielo telli. bet tas, kad pienaaks laiks.

Šo lietu vajag ļoti pārdomāt Zinu cilvēkus, kas šādu soli ļoti nožēlo - telpa par mazu, lai normāli skatītos un problēmas ar apgaismojumu. Attiecīgi lepnais ģimenes galva skatās uz savu dārgo plaukta eksponātu, bet ģimene tik un tā skatās TV un nenovērtē viņa dārgo ieguldījumu.

Seene 03.05.2009 13:23

msh rakstīja: Elementāri, vatson - tev patīk ka starp tevi un ekrānu ir baigais gabals, tas arī viss Izmet parasto datorkrēslu, kurš, tajā iesēžoties, ieņem paša izvēlētu pozīciju, izdodams krakšķus, konteinerā un tā vietā uzliec normālu ķebli kurā var atlaisties Vai arī, ja iet uz izmēru, tad iet - 45 collas tak tāds sūc vien ir, jau parasts palags, uz kura var paspīdināt projektoru, 45 collu plazmu saliek vismaz 2x Atceros, kad man bija kādi desmit gadi un sākās kinozāļu mānija, brīnījos, kas tā par kinozāli, kur ir kaut kāds televizors, nevis projektirs

Paaudzies un atrodi kadu ar ko kopā skatīties filmas. Tad atmetīsi ideju par sēdēšanu normālā ķeblī savā datorkaktā.

Lasītākie raksti

Jaunie raksti