Lasītāja pārdomas par kādu tiesas spriedumu... 49

Lasītājs: Regulāri apmeklēju Latvijas tiesu portālu www.tiesas.lv, lai iepazītos ar jaunākiem tiesas spriedumiem...

Liels pārsteigums man bija, kad es izlasīju Administratīvās rajona tiesas tiesneša Valtera Poķa 2008.gada 30.decembra spriedumu Nr.A-2107-08/17 lietā par administratīvo pārkāpumu ceļu satiksmē, t.i., par stāvēšanu vietās, kas apzīmētas ar 837.papildzīmi vai ar 942.ceļa apzīmējumu, ar transportlīdzekli, kuram nav invalīdu stāvvietu izmantošanas kartes.

Ar šo spriedumu tiesnesis Valters Poķis ievieš jaunu kārtību Ceļu satiksmes noteikumos. Spriedumā 13.punktā ierakstīts:

„[13] Ar lietā esošajām fotogrāfijām un lietas dalībnieku paskaidrojumiem tiesa konstatē, ka pārkāpuma izdarīšanas brīdī, zīmes bija izvietotas stāvoklī, kādas tās redzamas fotogrāfijās lietas 45.lapa, skatoties no Ūdensvada ielas kā 1. fotogrāfijā lietas 63.lapā.

No fotogrāfijām secināms, ka izbraucot no Ūdensvada ielas nav redzamas zīmju grupas (tai skaitā arī papildzīmes Nr.837) priekšējā puse, līdz ar to transportlīdzekļa vadītājs nevar konstatēt, kāds regulējums ir stāvvietai. Vienlaicīgi saprātīgs transportlīdzekļa vadītājs var saprast, ka konkrētajai stāvvietai ir noteikts regulējums, līdz ar to pēc transportlīdzekļa novietošanas transportlīdzekļa vadītājs var pārliecināties par stāvvietas regulējumu, kas atrodas dažu metru attālumā no novietotā transportlīdzekļa. Ja Pieteicējs būtu sodīts brīdī, kad ir apstājies un devies pāris metru attālumā, lai noskaidrotu ceļa zīmju saturu, tiesas ieskatā būtu atzīstams, ka Pieteicējs nav saucams pie administratīvās atbildības. Konkrētajā gadījumā Pieteicējs bija novietojis transportlīdzekli un ilgstoši devies projām.





Tiesas vērtējumā var konstatēt, ka Pieteicējs ir pieļāvis neuzmanību, jo nav pārliecinājies par veikto darbību tiesiskumu. Pienākums Pieteicējam rīkoties izrietēja no fakta, ka no novietotā transportlīdzekļa 2 metru attālumā atradās zīmju grupa, kas regulēja ceļu satiksmes noteikumus šajā ceļa posmā. Pieteicējs redzēja (vai tam vajadzēja redzēt), ka konkrētajā ceļa posmā atrodas ceļa zīmes, kas attiecināmas uz konkrēto ceļa posmu. Tiesas vērtējumā Pieteicēja rīcība pēc transportlīdzekļa novietošanas ir tāda, kas vērsta uz pārkāpuma izdarīšanu”.

No sprieduma var izdarīt secinājumu, ka ceļa zīmes, kas nosaka, ka stāvvieta Grēcinieku ielā iepretim mājai Nr.30, tieši pretim Ūdensvada ielai, domāta invalīdiem, nav. Tas arī tika pierādīts, jo ceļa zīmes tika izvietotas pēc soda uzlikšanas V.Č. Spriedumā tiesnesis nosaka, ka ir saprātīgi transportlīdzekļa vadītāji un ne sevišķi saprātīgi. Ceļu satiksmes noteikumos tāda terminoloģija netiek minēta.

Tālāk vēl trakāk. Tiesnesis uzskata, ka tagad vadītājam ir tiesības izdarīt CSN pārkāpumu, ja vien viņš ir saprātīgs, un doties skaidrot ceļa zīmju saturu. Tādā gadījumā policijai nav tiesības sodīt šādu saprātīgu vadītāju un  tiesneša V.Poķas ieskatā būtu atzīstams, ka vadītājs nav saucams pie administratīvās atbildības. Tiesnesis gan neizskaidro, kas ir ilgstoša prombūtne, jo, piemēram, novietojot mašīnu zonā, kur aizliegts apstāties un stāvēt, vadītājs dosies kilometra attālumā vai pat vēl tālāk, lai noskaidrotu ceļa zīmju saturu. Pa šo laiku jau būs „plāksteris” logā ielīmēts. Tad jācer, ka V.Poķis būs tas tiesnesis, kas izglābs vadītāju no soda.

Tiesnesis spriedumā arī norāda, ka ceļa zīmes priekšpuse (saturs) nebija redzama no Ūdensvada ielas un tas nekādā veidā nevar attaisnot vadītāja darbības, atstājot transportlīdzekli ilgstošai stāvēšanai invalīdiem paredzētā stāvvietā. No sprieduma sanāk, ka tagad vadītājiem jāprot noskaidrot ceļa zīmi (saturu) no ceļa zīmes aizmugures. Kā lai to izdara? Tiesnešprāt  - vienkārši. Pārkāpiet uz neilgu laiku CSN un noskaidrojiet ceļa zīmes saturu, bet ja policija uzliks sodu, tad gan jau tiesa V.Poķa vadībā (Administratīvās rajona tiesas priekšsēdētāja vietnieks) vadītāju attaisnos un no soda atbrīvos.

Interesanti zināt, ko domā citi autovadītāji par tiesneša V.Poķa jaunievedumiem CSN un ko domā CSDD.

Ar cieņu,  Andrejs Melnalksnis
2009.gada 19.janvārī

Lieta Nr.A42438407
A42-2107-08/17
SPRIEDUMS
Latvijas tautas vārdā
Rīgā 2008.gada 30.decembrī
Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnesis V.Poķis,
piedaloties pieteicējam – V.Č. un mutiski pilnvarotajam pārstāvim,
atbildētājam – Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes, Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes pārstāvei Lidijai Kazākai,
atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu pēc V.Č. pieteikuma par Valsts policijas Rīgas pilsētas Galvenās policijas pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes 2007.gada 19.janvārā lēmuma Nr.114 atcelšanu.
Aprakstošā daļa
[1] 2006.gada 23.septembrī Rīgas pilsētas Galvenās policijas pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Patruļpolicijas vienības jaunākais inspektors sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu paziņojumu Nr.110608347 par V.Č. (turpmāk – Pieteicējs) saukšanu pie administratīvās atbildības par Ministru Kabineta 2004.gada 29.jūnija noteikumu Nr.571 „Ceļu satiksmes noteikumi” 307.21.punkta pārkāpumu par kuru atbildība paredzēta Administratīvā pārkāpuma kodeksa (turpmāk-LAPK) 149.31 panta astotajā daļā. Pieteicējam ir uzlikts naudas sods Ls 20 apmērā.
Protokolā norādīts, ka 2006.gada 23.septembrī plkst. 22:18 transportlīdzeklis BMW reģ.Nr. Nr.FF-1061 novietots invalīdiem paredzētā stāvvietā, bez transportlīdzekļa vadītāja invalīda pazīšanas zīmes.
[2] 2005.gada 22.augustā Pieteicējs iesniedza sūdzību Rīgas pilsētas Galvenās policijas pārvaldes Kārtības policijas pārvaldē (turpmāk – Atbildētājs) lūdzot lēmumu atcelt.
[3] Izskatot Pieteicēja sūdzību Atbildētājs 2007.gada 19.janvārī pieņēma lēmumu Nr.114, ar kuru atstāja spēkā inspektora 2006.gada 23.septembra lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā.
[4] 2007.gada 19.februārī Pieteicējs iesniedzis pieteikumu Administratīvajā rajona tiesā. Pieteikumā ir lūgts atcelt Atbildētāja 2007.gada 19.janvāra lēmumu Nr.114, kā arī atlīdzināt pieteicējam nodarīto morālo kaitējumu. Pieteikumā norādīts, ka novietojot automašīnu stāvvietā, braucot pa Ūdensvada ielu Grēcinieku ielas virzienā, pie stāvvietas novietotā ceļa zīme kopā ar papildzīmi Nr.837 nav redzama. Tāpat uz brauktuves nav bijis ceļa apzīmējuma Nr.942, kas apzīmētu to, ka stāvvieta domāta invalīdiem. Ievērojot minēto, pieteicējs ir bijis pārliecināts, ka nav pārkāpis Ceļu satiksmes noteikumus. Pieteicējs novietojot savu automašīnu stāvvietā nemaz nav varējis redzēt ceļa zīmes, kas noteiktu satiksmes regulējumu attiecīgajā vietā. Minētās ceļa zīmes ir redzamas tikai transportlīdzeklim braucot pa Grēcinieku ielu abos virzienos. Atbildētājs pieņemot pārsūdzēto lēmumu nav pienācīgi izvērtējis lietas apstākļus tai skaitā arī pieteicēja argumentus un iesniegtos pierādījumus. Tāpat pieteicējs norāda uz vairākiem procesuāliem pārkāpumiem administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas gaitā.
 [5] Ar Administratīvās rajona tiesas tiesneša 2007.gada 26.februāra lēmumu pieteicēja pieteikums ir pieņemts daļā par Atbildētāja 2007.gada 19.janvāra lēmuma Nr.114 atcelšanu. Ar tiesneša 2008.gada 20.novembra lēmumu pieteikums daļā par morālā kaitējuma atlīdzinājumu ir atteikts pieņemt.
[6] Atbildētājs savā rakstveida paskaidrojumā tiesai pieteikumu neatzīst un noraida kā nepamatotu. Paskaidrojumā norādīts, ka pieteicēja vaina administratīvā pārkāpuma izdarīšanā ir pienācīgā kārtā pierādīta un viņš sodīts pamatoti. Pieteicēja apgalvojumi par lietas faktiskajiem apstākļiem ir subjektīvi un vērtējami kā mēģinājums izvairīties no uzliktā soda. Atbilstoši Ceļu satiksmes noteikumu 4.punktam pieteicējam bija jāievēro attiecīgajā vietā pastāvošais satiksmes regulējums.
[6] Tiesas sēdē Pieteicējs pieteikumu uzturēja atsaucoties uz pieteikumā norādītajiem argumentiem.
[7] Atbildētājs prasījumu neatzina, pamatojoties uz iepriekš paustajiem argumentiem. Papildus norādīja, ka tas, ka ceļa zīme nav bijusi redzama uzbraucot uz Grēcinieku ielas no Ūdensvada ielas nav attaisnojums Ceļu satiksmes noteikumu pārkāpšanai. Pieteicējam pēc automašīnas novietošanas jebkurā gadījumā vajadzēja pārliecināties par to vai šajā vietā viņš vispār var atstāt savu transportlīdzekli.
Motīvu daļa
[8] Uzklausījusi administratīvā procesa dalībnieku paskaidrojumus un iepazinusies ar lietas materiāliem, tiesa atzīst, ka pieteikums ir noraidāms.
[9] 2006.gada 23.septembrī plkst. 22.15 Rīgā, Grēcnieku ielā pie nama Nr.30 Rīgas galvenās policijas pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Patruļpolicijas vienības 2.bataljona jaunākais inspektors sastādīja administratīvo pārkāpuma protokolu – paziņojumu Nr. 11060347 (lietas 18.lapa) par Ministru Kabineta 2004.gada 29.jūnija noteikumu Nr.571 „Ceļu satiksmes noteikumi” 307.21.punkta prasību neievērošanu, respektīvi, par to, ka transportlīdzeklis BMW, valsts reģistrācijas numura zīme /dzēsta valsts reģistrācijas numura zīme/, novietots invalīdiem paredzētā stāvvietā, bez transportlīdzekļa vadītāja invalīda pazīšanas zīmes. Par šo pārkāpumu, saskaņā ar LAPK 149.31 panta astoto daļu Pieteicējs sodīts ar naudas sodu 20 LVL.
[10] 2006.gada 22.oktobrī Pieteicējs apstrīdēja lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā Nr.110608347, norādot, ka piebraucot pie stāvvietas no Ūdensvada ielas nebija iespējams redzēt, ka stāvvieta tiek regulēta ar papildzīmi Nr.837 (lietas 19.lapa). Ar 2007.gada 19.janvāra Atbildētāja lēmumu Nr.114, sākotnējais lēmums atstāts spēkā, norādot, ka zīme bija redzama un Pieteicējam bija iespējas pārliecināties par to, ka tiek novietots transportlīdzeklis invalīdam paredzētā vietā (lietas 22.-24.lapa).
[11] LAPK 237.pants nosaka lietvedības uzdevumus administratīvo pārkāpumu lietās, proti, lietvedības uzdevumi administratīvo pārkāpumu lietās ir šādi: savlaicīgi, vispusīgi, pilnīgi un objektīvi noskaidrot katras lietas apstākļus, izlemt to stingrā saskaņā ar likumu, nodrošināt pieņemtā lēmuma izpildi, kā arī noskaidrot cēloņus un apstākļus, kas veicina administratīvo pārkāpumu izdarīšanu, novērst pārkāpumus, audzināt pilsoņus likumu ievērošanas garā un nostiprināt likumību.
[12] Tiesa konstatē, ka lietā nav strīds par to, ka Pieteicējs ir novietojis transportlīdzekli stāvvietā, kas apzīmēta ar papildzīmi Nr.837, tātad stāvvietā, kas domāta invalīdiem. Līdz ar to konstatējams, ka Pieteicējs ir izdarījis LAPK 149.31 panta astotajā daļā izdarīto pārkāpumu. Strīds ir par to, vai Pieteicējs būtu atbrīvojams no atbildības, ņemot vērā, ka, braucot no Ūdensvada ielas nav redzama zīmes stāvvieta (P) un papildzīme (invalīdiem) priekšpuse.
[13] Ar lietā esošajām fotogrāfijām un lietas dalībnieku paskaidrojumiem tiesa konstatē, ka pārkāpuma izdarīšanas brīdī, zīmes bija izvietotas stāvoklī, kādas tās redzamas fotogrāfijās lietas 45.lapa, skatoties no Ūdensvada ielas kā 1. fotogrāfijā lietas 63.lapā.
No fotogrāfijām secināms, ka izbraucot no Ūdensvada ielas nav redzamas zīmju grupas (tai skaitā arī papildzīmes Nr.837) priekšējā puse, līdz ar to transportlīdzekļa vadītājs nevar konstatēt, kāds regulējums ir stāvvietai. Vienlaicīgi saprātīgs transportlīdzekļa vadītājs var saprast, ka konkrētajai stāvvietai ir noteikts regulējums, līdz ar to pēc transportlīdzekļa novietošanas transportlīdzekļa vadītājs var pārliecināties par stāvvietas regulējumu, kas atrodas dažu metru attālumā no novietotā transportlīdzekļa. Ja Pieteicējs būtu sodīts brīdī, kad ir apstājies un devies pāris metru attālumā, lai noskaidrotu ceļa zīmju saturu, tiesas ieskatā būtu atzīstams, ka Pieteicējs nav saucams pie administratīvās atbildības. Konkrētajā gadījumā Pieteicējs bija novietojis transportlīdzekli un ilgstoši devies projām. Tiesas vērtējumā var konstatēt, ka Pieteicējs ir pieļāvis neuzmanību, jo nav pārliecinājies par veikto darbību tiesiskumu. Pienākums Pieteicējam rīkoties izrietēja no fakta, ka no novietotā transportlīdzekļa 2 metru attālumā atradās zīmju grupa, kas regulēja ceļu satiksmes noteikumus šajā ceļa posmā. Pieteicējs redzēja (vai tam vajadzēja redzēt), ka konkrētajā ceļa posmā atrodas ceļa zīmes, kas attiecināmas uz konkrēto ceļa posmu. Tiesas vērtējumā Pieteicēja rīcība pēc transportlīdzekļa novietošanas ir tāda, kas vērsta uz pārkāpuma izdarīšanu.
[14] Saskaņā ar LAPK 9.pantu, par administratīvo pārkāpumu atzīstama prettiesiska, vainojama (ar nodomu vai aiz neuzmanības izdarīta) darbība vai bezdarbība, kura apdraud valsts vai sabiedrisko kārtību, īpašumu, pilsoņu tiesības un brīvības vai noteikto pārvaldes kārtību un par kuru likumā paredzēta administratīvā atbildība. Pieteicēja apstrīdēšanas un pārsūdzības procesā izvirzītie argumenti par to, ka ceļa zīmes priekšpuse (saturs) nebija redzama no Ūdensvada ielas, nekādā veidā nevar attaisnot Pieteicēja darbības, atstājot transportlīdzekli ilgstošai stāvēšanai invalīdiem paredzētā stāvvietā. LAPK 237.pantā ir norādīts, ka soda mērķis ir audzināt pilsoņus likumu ievērošanas garā un nostiprināt likumību. Tiesas vērtējumā nebūtu taisnīgi atzīt, ka Pieteicējs ir atbrīvojams no atbildības, ņemot vērā, ka tikai no paša Pieteicēja attieksmes pret likuma ievērošana bija atkarīga Pieteicēja izvēle, pārbaudīt vai nepārbaudīt ceļa zīmju saturu pirms transportlīdzekļa novietošanas ilgstošai stāvēšanai.
[15] Apkopjot iepriekš minēto tiesa atzīst, ka Rīgas pilsētas Galvenās policijas pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes 2007.gada 19.janvāra lēmums Nr.114 ir tiesisks un pamatots, savukārt Pieteicēja pieteikums ir nepamatots un tādēļ noraidāms.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251.pantu, 253.pantu, Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 286.panta pirmās daļas 1.punktu, tiesa
nosprieda:
noraidīt V.Č. pieteikumu par Valsts policijas Rīgas pilsētas Galvenās policijas pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes 2007.gada 19.janvāra lēmumu Nr.114 atcelšanu. Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Administratīvajā apgabaltiesā divdesmit dienu laikā no sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvajā rajona tiesā.

Tiesnesis V.Poķis