Pirms aplūkot jautājumu par vidējā ātruma radariem ir vērts atzīmēt vienu tendenci – pēdējo gadu laikā satiksmes drošība uz Latvijas ceļiem ir pārstājusi uzlaboties. 2017.gadā uz ceļiem gāja bojā 136 cilvēki, 2023.gadā 142. Pārējos gados starp šiem statistika ir stipri līdzīga. Uzlabojumu nav.
Šobrīd kā brīnumlīdzeklis satiksmes drošības uzlabošanā tiek uzskatīti vidējā ātruma radari. Vai tā ir? Kādi tad ir rezultāti līdz šim? Pirmais eksperimentālais vidējā ātruma radars Latvijā parādījās uz Kokneses šosejas 2019. gadā un darbojās dažus mēnešus. Pirmajā acu uzmetienā varētu teikt, ka rezultāti ir pozitīvi – gadu pirms vidējā ātruma radara ieviešanas 2018. gadā uz Latvijas ceļiem bojā gāja 148 cilvēki, bet 2020. gadā, kad radars vairs nedarbojās – 139, savukārt 2019. gadā 132. Tātad uzlabojums it kā ir.
Taču, ja aplūkojam situāciju pa mēnešiem, tad redzams, ka labāka situācija ir ziemas mēnešos, kad vidējā ātruma radars nedarbojās. 2018. gada ziemas (janvāris, februāris, marts, oktobris, novembris, decembris) mēnešos bojā iet 78 cilvēki, 2019. gadā – 67, savukārt 2020. gadā – 73. Tas nozīmē, ka labajā 2019. gadā, mēnešos, kad nedarbojās vidējā ātruma radari, bojā gājušie bija attiecīgi par 11 un 6 mazāk nekā 2018. un 2020. gadā, savukārt vasaras mēnešos, kad darbojās vidējā ātruma radars uz Kokneses šosejas, rezultāti ir šādi: 2018. gadā – 70 bojā gājušie, 2019. gadā – 65, 2020. gadā – 66. Ir skaidri redzams, ka pozitīvā starpība ir daudz mazāka. Vēl jāpiezīmē, ka pēc tam, kad vidējā ātruma radars uz Kokneses šosejas pārtrauca darboties, tur smagas avārijas nenotiek. Par to var katrs pārliecināties, paskatoties Latvijas ceļu melno punktu kartē.
Daudz masīvāks vidējā ātruma kontroles radaru uzbrukums sākās pagājušā gada otrajā pusē. Kādi ir rezultāti? 2023. gada pēdējos piecos mēnešos, kad plaši sāka darboties vidējā ātruma kontroles radari, bojā gāja 62 cilvēki, savukārt gadu iepriekš, 2022. gada šajos pašos mēnešos – 50. Citiem vārdiem sakot, vidējā ātruma radaru parādīšanās uz Latvijas ceļiem izraisīja bojā gājušo skaita pieaugumu par vairāk nekā 20 procentiem.
Šogad situācija ir labāka. Gada astoņos mēnešos bojā gājušo skaits ir 61, salīdzinot ar 89 pagājušajā gadā. Bet atkal jau. Ja salīdzina pagājušā gada pirmos sešus mēnešus, kad vidējā ātruma radaru nebija, un šī gada pirmos sešus mēnešus, tad uzlabojumi jau ir daudz mazāki. 65 bojā gājušie 2023. gadā pret 52 šogad. Un 2022. gadā, kad vidējo ātrumu radaru nebija, pirmajos sešos mēnešos bojā gāja tikai 50 cilvēku. Tātad mazāk nekā šī gada sešos mēnešos ar vidējā ātruma radariem uz Latvijas ceļiem. Līdz ar to viennozīmīgi apgalvot, ka vidējā ātruma radari uzlabo drošību uz Latvijas ceļiem, nav pamata.
CSDD, policija un satiksmes ministrs Briškens bieži pauž uzskatu, ka bojāgājušo skaits ir samazinājies vietās, kur darbojas vidējā ātruma kontroles radari. Formāli viņiem ir taisnība, taču pēc būtības šis arguments neiztur kritiku, jo, pirmkārt, svarīga ir satiksmes drošības uzlabošanās kopumā, nevis vienā atsevišķā vietā. Kāda nozīme, ja cilvēks nenositas vienā vietā, bet nositas dažus kilometrus tālāk? Otrkārt, Latvijā var atrast neskaitāmus ceļa posmus, kuros nav ne vidējā ātruma radaru, ne stacionāru fotoradaru, bet tāpat neviens nav gājis bojā vairāku gadu garumā.
Ņemot vērā visu iepriekš minēto, aicinu parakstīt iniciatīvu, kas paredz precīzi definēt, kas ir bīstama vieta ceļu satiksmē, un vidējā ātruma kontroles radarus uzstādīt tikai tur.
Parakstīties par šo iniciatīvu var šeit: PAR VIDĒJĀ ĀTRUMA RADARIEM TIKAI BĪSTAMĀS VIETĀS
Situācija ceļu satiksmē jāskata kompleksi- autoparka tehniskais stāvoklis, autovadītāju tehniskā un psiholoģiskā sagatavotība, autoceļu stāvoklis, kā arī iespējas ar ne-policejiskiem risinājumem (sodīt! Sodīt! Sodīt) panākt vēlamo risinājumu. Diemžēl, pie varas esošie laikam ir visai tālu no saprašanas, kas tad īsti ir ceļu satiksme. Cilvēciņš, kurš ieguvis "B" kategorijas vadītāja apliecību, pilnīgi noteikti nav kompetents spriest par to, kā būtu jāvada viens vai otrs transporta līdzeklis, pie tam, dažādos, mainīgos kustības apstākļos. Valsts uzņēmums CSDD jau sen neattaisno savu nosaukumu, jo stipri apšaubāma ir tā vadības kompetence tieši kustības drošības jautājumos.
Ceļus projektē puisīši un meitenītes, kuri pārvietojas ar elektro, un nekad nav mēģinājuši izbraukt savus garadarbus ar lielgabarīta/ smagsvara transportu intensīvas kustības apstākļos. Diemžēl, arī tādu autovadītāju, kuriem fizikas likumi nav sveši, kļūst arvien mazāk, to vietā ir tūnētas cacas ar X6 bembjiem.
Gribi justies droši uz ceļa? Iemācies nolasīt situāciju, uzmanies no visiem un visur. Nekādi sodi neglābs.