Distances pagarinātāji tika izmantoti jau pirmajos BMW i3.
Ar līdzīgu koncepciju jau sen tika ražots Opel Ampera.
Pie mums būtu izdevīgi, ka transporta nodoklis nulle, bet brauktu ar benzīnu.
Savukārt par reālu iebūvi lietotā EV raisās šaubas. Nu kurš pats varēs personīgi paveikt montāžu ( vajag arī korekti savienot vēl, lai nerastos jaudas ierobežošanas režīms utml un siltuma padevi, dzesi arī jāorganizē )? Tajos EV, kuros vajadzētu to pagarinātāju, vnk nav vietas (Imiev).



















Vai EV nākotne ir benzīna dzinējos ?
Daži ķīniešu auto tiek apgādāti ar aizdomīgi jaudīgiem distances pagarinātājiem.
SAIC IM LS6 var pasūtīt kā akumulatora elektromobili (BEV) vai pagarināta nobraukuma elektromobili (EREV); IM LS6 iepriekš bija pieejams tikai kā tīrs elektromobilis, tāpēc EREV versijas izgatavošana, visticamāk, bija vienkāršāka nekā paralēlas hibrīda sistēmas izveide. Tagad Ķīnā var pasūtīt LS6 EREV ar vienu no diviem papildu akumulatora izmēriem: 52 kilovatstundu akumulatoru vai 66 kWh akumulatoru.
Abus uzlādē 153 zirgspēku ( ! )1,5 litru četrcilindru turbokompresora dzinējs ar nobraukuma rādiusa palielinātāju, kas nodrošina lielu izturību jebkurā konfigurācijā. IM apgalvo, ka 52 kWh modelis ar elektroenerģiju varēs nobraukt 370 kilometrus (370 km), bet ar pilnu akumulatoru un pilnu degvielas tvertni – līdz 1390 kilometriem (1427 km). 66 kWh versijai ar akumulatoru vien vajadzētu nobraukt līdz 450 kilometriem (450 km), bet kopumā – 1500 kilometrus (1500 km), kas ir neticami.
Viena firma Ķīnā ražo arī šādu 4 cilindru turbomotoru kā atsevišķu agregātu. Tas ir ar universālu montāžu, gan vertikālu, gan horizontālu, attiecīgi jaudīgu ģeneratoru, un savu kontroleru. Tiek izteiktas domas, ka firma šo dzinēju tālredzīgi paredzējusi montāžai EV, kuros baterija nosprāgusi, bet pārējais vēl vesels. Jo tā jauda pietiek, lai auto ekspluatētu ar šo dzinēju bez jebkādas baterijas.