2026. gada janvārī Norvēģijas jauno auto tirgū notikušas ievērojamas pārmaiņas elektroautomobiļu reģistrācijām sarūkot par 76,7 procentiem salīdzinājumā ar 2025. gadu.
Pēc decembrī piedzīvotā reģistrācijas pieauguma janvārī Norvēģijā tika reģistrētas 2084 jaunas elektriskās piedziņas automašīnas. Tas bija ievērojami mazāk nekā pirms gada, taču elektrotransportlīdzekļi joprojām dominēja tirgū, veidojot 94 procentus no visām jauno automašīnu reģistrācijām. Šis augstais rādītājs bija iespējams, jo kopējais jauno automašīnu reģistrāciju skaits gada sākumā samazinājās gandrīz par 77 procentiem.
Visos piedziņas veidos kopumā OFV (Norvēģijas Autotransporta pārvalde) janvārī reģistrēja tikai 2218 jaunas vieglās automašīnas, kas bija par 76,7 procentiem mazāk nekā attiecīgajā mēnesī iepriekšējā gadā. Pagājušā gada novembris un decembris bija uzstādījuši jaunus rekordus – decembrī tika reģistrētas vairāk nekā 35 000 jaunas automašīnas, salīdzinot ar parasti 10 000–15 000 automašīnām mēnesī.
Šīs straujās svārstības – rekordaugsti skaitļi gada beigās, kam seko straujš kritums – ir skaidrojamas ar jauno likumdošanas regulējumu, kas stājas spēkā ar 2026. gadu. Tas nozīmē jaunus pievienotās vērtības nodokļa (PVN) nosacījumus, ko daudzi dīleri un klienti centās apsteigt, reģistrējot transportlīdzekļus vēl vecajā gadā. Tas radīja īslaicīgu “pēdējā brīža sprintu”.
OFV paziņoja, ka janvāra skaitļi neliecina par pieprasījuma samazināšanos, bet drīzāk par ārkārtēju gadu noslēdzošu aktivitāti un reģistrācijas skaita pieaugumu ar brīdi, kad tirgus stabilizēsies.
Pat ar šiem svārstīgajiem datiem elektroautomobiļi joprojām bija pārliecinoši tirgus līderi. Otrajā vietā ierindojās dīzeļdzinēju automašīnas ar 98 jaunām reģistrācijām, kas veidoja 4,4 procentu tirgus daļu, kamēr benzīna un hibrīda automašīnas kopā veidoja mazāk nekā vienu procentu. Tīra benzīna automašīnu reģistrācijas skaits septiņās vienībās bija visu laiku zemākais reģistrētais rādītājs.
Janvāra dati atklāja, ka, pat tirgus izkropļojuma apstākļos, elektromobiļi joprojām ir galvenā izvēle Norvēģijas autovadītājiem un saglabā dominanci pār citiem piedziņas veidiem.
Viņiem jau tādi ienākumi, ka vēsi var paākstīties. Vot uzpisīs pa viņiem kā Ukrainā, tad vairs muļķības nebūs prātā. Ar vien nedrošākā pasaulē ienākam un var izrādīties ka ļoti svarīga ir autonomitāte. Es bendžu varu kannā turēt nebaltai dienai. Kā ar elektrību? Daudz uzkrāsi poverbankā?
Tie benzīna auto ir noderīgi līdz brīdim, kamēr nav okupācijas. Pēc tam drons uz ceļa panāks tāpat kā gājēju. Ja sāksies šuhers, tad visi cerībā tikt līdz Suvalkiem satiksies vienā korķī. Būtu vilciens - varētu ar to, taču tā nav (ja neskaita no Viļņas). Kā būs, to nezin neviens un kā rāda pēdējie 4 gadi - receptes, kas darbojās 2022.g. vairs neder 2026.g.
Ak jā, tas benzīns - Ukrainā tas nonāk caur rietumu robežu. Kā tas nonāktu Latvijā (protams, ir dažādi scenāriji, arī tāds ka robeža ar Poliju joprojām brīva).
Un ostas darbojas, un tajās pienāk kuģi. Kurā ostā var pārkraut degvielu? Leišiem vismaz ir?
Nevajag pat nebalto dienu kad jau bendzīnu nevar dabūt bendzīntankā, kā arī bendzīnu neuzražosi mājas apstākļos. Elektrību gan var turet powerbankā, gan ražot pats..
Skolā gājis esi tikai pa gaiteni, vai ne?
Bet pēc būtības?
Benzīnu nevar, biodīzeli var. Lauksaimnieki, protams. Elektrības ražošana kritiskos apstākļos, kā patlaban Kijevā, notiek ar benzīna vai dīzeļa ģeneratotiem. Kolektīviem un individuāliem. Kurš bagātāks, tam ģeneratots lielāks un jaudīgāks. Bet, tā kā benzīns vai dīzelis tiek lietots ģeneratos, loģiskāk to lietot tieši auto, nevis lādēt EV ar ģeneratoru.