Pērn četri nozīmīgi klimata pārmaiņu rādītāji sasniedza jaunu rekordu, trešdien paziņoja Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO), brīdinot, ka globālā enerģētikas sistēma ved cilvēci uz katastrofu.
Ziņojumā "Globālā klimata stāvoklis 2021.gadā" ANO Pasaules Meteoroloģijas organizācija (WMO) norāda, ka pērn rekordaugstu līmeni sasniedza siltumnīcas efektu izraisošo gāzu koncentrācija, jūras līmeņa celšanās, okeāna sasilums un okeāna paskābināšanās.
Ikgadējais ziņojums ir "drūmas žēlabas par cilvēces nespēju atrisināt klimata problēmas", paziņojis ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs, piebilstot, ka "globālā enerģētikas sistēma ir bojāta un mūs arvien vairāk tuvina klimata katastrofai".
"Mums ir jāizbeidz fosilā kurināmā piesārņojums un jāpaātrina pāreja un atjaunīgo enerģiju, pirms savas vienīgās mājas esam pārvērtuši pelnos," viņš mudināja.
WMO norādīja, ka cilvēka darbības rezultātā uz visas planētas ir kaitīgas un ilgtermiņa sekas ekosistēmām uz zemes, okeānā un atmosfērā.
Ziņojumā piebilsts, ka pēdējie septiņi gadi bijuši septiņi karstākie gadi novērojumu vēsturē.
Pērn gaisa temperatūru pasaulē pazemināja dabas parādība "La Ninja" gada sākumā un nogalē. Šī dabas fenomena laikā ūdens virsmas temperatūra Klusajā okeānā ir zemāka par normu, ietekmējot laikapstākļus visā pasaulē.
Tomēr, neskatoties uz to, vidējā gaisa temperatūra pērn bijusi par 1,11 grādiem pēc Celsija skalas augstāka nekā pirms industrializācijas. 2015.gadā tika panākta Parīzes vienošanās, kuras mērķis ir noturēt klimata sasilšanu zem diviem grādiem pēc Celsija skalas salīdzinājumā ar vidējo 1850.-1900.gada rādītāju. Iespēju robežās temperatūras pieaugumam nevajadzētu pārsniegt 1,5 grādus.
WMO vadītājs Peteri Tālass atgādināja, ka jau atmosfērā nonākušās siltumnīcas efektu izraisošās gāzes planētas sildīšanu turpinās vēl vairākas paaudzes, un arī jūras līmenis, okeāna sasilums un okeāna paskābināšanās turpināsies simtiem gadu, ja vien netiks samazināta oglekļa dioksīda nokļūšana atmosfērā.
Siltumnīcas efektu izraisošo gāzu koncentrācija 2020.gadā sasniedza jaunu pasaules rekordu, kad ogļskābās gāzes koncentrācija pasaulē tika reģistrēta 413,2 miljondaļu (ppm) līmenī jeb 149% vairāk nekā pirms rūpniecības attīstības. Dati liecina, ka pērn un šā gada sākumā rādītājs ir turpinājis pieaugt.
Vidējais jūras līmenis pasaulē pērn sasniedza jaunu rekordu, 2013.-2021.gadā vidēji paaugstinoties par 4,5 milimetriem gadā, lasāms WMO ziņojumā. 1993.-2002.gadā pieaugums bija 2,1 milimetrs.
Arī okeāna sasilums un paskābināšanās pērn sasniegusi jaunus rekordus.
Ziņojumā piebilsts, ka arī Antarktikas ozona caurums sasniedzis "neierastu dziļumu un lielumu", polārā virpuļa rezultātā sasniedzot maksimālo platību 24,8 miljonus kvadrātkilometru.
Ekstremāli laikapstākļi pērn vairākās valstīs izraisīja pārtikas un dzeramā ūdens trūkumu, lika miljoniem cilvēku pamest savas mājas un radīja miljardiem eiro vērtus zaudējumus.
Pārejai uz atjaunīgo enerģiju Gutērrešs aicināja atteikties no fosilā kurināmā subsīdijām, trīskāršot investīcijas atjaunīgajā enerģijā un padarīt atjaunīgās enerģijas tehnoloģijas par brīvi pieejamām sabiedriskām precēm visā pasaulē.
Ražošana jau pati par sevi nav slikta, problēma ir tajā ka arvien vairāk ražojam sūdus lai pumpētu ekonomikas ciparus. Kur piemēram problēma pie mūsdienu tehnoloģijām ražot automašīnas ar vidēju garantēto izmantošanas laiku 15-20 gadi, iekļaujot iespēju nomainīt lietošanas laikā dzinējus, kārbas, utt. uz efektīvākiem? Kāpēc moderna auto ražošanai nepieciešami pāris kilometri vadu? Bez skārienjūtīgā displeja vairs nemākam dzīvot? Stūres apsiles? Sēdekļu apsildes? Liekas jau, ka tie jau tikai sīkumi, bet pareizinam katras pozīcijas ražošanā un transportā nepieciešamos resursus ar kaut vai pēdējos 10 gados izlaisto auto skaitu un kādu nelielu ledāju noteikti jau būsim izglābuši. Gluži nav korekti vainot cilvēku skaita pieaugumu tajā, ka Rietumi savā vēlmē pēc ērtībām prasa arvien vairāk resursu, bet vides problēmas risina selektīvi.