No 2025.gada plānots ieviest kvotu sistēmu, kas dabasgāzes tirgotājiem paredz nodrošināt biometānu proporcionāli tirgotās dabasgāzes apmēram, paredz otrdien valdībā zināšanai atbalstītais informatīvais ziņojums "Kompleksa atbalsta sistēma biometāna ražošanai un izmantošanai".
Kvotu sistēmu uzticēts iestrādāt Enerģētikas likumā, kura grozījumi Ekonomikas ministrijai (EM) jāsagatavo līdz 2022.gada beigām.
Tāpat EM uzticēts līdz šā gada beigām atbilstoši Eiropas Savienības (ES) Kohēzijas politikas programmai 2021.-2027.gadam izstrādāt atbalsta programmas noteikumus biogāzes attīrīšanas jeb biometāna ražošanas iekārtu uzstādīšanai un biometāna transportēšanai nepieciešamās infrastruktūras izveidei, tostarp, izveidojot pieslēgumus pie gāzes pārvades vai sadales tīkliem.
Vienlaikus EM sadarbībā ar Fizikālās enerģētikas institūtu līdz šā gada 31.decembrim nepieciešams skaitliski precizēt biogāzes un biometāna lomu 2030.gada enerģētikas un klimata mērķu sasniegšanā un tālākā virzībā uz klimatneitralitāti gan specifiski transporta, lauksaimniecības, atkritumu apsaimniekošanas nozarēs, gan kopumā enerģētikas sektorā. Pamatojoties uz minētās izpētes rezultātiem Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā tā plānveida pārskatīšanas laikā plānots noteikt konkrētu skaitlisku mērķi biometāna izmantošanai. Rezultātu izstrādē un izvērtēšanā plānots iesaistīt valdības sociālos partnerus un citas ieinteresētās puses.
Informatīvajā ziņojumā norādīts, ka EM, izstrādājot atbalsta programmas biometāna izmantošanas veicināšanai, nodrošinās atbalsta programmu izstrādi, ievērojot komercdarbības atbalsta kontroles regulējuma tvērumu, no 2025.gada pilnībā pārejot uz pienākumu shēmu degvielas tirgotājiem. Attiecīgais scenārijs balstās pieņēmumā, ka līdz 2025.gadam būs izveidojies kopējais Eiropas biometāna tirgus, ņemot vērā izcelsmes apliecinājumu pārrobežu tirdzniecības iecerēto attīstību.
Tāpat, ņemot vērā ES Zaļajā kursā definētos ambiciozos dekarbonizācijas mērķus, kā arī Latvijai noteiktos specifiskos sasniedzamos klimata izmaiņu apkarošanas un atjaunojamo energoresursu izmantošanas rādītājus, secināts, ka to sasniegšana varētu būt izaicinoša no tautsaimniecības veiktspējas saglabāšanas un atjaunojamo energoresursu izmantošanas iekšējos tirgos esošā brieduma līmeņa skatupunkta, tostarp transportlīdzekļu radīto piesārņojošu emisiju jomā.
Viens no reālistiskākajiem un efektīvākajiem risinājumiem būtu Transporta enerģijas likuma grozījumu projektā definēto saistošo biodegvielas integrēšanas lielumu pieņemšana, kas iekļautu siltumnīcas efekta izrisošo emisiju mazinošo piemaisījumu saistošo līmeni tradicionālām degvielām, pausts ziņojumā. Attiecīgo saistošo pienākumu definēšana sekmētu pieprasījuma pēc vietējā biometāna pieaugumu, īpaši smagā un dienesta autotransporta, kā arī lauksaimniecības tehnikas degvielas transporta nozares segmentos.
Ziņojumā pausts, ka patlaban padziļinātās kvantitatīvās analīzes veikšanai nav pieejama visa nepieciešamā informācija, kas ļautu precīzi noteikt rīcības, kā sasniegt pārskatītos ES enerģētikas un klimata mērķus, arī transporta un specifiski biometāna ekonomisku nišu līmeņa izmantošanas jomās. Minētie ES enerģētikas un klimata mērķi jāsasniedz, ņemot vērā arī citas valsts prioritātes - aizsardzības un drošības izaicinājumus, tautsaimniecības attīstību, sociālos mērķus, tostarp enerģētiskās nabadzības mazināšanu, kā arī, veicinot valsts un reģiona enerģētisko neatkarību, ņemot vērā bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas un gaisa kvalitātes uzlabošanas, jo īpaši pilsētās, svarīgumu.
Tāpat EM uzdots sadarbībā ar Zemkopības ministriju un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju izvērtēt iespēju izstrādāt pasākumus biogāzes elektrostaciju darbam ārpus obligātā iepirkuma sistēmas, tostarp tādus, kas veicinātu komersantiem sev piederošas vai saistītas saimniecības apgādi ar no atjaunojamajiem energoresursiem saražotu elektroenerģiju.
EM uzskata, ka atsevišķu rīcībpolitikas pasākumu ieviešana obligātā iepirkuma sistēmas ietvaros pastāvošu biogāzes staciju segmentā nav definējama kā ekonomiski lietderīga. Ja biogāzes stacijām, kuras jau ir saņēmušas būtisku tiešo valsts atbalstu, nav ekonomiski pamatoti darboties brīvā elektroenerģijas tirgū uz vispārējiem pamatiem un veselīgas konkurences apstākļos, tautsaimnieciski efektīvāk ir pāriet uz biometāna ražošanu atbilstoši šajā informatīvajā ziņojumā noteiktajiem nosacījumiem.
Nepietiek ar to, ka laukus cūko rapšu pisnesmeņi, kas "bio" degvielu ražo no pātikas, tērējot 2x vairāk degvielas procesā, nu vēl zaļā dzīve visādiem vinteriem būs kas kukurūzu audzē, patērē enerģiju, to darot un tad pūdēs "biometānā", ko nahren nevienam nevajadzētu, ja nebūtu kārtējais ar likumu lobētais pisness, tāpat kā OIKs