Atkarības mazināšanai no dabasgāzes viens no nepieciešamajiem soļiem ir pārorientēšanās uz atjaunojamo energoresursu izmantošanu, aģentūrai LETA pauda "Attīstībai/Par!" (AP) Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietniece Vita Anda Tērauda.
Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis ir vienojušās par ārkārtas plānu dabasgāzes taupīšanai, kura mērķis ir mazināt Krievijas gāzes piegāžu iespējamas pilnīgas pārtraukšanas ietekmi.
Vaicāta par dabasgāzes taupīšanas iespējām, politiķe skaidroja, ka visā Eiropā tiek strādāts pie pārejas uz atjaunojamo resursu izmantošanu, un Latvijā varam to darīt, piemēram, ierīkojot siltumsūkņus vai arī sākot izmantot granulas vai šķeldu. Tērauda atzina, ka to gan daudziem nebūs iespējams izdarīt bez valsts atbalsta.
Tāpēc atbildīgajām ministrijām būtu jāvirza atbalsta programmas ar tām nepieciešamo finansējumu, pauda Tērauda. Tāpat jāturpina atbalsta sniegšana ēku siltināšanai, norādīja politiķe.
AP frakcijas vadītāja vietniece norāda, ka arī uzņēmumiem, kuri izmanto dabasgāzi, bet kuriem ir iespējams to aizstāt ar ko citu, ir jādomā par enerģijas avota maiņu. Tiem, kuriem tas nav iespējams, vai nu jāmēģina samazināt dabasgāzes patēriņš, vai arī būs jāpaļaujas uz stratēģiskās rezerves uzkrājumiem Inčukalna krātuvē un pieejamajiem dabasgāzes piegāžu avotiem, norādīja politiķe.
Tērauda atzīmēja, ka pašlaik mūsu tuvākais dabasgāzes avots ir Klaipēdas sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) terminālis, ap rudeni gaidāms Paldisku LNG, Igaunijā darbības sākums. Tāpat Ekonomikas ministrija vērtē "starta signāla" došanu, iespējams, divu LNG termināļu izveidošanai Latvijā, norādīja Saeimas deputāte.
Vaicāta par AP Saeimas frakcijas priekšsēdētāja Jura Pūces publiski pieļauto iespēju dabasgāzi taupīt, par dažiem grādiem samazinot karstā ūdens temperatūru, Tērauda norādīja, ka to būtu iespējams darīt, temperatūru samazinot saprātīgā apmērā, lai pēc šāda soļa saglabātos karstā ūdens pieeja iedzīvotājiem un lai šāda rīcība nekaitētu ūdens kvalitātei un ūdens sistēmas uzturēšanai.
Kā ziņots, arī "Konservatīvo" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Krišjānis Feldmans norādījis, ka dabasgāzes taupīšanas nolūkos, piemēram, varētu būt jāpieņem lēmums par ūdens temperatūras samazināšanu ūdensvados par dažiem grādiem.
Jau vēstīts, ka ES atbalstītais dabasgāzes taupīšanas plāns paredz, ka ES dalībvalstis no šā gada 1.augusta līdz nākamā gada 31.martam brīvprātīgi samazinās dabasgāzes patēriņu par vismaz 15% salīdzinājumā ar vidējo patēriņu iepriekšējā piecu gadu periodā.
Papildus tam tiks izveidots mehānisms, lai iedarbinātu ES mēroga trauksmi plaša gāzes trūkuma gadījumā un ieviestu saistošus gāzes taupīšanas mērķus.
Bļeģ granulas maksā 400 eiro par tonnu bez PVN!
Pagājušo sezonu 142 eiro. Kas vel nav skaidrs un ko tie dalbajobi tur murgo!? Viņi paši ar dirsas siltumu hātas kurina vai ar labo gribu. Jebu es tos gudros pirdējus, pis viņus raibas dirsā mietu viņiem prasās! Būtu labāk aizpisuši desu kambarus!
Īpaši ja saprotam, ka granulas ir gatera atkritumi komerciālā fasējumā.