SPRK: Latvijas dalība "Nord Pool" ir devusi iespēju saņemt lētāku elektroenerģiju 15

Latvijas dalība Ziemeļvalstu biržā "Nord Pool" ir devusi iespēju saņemt lētāku elektroenerģiju, aģentūrai LETA norādīja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK).

Baltijas valstīs un Somijā katrai ir viena cenu zona. Līdz ar to Latvijā, neatkarīgi no tā, kurā novadā atrodas lietotājs, cena konkrētā stundā ir viena. Zviedrijā ir četras cenu zonas, Norvēģijā - piecas, bet Dānijā - divas, attiecīgi šajās valstīs vairumtirdzniecības cena biržā ir atšķirīga šo valstu robežās.

Elektroenerģijas biržas algoritmi ņem vērā pieejamās starpsavienojumu jaudas, attiecīgi lētāk saražotā elektroenerģija plūst uz tām cenu zonām, kurās ir augstāka cena, kamēr vien ir pieejamas brīvas pārvades jaudas.

Vairumtirdzniecības cena konkrētajā zonā biržā ietekmē cenu mazumtirdzniecībā nacionālā līmenī, ko maksā elektroenerģijas lietotāji katrā valstī. Līdzīgi kā citas valstis, Latvija elektroenerģiju importē, kad ir pieejama lētāka elektroenerģija no citām "Nord Pool" dalībvalstīm, savukārt eksportē - kad Latvijā saražotā elektroenerģija ir lētāka par elektroenerģiju citās valstīs.

Vērtējot gada laikā, Latvija vairāk elektroenerģijas importē nekā eksportē. Līdz ar to, neesot daļai no "Nord Pool" biržas, Latvijā elektroenerģijas cena citkārt būtu augstāka, jo būtu apgrūtināta iespēja saņemt lētāku elektroenerģiju no kaimiņvalstīm, norāda SPRK.

Elektroenerģijas ražošanas izmaksas atkarībā no izmantotās ražošanas tehnoloģijas ir būtiski atšķirīgas. Cenu zonu atšķirības nosaka tas, kādi resursi tiek izmantoti elektroenerģijas ražošanā un to pietiekamība attiecībā pret elektroenerģijas pieprasījumu. Izmaksu ziņā lētāk saražot elektroenerģiju ir, izmantojot atjaunojamos energoresursus - hidroresursus un vēju.

Tur, kur elektroenerģija tiek ražota, izmantojot dabasgāzi kā Latvijā un Lietuvā, un pagaidām, neskaitot lielās hidroelektrostacijas, ir mazāk izmantoti atjaunojamie resursi, kā tas ir visās Baltijas valstīs, bet īpaši Latvijā, elektroenerģija maksā dārgāk.

Piemēram, atsevišķās zonās Skandināvijas reģionā, pateicoties atjaunojamajiem resursiem, elektroenerģija nav jāražo, izmantojot dabasgāzi. Attiecīgi pie augstām dabasgāzes cenām palielinās arī atšķirība starp tām cenu zonām, kurās elektroenerģijas ģenerāciju var nosegt galvenokārt ar atjaunojamiem resursiem un tām, kurās būtiska loma ir arī dabasgāzei.

Savukārt to, cik daudz lētākas elektroenerģijas no vienas valsts var nonākt otrā, nosaka izbūvētās starpsavienojumu jaudas jeb pārvades tīkli. Jo lielākas starpsavienojumu jaudas, jo lielāku elektroenerģijas daudzumu var pārvadīt. Pieejamās starpsavienojuma jaudas nosaka to, cik lielā mērā blakus zonas elektroenerģijas cena var "izlīdzināties", ņemot vērā elektroenerģijas iespēju plūst pār zonas robežām.

Tipiski gada laikā elektroenerģijas "Nord Pool" biržā visās cenu zonās zemākās cenas ir martā un aprīlī. Tas saistīts ar palu sezonu un elektroenerģijas ražošanas pieaugumu hidroelektrostacijās (HES). SPRK skaidro, ka papildus jāņem vērā, ka Ziemeļvalstīs sniega kušanas un ūdens rezervju uzkrāšanas iespējas, salīdzinot ar Latviju, ir atšķirīgas. Proti, kamēr, Latvijā, ūdens rezerves ir iespējams uzkrāt pāris dienām, Ziemeļvalstīs - vairākiem gadiem.

Lielākās cenu atšķirības parasti novērojamas tad, kad pārrobežu tirdzniecību ierobežo apkopes darbi pārvades līnijās. Arī tos, gluži tāpat kā ceļu remontus un būvniecību, maksimāli veic vasarā, kad ir piemēroti laika apstākļi - nav nokrišņu un sala. Papildu tam, fizikas likumi nosaka, ka īpaši karstās dienās jāsamazina pārvades jaudu caurlaidība, līdz ar to pa tām pašām līnijām iespējams pārvadīt mazāk elektroenerģijas.

SPRK arī atzīmē, ka Zviedrijas ziemeļos elektroenerģijas ražošanas lielākās jaudas koncentrējas valsts ziemeļos, kur ir daudz hidroresursu lētākas elektroenerģijas ražošanai. Savukārt lielākais patēriņš ir valsts dienvidos, bet pārvades līnijām nav tik lielas jaudas, lai visu lētāk saražoto elektroenerģiju no ziemeļiem vienmērīgi pārvadītu pa visu Zviedriju. Arī Dānijā un Norvēģijā blakus zonās elektroenerģijas cenas reizēm var atšķirties 40 un vairāk reižu.

SPRK pauž, ka publiskajā telpā mēdz parādīties spekulatīvi viedokļi, ka Latvija spēj nodrošināt sevi ar lētāku elektroenerģiju un elektroenerģiju nevajadzētu eksportēt. Tomēr šādi apgalvojumi patiesībai atbilst vien daļēji.

Pēc regulatorā skaidrotā, HES enerģijai ir būtiska loma Latvijas energoapgādē, un tā ir cenu ziņā konkurētspējīga, taču HES ražošanas iespējas gada laikā ir ļoti atšķirīgas un ūdens pieplūde Daugavā ir nevienmērīga. Ar HES enerģijuLatvijā nepieciešamo patēriņu var pilnībā nodrošināt tikai palu periodā - kopumā no visa patēriņa gada laikā HES saražotais Latvijā spēj nosegt aptuveni 30% -, pārējā laikā elektroenerģijas pieprasījuma nodrošināšanai būtu nepieciešams darbināt citus elektroenerģijas ražošanas avotus, piemēram, termoelektrocentrāles, kurās elektroenerģijas ražošanai izmanto arī dabasgāzi, kas šajos apstākļos ir dārga, turklāt attiecīgi tiktu tērēti dabasgāzes krājumi, kas nepieciešami siltuma ražošanai apkures sezonā, vai elektroenerģiju importēt.

Savukārt HES enerģiju, ko palu laikā Latvija importē, uzkrāt, lai to izlietotu vēlāk, būtu tehnoloģiski ārkārtīgi sarežģīti un dārgi.

SPRK atzīmē, ka ir jāņem arī vērā, ja saražotā elektroenerģija valstij paliek pāri, tā ir jāeksportē, lai elektroenerģijas tīklā nodrošinātu frekvenci jeb sistēmas darbības stabilitāti. Otrs risinājums šādā situācijā ir elektroenerģijas ražošanas jaudu atslēgšana, tomēr HES atslēgšana palu laikā būtu ekonomiski vēl neizdevīgāka, jo ūdens, sasniedzot rezervuāra maksimālo aizpildījuma līmeni, aizplūstu pa pārgāznēm un tas nozīmētu neīstenotu elektroenerģijas ražošanas potenciālu.

Regulatorā pauž, ka pārvades sistēmas operators AS "Augstsprieguma tīkls" ir atbildīgs par elektroenerģijas sistēmas stabilitāti, tostarp nodrošinot saražotās un patērētās elektroenerģijas nepārtrauktu līdzsvaru.