Kariņš: "Latvenergo" un LVM kopuzņēmuma investīcijas vēja parku izveidē sasniegs miljardu eiro 6

 

Foto: iAuto.lv

Nozare.lv | 8.augusts 2022 16:29

AS "Latvenergo" un AS "Latvijas valsts meži" (LVM) kopuzņēmuma SIA "Latvijas vēja parki" plānotās investīcijas vēja parku izveidē būs vienas no lielākajām Latvijas vēsturē un sasniegs vienu miljardu eiro, pirmdien kopuzņēmuma dibināšanas pasākumā sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Premjers uzsvēra, ka jau pirms 24.februāra, kad sākās Krievijas iebrukums Ukrainā, tika domāts, kā nodrošināt valsts energoneatkarību, lai elektrība būtu par samērīgu cenu un nodrošinātu uzņēmumu konkurētspēju.

Kariņš uzsvēra, ka šim mērķim ir jāizmanto vietējie atjaunojamie energoresursi, un viens no tiem ir vēja enerģija. Pēc šī projekta īstenošanas Latvija no elektroenerģijas importētāja varētu kļūt par elektrības eksportētāju. Patlaban 40% no nepieciešamās elektroenerģijas Latvija saražo pati, bet 60% importē. Ja līdz šim galvenais importa avots bija Krievija, tad tagad šis avots ir jāaizmirst, uzsvēra premjers.

"Šis ir vidējā termiņa risinājums, kas ļaus energoapgādes ziņā kļūt pilnīgi neatkarīgiem, un būs mazāk jāizmanto fosilie resursi," teica Kariņš.

Savukārt ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA) uzsvēra, ka plānotie vēja parki sasniegs 800 megavatu (MW) jaudas, kas nozīmē saražot 2,4 teravatstundas (TWh) elektroenerģijas gadā, kas ir ap 30% no pērn Latvijā patērētās elektroenerģijas.

"Latvenergo" valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Čakste atzīmēja, ka kopuzņēmuma izveide ir būtiskākais notikums Latvijas enerģētikā pēc Ķeguma HES un Pļaviņu HES būvniecības.

Čakste norādīja, ka pirmie rezultāti tiks sasniegti jau divu līdz trīs gadu laikā, bet pilnībā projekts tikšot pabeigts piecu gadu laikā. Tāpat Čakste uzsvēra, ka projektam netiks izmantots nekāds valsts atbalsts - tas ir pilnībā komerciāls projekts, kas abiem valsts uzņēmumiem ļaus pelnīt un maksāt dividendes valstij.

Tāpat Čakste informēja, ka, ņemot vērā Eiropas Zaļo kursu, plānots pārtraukt degslānekļa izmantošanu elektrības ražošanai Igaunijā un ogļu izmantošanu Polijā, kas vēl vairāk palielina Latvijas vēja parku nozīmi reģiona energoapgādē.

"Latvenergo" valdes loceklis Kaspars Cikmačs piebilda, ka saskaņā ar pavasarī veiktu SKDS pētījumu 77,2% iedzīvotāju izteikuši atbalstu šādu vēja parku izveidi.

Jaunajos vēja parkos plānots uzstādīt 100-120 vēja turbīnas ar aptuveni 800 MW kopējo jaudu. Kopuzņēmums būs arī vēja parku apsaimniekotājs. Plānots, ka valsts budžets no šī projekta katru gadu saņems aptuveni 50 miljonus eiro.

Cikmačs sacīja, ka cer arī uz citu Latvijas uzņēmumu, kuri jau patlaban ražo dažādas komponentes vēja turbīnām, iesaisti jaunajā projektā. Cikmačs piebilda, ka šāda iesaiste projektā šiem uzņēmumiem ļaus kļūt arī par lielākiem vēja turbīnu komponenšu eksportētājiem.

"Latvijas vēja parku" valdes priekšsēdētāja Ilvija Boreiko stāstīja, ka jau ir sāktas un nākamgad turpināsies dažādas izpētes, piemēram, ornitoloģiskās, sikspārņu populāciju izpētes, kā arī vēja stipruma mērījumi. Nākamā gada mērķis ir atrast pēc iespējas izdevīgākas vēja parku izvietošanas lokācijas.

Boreiko piebilda, ka pēc meteoroloģiskajiem novērojumiem un vēja datu bāzēm piemērotas vietas varētu būt ne tikai Kurzemes piekrastē, bet arī, piemēram, Vidzemes un Latgales augstienēs.

"Latvenergo" pārstāvji aģentūrai LETA skaidroja, ka vēja parku attīstība ir iespējama, jo Latvijas elektroenerģijas pārvades tīkls ir gatavs jauniem ražotājiem. To nodrošina AS "Augstsprieguma tīkls" (AST), kas veic regulārus ieguldījumus pārvades tīkla uzlabojumos un modernizācijā, un notiek tīkla tālāka attīstība.

Papildus investīcijas tiek novirzītas arī starpsavienojumu atjaunošanai un jaunu izbūvei, lai vairotu elektroenerģijas pārvades drošumu, kā arī tiek plānota tīkla attīstība, uzstādot enerģiju uzkrājošās baterijas (BESS) balansēšanas jaudas rezervju nodrošināšanai un sinhronos kompensatorus frekvences regulēšanas un sistēmas inerces nodrošināšanai.

Līdz ar vēja parku izveidi TEC stacijas savu lomu nezaudēs - tās ir bāzes jaudas, norāda "Latvenergo" pārstāvji. Pirmkārt, TEC nodrošina ražošanu un patēriņu tad, kad nav pieejamas atjaunojamo energoresursu (AER) jaudas un, otrkārt, nodrošina vienmērīgu tīkla noslodzi.

"Latvenergo" norāda, ka tādējādi vēja lieljaudas stacijas kā racionāls elements iekļausies esošo ražotņu kopējā darbā - vējš nav 100% patstāvīgs resurss, un tas kopumā ir raksturīgi AER izmantošanai, piemēram, arī HES darbībai. Latvijā ir sabalansēts ražošanas portfelis - HES un TEC, Latvija ir labi savienota ar reģiona un Eiropas elektrības tirgiem un vēja parki šīs ražotnes savstarpēji pastiprina un papildina, uzsver "Latvenergo" pārstāvji.

"Latvijas vēja parki" vēja parku plānotā jauda būs neatsverams ieguldījums kopējam Latvijas elektroenerģijas ģenerācijas portfelim, piebilst "Latvenergo" pārstāvji. Veicinot atjaunīgās enerģijas ražošanu un izbūvējot lieljaudas vēja parkus, tiks sekmēta Latvijas energoneatkarība, ieviestas bezemisiju enerģijas sistēmas, samazināta fosilo energoresursu izmantošana un uzlabota elektroenerģijas importa - eksporta bilance, kas sekmēs arī elektroenerģijas cenas stabilitāti reģionā.

Jau ziņots, ka Uzņēmumu reģistra komercreģistrā 22.jūlijā reģistrēts "Latvenergo" un LVM kopuzņēmums vēja parku attīstībai, liecina informācija "Firmas.lv". Jaundibinātās kompānijas nosaukums ir "Latvijas vēja parki". Kompānijas pamatkapitāls ir divi miljoni eiro, un 80% uzņēmuma kapitāldaļu pieder "Latvenergo", bet 20% - LVM.

"Latvijas vēja parku" statūtos norādīts, ka kompānija attīstīs jaunus stratēģiskās nozīmes vēja parkus ar kopējo jaudu vismaz 800 MW, tostarp projektēs, izbūvēs un ekspluatēs ar to saistīto infrastruktūru uz Latvijas īpašumā esošām zemēm, kuru apsaimniekošanu veic LVM, un uz LVM īpašumā esošām zemēm, kuru apbūves tiesības ir ieguvis uzņēmums.

Uzņēmuma valdes priekšsēdētāja ir Boreiko, kura, pēc pēdējās publiski pieejamās informācijas, ir "Latvenergo" vēja un saules parku attīstības direktore, bet valdes locekle ir juriste, konkurences tiesību eksperte Zane Norenberga, kura ir arī SIA "Zetembo" vienīgā īpašniece un valdes locekle.

"Latvijas vēja parku" juridiskā adrese ir Pulkveža Brieža iela 12, Rīga, kas ir arī "Latvenergo" juridiskā adrese.

Lēmums par kompānijas "Latvijas vēja parki" dibināšanu, pēc "Firmas.lv" informācijas, pieņemts 13.jūlijā.

Jau ziņots, ka Ministru kabinets šogad 21.jūnijā deva atļauju "Latvenergo" un LVM kopuzņēmuma dibināšanai, lai veidotu stratēģiskas nozīmes lielas jaudas vēja enerģijas parkus. Projekta mērķis ir sasniegt līdz 800 MW lielu jaudu vairākos lielos vēja parkos visā Latvijā, kas būs gandrīz tāda pati elektriskā jauda, kas tiek saražota Latvijas lielākajā hidroelektrostacijā (HES) - Pļaviņu HES.

Ministru kabinets šogad 22.februārī konceptuāli atbalstīja Ekonomikas ministrijas priekšlikumu veidot jaunus stratēģiskas nozīmes vēja enerģijas parkus uz valsts īpašumā esošas zemes, uzticot šī projekta izpildi "Latvenergo" un LVM dibinātajam kopuzņēmumam. Projekts tiks īstenots bez jebkādiem valsts atbalsta mehānismiem atbilstoši racionālam biznesa plānam, bet ne ar pārmērīgām atdeves prasībām.

"Latvenergo" nodarbojas ar elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanu un tirdzniecību, kā arī ar dabasgāzes tirdzniecību un elektroenerģijas sadales pakalpojumu nodrošināšanu. "Latvenergo" pieder valstij, bet uzņēmuma obligācijas kotē biržas "Nasdaq Riga" parāda vērtspapīru sarakstā.

Valsts meža zemju apsaimniekotāja LVM vienīgais īpašnieks ir valsts, bet akciju turētāja - Zemkopības ministrija.

 
6 Lasīt visus komentārus → Populārākie komentāri
 
Mairis 8.augusts 2022 18:26
4 1 Atbildēt

Eiropas energofirmas ziņo par rekordlieliem ienākumiem līdz pat 15 x (!) vairāk nekā jau tā uzskruvētajā 2021.gadā. Kā teica Kariņš, “Ukraiņi maksā ar savām dzīvībām. Mēs maksājam ar saviem makiem”. Žēl, ka Kariņš nav precizējis, kam mēs īsti maksājam…

Burbbulis 8.augusts 2022 16:40
3 1 Atbildēt

Kapec tas netika darits 5 gadus atpakaļ, kad EU virnojās par izmešu samazinājumiem.

Tagad turbīnām cenas ir vairākas reizes augstākas nekā 5 gadus atpakaļ, jo pirmkārt viss ir palicis dārgāks otrkārt visa pasaule tagad drudžaini būvē vēja parkus, attiecīgi pieprasījums debesīs.

JanJan 8.augusts 2022 17:00
1 1 Atbildēt

5 gadus Latvenergo jau gribēja, bet visādos veidos tas bremzējās.

1) OIK atcēlēji principā noslāpēja jebkādas runas par kaut kādām investīcijām atjaunojamajā enerģijā (lai gan vējš jau arī pirms šī brīža cenu kāpuma komerciāli bija ok un OIKu nemaz nevajadzētu);

2) Vēl saistībā ar OIK atcēlējiem un KPVLV - tur jau bija ņemšanās ar Latvenergo vadību, šie tur jau sāka kaut ko bīdīt, bet beigās nesanāca. Skaidrs, ka tas arī ietekmēja un jebkādu attīstību nokāva.

3) Zemkopības ministrija iestājās pozā un neparko negribēja pieļaut, ka Latvenergo būvēs vēja parkus uz Valsts mežiem piederošās zemes (piemēram, izīrējot uz 99 gadiem), un bija gatavi tikai tad, ja viņi dabū reāli daļu/piķi - attiecīgi top kopuzņēmums, kur viņiem pieder akcijas un saņems daļu dividendes nākotnē.

 
Pievienot bildi Pievienot video
 
 
Stingri aizliegts iAuto.lv publicētos materiālus izmantot, kopēt vai reproducēt citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai kā citādi rīkoties ar iAuto.lv publicētajiem materiāliem bez rakstiskas EON SIA atļaujas saņemšanas.

Izceltie raksti

TV AUTO ZIŅAS TESTĒ: No alternatīvas uz pamatizvēli- Isuzu D-Max (+VIDEO) 1

Meklējot derīgos izrakteņus šobrīd skopajā pikapu piedāvājumā priekšplānā izvirzās tie, kas iepriekš spēlēja otrā plāna lomas. Viens no tādiem ir japāņu pikaps Isuzu D-Max. Lasīt vairāk

 

Kāpēc saules paneļu saražoto elektrību īpašnieks nevar izmantot citos īpašumos? (+ VIDEO) 7

Īpašnieks uzstādījis savā īpašumā saules paneļus "ar rezervi", cerot, ka tādejādi varēs norēķināties arī par citos savos īpašumos iztērēto enerģiju. Lasīt vairāk

 

Ar skrūvgriezi un āmuru vairs auto nesaremontēsi (+VIDEO) 9

Bosch Car Service izkārtnes pie lielākiem un mazākiem autoservisiem Baltijā kļuvušas par tik ierastu lietu, ka šķiet - tādas Latvijā bijušas vienmēr. Patiesībā sākums bija gauss un grūts. Lasīt vairāk

 

250 000 eiro - septembrī veikta vēsturiski lielākā izmaksa no OCTA Garantijas fonda par Latvijā notikušu CSNg 3

Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs (turpmāk – LTAB) šī gada septembrī veicis vēsturiski lielāko izmaksu no OCTA Garantijas fonda par Latvijā notikušu ceļu satiksmes negadījumu (turpmāk – CSNg), ko izraisījis neapdrošināts transportlīdzeklis, turklāt tā vadītājs bijis alkohola reibumā. Lasīt vairāk

 
 

Lasītākie raksti

Jaunie raksti