Autogāze putekļu piesārņojumu ļautu samazināt par 90% 1

 
iAuto | 19.septembris 2013 13:10

Cilvēka radītajam atmosfēras piesārņojumam galvenie avoti ir transports un emisijas no stacionāriem avotiem. Autotransports gaisu piesārņo ar izgarojumiem no motora, izplūdes gāzēm un putekļiem, kurus no brauktuves gaisā uzvirpuļo riteņi. Ja viss autotransports, kas pārvietojas šobrīd pa Rīgas ielām, benzīna un dīzeļdegvielas vietā izmantotu autogāzi, putekļu (kvēpu) daudzums izplūdes gāzēs samazinātos pat par 90%, uzskata Rīgas domes Mājokļu un Vides departamenta galvenais speciālists Jānis Kleperis.

Foto: iAuto

Gaisa piesārņojuma monitoringu Rīgas centra ielās Rīgas Dome veic jau 10 gadus. Kā rāda gadu gaitā iegūtie dati, Rīgas centra ielās regulāri tiek pārsniegti normatīvi slāpekļa dioksīdam (NO2) un smalkajiem putekļiem (PM10), par ko tiek informēta arī Eiropas Savienība (ES). ES pieprasa Rīgai pārskatīt esošās rīcības un veikt aktīvāku darbu gaisa piesārņojuma samazināšanai.

Kleperis norāda, ka, izmantojot autogāzi, rodas mazāk toksisku izmešu nekā no benzīna un dīzeļdegvielas, tādējādi tiek mazāk piesārņota vide. Piemēram, slāpekļa monoksīda īpatsvars autogāzes sadegšanas rezultātā ir par 10% mazāks nekā neetilēta benzīna sadegšanas gadījumā, bet tvana gāzes īpatsvars autogāzes sadegšanas rezultātā ir pat par 20 reizēm mazāks nekā no neetilēta benzīna sadegšanas.

Ja aplūko vēl citu kaitīgo vielu sastāvu izplūdes gāzēs, var secināt, ka tādi izmeši kā sērs, aldehīdi un kvēpi (ogles daļiņas, kas arī veido smalkos putekļus PM10) nenonāk vidē vispār, jo tie autogāzes sadegšanas rezultātā nerodas, skaidro Kleperis.

Rīgas domes Mājokļu un Vides departamenta galvenais speciālists Jānis Kleperis Foto: Publicitātes attēls

Pievēršot uzmanību dažādu degvielu ķīmiskajiem sastāviem, var konstatēt, ka dīzeļdegvielu un benzīnu vidēji veido vismaz 2-5 reizes smagāki ogļūdeņražu savienojumi nekā autogāzi.

„Jo mazāks ir ogles saturs ogļūdeņražu molekulā, jo mazāk kvēpu ir izplūdes gāzēs, kas vēlreiz pierāda, ka autogāze ir videi draudzīgāks energoresurss,” uzsver Kleperis.

Sašķidrināto naftas gāzi, kuru izmanto gan kā kurināmo ražošanas procesiem, apkurei un sadzīvei, gan kā degvielu automašīnām, iegūst kā naftas pārstrādes procesa blakusproduktu (60%) vai no dabas gāzes kondensāta nogulām (40%). Šis fakts liecina, ka autogāzes iegūšanai nav nepieciešams izmantot papildus fosilos resursus, kas, skatoties no apkārtējās vides perspektīvām un ekonomiskā viedokļa, vērtējams pozitīvi, norāda Vides departamenta speciālists.

Pētījumi pierādījuši, ka augsts putekļu piesārņojuma līmenis var samazināt cilvēku dzīves ilgumu vismaz par vairākiem mēnešiem - vidēji Eiropā tie ir 9-12 mēneši. Piesārņojums veicina sirds-asinsvadu un plaušu saslimstību, un konstatēta vispārīga saikne starp putekļu piesārņojuma līmeni un apakšējo elpošanas ceļu saslimstību, kā arī plaušu funkcionāliem traucējumiem. Piemēram 2010. gadā publicētajā pētījumā ir konstatēts, ka putekļu daļiņu PM2.5 piesārņojuma dēļ priekšlaicīgā nāvē Eiropas Savienībā mirst 455 000 cilvēku - Latvijā tie ir 2100, Lietuvā 2800, Vācijā 78 000, Čehijā 13 700 cilvēku (pēc 2005.gada datiem par PM2.5 emisiju apjomiem ES valstīs).

„Nesen pabeigts Rīgas vides fonda pētījums par putekļiem Rīgas centra ielās, kas pierāda, ka autotransporta noslogotās ielās, tādās kā Kr. Valdemāra un Brīvības ielas, transporta tiešās emisijas sastāda līdz pat 50% no kopējā gaisa piesārņojuma. Tas ir augsts rādītājs kopējā gaisa piesārņojumā un jebkura iespēja mazināt transporta tiešo emisiju ietekmi uz gaisa kvalitāti ir akceptējama un atbalstāma,” skaidro eksperts.

Viņš norāda, ka patlaban Rīgā tiek realizēts jau otrais rīcības plāns gaisa piesārņojuma samazināšanai un pašlaik jau ir izveidota darba grupa, kas pārskata veicamās darbības. Vismaz puse no tām saistītas ar transportu pilsētas ielās, piemēram, infrastruktūras ar zemu vai nulles emisiju transportlīdzekļu izmantošanas veicināšanu un piesārņojuma mazināšanu no autotransporta emisijām, piemēram, izmantojot videi draudzīgākas degvielas, tai skaitā autogāzi.

„Ir jātiecas uz to, lai ar pašvaldības un valsts atbalstu tiktu veicināta ilgtspējīga attīstība arī Rīgā un visā Latvijā, ko var panākt ar videi draudzīgāku un mazāk kaitīgu energoresursu izmantošanu transportā,” norāda Kleperis, apgalvojot, ka autogāze ir videi draudzīgāks resurss nekā dīzeļdegviela un benzīns, jo tā ir naftas pārstrādes blakusprodukts, turklāt kaitīgo vielu īpatsvars, kas rodas autogāzei sadegot, ir ievērojami mazāks kā benzīnam vai dīzeļdegvielai.

 
1 Lasīt visus komentārus → Populārākie komentāri
 
Māris 1.janvāris 2014 18:01
1 0 Atbildēt

Ierosinājums:Transporta līdzekļiem kuru dzinēji darbojas ar autogāzi ieviest atlaidi Rīgas autostāvvietās

 

Pievienot bildi Pievienot video
 
 
Stingri aizliegts iAuto.lv publicētos materiālus izmantot, kopēt vai reproducēt citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai kā citādi rīkoties ar iAuto.lv publicētajiem materiāliem bez rakstiskas EON SIA atļaujas saņemšanas.

Citi raksti
 

Izceltie raksti

"Zaļais" vēl negarantē, ka viss būs labi (+ VIDEO) 8

Video autors iebrauc krustojumā pie luksofora zaļā signāla un saduras ar Volvo, kura vadītājs aizšķērso ceļu, griežoties pa kreisi. Lasīt vairāk

 

Sestdien, 27.aprīlī, Rīgā ar motociklu parādi atklās motosezonu. 2

27.aprīlī pie t/c „Mols” Krasta iela 46. sākot no plkst. 10.00 pulcēsies ap Latvijas motobraucēji, lai kopīgi atklātu ikgadējo motosezonu. Pulcēšanās laiks no plkst. 10.00-12.59. Lasīt vairāk

 

Pa ceļam uz Marbelja 95 benzīns 1.799 un dīzelis 1.649 EUR. Paskaties iAuto iepriekšējo video no LV (+ VIDEO) 16

Attēlos un video var redzēt, kādas šobrīd ir degvielas cenas Spānijā, Latvijā un Lietuvā. Lasīt vairāk

 

X stundai nav gatavi: Aizsardzības industrijas pārstāvji pārmet valstij nepietiekamo finansējumu inovācijām un pasūtījumu trūkumu 3

Aizsardzības industrijas pārstāvji šodien Saeimas Inovācijas ekosistēmas attīstības apakškomisijas sēdē pauda kritisku nostāju par nepietiekamo valsts finansējumu jomas inovācijām, atbilstošu pasūtījumu trūkumu un birokrātiskiem novecojuša normatīvā regulējuma radītajiem šķēršļiem. Lasīt vairāk

 
 

Lasītākie raksti

Jaunie raksti