Eksperts: Arī turpmāk gaidāma degvielas cenu stabilitāte 1

Nozare.lv | 18.augusts 2014 16:02

Patlaban pasaulē nav tādu faktoru, kas liktu dramatiski izmainīt degvielas cenas, kā tas notika pirms trim gadiem aprīlī, kad cena pārsniedza psiholoģisko viena lata robežu, intervijā biznesa portālam "Nozare.lv" norāda Latvijas degvielas tirgotāju asociācijas prezidents un degvielas tirgotāja "Astarte - Nafta" valdes priekšsēdētājs Ojārs Karčevskis.

Viņš skaidro, ka tie, kas vēlas plānot savu budžetu, degvielas cenu stabilitātes dēļ var justies mierīgi. Tāpat Krievijas un Ukrainas konflikta iespaidā noteiktās sankcijas situāciju degvielas tirgū nemainīs, jo Latvija no Krievijas degvielu nesaņem, vai gandrīz nesaņem. Latvijā gan tiekot lietota Krievijas nafta, taču, kā rādot līdzšinējā pieredze, nekādas ekonomiskās sankcijas, kā, piemēram, atteikšanās pirkt Krievijas resursus, tai skaitā naftu un gāzi, nenotiek. Līdz ar to darbojas pasaules tirgus principi, uzsver Karčevskis.

Kā Latvijas degvielas tirgu ietekmē šī gada salīdzinoši stabilās degvielas cenas? Vai tas ļauj strādāt ar lielāku rentabilitāti?

Visiem ir vieglāk, ja cenas ir stabilas - gan vieglāk patērētājam, gan vieglāk tirgotājiem iepirkumos. Jo cenas pasaulē ir stabilākas, jo mazāks risks iepirkt nepareizi. Patlaban situācija ir kārtībā. Tomēr jāsaprot, ka Irākas un Sīrijas jautājumi nav atrisināti, un tie var ietekmēt naftas cenas. Šie nemiera punkti ne tik daudz ietekmē piegādes, cik pasaules tirgos rada ažiotāžu.

Foto: iAuto

Kāda būs degvielas cena turpmākos mēnešus?

Nav notikušas nekādas izmaiņas. Šo gadu, piemēram, sākām ar dīzeļdegvielas cenu - 1,312 eiro litrā, un tagad tā ir ap 1,1280 eiro litrā. Cena ir samazinājusies. Pagaidām pasaulē neredzu tādus faktorus, kas liktu dramatiski izmainīt cenu, kā tas notika pirms trim gadiem aprīlī, kad cena pārsniedza psiholoģisko viena lata robežu.

Tie, kas vēlas plānot savu budžetu, degvielas cenu stabilitātes dēļ var justies mierīgi.

Jāsaprot gan arī tas, ka daļa no degvielas nepakļaujas šiem nosacījumiem. No kaimiņvalstīm degviela tiek ievesta bākās. Tur tirgus cenas nedarbojas. Ja te tirgojam par 1,30 eiro litrā, tad tur runājam par 70 eiro centiem litrā - gandrīz divreiz lētāk. Runājot par legālo daļu, vienmēr ir jāpieskaras nelegālajai. Protams, valdības lēmums ierobežot vienas fiziskas personas vai auto robežas šķērsošanas skaitu pāri robežai ir nesis rezultātus, taču jāsaprot: ja Latvija neaizsargās degvielas tirgu, nodokļi tiek maksāti kaimiņvalstīs nevis sev.

Cik liels patlaban ir nelegālās degvielas apjoms?

Tas ir pietiekams. Nepateikšu cik, ir dažādas rēķināšanas metodikas, bet varu teikt, ka tie ir daudzi desmiti miljoni eiro, kas nenonāk budžetā. Jebkura valsts ir ieinteresēta, lai nodokļu ieņēmumi paaugstinātos, un šī ir viena no iespējām.

Kādas varētu būt degvielas tirgus izmaiņas, ja tiktu ieviestas spēcīgākas sankcijas pret Krieviju. Vai tas kādā veidā to vispār ietekmētu?

Latvija no Krievijas degvielu nesaņem vai gandrīz nesaņem. Tiesa, lietojam Krievijas naftu. Kā rāda pašreizējā pieredze, nekādas tādās ekonomiskās sankcijas, kā, piemēram, atteikšanās pirkt Krievijas resursus, tai skaitā naftu un gāzi, nenotiek. Līdz ar to darbojas pasaules tirgus principi un viss. Nekas nav mainījies. Protams, ja reģions ir krīzē, tad degvielas patēriņš ir mazāks. Ja bija apjomīgāki kravu pārvadājumi, tad tie tiek ietekmēti, bet tieši degvielas tirgus netiek ietekmēts.

Kā redzat, arī tagad jau vairākus mēnešus konflikts Latvijas degvielas tirgu nav ietekmējis.

Patlaban autogāzes tirgus Latvijā ir mazāks nekā, piemēram, Lietuvā. Kā to vērtējat?

Autogāzes īpatsvars ir 5% no Latvijas degvielas tirgus, un es neteiktu, ka tas ir niecīgs. Autogāze ir naftas pārstrādes rūpnīcu blakus produkts, kurš kaut kādā veidā ir jāizlieto. Taču gāze nevar pārņemt visu tirgu, jo tās nav tik daudz. Šī tirgus perspektīva ir atkarīga no nodokļu likmes. Ja Latvijā ir viena no zemākajām akcīzes nodokļu likmēm, tas arī visu nosaka. Gāze ir lētāka, un patērētājs izvēlas lētāku produktu.

Ja akcīzi necels, kāda būs situācija?

Tad tuvākos gadus turpināsies autogāzes īpatsvara pieaugums - gada robežās pieaugums autogāzei varētu būt 10% līdz 20%. Problēmas ir ar piegādēm. To nav vienkārši sagādāt. Tas nav produkts, ko ražo tāpēc, lai piepildītu tirgu. Tas ir blakusprodukts. Tā piegāde prasa zināmas investīcijas - jāsabūvē uzpildes stacijas, iekārtas, jāpārveido automobiļi. Ja agrāk autogāzes bizness bija nišas bizness, un tika celtas atsevišķas gāzes uzpildes stacijas, tad tagad autogāzes iegādes pakalpojums jau iekļauts pilna servisa degvielas uzpildes stacijā, kur ir arī veikals un kafejnīca. Process tālāk ies konsolidācijas virzienā. To pieprasa klients, un visi vadošie uzņēmumi ir aprīkojuši DUS arī ar gāzes iekārtām, tā kā klientam ir brīva izvēle.

Iepriekš eksperti izteikušies, ka konkurence starp degvielas tirgotājiem ir visai asa. Kāda ir tagad situācija?

Konkurence degvielas tirgū ir nemainīgi augsta, un par to liecina tirgotāju dažāda veida akcijas, reklāmas, investīcijas, tīkla modernizēšana, tīkla vai staciju pāriešana no vienām rokām citās. Tas viss pierāda, ka konkurence ir augsta. Ja tā būtu zema, nekādas akcijas nevajadzētu rīkot. Tuvākajā laikā nav pamata domāt, ka situācija mainīsies.

Kā vērtējat vairumtirgotāju konkurenci, vai tā ir pietiekama?

Latvijā 52 komersanti ieved degvielu. Domāju, ka tas ir pietiekami. Pārstrādes rūpnīcas, kuras ir tuvāk Latvijas tirgum, un piegādā mums degvielu ir četras - Somijas Porvo rūpnīca, divas Baltkrievijas rūpnīcas un Mažeiķos "Orlen" rūpnīca. Šīs pārstrādes rūpnīcas piegādā degvielu Latvijai. Parasti gan šie pārstrādātāji produkciju netirgo, un Latvijas gadījumā to izplata, kā minēju, 52 kompānijas. Konkurences noslēpuma dēļ nezinām, kāds īpatsvars Latvijas tirgū ir konkrētām rūpnīcām.

Esat arī kompānijas "Astarte Nafta" valdes priekšsēdētājs. Kā izdodas katru gadu palielināt uzņēmuma apgrozījumu un pārdotās degvielas daudzumu?

Viens no pamata nosacījumiem ir atrasties tirgū pietiekami ilgi un augt līdzi tiem procesiem, kuri notiek pasaulē - gan ņemot vērā tehnisko revolūciju, gan tirdzniecības paņēmienus. Tie ir zināmi un vienkārši, un vajag mēģināt tos ieviest.

"Virši-A", piemēram, izvērš plašas sabiedrības informēšanas un reklāmas kampaņas, piesaistot klientu uzmanību. Vai "Astarte - Nafta" arī plāno šādas aktivitātes?

Visās mācību grāmatās ir rakstīts, ka to vajag darīt. Jautājums tikai ir, ko šajā brīdī izdarīt vispirms. Ir vēlēšanās vienmēr šos līdzekļus, ko varētu veltīt reklāmai, tomēr izmantot praktiskiem mērķiem. Tādu vajadzību ir nepārtraukti. Kaut vai jāievieš jau minētā gāzes tirdzniecība, kas prasa investīcijas. Padomā reklāmas kampaņas ir, bet viss slēpjas jautājumā - no kādiem līdzekļiem to finansēt.

"Virši-A" sevi pozicionē kā teju vienīgo vietējo jeb pašmāju degvielas tirgotāju. Nav gaidāms pretgājiens no "Astarte - Nafta"?

Tas nozīmē, ka ir konkurence. Tas nozīmē, ka arī pārējiem jāsāk tā darīt. Tomēr viss atduras naudā un filozofijā. To, ka katru dienu ir jāēd, taču nereklamē. Tāpat zinām, ka degviela ir katru dienu jālej.

Vai plānojat izvērst savu darbību arī citos reģionos, ne tikai Zemgalē, kur pārsvarā atrodas uzņēmuma degvielas uzpildes stacijas?

Uzskatām, ka uzņēmumam ir jābūt Rīgā, un šogad arī esam Krasta ielā. Lai klientam būtu pilns pārklājums, jābūt tomēr arī ir lielākajā pilsētā - galvaspilsētā. Tagad esam sākuši šo mērķi realizēt. Nav doma apstāties pie šīs vienas. Viss ir procesā. Tas gan būs atkarīgs no situācijas. Arī par paplašināšanos reģionos varēšu pateikt tikai tad, kad būs parakstīts līgums. Patlaban tas nav izdarīts. Paplašināšanas gan nav uzņēmuma pašmērķis. Ir vēlme klientam piedāvāt plašākas iespējas.

Vai nebūs tā, ka pēc pieciem gadiem Latvijas tirgū būs tikai pieci lielie spēlētāji, jo patlaban notiek izteikts konsolidācijas process?

Man negribētos, lai globalizācijas ietekmē pasaulē ir viens tirgotājs. Pārējās ir spekulācijas - vai būs pieci vai desmit.

Vai nevar ienākt tirgū jauns spēlētājs, pārpērkot tīklu? Kaut vai tas pats "Orlen"?

Jā, tas var notikt jebkurā brīdī. Vienlaikus nesaprotu, kāpēc vēlamies visu izpārdot, kas mums ir. Kāpēc tā priecājamies, ka esam nopirkti. No medijiem nepārtraukti jūtu šo tīksmināšanos par to, kas tik atkal nav pārdots. Ko tas nozīmē - ienākt tirgū? Tas nozīmē, ka jebkura investīcija ir jāieliek cenā. Līdz ar to ne patērētājs, un Latvija ne tik, nevar būt ieguvējs, ja viss tiek pārdots. Vienlaikus mums nepatīk, ka tiek tirgota lauksaimniecības zeme, un tad spiedzam un brēcam. Taču tas ir tāds pats īpašums kā jebkas cits. Jo vairāk uzņēmēju, Latvijas rezidentu, spēs darboties un attīstīt tieši to, kas patērētājam ir vajadzīgs, jo labāk. Nevaram jau zināt, vai rezultāts pēc uzņēmuma pārdošanas, būs tāds, kādu patērētājs vēlas. Var nākties iegādāties tāda veida pakalpojumu vai produktu, kuru viņš nemaz nevēlas, bet nav izvēles. Te ir runa par globalizāciju. Kad aizbraucam Eiropā uz jebkuru pilsētu, redzam vienus brendus. Tie ne ar ko neatšķiras. Tad, ja gribam atšķirties, tad nosacīti, ejam uz šūšanas darbnīcu, un pasūtam kaut ko citu.

Kā vērtējat uzņēmuma pirmā pusgada rādītājus?

Pusgada rādītāji ir pozitīvi - palielinājušies gan pārdotās degvielas apjomi, gan uzņēmums strādājis ar peļņu. Skaitļus gan nesaukšu.

Vai šogad plānojat veikt staciju rekonstrukciju un ieviest kādus jauninājumus?

Ir vēlme darīt labāk, un tas attiecas gan uz kafijas iekārtām degvielas uzpildes stacijās, gan veikala interjeru. Degvielas tirgotāji zina, ka ar to var piesaistīt klientus. Stacijas nepārtraukti atjaunojam. Rīgā, Krastā ielā, piemēram, pirms 25 gadiem vispār nebija nevienas uzpildes stacijas. Bija tikai degvielas vedēji, kuri no kannām tirgoja degvielu. Tagad tur ir uzpildes tīkli ar dažādām stacijām, veikaliem un piedāvātajiem pakalpojumiem. Viss ir procesā.

Informācija:

Degvielas tirgotāja SIA "Astarte - Nafta" apgrozījums pērn pieaudzis par 6% līdz 31 miljonam eiro, liecina "Firmas.lv" informācija. Savukārt degvielas realizācija ir palielinājusies par 8,6%. Peļņa pieaugusi gandrīz par 100 000 eiro līdz 315 331 eiro. "Astarte - Naftas" neto apgrozījums ir audzis par 5,3%, neskatoties uz to, ka pasaules degvielas cenas ir samazinājušās par 4%. SIA "Astarte - Nafta" apgrozījums ir audzis vairāk nekā vidējais raidītājs valstī, jo degvielas pārdošanas kopējie apjomi Latvijā ir pieauguši par 2,1%.

Pērn "Astarte - Nafta" turpināja attīstīties un iegādājās "Viada" degvielas uzpildes staciju, kā arī veica rekonstrukcijas darbus 134 000 latu (190 664 eiro) apmērā. Arī 2014.gadā SIA "Astarte - Nafta" plāno strādāt ar peļņu. 92,73% uzņēmumu daļas pieder Jānim Anspokam, bet 7,27% - Ligitai Dzenei. Bez Karčevska valdē darbojas arī Anspoks.

 
Visi komentāri
 
LMT 18.augusts 2014 20:08
0 0 Atbildēt

Smiekli nāk par tādu ekspertu. Irākā nemieri un šamējais runā par stabilitāti...

Tavs komentārs
 
 
Pievienot bildi Pievienot video
 
 
Stingri aizliegts iAuto.lv publicētos materiālus izmantot, kopēt vai reproducēt citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai kā citādi rīkoties ar iAuto.lv publicētajiem materiāliem bez rakstiskas EON SIA atļaujas saņemšanas.

Izceltie raksti

Nedēļas nogalē norisinājusies "Latvijas Gada auto 2020" lielā testa diena pie tirdzniecības centra "Mols" (+ FOTO)

Jau sesto gadu auto entuziasti un interesenti pulcējušies pie t/c “Mols”, lai iepazītos ar “Latvijas Gada auto 2020” pretendentiem. Ikvienam apmeklētājam bija iespēja apskatīt jaunākās automašīnas, konsultēties ar “Latvijas Gada auto” žūrijas pārstāvjiem, kā arī doties izmēģinājuma braucienos. Lasīt vairāk

 

Bulgāri izgatavo 644 Zs jaudīgu rodsteri (+ FOTO)

Bulgāru kompānija Kinetik Automotive nodemonstrējusi modeli Kinetik 07 – elektrisku rodsteri, kas izgatavots uz britu sporta Caterham bāzes. Lasīt vairāk

 

Kravas auto nepamana galvenā ceļa beigas (+ VIDEO) 13

Luksofors nedarbojas un "fūres" šoferis neievēro ceļa zīmes "galvenā ceļa beigas" un "dodiet ceļu" (no 0:25). Lasīt vairāk

 

Puisēns gandrīz pakļūst zem autobusa (+ VIDEO) 2

Bērns, kas ar velosipēdu negaidot izdrāžas no kāda mazāka ceļa, tikai brīnumainā kārtā nepakļūst zem autobusa riteņiem. Lasīt vairāk

 
 

Lasītākie raksti

Jaunie raksti