Seši mīti un patiesība par dīzeļdzinējiem 34

Auto nozarē viena no nerimstoši aktuālām diskusijām jau vairākus gadus ir par dīzeļdzinējiem un dīzeļdegvielu. Lai arī laika gaitā dīzelis ir piedzīvojis progresīvu attīstību un pilnveidi, tā tik un tā ir viena no mūsdienu tehnoloģijām, kas saistās ar dažādiem mītiem, kuri balstīti pieņēmumos, kas nav bijuši viennozīmīga patiesība jau no pirmsākumiem.

Dīzelis nav pazūdoša tehnoloģija un tas arī nākotnē ieņems nozīmīgu lomu gan privātajā, gan komercsektorā. Dīzeļu attīstībā un uzlabošanā ir ieguldīts ievērojams izpētes darbs, un šodien tirgū pieejamie jaunie produkti ir arvien konkurētspējīgāki, videi draudzīgāki, acīmredzami graujot mītus, kas pastāvējuši gadus atpakaļ. Pasaulē vadošā atjaunojamās dīzeļdegvielas ražotāja Neste tehnoloģiskā centra eksperts Sepo Mikonens (Seppo Mikkonen) un fiziķis, dīzeļmotoru eksperts Uldis Rolis skaidro sešus populārākos sabiedrībā pastāvošos mītus par dīzeli un dīzeļdzinēju.

Mīts Nr. 1: Dīzeļdzinēju automašīnām CO2 izmešu ir vairāk nekā benzīna automašīnām.

Patiesība: Jauno dīzeļdzinēju automašīnām CO2 izmešu ir mazāk nekā benzīna dzinēju automašīnām. Ikdienā braucot ar dīzeļdzinēja automašīnu un lietojot jaunākās paaudzes dīzeļdegvielu, tiek ievērojami samazināti CO2 izmeši. Gan enerģētikas kompānijas, gan autoražotāji investē ievērojamus resursus, lai radītu inovatīvus produktus, kas spēj samazināt kaitīgos izmešus un fosilo izejmateriālu izmantošanas īpatsvaru. Ja automašīnas ir vienāda izmēra, dīzeļdzinēja CO2 izmešu līmenis, kā arī degvielas patēriņš būs ievērojami zemāks nekā benzīna dzinējam. Piemēram, ja salīdzinām vienādas masas apvidus auto ar benzīna un dīzeļa dzinējiem, tad CO2 izmešu daudzums dīzelim ir mazāks.

“Modernie kompresijas aizdedzināšanas motori (dīzeļi) strādā ar degvielu, kuras ķīmiskās un fizikālās īpašības, kā arī motoru konstruktīvie risinājumi ļauj tiem veidot mazāk CO2 izmešu apjomu nekā dzirksteļaizdedzes motoriem (benzīna) pie vienas un tās pašas jaudas. Tas nozīmē, ka arī degvielas patēriņš atbilstoši ir mazāks. Jo mazāks degvielas patēriņš, jo mazāk CO2 izmešu. Bez tam – tiek saglabāts optimāli mazs citu stipri toksisko motora atgāzu un cieto daļiņu izmešu daudzums. Arī regulējošās normas, pēc kurām izgatavo un sertificē motoru atbilstību (automašīnas, motociklus, kravas un traktortehniku) izmešu normām, rāda un apstiprina izmešu daudzumu, kas nedrīkst atšķirties neatkarīgi no tā, ar kādu degvielu tie darbināmi. Protams, tas nav radies vienā dienā, bet evolucionējies atbilstoši Eiropas un pasaules sapratnei par kaitīgo izmešu samazinājuma  nepieciešamību. Pasaules tendence ir tāda, ka, lai  pārvietotos vienu kilometru,  jātērē cik iespējams maz degvielas, un tas samazinās arī atmosfērā  izmesto CO2 daudzumu,” uzsver fiziķis, dīzeļmotoru eksperts Uldis Rolis.

Savukārt Neste tehnoloģiskā centra eksperts Sepo Mikonens stāsta: “Dīzelim mēdz piedēvēt problēmas ar NOx emisijām, kā arī atsaukties uz vecu informāciju par partikulāro emisiju daļiņām, kaut arī automašīnas ar dīzeļdzinēju jau kopš 2008./2009. gada ir aprīkotas ar partikulāro emisiju filtriem. Kopš tā laika automašīnas, kas aprīkotas ar benzīna dzinēju, nereti rada pat lielākas partikulāro daļiņu emisijas nekā dīzeļdzinēji.”

Mīts Nr. 2: Dīzelis ir mazāk jaudīgs.

Patiesība: Jaunās dīzeļdzinēju automašīnas piedāvā spēcīgu griezes momentu pat pie zemiem apgriezieniem, sniedzot jaudīgu un vienmērīgu paātrinājumu gan pie braukšanas uzsākšanas, gan arī apdzīšanas laikā. Šodien dīzeļdzinējs, kas tiek darbināts ar augstas kvalitātes degvielu, ir jaudīgs un stiprs pretinieks benzīna dzinēja automašīnām.

Uldis Rolis skaidro: “Vēsturiski benzīnmotors ir strādājis salīdzinoši vienkāršāk nekā dīzeļdzinējs, tāpēc arī ātrāk attīstījis lielāku jaudu nekā līdzīga izmēra dīzeļmotors. Svarīga loma jaudā ir arī temperatūras pieaugumam cilindrā, kas pēc būtības dīzeļmotoram ir mazāks, līdz ar to arī teorētiski tam ir mazāka jauda. Tomēr mūsdienās ar jaunajām tehnoloģijām, kas sekmē loģisku šī procesa vadīšanu, tas tiek ievērojami kompensēts. Tas ļauj iegūt labākus rezultātus – gan no degvielas  ekonomijas, gan toksisko motora atgāzu un daļiņu izmešu aspekta.” 

“Dīzeļdzinēju mašīnu stiprās puses ir zems degvielas patēriņš, zemas CO2, CO, HC un daļiņu emisijas. Jaunajām Euro 6 dīzeļdzinēja automašīnām ir ļoti zems NOx emisiju līmenis, kas ir pielīdzināmas benzīna dzinēja emisijām. Degvielas patēriņš, CO2 un degvielas cenas būtu daudz augstākas, ja lielākas automašīnas, piemēram, kravas automašīnas būtu ar benzīna dzinēju. Līdz šim dīzelim ir bijusi nozīmīga loma vidējā CO2 emisiju līmeņa samazināšanā Eiropā,” skaidro Sepo Mikonens.

Mīts Nr. 3: Dīzeļdzinējs ir veca, izzūdoša tehnoloģija.

Patiesība: Gan naftas pārstrādes uzņēmumi, gan autoražotāji mūsdienās ir spēcīgi inovatori. Šodien jaunie dīzeļdzinēji ir progresīva tehnoloģija, kas garantē jaudīgu, drošu un efektīvu, kā arī videi draudzīgāku pārvietošanos ikdienā. Papildus tam, kombinējot jauno dīzeļdzinēju automašīnas ar atjaunojamo degvielu, videi tiek radīts vēl mazāks kaitējums. Visi šie sasniegumi ir iespējami, pateicoties spēcīgam zinātnes darbam, testiem un investīcijām dīzeļa attīstībā.

Domājot par nākotni, ir svarīgi apzināties, ka cilvēku vajadzības ir dažādas, un ir ļoti svarīgi izvērtēt, kas būs piemērotākais dzinēja tips katra cilvēka ikdienas vajadzībām tuvākā vai tālākā nākotnē. Piemēram, benzīna dzinēji nav ekonomiski izdevīgi un videi draudzīgi, veicot regulāri garus pārbraucienus, kā arī tie nav piemēroti lielgabarīta automašīnām, jo tas nav ekonomiski izdevīgi. Arī hibrīddzinēji ir būtībā piemēroti pilsētai vai braucot īsas distances. Turpretī dīzelis nav tik izdevīgs mazām automašīnām un mazam ikgadējam nobraukumam.

“Tas atspoguļo, ka nav viena konkrēta risinājuma, kas būtu vislabākais. Viss ir atkarīgs no katra individuālā viedokļa par to, kas ir nepieciešamākais, piemērotākais. Izdarot izvēli par labu kādai konkrētai automašīnai, vietējiem degvielas un automašīnu nodokļiem ir vislielākais efekts,” Sepo Mikonens.

Mīts Nr. 4: Automašīnas kvēpu filtrs (DPF) rada papildu riskus un izmaksas dīzeļdzinēju automašīnu īpašniekiem.

Patiesība: Jauno dīzeļdzinēju automašīnu kvēpu filtrs (DPF) ir tehnoloģija, kas palīdz attīrīt dzinēja izmešus. Pateicoties motoru  izplūdes gāzu attīrīšanas ierīcēm (katalizatoriem, recirkulācijas ierīcēm, kā arī kvēpu filtriem), tiek panākts optimāls gāzu sastāvs, kas atbilst šodienas Euro 6 un nākotnes “zaļākas” domāšanas prasībām. Jau šobrīd benzīna dzinējiem ir nepieciešami emisijas daļiņu filtri. Līdz FSI motoru nonākšanas tirgū benzīna motoros netika mērīts cieto daļiņu saturs, bet šodienas  toksisko  motora atgāzu normas ir arī šiem benzīna dzirksteļmotoriem, kas paredz stingru cieto daļiņu izmešu kontroli. Dīzeļu motoriem tā ir pierasta norma.

“Svarīgi ir atcerēties, ka jebkurš transporta līdzeklis ir aprīkots ar visām nepieciešamajām iekārtām, lai nodrošinātu vismaz mūsdienu prasības pret apkārtējo vidi. Tas nav paaugstināts risks, drīzāk tā ir nepieciešamība!” skaidro Uldis Rolis.

Papildus visām apkopēm un kārtīgai auto uzturēšanai, lietojot kvalitatīvu un sertificētu degvielu,  kvēpu filtrs tiek saudzēts vēl vairāk, kalpojot ilgāk, kā arī uzlabojot automašīnas veiktspēju kā īstermiņā, tā arī ilgtermiņā. Tas ir tādēļ, ka augstākas kvalitātes dīzeļdegviela sadeg tīrāk, radot mazākus nosēdumus DPF.

Eiropas tirgū, īpaši tajā, kas lieto Skandināvijas izcelsmes dīzeļdegvielu, kvēpu filtra uzdevums ir aizkavēt ogli – nepilnīgi sadegušo degvielu – izpūtēja augstajā temperatūrā, lai tā paspētu sadegt. Kvēpu filtrs aizsērē nepiemērotas motoreļļas dēļ, tādēļ atbilstošas motoreļļas lietošana un savlaicīga spēkrata apkope, kā arī kvalitatīva degviela praktiski izslēdz kvēpu filtra pāragru nolietošanos. Citos tirgos nereti filtrs sevī uzkrāj arī degvielas “netīrumus”, sēru un citus ķīmiskos savienojumus, kas, protams, salīdzinoši ātri filtru piepilda.

Mīts Nr. 5: Dīzeļdegviela sasalst pie pirmā sala.

Patiesība: Uzturot automašīnu labā tehniskā stāvoklī, regulāri veicot apkopes, tostarp mainot degvielas filtru, pārbaudot sprauslas, sveces, kā arī izmantojot ziemas apstākļiem piemērotu degvielu, problēmas ar dīzeļdzinējiem nav. Ar temperatūras ietekmi uz dīzeļdegvielu var iepazīties degvielas uzpildes stacijās, kur ir pieejamas dažādas ziemas dīzeļdegvielas, tostarp Neste Pro Diesel, kas ir salizturīga līdz pat mīnus 37° C.

“Jebkuram tehniskajam šķidrumam, ko izmanto automobilī, ir savas raksturojošās īpašības. Līdz ar to neatbilstošu tehnisko šķidrumu lietošana nepiemērotai klimatiskajai zonai var traucēt jebkura  automašīnas mezgla normālu darbību. Svarīgi izvēlēties automašīnu atbilstoši gan klimatiskajiem apstākļiem, gan  pielietojumam. Tikpat būtiski ir veikt apkopes termiņos, kas atbilst ekspluatācijas apstākļiem,” stāsta Uldis Rolis.

Mīts Nr. 6: Lietojot atjaunojamo dīzeļdegvielu, tiks zaudēta rūpnīcas servisa garantija.

Patiesība: Runājot par atjaunojamo dīzeļdegvielu, ir svarīgi atcerēties, ka augstas kvalitātes atjaunojamā dīzeļdegviela jeb hidrogenētā augu eļļa (HVO) un tradicionālā biodīzeļdegviela jeb taukskābju metilesteris (FAME) nav viens un tas pats. Lai gan abi šie produkti tiek iegūti no organiskās biomasas, tie ir ļoti atšķirīgi. Piemēram, augstākās kvalitātes HVO Neste atjaunojamā dīzeļdegviela pamatā tiek iegūta no augu eļļām, pārtikas un dzīvnieku tauku pārstrādes pārpalikumiem, iegūstot produktu, kas pēc ķīmiskā sastāva ir identisks fosilajai dīzeļdegvielai, tai pat laikā nesaturot ne piles naftas. Savukārt tradicionālā pirmās paaudzes FAME tipa dīzeļdegviela tiek iegūta, esterificējot augu eļļas vai taukus.

Degvielas uzpildes stacijās ir pieejamas tikai augstākās kvalitātes, sertificēta degviela.  Piemēram, Neste Pro Diesel, kuras sastāvā ir arī atjaunojamā degviela (hidrogenētā augu eļļa jeb HVO), atbilst augstākajiem degvielas kvalitātes standartiem, padarot to ne vien draudzīgāku videi, bet arī uzlabojot automašīnas veiktspēju. Tostarp šī dīzeļdegviela atbilst Pasaules degvielas hartas (“World Wide Fuel Charter”), t.i., Eiropas, ASV un Āzijas valstu autoražotāju stingrākajām degvielas prasībām.

“Automašīnas, pirms tās nonāk ražošanā un tirgū, tiek testētas lietošanā un tiek pārbaudīta to atbilstība daudzām normām, tai skaitā atbilstībai lietot sertificētas degvielas. Degvielas, kas atbilst spēkā esošiem kvalitātes standartiem, nerada iemeslu, lai tiktu  ierobežota  garantija,” papildina Uldis Rolis.

Tas nozīmē, ka, lietojot sertificētu atjaunojamo degvielu – HVO –, automašīnas servisa garantija netiek zaudēta. Svarīgi ņemt vērā, ka ne visi auto tirgotāji saglabā garantijas nosacījumus, ja jaunā automašīnā tiek lietota tradicionālā biodīzeļdegviela (FAME).