Drošība jāveido kompleksi 9

Latvijas Iekšlietu darbinieku arodbiedrība (LIDA), izskatot Iekšlietu ministrijas izplatīto masu saziņas līdzekļos aicinājumu sniegt priekšlikumus par ātruma fiksēšanu ar fotoradariem un izvērtējot LIDA gūto pieredzi, policijas darbinieku, citu dienestu viedokli, kā arī citu valstu pieredzi, uzskata, ka nedrīkst formāli vērtēt tikai viena tehniskā līdzekļa (fotoradaru) ieviešanu uz Latvijas ceļiem. Problēmu jārisina kompleksā, izmantojot dažāda veida tehniskos līdzekļus, normatīvo aktu pilnveidošanu un pasaules progresīvo pieredzi.

2012.gada 16.decembrī uz Latvijas ceļiem pārtrauca darbību stacionārie un pārvietojamie privātā komersanta fotoradari un ātruma uzraudzības funkcijas sāka pildīt Valsts policijas darbinieki.

Taču tikai ar policijas uzraudzību situācija uz ceļiem neuzlabojās un to pierāda pēdējo laiku traģiskie notikumi uz Latvijas ceļiem. Nepieciešams, lai ceļu satiksmes noteikumu ievērošanā iesaistītos visa sabiedrība, katrs pilsonis, katra valsts vai pašvaldības amatpersona, nevalstiskas organizācijas, prese, radio, televīzija.

Svarīgo pienesumu var sniegt aculiecinieki, fiksējot pārkāpumus un informējot gan policiju, gan masu informācijas līdzekļus par iespējamiem pārkāpumiem, nejēdzībām ceļu zīmēs, slikto ceļu stāvokli, bezdarbībā no ceļu uzturētāju vai apsaimniekotāju puses.

Latvija ļoti maz transportlīdzekļu aprīkoti ar videoreģistratoriem. Praktiski neviens sabiedriskais transportlīdzeklis, operatīvais transports, valsts vai pašvaldību iestāžu transportlīdzekļi, kravas pārvadāšanas transports, vilcieni nav aprīkoti ar videoreģistrātoriem.

Latvijas Iekšlietu darbinieku arodbiedrība (LIDA) uzskata, ka jāveic grozījumus normatīvajos aktos, paredzot aprīkot visus valsts un pašvaldības iestāžu transportlīdzekļus ar videoreģistratoriem, kā arī ar videoreģistratoriem aprīkot visa veida transportlīdzekļus, kas nodarbojas ar cilvēku un kravas pārvadājumiem, tai skaitā tranzītā.

LIDA ieskatā videoreģistratori atvieglotu pārkāpumu vai negadījumu ātrāku izvērtēšanu, vainīgo noskaidrošanā, kā arī būtu nopietns pierādīšanas līdzeklis ceļu satiksmes noteikumu pārkāpuma vai noziedzīga nodarījuma konstatēšanā, novērstu pārkāpumus, disciplinētu gan vadītājus, gan gājējus. Videoreģistratori palīdzētu noskaidrot ceļu uzturētāju/apsaimniekotāju neizdarības, kas noved pie ceļu satiksmes negadījumiem. Piemēram, ja ceļš bija slidens un savlaicīgi nebija kaisīts, vai ir cita veida bojājumi, kas noved pie ceļu satiksmes negadījuma (CSNg).

Pateicoties iedzīvotāju aktivitātēm, apkarojot auto novietošanu stāvvietās, kas domāti cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, šāda veida pārkāpumi būtiski samazinājās. Ja uzrodas kāds, kas ignorē aizliegumu novietot invalīdu stāvvietā auto, uzrodas ļaudis, kas informē gan policiju, gan sabiedrību. Tādējādi videoreģistratori varētu sniegt labu atbalstu gan sabiedrībai kopumā, mazinot pārkāpumu un negadījumu skaitu, kā arī atbalstu policijai tās darbībā, noskaidrojot vainīgos, apstākļus un lai veiktu pasākumus CSNg cēloņu novēršanā. Ari Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) būtu iespējas iegūt daudz precīzāku informāciju par autovadītāju sagatavošanu, apmācību, transportlīdzekļu un ceļu stāvokli.

Videoreģistratora izmaksas ir no 0,02 līdz 0,5 procentiem no transportlīdzekļa vērtības. Tas nevar būtiski ietekmēt valsts vai pašvaldības, vai uzņēma budžetu. Taču tas būtiski uzlabos drošību uz Latvijas ceļiem un ielās.

LIDA ir pret valsts nepamatotu iedzīvotāju izsekošanu, taču tur, kur tiek izmantoti paaugstinātās bīstamības iekārtas, transports, ieroči, tur noteikti jābūt iespējai nodrošināt atbilstošu kontroli, tai skaitā arī ar videoreģistratora palīdzību.

LIDA uzskata, ka iesaistot pēc iespējas vairāk iedzīvotāju, ierīkojot transportlīdzekļos videoreģistratorus, arī izvietojot tos ielās un uz ceļiem, aprīkojot dzelzceļa pārbrauktuves, būtu daudz iespaidīgāks un efektīgāks rezultāts par fotoradariem, kuru mērķis ir nevis drošība un kārtība, bet gan novērst tikai vienu pārkāpuma veidu – ierobežot transportlīdzekļa ātrumu.

LIDA norāda, ka, kamēr netiek sodīts konkrēts vadītājs, bet autoīpašnieks/turētājs, tikmēr pozitīvu rezultātu panākt neizdosies, jo tiem, kam ir pietiekoši daudz naudas, maksā par iesūtītiem rēķiniem, kā par pakalpojumiem, kas dod tiesības nesodīti pārkāpt atļauto braukšanas ātrumu, pakļaujot briesmām citus cilvēkus. Ja pret visiem ātruma pārkāpējiem tiktu piemēroti soda punkti, tas mazinātu pārkāpumu skaitu, izmantojot fotoradarus. Taču nesodīti pilnīgi paliek tie autovadītāji, kas izmanto citu valsts transportlīdzekļus. Tas rada nevienlīdzīgu attieksmi un pakļauj diskriminācijai tos vadītājus, kas reģistrēja transportlīdzekļus Latvijā.