Latvijā ir vērojama pozitīva tendence samazināties korupcijai uz ceļa. Ja 2015. gadā ceļu satiksmē tika reģistrēti 180 kukuļdošanas gadījumi, tad 2021. gadā līdz 26. oktobrim – 44.
Tomēr socioloģisko pētījumu aģentūras Norstat pēc Valsts policijas pasūtījuma 2021. gada septembrī veiktās aptaujas dati liecina, ka puse no aptaujātajiem iedzīvotājiem uzskata, ka atpirkšanās par ceļu satiksmes pārkāpumiem nav vērtējama kā smagi sodāma rīcība. Taču šāda veida “sarunāšana” ar ceļu policijas darbiniekiem ir ne tikai bīstama, veicinot nedrošu apstākļu palielināšanos uz ceļa un pārkāpējiem izsprūkot sveikā, bet arī krimināli sodāma rīcība.
Statistikas dati liecina, ka šogad līdz 26. oktobrim visvairāk reģistrēto kukuļdošanas gadījumu ceļu satiksmē ir bijis Zemgales reģionā – 28. Pārējos valsts reģionos to reģistrēts mazāk par 10.
Piedaloties ceļu satiksmē vienmēr pastāv risks, kam tiek pakļauts ne tikai pats autovadītājs, bet arī pasažieri un pārējie satiksmes dalībnieki. Tādēļ Valsts policija mudina izprast soda nozīmi gadījumā, ja ir konstatēts pārkāpums – tas ir visu drošības labad – apturēt pārkāpēju un novērst iespējamās negatīvās sekas. No soda nav jāatpērkas, bet gan jāapzinās pārkāpuma bīstamība un jādomā par to, kā to turpmāk vairs neatkārtot. Cenšoties “sarunāt” ar policijas darbinieku, pakļaujam sevi riskam tikt krimināli sodītiem. Paredzētie sodi par šādu pārkāpumu ir īslaicīga brīvības atņemšana, piespiedu darbs, naudas sods vai brīvības atņemšana no 5 līdz 10 gadiem – par katru individuālo gadījumu lemj tiesa.
Kā ziņot par kukuļdošanas gadījumu
Kukuļdošanas un kukuļņemšanas gadījumos pats būtiskākais ir spēt atbilstoši reaģēt – par situāciju ir jāziņo laicīgi. Ja tiek pieprasīts kukulis, vispareizāk ir to uzreiz atteikt, bet vienlaikus svarīgi ir fiksēt piedāvāšanas mērķi, laiku, vietu, kukuļa apmēru un veidu, kā arī kukuļa pieprasītāja vārdu, uzvārdu un amatu. Ziņojot var zvanot jebkurai no šīm iestādēm: KNAB (tālruņa Nr. 80002070), Valsts policijai (tālruņa Nr. 110) vai arī IeM Iekšējās drošības birojam (tālruņa Nr.67209055).
Ja kukuļa pieprasīšana ir uzstājīga, var mēģināt starpgadījumu fiksēt ar kādu no ierīcēm, piemēram, mobilo tālruni, ierakstot audio vai video failu. Pēc tam, kad esat drošā vietā, zvaniet kādai no iepriekš norādītajām iestādēm un pēc norādēm iesūtiet arī pierādījumus.
Valsts policija aicina neklusēt arī tajā gadījumā, ja pieprasīto kukuli esat iedevis. Ja par to ziņosiet nekavējoties, iespējams, netiksiet uzskatīts par kukuļdevēju, jo policija apzinās, ka situācijas ir dažādas, un pats svarīgākais ir rīkoties atbilstoši. Taču no kriminālatbildības nevarēs izvairīties, ja par pārkāpumu informēs policists, kuram kukulis piedāvāts vai iedots. Jebkurā kukuļdošanas situācijā vērā tiek ņemts ziņošanas apstāklis – tam nevajadzētu notikt ilgi pēc starpgadījuma, jo citādi var tikt ietekmēta izmeklēšanas gaita un tās kvalitāte.
Valsts policija aicina, ja esat saskāries ar kukuļdošanas gadījumu, zvaniet uz norādītajiem telefona numuriem un informējiet par to!
Es parasti ceļu policistiem parādu tukšu maku un pastāstu, ka skrienu uz zupas virtuvi, jo nedēļu neesmu ēdis un pagājušoreiz nokavēju. Degvielu man ielēja pa ceļam sastapti mednieki, bet apdrošināšanas polisi nopirka ugunsdzēsēji, kas teica, ka tikai ceļu policisti ir īsti skopuļi un nevienam nepalīdz. Tad parasti policists no cepures izvelk desmitnieku un saka, lai kaut ko nopērku arī bērniem ēdamu un pasaku ugunsdzēsējiem, ka viņiem nav taisnība!