Neskatoties uz nepārtrauktiem brīdinājumiem un aicinājumiem uzmanīties no krāpniekiem, Valsts policija joprojām saņem iesniegumus par izkrāptiem finanšu līdzekļiem. Vēloties atgūt pirms pāris gadiem zaudētos naudas līdzekļus, vīrietis Cēsu pusē atkārtoti iekritis krāpnieku lamatās un zaudējis 100 000 eiro.
Otrdien, 25. janvārī, Valsts policijas Cēsu iecirknis saņēma iesniegumu no 1945.gadā dzimuša vīrieša, kurš ziņoja, ka ir kļuvis par krāpnieku upuri. Vīrietis bija saņēmis vairākus zvanus no nepazīstamām personām, kuras apgalvoja, ka spēj palīdzēt atgūt finanšu platformās zaudētos naudas līdzekļus.
Vīrietis atzinis, ka pēdējo gadu laikā bija ieguldījis ievērojamu naudas summu kādā platformā, taču ieguldīto naudu nav atguvis. Šī iemesla dēļ viņš labprāt piekritis krāpnieku palīdzībai. Iemantojot vīrieša uzticību, personas ieguva viņiem nepieciešamos vīrieša personas datus, lai no bankas konta izkrāptu naudas līdzekļus.
Jāpiebilst, ka šis pats vīrietis jau 2020. gada rudenī bija uzticējies krāpnieku solījumiem par lielu naudas peļņas gūšanu un labprātīgi ieskaitījis krāpnieku kontā. Toreiz Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas biroja amatpersonas, veicot sarežģītu un komplicētu izmeklēšanu, atguva daļu finanšu līdzekļus – teju 20 tūkstošus eiro.
Šādā veidā vīrietis kopumā pēdējo gadu laikā zaudējis 100 000 eiro.
Policija atkārtoti aicina iedzīvotājus būt piesardzīgiem, saņemot telefona zvanus no nezināmām personām, kuras runā tikai un vienīgi krievu valodā, sauc sevi par dažādu uzņēmumu finanšu brokeriem vai arī cita veida "finanšu speciālistiem". Tāpat nevajadzētu būt pārlieku uzticīgiem, komunicējot ar nepazīstamiem cilvēkiem vai iepazīstoties sociālos tīklos ar virtuālajiem lietotājiem. Nedrīkst nevienam izpaust savus personas vai elektronisko maksāšanas līdzekļu datus, tā jūs sevi varat pasargāt no kļūšanas par krāpniecības upuriem.
Gadījumos, ja ir notikusi krāpšana, par to iespējams ziņot, vēršoties ar iesniegumu tuvākajā Valsts policijas iecirknī vai iesniedzot iesniegumu elektroniski portālā Latvija.lv. Savukārt riska informāciju par dažādām aizdomīgām darbībām interneta vidē iespējams nosūtīt izskatīšanai policijai mobilajā lietotnē Mana Drošība.
Es nesaprotu, kā garā vāji cilvēki vispār pie tādām summām tiek? Šajā gadījumā gan iespējams, ka demence iestājusies jau pēc naudas iegūšanas brīža.
kā tiek? Vēl joprojām ir indivīdi, kas vēl nav nopļenderējuši senču sapelnīto, kas ir atguvuši senču īpašumus, un beidzot sadūšojušies tos pārdot. Resp, kas viegli nāk, tas viegli iet.
Tev laikam taisnība, jo citādi patiešām nevaru iedomāties, ka tāds naivulis būtu spējīgs kaut ko nopelnīt.
Katru var piečakarēt, bet šie, par ko policija parasti raksta, allaž izklausās pēc Nigērijas prinču līmeņa stāstiem.