Ceļu satiksmes negadījumi visbiežāk notiek, veicot apdzīšanas manevru, konferencē informēja Valsts tiesu ekspertīžu biroja pārstāvis Oskars Irbītis.
Viņš pastāstīja, ka no kopumā pērn bojāgājušajiem 136 iedzīvotājiem 60 bijuši vieglo automašīnu vadītāji vai pasažieri, 50 gājēji un 11 velosipēdisti. Tāpat letāls avārijas iznākums bijis astoņu smago automašīnu vadītājiem vai pasažieriem, piecu mopēdu vadītājiem vai pasažieriem un vienam motociklistam.
Arī ievainojumus pērn visvairāk - kopumā 2501 reizi - guvuši vieglo automašīnu vadītāji un to pasažieri. Smagus ievainojumus guvuši arī 898 gājēji, 554 velosipēdisti, 512 citu transportlīdzekļu vadītāji, 212 motociklisti un 141 mopēda vadītājs vai pasažieris.
Visbiežāk satiksmes negadījumi notikuši apdzīšanas manevra laikā, situācijās, kad apdzīt konkrētajā ceļa posmā drīkst, taču vadītājs, kurš tajā brīdī griezies pa kreisi, nav pamanījis to, kurš veic apdzīšanu. Tāpat bieži negadījumi notiek diennakts tumšajā laikā notiekot frontālai sadursmei un veicot apdzīšanu krustojumos.
Irbītis pastāstīja, ka tipiskākie gājēji, kuri cieš avārijās pilsētas teritorijā ir tādi, kuri šķērso brauktuvi tam neparedzētā vietā, ir izklaidīgi un uzmanību pievērš telefonam, nevis satiksmei, kā arī ļoti bieži šie gājēji ir alkohola reibumā. Pēc Irbīša teiktā, pārsvarā negadījumos pilsētas teritorijā cieš gājēji virs 40 gadu vecuma un viņi gūst vidējus vai smagus miesas bojājumus.
Savukārt ārpus pilsētas par negadījuma iemeslu gājējiem visbiežāk kalpo atstarotāja nelietošana, alkohola reibums un pārvietošanās pa brauktuvi. Vidējais cietušo gājēju vecums ārpus pilsētas teritorijas ir 50 gadi, un pārsvarā negadījumi notiek diennakts tumšajā laikā.
Saistībā ar autovadītājiem, kuri izraisa avārijas pilsētā un ārpus tās īpašas atšķirības tiesu ekspertīzes birojam konstatēt neizdevās, taču kopējās šo šoferu iezīmes ir izklaidība un agresīva braukšana. "Secinājām arī, ka visbiežāk šie autovadītāji brauc ar auto, kuri ir vecāki par desmit gadiem. Auto, kas ir jaunāki par trīs gadiem avārijās iekļūst salīdzinoši reti," norādīja eksperts.
Kā ziņots, šodien Rīgas Motormuzejā norisinās Valsts policijas sadarbībā ar Ceļu satiksmes drošības direkciju un Eiropas ceļu policijas tīklu rīkotā starptautiskā konference "Ceļu satiksmes drošība, aktualitātes un izaicinājumi".
), KURI ne tikai turās pie vidus līnijas, bet arī sāk palielināt ātrumu, kad esi jau uzsācis apdzīšanas manevru.
) un viens brauc zem 90km/h un ņemot vērā ka man bija inerce parēķināju, ka bez nekādām problēmām apdzīšu. Jau laicīgi uzsāku apdzīšanas manevru, BET apdzenaimais sāk strauji palielināt ātrumu un ņemot vērā, ka aizmugurē braucošie jau ieņēmuši manu vietu aiz lēnāk braucošā un pretī tuvojas cits CS dalībnieks (izrādījās netrafarētais) esmu spiests būtiski palielināt ātrumu, lai pabeigtu manevru. Ar ko viss beidzās? Ar to, ka tanī brīdī, kad atgriezos joslā, tad man bija jau 124km/h un mani (nevis mūs abus vai tikai apdzīto auto) apturēja CP. Jā teorētiski un praktiski es pārkāpu atļauto ātrumu, bet kāpēc nevies neiedziļinās kāda iemesla dēļ tā sanāca? 
Nu un kad ir jāieslēdz virzienrādītājs?
Nu un kāpēc STOP signāls nav brīdinājuma signāls?
Vai spogulī nav jākontrolē stāvoklis aizmugurē?
Nu un cik ilgi to visu "kompensēs" ar distances vērošanu, vai ievērošanu?
Kad sāksim, katrs, ar savu rīcību garantēt drošību?
Palasiet LAPK 149. panta 4. punktu, saucās: "Agresīva braukšana", ar sodu līdz 280 eiro un 6 soda punktiem!