Pētījums: Piektā daļa autovadītāju pirms brauciena nepārliecinās, vai ceļš ir apledojis 7

19% jeb teju piektdaļa autovadītāju, uzsākot braukt mīnus grādos, nepārliecinās, vai ceļš ir apledojis, jo uzskata, ka brauc uzmanīgi. Par to liecina pirmais “GO atbildīgas braukšanas indekss”, kas ir Vislatvijas braukšanas kultūras pētījums, kas atspoguļo autovadītāju izpratni un attieksmi pret atbildīgu auto vadīšanu.

34% respondentu atzinuši, ka ne vienmēr par to pārliecinās, lai gan apzinās, ka vajadzētu, savukārt vienmēr ceļa apledojumu pārbaudot 45% braucēju. Interesanti, ka biežāk ceļa seguma stāvokli pārbauda vīrieši – katrs otrais ir norādījis, ka savādāk braukšanu nemaz neuzsāk; savukārt sieviešu vidū ceļa seguma pārbaude pirms braukšanas uzsākšanas notiek krietni retāk – tikai 39%.

Kā liecina “GO atbildīgas braukšanas indekss”, visatbildīgākie autovadītāji ir vecumā no 30 līdz 39 – 61% braukšanu pirms ceļa pārbaudes nemaz neuzsāk. Nepārliecināšanos par ceļa seguma stāvokli ar “es braucu uzmanīgi” visbiežāk attaisno aptaujas dalībnieki, kuri ieguvuši pamatizglītību (25%), nestrādājošas personas (55%), cilvēki, kuri dzīvo vieni (27%), un cilvēki ar ļoti zemiem ienākumiem (zem 150 EUR mēnesī) – 24%.

“Labā prakse ir pārbaudīt ceļa kvalitāti, pirms uzsākam braukšanu – tas noskaņo autovadītāju un pielāgo braukšanas stilu konkrētajiem apstākļiem. Taču tik pat svarīgi ir saprast, ka ziemas apstākļos ceļa segums var mainīties ļoti bieži, strauji un ļoti lielos apmēros. Pārbaudot ceļa segumu pirms izbraukšanas mēs pārliecināmies, un saprotam, ka ir iespējams slidens segums, taču braucot ir nemitīgi jāievāc informācija no ceļa seguma. Visu laiku ir jāseko līdzi, vai zem automašīnas riteņiem ir sauss asfalts, mitrs asfalts, bet varbūt atkala vai noblietēts sniegs – visi šie segumi ziemas apstākļos ir iespējami.” dalās DBS Autoskolas direktors Jānis Vanks. “Tādēļ, pilnīgi noteikti ir jāseko līdzi āra gaisa temperatūrai, lai saprastu vai apledojums ir iespējams, jāpārliecinās par ceļa segumu pirms sākam braukt un arī braucot, nemitīgi, ir jākontrolē situācija un jāsaprot, pa kādu segumu konkrētajā brīdī braucam. Nākamā, svarīgā, lieta ir zināt kā automašīnu kontrolēt dažādu segumu apstākļos. Un to var tikai trenējoties un mācoties – piemēram, pie mums autoskolā.”

Gandrīz puse autovadītāju (47%) ne vienmēr pārliecinās, vai aizmugurē sēdošie pasažieri ir piesprādzējušies. No tiem, kas ne vienmēr pārbauda, kas notiek automašīnas aizmugurē, 41% norādījis, ka “pārliecinās neregulāri”, savukārt 6% aizmugurē sēdošo pasažieru piesprādzēšanos neuzskata par svarīgu. Analizējot neapzinīgos šoferus pēc nodarbošanās, redzams, ka vispārdrošākie ir studenti – 52% autovadītāju – studentu ne vienmēr pārbauda, vai citi ir piesprādzējušies, savukārt par nesvarīgu to uzskata pat 15% studentu, kuri vada auto.

Starp reģioniem atbildīgākie autovadītāji ir Zemgalē (62%) un Vidzemē (63%), savukārt vismazāk pasažieru piesprādzēšanos pārbauda šoferi Latgalē – tur tikai 38% braucēju vienmēr pārliecinās par līdzbraucēju drošību. Visbiežāk par pasažieru drošību nepārliecinās autovadītāji 18 – 29 gadu vecumā – kopumā 11% respondentu šajā vecuma grupā uzskata, ka “tas nav svarīgi”.

“Apmēram 10 gadus atpakaļ piesprādzēšanās jautājumu neuztvēra nopietni lielākā daļa autovadītāju, tāpat bija laiks, kad automašīnās tādu drošības jostu nemaz nebija. Mūsdienās visi auto ir ar tām aprīkoti un ir noteikumi, kas paredz, ka tās ir obligāti jālieto, taču vēl joprojām redzam, ka drošības jostu lietošana cilvēku prātos nav obligāta. Bieži vien drošības jostas izteikti vairāk lieto tie, kuri jau piedzīvojuši negadījumu – ar gadiem un pieredzi, tā teikt. Tomēr katram autovadītājam būtu jāapzinās cik šis drošības elements ir izglābis dzīvības negadījumos – īpaši mūsdienu automašīnās, kurās drošības jostas ir savienotas ar citām drošības sistēmām automašīnā, piemēram - drošības spilveniem.” situāciju komentē direktors J. Vanks. “Jaunieši bieži vien nevīžīgāk attiecās pret šīm lietām tieši pieredzes trūkuma dēļ, taču mums ir jāturpina strādāt pie tā, lai jebkurš autovadītājs un auto pasažieris uztvertu piesprādzēšanos par obligātu normu, neatkarīgi no viņa vecuma.”

“GO atbildīgas braukšanas indekss” ir bezalkoholiskā alus “GO” pētījums, kas tapis sadarbībā ar DBS autoskolu un pētījumu centru Norstat. Pētījumā piedalījās 712 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 74 gadiem.