Pirmdien uz Rīgas apvedceļa sāks darboties pirmais vidējā ātruma kontroles posms 36

No pirmdienas, 14. augusta, uz Rīgas apvedceļa (A5) posmā no Stūnīšiem līdz Jaunmārupei (23,1.–28,6. km) sāks darboties pirmais vidējā braukšanas ātruma kontroles posms.

Vidējā ātruma kontrole Latvijā tiek ieviesta, lai uzlabotu satiksmes drošību. Kā liecina statistika, biežākais smago ceļu satiksmes negadījumu (CSNg) veids ir sadursme, un sadursmju iemesli ir nepareizi autovadītāju lēmumi pie stūres, pārgalvīgi manevri, kuru sekas pastiprina liels ātrums. Citu valstu pieredze liecina, ka posmos, kur tiek ieviesta vidējā ātruma kontrole, CSNg skaits samazinās.

Kā darbojas vidējā ātruma kontroles sistēma

Vidējā braukšanas ātruma kontroles sistēma ir automātiska mērīšanas sistēma, kas  veic ātruma mērījumu, balstoties uz noteikta ceļa posma nobraukšanai patērēto laiku. Posma sākumā un beigās ir uzstādīts aprīkojums, kas fiksē laikus, kad transporta līdzeklis iebrauc ceļa posmā un izbrauc no tā, un aprēķina vidējo ātrumu, ar kādu šis posms ir šķērsots. Ja sistēmas reģistrētais transportlīdzekļa vidējais ātrums ir lielāks par šajā posmā maksimāli atļauto, tā īpašnieks saņems sodu.

Vidējā braukšanas ātruma kontroles sistēma papildus veiks arī reģistrēto transporta līdzekļu tehniskās apskates (TA), autoceļu lietošanas nodevas samaksas un OCTA samaksas kontroli.

Nākamie posmi, kuros tiks veikta verifikācija un kuri sāks darboties, būs uz Vidzemes šosejas (A2) no tilta pār Vējupīti Siguldā līdz Augšlīgatnei (54,5.–62,3. km), uz Valmieras šosejas (A3) no tilta pār Līčupi līdz Stalbei (36,3.–38,7. km), kā arī uz Tallinas šosejas (A1) no Siguļiem līdz Lilastei (14,1.–20,1. km). Par vidējā ātruma kontroles sistēmas darbības uzsākšanu šajos posmos tiks sniegta papildu informācija.

Kuros posmos tiks kontrolēts vidējais ātrums

Vidējā braukšanas ātruma kontroles sistēma šogad tiks ieviesta 16 valsts ceļu posmos:

·         Tallinas šoseja (A1) no Siguļiem līdz Lilastei (14,1.–20,1. km);

·         Vidzemes šoseja (A2) no tilta pār Vējupīti Siguldā līdz Augšlīgatnei (54,5.–62,3. km);

·         Valmieras šoseja (A3) no tilta pār Līčupi līdz Stalbei (36,3.–38,7. km);

·         Rīgas apvedceļš (Salaspils–Babīte ) (A5) no Stūnīšiem līdz Jaunmārupei (23,1.–28,6. km);

·         Daugavpils šoseja (A6):

o   no Kokneses līdz Stukmaņiem (102,4.–116,0. km);

o   aiz tilta pār Aivieksti Pļaviņās līdz mājām Banderi (133,5.–139,2. km);

o   no Krustpils līdz Stūrniekiem (150,2.–159,7. km);

·         Bauskas šoseja (A7) no Tilderiem līdz Iecavai (25,3.–40,1. km);

·         Jelgavas šoseja (A8) no Spodrām līdz krustojumam ar Parka aleju Elejā (50,0.–69,2. km);

·         Liepājas šoseja (A9)

o   no pagrieziena uz Kalnciemu līdz krustojumam ar autoceļu Jelgava–Tušķi–Tukums (P98) (26,1.–38,0. km);

o   no krustojuma ar autoceļu Tebra–Kazdanga–Cildi (V1200) līdz Silkalniem (157,3.–169,7. km);

·         Ventspils šoseja (A10)

o   no Varkaļiem līdz Griķiem (24,1.–30,8. km);

o   no pagrieziena uz Tīreļu taku līdz pagriezienam uz Smārdi (44,9.–52,4. km);

o   no Gulbju ezera līdz pagriezienam uz Usmu (135,0.–140,8. km);

·         valsts galvenais autoceļš Krievijas robeža–Rēzekne–Daugavpils–Lietuvas robeža no Kovališkiem līdz Rušeņicai (A13) (81,8.–88,5. km);

·         reģionālais autoceļš Cēsis–Vecpiebalga–Madona no Jaunkleķeriem līdz  Krustakrogam (P30) (22,1.–29,0. km).

Projektēšanas gaitā tika precizētas iekārtu uzstādīšanas vietas, kas mainījās no sākotnēji plānotajām, ņemot vērā dažādus tehniskos aspektus. Divos posmos šīs korekcijas bija būtiskākas:

-       Tallinas šosejas (A1) posma sākums tika mainīts no 13,44 km uz 14,1 km, lai visā posmā būtu vienāds atļautais braukšanas ātrums 90 km/h;

-       Bauskas šosejas (A7) posma sākums mainīts no 24,24 km uz 25,3 km sakarā ar Ķekavas apvedceļa būvdarbiem.

Atgādinām,  katram posmam atsevišķi tiks veikta verificēšana (mērījumu precizitātes pārbaude un kļūdas noteikšana). Tās gaitā katra posma garums tiks precīzi izmērīts, izmantojot Latvijas Nacionālā metroloģijas centra rīcībā esošās attāluma mērīšanas ierīces, un norādīts verificēšanas sertifikātā, lai vidējais braukšanas ātrums tiktu aprēķināts korekti un bez kļūdām.

Karte ar visiem vidējā ātruma posmiem ir pieejama ŠEIT

Kas izrakstīs sodus

Saskaņā ar Administratīvās atbildības likumu un likumu Par policiju, sodu par maksimāli atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu, tai skaitā vidējā ātruma kontroles posmos, piestāda un administrē Valsts policija.

Kā izvēlējās posmus kuros uzstādīt vidējā ātruma kontroli

Sistēmas ieviešanas mērķis ir kontrolēt transportlīdzekļu vidējo braukšanas ātrumu potenciāli bīstamos autoceļu posmos. Vidējā braukšanas ātruma kontroles posmi tika izvēlēti, ņemot vērā CSNg statistiku par pēdējiem trim gadiem, kā arī kopējo satiksmes intensitāti, kravas transporta īpatsvaru un satiksmes organizāciju (aizliegumu apdzīt).

Finansējums un ierīkošana

Vidējā braukšanas ātruma kontroles sistēmu, atbilstoši iepirkuma rezultātiem, uzstādīja PS Fima Group par līgumcenu 1 261 155,87 eiro (bez PVN). No tās ap 900 000 eiro  (bez  PVN)  paredzēti vidējā ātruma kontroles sistēmas ierīkošanai 16 posmos, bet ap 360 000  eiro (bez  PVN) – sistēmas uzturēšanai triju gadu periodā 2023.–2025. gadā. Pēc līguma beigām sistēmas uzturēšana tiks īstenota par valsts budžeta līdzekļiem.

Projekta īstenošanai Ceļu satiksmes drošības padomē 2021. un 2022. gadā piešķirti līdzekļi 1 050 000 eiro apjomā. Realizējot projektu, pagājušajā gadā tika  ieguldīti 57 581,56  eiro (ar PVN): iepirkumu rezultātā izstrādāti elektrotīkla pieslēgumu būvprojekti par  36 118 eiro (ar PVN), ko veica SIA ELKO; AS Sadales tīkls veicis elektrotīkla pieslēgumu ierīkošana 26 vietās, kas izmaksāja 21 463 eiro (ar PVN).

PS Fima Group bija jāveic reģistrācijas iekārtu projektēšana, izbūve un aprīkojuma uzstādīšana, datu apmaiņas servisu izstrāde informācijas nodošanai Ceļu satiksmes drošības direkcijai (CSDD), kā arī visu iekārtu un sistēmas verificēšana. Lai veiktu iekārtu verificēšanu, SIA Latvijas Nacionālais Metroloģijas centrs bija jāizstrādā jauna metodika, kurai bija nepieciešams saņemt akreditāciju tiesību aktos noteiktajā kārtībā, jo līdz šim Latvijā vidējā ātruma kontroles sistēma nav darbojusies.

Vidējā braukšanas ātruma kontroles sistēma tiek ieviesta ar kavējumu, tāpēc PS Fima Group tiks piemērots līgumsods par aptuveni piecu mēnešu kavējumu.

Lietuvas pieredze

Lietuvā patlaban darbojas 131 vidējā ātruma kontroles posms, un statistika liecina, ka tas ievērojami uzlabo satiksmes drošību. 28 no esošajiem vidējā ātruma kontroles posmiem Lietuvā darbojas kopš 2021. gada, un cietušo skaits šajos posmos ir samazinājies par 70%, salīdzinot ar periodu pirms vidējā ātruma kontroles ieviešanas. Līdz 2021. gadam šajos posmos vidēji ceļu satiksmes negadījumos bija 80 ievainotie un septiņi bojāgājušie, savukārt pēc vidējā ātruma sistēmas uzstādīšanas 2021. gadā – 26 cietušie un divi bojāgājušie.  Līdz 2024. gadam Lietuvā plānots ieviest vēl 27 vidējā ātruma kontroles posmus.

Lai iegūtu vai nodotu informāciju par notiekošo uz valsts autoceļiem, aicinām zvanīt uz VSIA Latvijas Valsts ceļi diennakts informatīvo bezmaksas tālruni 80005555.