Vairāk nekā puse autovadītāju (53%) uzskata, ka lielākos riskus uz ceļiem rada šoferu paradumi un braukšanas kultūra, savukārt, teju ceturtā daļa (24%) vaino ceļu stāvokli.
Vēl 10% norāda, ka lielākos riskus rada atļautais promiļu slieksnis, bet 9% uzskata, ka papildus riskus rada laikapstākļi, savukārt, 3% norāda, ka lielākais risku avots ir automašīnu tehniskais stāvoklis, liecina “Carlsberg 0.0 atbildīgas braukšanas indeksa” dati.
Salīdzinot ar pērnā gada rezultātiem, nedaudz samazinājies to autovadītāju skaits, kuri apzinās, ka lielākos riskus rada pašu paradumi un braukšanas kultūra (2023. gadā šādu atbildi sniedza 55% autovadītāju), bet to autovadītāju skaits, kuri vaino ceļu stāvokli ir pieaudzis par 2%. Vienlaikus nedaudz (par 1%) audzis to šoferu skaits, kuri uzskata, ka papildus riskus rada pieļaujamais promiļu slieksnis. Sievietes daudz biežāk (56%) norāda, ka riskus rada autovadītāju paradumi un braukšanas kultūra, tikai 50% vīriešu sniedz šādu atbildi.
Drošas Braukšanas Skolas vadītājs Jānis Vanks uzsver: “Lai gan ceļu stāvoklim, protams, ir būtiska nozīme, pasaulē ir veikti pētījumi, kas apliecina – uz nedrošiem ceļiem bez marķējuma, apzīmējumiem vai speciālām nomalēm, negadījumi notiek retāk, nekā uz perfekti sakārtotiem ceļiem, jo uz laba un gluda ceļa cilvēks jūtas drošāk, nepievērš pietiekamu uzmanību tam, ko dara un nepietiekami koncentrējas uz braukšanu. Arī vasarā autobraucēji ir relaksētāki, nekā ziemā, tāpēc smagākie negadījumi un pārkāpumi vairāk ir tieši vasarā.”
“Aizvien ļoti izplatīta ir tendence vainot citus, lai gan patiesībā, domājot par savām autovadīšanas prasmēm, mēs esam nepietiekami paškritiski. Nenoliedzami, ceļi Latvijā nav ideāli un arī satiksmes organizēšanā ir vieta uzlabojumiem, tomēr, dzīvojot šeit, autovadītājiem būtu jāiemācās braukt atbildīgi arī šādos apstākļos,” piebilst eksperts.
Ceļu stāvokli kā lielāko risku faktoru biežāk min gados vecākie autovadītāji – vecuma grupā no 60 līdz 74 gadiem šādu atbildi sniedza 28% autovadītāju, no 50 līdz 59 gadiem – 27%, kamēr vecuma grupā no 30 līdz 39 gadiem tikai 16%. Gados jaunākie autovadītāji (vecumā no 18 līdz 29 gadiem) biežāk norāda, ka riskus rada braukšanas kultūra (55%), vienlaikus šajā vecuma grupā daudzi autovadītāji (12%) vaino arī laikapstākļus.
Analizējot datus reģionu griezumā, iespējams secināt, ka ceļu stāvokli kā galveno riska faktoru biežāk min autovadītāji no Rīgas (27%), kamēr Kurzemes autovadītāji šādu atbildi sniedz tikai 17% gadījumu. Pierīgas un Latgales iedzīvotāji biežāk (11%), ka viens no lielākajiem riska faktoriem ir laikapstākļi. Šeit gan jāpiezīmē, ka saskaņā ar Ceļu satiksmes drošības direkcijas datiem, vasarā, piemēram, augustā, kad ir salīdzinoši labi laikapstākļi, ilgāk ir gaišs un ceļi nav apledojuši, 2023. gadā ceļu satiksmes negadījumos gāja bojā 9 cilvēki, bet 2022. gadā – 10, kamēr, piemēram, februārī tie bija attiecīgi 8 un 5 cilvēki.
Kāda tur kultūra, smieklīgi, pat no krustojuma nejēdzam startēt laikus un ātri, attiecīgi necieņa pret citiem sākas jau tiko kā izkustējušies, ja vispār ...
Vācijā kultūras pazīme ir startēt no krustojumiem ātri. Tad tomēr tā ir kultūra vai paradums?
Šaubos vai kāds speciāli domā, ka brauks no krustojuma lēnām lai aizkavētu rindu aizmugurē!
Es te vairāk tēmēju uz tiem kas vēl pabakstīs telefonu pirms sākt braukt ...