Lasītāja "Behatrons" jaunākie 30 komentāri

RPP reāli a**jeļi. Kas nākamais? Nometīs uz Dienvidu tilta pirmajā joslā? 

Rodas divas idejas:

1. Nākamreiz jāpiestāj aizmugurē pie paša bampera un jāiet paprasīt, aks tad mums ir noticis mašīnai?

2. Nopirkt Kamazu vai citu lētu un smagu auto, un šķūrēt šitos kretīnus nost no joslas.

P.S. Ātrumu pārkāpt nevajag, bet šeit jau ir skaidrs, ka ar drošību nulle sakara, tikai budžeta pildīšana.

P.P.S. Var jau būt, ka tiešām auto saplīsis. Taču cik liela iespēja, ka kameras izslēgtas?

Par cik šādas temperatūras Vācijā nav nekāds super mega retais kosmoss (ap 40C, īpaši Dienvidos, ir normāla parādība vasarā), gribētos teikt, ka pie šīm problēmām vainīgi ir nevis laikapstākļi, bet mūsdienu ES diriģētie materiāli un remonta/būvniecības principi. Ja visu dara "ekoloģiski" un "ekonomiski atbildīgi", sekas parasti ir sliktāka kvalitāte. To mēs ikdienā redzam it visā.

"Vai darbu tu vērtē zemāk par lidojumu, tev tas nav svarīgs notikums, kuram ir jāvelta laiks un uzmanība?" 

Ļoti nekorekts salīdzinājums

Uz/no darba cilvēks pārvietojas katru darba dienu. Liela daļa ar auto pārvietojas ikdienā arī darba laikā.

Parēķini pats, cik gada griezumā sanāk "pakāst" laiku, ja katru dienu uz visurieni izbrauksi 15min ātrāk, nekā vajag, jo "ja nu kaut kas notiek". Nerunājot par gadījumiem, kad dienā ir ieplānotas, piemēram, 4 tikšanās. Ja uz katru brauksi 15min ātrāk, dienā tā ir jau stunda, kas mūsdieu cilvēkam ir liels produktīvā laika zudums.

LV ceļu infrastruktūra sen jau nespēj panest mūsdienu satiksmes intensitāti, taču pēc "ekspertu" domām, pie visa ir vainīgi vadītāji, agresivitāte un, protams, mūzīgais ļaunums - ātrums.

Joka pēc paskatījos telefonā paziņojumu vēsturi. Nu...

Ļoti stipra atkala

Ļoti stipras vēja brāzmas

Ļoti stipra snigšana

Ļoti stiprs pērkona negaiss

Un visbeidzot ... Ļoti stiprs karstums.

Tātad, normāli Latvijas laikapstākļi dažādos gadalaikos nu ir nenormāla bīstamība. Klauni.

Abosolūti lieka padarīšana. +31...35C Latvijā, vasaras laikā, nav nekas nebijis un neredzēts. Nu jau par katru mazāko negaisu sūta brīdinājumus. Pirms pāris nedēļām arī uzrāva visu valsti kājās ar brīdīnājumu par negaisu un krusu. Beigās tikai kaut kur Līvānu pusē pāris kokus nogāza, toties brīdinājumu saņēma pat Kurzemes pusē.

Skaidrs ir viens - kādam tika samaksāta liela jo liela nauda (interesanti, protams, cik), lai šo ieviestu. Nu tad tagad mauc pa pilnu programmu, lai parādītu, ka sistēma tacu ir un strādā.

Varēja vismaz ievērot to "sarkano, dzelteno, oranžo" principu, savādāk tagad "vasara", izrādās, ir sarkanais brīdīnājums.

P.S. Interesanti, ka brīdī, kad šis mistiskais brīdīnajums skan, telefonam pazūd internets. Ļoti "noderīgi" krīzes gadījumā, kad internets lielai daļai varētu būt vienīgais variants, kā uzzināt, kas reāli notiek.

Mūsdienu jaunatni ir izaudzinājuši tie paši, kas 90.gados spēlējās pie sliedēm, spridzināja ugunskurā šīferi un leca siena čupās no šķūņa jumta.

Pateicoties "gudrajām" grāmatām un "kursiņiem", kas ir ievazāti no mīkstpēdiņkaraļvalsts Amerikas, šī pati 90.gadu bērnu paaudze ir "veiksmīgi" izaudzinājusi veselu armiju ar knēveļiem, kuriem ir nulle izdzīvošanas instinkta, viss ir visu mūžu ticis pasniegts uz sudraba paplātes, un visi stūri mājās vienmēr bijuši nopakoti ar putuplastu, lai tik knēvelis nesasistos.

Sekas tam ir redzamas visur, īpaši patiesi bīstamās vietās - uz ceļiem, ielām, dzelzceļa un ūdens.

Dīzeļiem ir, jā :D

Kā pasaulei pateikt, ka nesaproti neko no auto, nepasakot, ka nesaproti neko no auto

Minēto skaņu rada "wastegate" vārsts, jeb vārsts, kas izlaiž no ieplūdes lieko spiedienu, kad nokrīt dzinēja un turbīnas apgriezieni. Saliekot kopā (visbiežāk) dīzeļdzinēju, modificētu (taisno) izplūdi, lielāku turbīnu un attiecīgu čipu, šis spiediens palielinās, kā arī skaņa kļūst daudz manāmāka. Par auto markām runājot - BMW joprojām ir viegli modificējami, salīdzinoši lēti un ar vieglu detaļu pieejamību, kā rezultātā šī marka arī tiek visbiežāk modificēta. Līdzīgi ir ar Audi un atsevišķiem VW.

Šāda skaņa, pēc būtības, ir visiem turbo auto, arī jauniem benzīna dzinējiem, taču no rūpnīcas šis "wastegate" lieko spiedienu visbiežāk ielaiž izplūdē, vai izlaiž caur skaņu slāpētāju, lai vidējam "neko no auto nesaprotu, bet braukt gribu" eiropietim nebūtu jāuzdod stulbi jautājumi par auto izdotajām skaņām dīlera servisam.

Interesanti, ka cilvēkam nav jautājumi par VW grupas DSG "purkšķiem", kuri arī rodas tikai pārslēdzot ātrumus

P.S. Pirms visi vecie īgņas šāk čīkstēt, ka jaunieši/entuziasti modificē savus auto un "traucē citiem dzīvot" - atceraties paši savu jaunību ar žiguļiem un moskvičiem uz grieztām atsperēm, motorsporta magnēzija diskiem un citiem brīnumiem, ar ko nodarbojāties 80. un 90. gados

Precīzi! Visas tās 30 un 20 zonas ir pieradinājušas gājējus un velobraucējus pie "skrienu/braucu, kur vēlos".

Vēl nesen Grīziņkalna "sakārtotajā" 30 zonā bija izcils piemērs - gadījums ar velokurjeru. Džeks minās pa velojoslu kādus 5m pirms mana auto. Pie gājēju pārejas pēkšņi, neskatoties ne pa labi, ne pa kreisi, met pāri pārejai, tieši priekšā mašīnai.Labi, ka es telefonu neglāstu, tapēc nometu pa nažiem un uztaurēju, uz ko, protams, pretim saņēmu necenzētu leksiku, žestus un vispārēju neapmierinātību, jo es taču esmu sliktais autovadītājs, kas nabaga velosipēdistam ir sagādājis neērtības. Un tādu, īpaši Rīgā, netrūkst. Gājēji konstanti skrien ārā uz pārejām neskatototies, jo viņiem taču ir priekšroka. Velosipēdisti vispār nu jau ir cita suga, kam CSN ir tikai ieteikums, un to ievērošana ir tikai vēlama. Jo vairāk 30 zonas, jo vairāk neuzmanības ir novērojamas.

Tas, kurš vafelē brauca un bēga gan ir auns konkrētākais. Bet kas nelegāls ir savākties stāvvietā ar domubiedriem, man gan nav skaidrs. Nebūtu uztaisījuši mākslīgu likumu par "agresīvu braukšanu" tukšās stāvvietās, padsmit no tiem administratīvajiem sodiem nemaz nevarētu uzlikt. Šis nav par drošību, bet par paklausību un iekasēšanu. Kovids to labi parādīja ;)

Nu jā, pēc veikala darba laika stāvlaukums noteikti ir pilns ar sievām, kas ar sīčiem ratos dodas uz auto :D  Vecs, īgns ambālis Tu esi, un tas sen jau visiem ir zināms.

Es saprastu šo kliegšanu par ļaunajiem autofanātiem un sīkajiem riepu kurinātājiem, ja šādu pasākumu laikā būtu noticis kaut viens negadījums. Taču tādu nav. Un, ja arī ir bijuši, tad cietuši ir bleķi, un viss savstarpēji ir ticis atrisināts.

Un nevajag demagoģēt, ka "pienāks tā reize, kad kaut kas notiks, un tad visi raudās" - bīstami ir vispār ārpus mājas iziet. Būtu tantei riteņi, būtu autobuss.

Pēc statistikas šobrīd uz ceļiem agresīvākie ir Volvo vadītāji, BMW ir noslīdējis uz ceturto vietu. Mediji parasti nemin auto marku virsrakstos, ja vien tas nav BMW, tāpēc prieks, ka beidzot, vismaz iAuto, ir sācis rādīt labu piemēru, un nekultivē stereotipu pastāvēšanu, jo auto marka nav vainīga pie debiliem vadītajiem.

P.S. Ar to agresivitātes statistiku viss ir vienkārši - jo vairāk attiecīgā markas auto ir uz ceļiem, jo lielāka iespēja, ka kāds no tiem brauks agresīvi. Tāpēc agresivitātes sarakstos Latvijā nekad nav figurējis, piemēram, FIAT, taču saraksta augšgalā vienmēr būs Volvo, VW, Audi un BMW, jo šīs markas sastāda lielāko Latvijas autoparka daļu.

Tikai nevajag. Stāvvietu skaita samazināšana ir kaitnieciska akcija, ko velonacisti un "apmaimes pārstāvošas" biedrības praktizē jau gadus septiņus kā minimums. Nebūtu samazināts stāvvietu skaits, nebūtu problēmas ar stāvvietu trūkumu. Šobrīd uz katras otrās ielas tiek likvidētas 10+ stāvvietas, lai to vietās uztaisītu nevienam nevajadzīgas velonovietnes, bomžu soliņus un nokaltušas puķes pārdesmit tūkstošus izmaksājušos betona podos.

Rīga šobrīd mēgina risināt pašu radītu problēmu, un pie problēmas rašanās tiek vainoti tikai autovadītāji.

Atceries - autovadītājs ar savām samaksātajām taksēm pienes valstij un pilsētai vairāk naudas, kā trīs sojas lattes sūcoši veloidioti kopā.

Nepareizi. Lielākā Rīgas iedzīvotāju daļa ciest nevar visas zaļās pārmaiņas, stāvvietu samazinājumus un pārējo bardaku, kas pilsētā notiek šobrīd.

Tevis pievienotais attēls drīzāk attēlo "anti-auto aktīvistu" biedrības, kas konstanti taisa haosu pilsētā, un kad tām tiek pārmests, ka pārmaiņas rada haosu un apgrūtina visiem dzīvi, tiek vainoti visi, tikai ne biedrības pašas.

Nedarbojas gan. Pa Austrumu maģistrāli, Lubānas ielu, Krasta ielu centra apbraukšanas laiks ir tieši tāds pat, ja ne ilgāks, kā izkorķēt centram cauri, jo arī uz šī "apdveceļa" ir korķi visās malās. Izcilākais piemērs, kas izgaismo šo problēmu - Baltezera/Siguldas viadukts, uz kura ir zīme "Lidosta Rīga" ar norādi taisni pa Rīgas apvedceļu.

Ceļš no šī punkta līdz RIX caur Rīgas centru ir ~25km, aizņemot aptuveni 40min darba dienas vidū. Šis laiks krietni samazinās brīvdienās vai laikā, kad satiskme ir mazāk intensīva. Savukārt, lai nonāktu lidostā braucot pa esošo apvedceļu tie ir 65km (!), kas aizņems vismaz stundu, neatkarīgi no satiksmes. Braucot pa Tevis piedāvāto Lubānas ielu tie ir 33km un 1h. Tā nestrādā apvedceļš, apvedceļam ir jābūt ja ne kilometros īsākam, tad vismaz manāmi ātrākam, un neviens no eksistējošajiem variantiem tāds nav, tāpēc arī centrā ir ļoti daudz satiksmes.

Oriģināli paredzētais centra apdveceļš vēl padsmit gadus atpakaļ bija Ziemeļu koridors - tilts vai tunelis pār Daugavu no Kundziņsalas, otrā krastā nonākot aptuveni Spilves lidlauka rajonā, caur Kleistiem beigās savienojoties ar Jūrmalas šoseju. Tas būtu atbilstošs apvedceļš, ļaujot no Siguldas puses nokļūt, piemēram, lidostā, nemaz nesperot kāju Rīgas centrā, pie šībrīža tuvākā maršruta pieliekot vien pāris km, un ietaupot ļoti daudz laika. 

Austrumu maģistrāle bija paredzēta kā daļa no centra apvedceļa, taču rezultātā tāpat ir ātrāk izbraukt caur centru, nekā braukt apkārt.

Lai vai cik ļoti gribētos pierādīt, ka Rīgā viss jau ir labi un skaisti, un pie visa vainīgi ir tikai slinkie autovadītāji, realitāte norāda uz ko citu.

P.S. Visās "paraugpilsētās", kuras mūsu pilsētiznīcinātāji ņem par piemēru, ir apvedceļi, kas ļauj pilsētas centrā neiebraukt vispār, un šie apvedceļi tur ir bijuši krietni pirms centra at-automašīnošas laikmeta.

Rīgas valdošās kliķes problēma ir tajā, ka tiek aizmirsts par parastajiem iedzīvotājiem, kuriem automašīna ir vajadzība, nevis vēlme, vai komforta iegriba. Mūsdienās ir neskaitāmas profesijas, kurām automašīna ir nepieciešama ikdienas darbam, lai ātri varētu pārvietoties starp dažādām lokācijām. Toties RD sēdošie velonacisti mēra tikai pēc savas mērauklas - dzīvo centrā, strādā centrā, uz darbu un veikalu var aiziet vai aizmīt ar velo, tāpēc nesaprot to, ka lielākā tautas daļa tomēr nesēž siltos ofisos 500m no mājām, bet gan brauc uz darbu un atpakaļ stundu katru dienu. Rīgas centrs ir maksimāli sačakarēs ar zaļajām idejām, balstoties tikai uz pāris specifisku biedrību iegribām, kuras savukārt balstās uz citu pilsētu pieredzi. Mūžīgi par piemēru tiek minēta Kopenhāgena, Amsterdama, Brisele un citas jau izsenis pro-velo pilsētas, kurās jau gadu desmitiem cilvēki pārvietojas ar kājām, un tas ir iesakņojies kultūras līmenī. Realitātē Rīgas centrā NEKO nedrīkstēja mainīt, kāmēr nav izveidots centra apvedceļš. Automašīnas spraucas caur centru tikai tāpēc, ka nav ātra un ērta veida, kā to apbraukt. Ielu sakārtošana visiem satiksmes dalībniekiem ir laba ideja, taču tas, kas notiek Rīgā pēdējos 5 gados ir vienkārši nejēdzīga autovadītāju sodīšana, radot pēc iespējas vairāk neērtības, ar cerību, ka autovadītāji maģiski sāks uz darbu, vai darba vajadzībās braukt uz Rīgu tikai ar velo vai sabiedrisko.

Mēs visi labi redzam, kur aiziet autovadītāju samaksātā takse par stāvvietām un citam lietām - velonacistu slapjajos sapņos - veloceliņos, pārdesmit tūkstošus vērtos puķu podos un citos brīnumos, kas autovadītājam dzīvi nepadara ne ērtāku, ne ātrāku. Tiek darīts viss, lai auto "izvāktu" no pilsētas centra, bez jebkādu alternatīvu piedāvāšanas.

Par Park&Ride sistēmu runā un domā jau gadus padsmit, taču virzība ir nulle. Tuvākais Park&Ride sistēmai ir Rīgas nomalēs esošo tirdzniecības centru stāvvietas, kuras cilvēki izmanto, līdz brīdim, kad t/c īpašniekam apnīk uzturēt bezmaksas P&R stāvvietu, un tiek uzlikts laika ierobežojums/maksa (Alfas piemērs).

Apvedceļš ap Rīgas centru tā arī nav izveidots. Austrumu maģistrāle, kurai, teorētiski, bija jāpilda apvedceļa funkcija, iebraucot no Brīvības gatves puses, nav īsti izmantojama, jo uz to nevar normāli nogriezties, nestāvot pusstundu korķī. Pa Austrumu maģistrāli braucot o Dienvidu tilta puses, nav iespējas arī nogriezties uz Brīvības gatvi Juglas virzienā, tāpēc, vai nu jāstāv pusstundu korķī, izbraucot zem Zemgala pārvada, vai jāmet pa labi un jābrauc caur Purvciemu, kas, protams, velonacistu armijai ir "tranzīts" un tiek darīts viss, lai to ierobežotu.

Ar stāvvietām ir tas pats - puse pilsētas centra stāvvietas ir aizstātas ar velonovietnēm, soliņiem, kurus neviens neizmanto, vai puķu kastēm, kas ziemā kalpo kā sniega kupenu novietnes. Stāvvietu skaits tiek pastāvīgi samazināts, kā rezultātā atlikušās stāvvietas ir visu laiku aizņemtas, kā rezultātā tagad jāmeklē iemesls stāvvietu maksas palielināšanai, lai atbrīvotu minētās stāvvietas, kuras nemaz nebūtu jāatbrīvo, ja to skaits sākotnēji nebūtu mākslīgi samazināts.

Nemaz nesākšu par CityBee, BoltDrive un elektroauto privilēģijām šajā jautājumā.

Rīgas dome šobrīd uzvedas kā kārtīgs sojas latti sūcošs hipsters - brauc ar velosipēdu, iemet sev spieķos koku, noliek uz mutes, un tad kliedz, ka visi pie tā ir vainīgi, tikai ne viņš pats.

Pastāsti šo litija raktuvju darbiniekiem.

Nu kādi te vēl ieguvumi. Elektrība no tiem parkiem mums lētāka nebūs, jo viss iet caur biržu jebkurā gadījumā.

Pašvaldībām par neērtībām kompensētos līdzekļus iedzīvotāji paši neieraudzīs nekad. Labākajā gadījumā dabūs kādas salāpītas ielas, vai pāris soliņus par 50k EUR katru. Vēja parki ir tikai bizness, slēpjoties aiz zaļā kursa, enerģētikas neatkarības un drošības solījumiem. Jāatzīst, ka lobēšanas spējas šiem zaļajiem enerģētiķiem ir augstā līmenī, ja jau spēj šādu kosmosu tik tālu izbīdīt.

10 vienkārši soļi kā izveidot dizainu jebkuram mūsdienu auto:

1. Jo šaurāki lukturi, jo labāk.

2. Jo vairāk smukas un absolūti nevajadzīgas gaismiņas visās malās, jo labāk.

3. Gigantisks un neērts ekrāns pa visu paneli ir obligāts.

4. Fizisku pogu skaits jāsamazina līdz minimumam.

5. Salonā viss ir jāapvelk ar mākslīgo zamšādu, kas gan slāpēs krakšķošo plastmasu, gan uzsūks sviedrus, siekalas un punķus.

6. Stūre nedrīkst būt apaļa nekādā gadījumā

7. Ātrumpārslēgs/selektors drīkst atrasties tikai īpaši neērtās vietās, vēlams tieši tur, kur normālam cilvēkam ir ierasts atrast logu slotiņu slēdzi.

8. Gigantiski, šķautnaini diski, kas simulē aerodinamiku. Protams, fasāde diskam ir vienkāršs plastmasas kalpaks, vēlams auto krāsā.

9. Virsbūves līnijām jābūt kā ar cirvi izcirstām. Gājēju aizsardzības prasības izmetam pa logu, jo šķautņu esamību atsver aktīvās drošības sistēmas un piropatronas dzinēja pārsegam.

10. Kopējam dizainam no citiem auto jāatšķiras tikai ar ražotāja logo. Logo, vēlams, pārveidot par vienkāršiem burtiem, savādāk cilvēki nespēj marku atpazīt pēc tās logotipa.

Apsveicam, jūs esat izveidojuši jaunu auto, kas izskatās tāpat, kā visi citi jaunie auto!

Tikai nevajag. Elektroauto nav mazāk piesārņojošs. Varbūt galaprodukta veidā, tieši uz ielas braucot izmeši ir mazāk, taču ražošanā šie izmeši ir krietni lielāki, kā jebkuram ICE auto.

Reāli risinājumi ir ūdeņradis, CNG, LNG, kā arī hibrīdi, kas vēl ir ok gan no lietošanas, gan reālas ekoloģijas viedokļa.

Elektroauto nav nekas cits kā pseidozaļš tosteris ar riteņiem, kuru vajadzības gadījumā Tev var liegt lietot, ierobežot, vai pārņemt tā vadību, principā, jebkurā laikā, jo savienojums ar i-netu ir obligāts nosacījums, lai vispār varētu kaut kur aizbraukt. Viss "ekoloģijas un drošības vārdā", protams