Vairums vecāku pirmo viedtālruni savai atvasei iegādājas, bērnam uzsākot skolas gaitas. Lai arī pirmklasnieks gluži labi varētu iztikt ar podziņu telefonu, dažādu apsvērumu dēļ vecāki parasti dod priekšroku viedtālrunim ar interneta pieslēgumu.
Pirms uzticēt ierīci bērnam, ir svarīgi to sagatavot drošam darbam internetā un pārrunāt ar bērnu drošas uzvedības ABC internetā.
Telefona sagatavošana drošai lietošanai
Pirmais solis ir atsevišķa lietotāja konta izveidošana, norādot patieso bērna vecumu, kas palīdzēs ierobežot piekļuvi vecumam nepiemērotai informācijai, piemēram – vardarbībai, seksuāla rakstura informācijai, bīstamām vai riskantām darbībām, biedējošam un bērnam nesaprotamam saturam. Otrais solis ir vecāku kontroles rīku uzstādīšana, kas ir pieejami gan Android, gan Apple ierīcēm. Tie vecākiem palīdz uzraudzīt, kādas lietotnes un spēles bērns lejupielādē savā viedierīcē, tādējādi pasargājot viņu no nevēlama satura un apdraudējumiem. Tāpat vecāku kontroles rīki ļauj izvairīties no riska lejupielādēt maksas lietotnes, par kurām maksa tiek iekasēta no vecāku vai bērna maksājuma kartes.
Kā šie rīki darbojas? Apple Family Sharing rīks ikreiz, kad bērns uzsācis jaunu pirkumu vai bezmaksas lejupielādi App Store, uz vecāku iPhone vai iPad ierīci nosūta pieprasījumu apstiprināt vai noraidīt šo darbību. Tas nozīmē, ka bez vecāka atļaujas bērns neko nevar lejupielādēt savā viedtālrunī. Savukārt Android ierīcē iestatot vecāku kontroles rīku Family Link, vecāki var noteikt, kādu saturu attiecīgajā ierīcē var iegādāties vai lejupielādēt no Google Play, pamatojoties uz vecuma ierobežojumu.
Nākamais solis ir Drošas meklēšanas režīma aktivizēšana meklētājprogrammu, piemēram, Google, iestatījumos. Tas palīdzēs izfiltrēt attēlu, videoklipu un tīmekļa vietņu meklēšanas rezultātus no bērna vecumam neatbilstošas informācijas. Lai arī šis rīks nav 100% precīzs, tas efektīvi cīnīsies ar pornogrāfiju meklēšanas rezultātos. Ierobežotā režīma ieslēgšana YouTube mazinās risku bērnam saskarties ar vardarbīga satura video.
Ceturtais solis ir nevēlamu reklāmu ierobežošana ar Google konta iestatījumu palīdzību. Vecumam neatbilstošas un nevēlamas reklāmas tiek rādītas, lietojot internetu un Google pakalpojumus, piemēram, YouTube, Chrome. Reklāmas tiek rādītas, balstoties uz informāciju par lietotāja paradumiem un ņemot vērā viņa intereses un konkrētā brīža atrašanās vietu, kā arī vecumu, kāds norādīts Google kontā. Norādot patieso lietotāja vecumu, liekā informācija tiek izfiltrēta.
Kādus jautājumus izrunāt ar bērnu?
Lai arī kādus tehniskus paņēmienus vecāki neizmantotu, tā ir tikai daļa no tā, ko var darīt, lai pasargātu savus bērnus. Tāpēc, pirms dot viedtālruni bērnam, ir jāpārrunā, kā to droši lietot. Ņemot vērā sociālo tīklu popularitāti, noteikti ir jāapspriež sociālo tīklu izmantošana. Piemēram, TikTok, YouTube, Instagram, Snapchat, Facebook paredzēti tikai no 13 gadiem, bet WhatsApp – no 16 gadiem. Ir skaidrs, ka reti kurš ievēro vecuma ierobežojumus sociālajos tīklos, taču tie ir noteikti, ņemot vērā bērnu zināšanas un spējas parūpēties par savu drošību. Svarīgi ar bērnu kopā izskatīt privātuma un drošības iestatījumus sociālo tīklu platformās un izvēlēties bērna vecumam atbilstošākos. Tikpat svarīgi ir parūpēties, lai vismaz pirmajā klasē būtu ierobežots ekrānlaiks. Rosinu ar bērnu vienoties, cik stundu dienā viņš var veltīt izklaidei viedierīcē, un kontrolēt, vai vienošanās tiek ievērota.
Tāpat bērnam jāpaskaidro, ka ne viss, kas sociālajos tīklos tiek publicēts, ir patiesība. Tāpēc informācija sociālajos tīklos un internetā ir jāizvērtē kritiski un jāapvaicājas vecākiem, ja rodas šaubas par tās patiesumu. Lai vecāki zinātu, ko viņu atvases dara sociālajos tīklos, ir vērts piesekot sava bērna kontiem. Tā vecāki būs informēti, ko bērns publicē, ar ko dalās, kam seko un spiež patīk. Lietderīgi ir arī izpētīt, kādas personas seko bērna kontam. Nākamais būtiskais aspekts, ko vērts izrunāt, ir par privātas informācijas ievietošanu sociālo tīklu platformās. Piemēram, ja bērns regulāri filmē video mājās un dalās ar tiem sociālajos tīklos, kāds to var izmantot ļaunprātīgi – kā ceļvedi uz jūsu māju vai, lai bērnu izsmietu un pazemotu. Tāpēc ar bērnu jāpārrunā, ko internetā citiem nevajadzētu atklāt, piemēram, telefona numuru, mājas adresi un citu personisku informāciju. Jāatgādina arī, ka virtuālajā vidē, tāpat kā dzīvē, vienam pret otru ir jāizturas cieņpilni, nenodarot otram to, kas pašam nepatīk.
Ir arī jāpabrīdina par viltus kontiem un jāpiekodina, ka svešiniekiem nevar uzticēties, pat ja liekas, ka cilvēks ir jauks un draudzīgs. Jāizskaidro, kāpēc nekādā gadījumā nesūtīt intīmas fotogrāfijas vai bez vecāku ziņas nedoties uz tikšanos klātienē, kā arī nevērt vaļā saites, kas var saturēt vīrusus.
Nobeigumā bērnam ir jāizstāsta, kur meklēt palīdzību – pie vecākiem, pedagogiem vai zvanīt uz uzticības tālruni 116111, vai rakstīt mobilajā lietotnē “Drošs Internets”. Tāpat jāierāda, kur sociālo mediju platformās atrodas pogas saziņai ar administrāciju, ja radušās problēmas un nepieciešama palīdzība.
