Aitika (Aitik) un Goliāts: Volvo FH16 milzu izaicinājums 3

Bībelē rakstīts, ka Goliāta augums bijis turpat vai trīsarpus metri, taču tas nav nekas, salīdzinot ar Goliātu, ar kuru tiek strādāts Aitikas atvērtajā karjerā Zviedrijas ziemeļos – Volvo FH16, kas katru dienu izved no raktuvēm 500 tonnu vara rūdas.

Apskatot Zviedrijas ziemeļos esošā milzīgā Aitikas karjera pelēkās terases, paveras iespaidīgs skats. 3 km garais, 1,1 km platais un 425 m dziļais Aitikas karjers ir viena no lielākajām vara ieguves vietām Eiropā un joprojām turpina paplašināties. „Man tiešām ir paveicies, ka varu šeit strādāt un pieredzēt to savām acīm. Šī ir unikāla vieta,” saka kravas automašīnas autovadītājs Gustavs Nilsons (Gustav Nilsson).

Karjers nesen tika paplašināts, nodrošinot iespēju pārvadāt vara koncentrātu pilnīgi jaunā viedā. Tas tagad ir Nilsona tēvam Ingemāram (Ingemar Nilsson) un tēvocim Kurtam (Kurt Nilsson) piederošā uzņēmuma „Gällivare Frakt” uzdevums. Lai tiktu galā ar šo pienākumu, uzņēmums iegādājās Goliātu – pēc pasūtījuma izgatavotu Volvo FH16 ar 540 zirgspēkiem. Goliāta pilna masa var sasniegt 144 tonnas. „Kravas automašīna paveic darbu bez piepūles un efektīvi. Ar to ir prieks braukt,” saka Gustavs.

„Gällivare Frakt” transportē visu Aitikā iegūto vara koncentrātu, katru dienu pārvadājot no bagātināšanas iekārtām uz termināli 500 tonnu rūdas. No tās gada laikā tiek iegūtas aptuveni 46 000 tonnas vara. Papildus tam Goliāts katru gadu pārvadā aptuveni 25 tonnas sudraba un 1,3 tonnas zelta. Pašlaik varš maksā aptuveni 58 000 Zviedrijas kronu par tonnu, līdz ar to Goliāts ik gadu pārvadā varu aptuveni 2,7 miljardu Zviedrijas kronu vērtībā.

Goliāts katru dienas veic 8 km garu maršrutu no bagātināšanas iekārtām uz termināli, kur vara koncentrāts tiek izkrauts. Gustavs nosver tukšo kravas automašīnu un iebrauc garā, šaurā tunelī, kur notiek vara koncentrāta iekraušana. Atveras vagonu lūkas, un vara koncentrāts tiek iebērts kravas automašīnā no augšas. Gustavs ar tālvadības pulti kontrolē, lai krava būtu sadalīta vienmērīgi. „Tas notiek neticami vienkārši – gandrīz kā datorspēlē,” viņš smaidot saka.

Vara koncentrāts piepilda telpu ar aromātu, kas atgādina jūras aļģes vai šņaucamo tabaku. Malmfaltenas (Malmfälten) reģionā dzīvojošajiem cilvēkiem šī smarža saistās ar naudu. „Tā ir mūsu iztika. Raktuves mums ir ļoti nozīmīgas,” saka Gustavs.

Kad automašīna ir piekrauta, viņš kāpj atpakaļ kabīnē, liek roku uz I-Shift vadības sviras un iedarbina dzinēju. Sēžot ērtajā autovadītāja krēslā, viņš stāsta, cik ļoti jaunā kravas automašīna un infrastruktūra ir atvieglojusi viņa darbu. „Es nejūtu, ka vestu 100 tonnu. Ceļš ir plats, un to izmantojam tikai mēs,” saka viņš.

Tomēr darbs Aitikas raktuvēs ne vienmēr ir tik patīkams, jo vietām pūš spēcīgs ziemeļu vējš. „Ziemā temperatūra var nokristies līdz 30 grādiem zem nulles, un visu gadu ir spēcīgs vējš,” saka Gustavs. „Šis ir skarbs klimats.”

Sasniedzot izkraušanas noliktavu, Gustavs nolaiž kravas automašīnas atbalsta kājas un izgāž kravu vispirms no piekabes un tad no kravas kastes. Jaudīgas vibrācijas iekārtas tad izkrata pēdējos koncentrāta atlikumus.

Jaunā kravas automašīna un jaunā iekraušanas un izkraušanas sistēma ir palīdzējusi karjera īpašniekiem „Boliden” būtiski palielināt darba ražīgumu. Pagājušajā gadā tika saražoti 31,5 miljoni tonnu rūdas. „Mēs izvēlējāmies 540 zirgspēku jaudīgo dzinēju, jo tas vislabāk atbilst ceļa izkārtojumam,” saka Ingemārs Nilsons. „Slīpums starp bagātināšanas iekārtām un termināli ir neliels, un atpakaļ mēs braucam bez kravas.”

Kopš 1971. gada, kad viņš sāka braukt ar kravas automašīnām, daudzas lietas ir diezgan pamatīgi mainījušās. „Iekāpjot šajā kravas automašīnā un salīdzinot to ar mūsu pirmo, ir sajūta, ka peldi gaisā. Tas ir kā nomainīt ķerru pret mīkstu klubkrēslu. Ir notikuši būtiski tehniskie uzlabojumi samazinājušās izmaksas uz katru tonnu.”

Gustavs Nilsons ir kravas automašīnas autovadītājs jau trešajā paaudzē. Viņš sāka strādāt kopā ar vectēvu. Viņa tēvs un tēvocis 1988. gadā nodibināja savu transporta uzņēmumu, un bija tikai dabiski, ka Gustavs sekoja viņu pēdās. Viņš sāka braukt ar iekrāvējiem 16 gadu vecumā, bet pēc 18. dzimšanas dienas ieguva kravas automašīnas autovadītāja apliecību.

Ja viss noritēs, kā plānots, Gustavs ar laiku kļūs par uzņēmuma autovadītāju. „Mēs esam veci, un viņš ir mūsu nākotne,” saka Ingemārs. „Mēs ceram, ka šī nākotnes paaudze spēs turpināt darboties tikpat ilgi, cik to esam spējuši mēs.”

Tāpēc, domājams, ka Gustavs kopā ar Goliātu mēros šos kalnu ceļus vēl ne vienu vien gadu. „Man patīk šis darbs. Tas ir īpašs,” saka Gustavs. „Atmosfēra ir lieliska, un šeit strādā gandrīz visi mani draugi. „Boliden” aktīvi veic investīcijas, tāpēc šī ir lieliska darba vieta.”