Vienīgais pasaulē „KRASTIN auto” 6

 
10.oktobris 2012 10:16

Pasaules autobūves enciklopēdijās kā viens no pionieriem ir minēts „KRASTIN auto”, kura radītājs bija latvietis, 19.gs. beigās no Latvijas uz Ameriku izceļojušais Augusts Krastiņš.

Līdz šā gada sākumam Latvijas un ASV seno spēkratu entuziasti bija samierinājušies, ka „KRASTIN auto” ir pazudis Amerikas plašumos. Tomēr, pateicoties Latvijas Antīko automobiļu kluba biedru un viņu ASV kolēģu neatlaidībai , noklīdušais auto tika atrasts Nebraskas štatā. Iesākumā tā īpašnieks no unikālā spēkrata nevēlējās šķirties. Tikai ilgu sarunu, pārliecināšanas un sarežģītas maiņas rezultātā „KRASTIN auto” ir atceļojis uz Latviju.
 
„KRASTIN auto” pirms rekonstrukcijas no šā gada 19.oktobra varēs aplūkot  Rīgas Motormuzejā.
 
„Krastin Automobile Company” Klīvlendā, kuru dibināja un vadīja latvietis Augusts Krastiņš, pastāvēja tikai nepilnus četrus gadus un tajā paspēja uzbūvēt mazāk nekā desmit auto. Toties katrs no tiem bija savādāks un līdz ar to arī unikāls. A.Krastiņa paša izstrādātā automobiļu konstrukcija bija vienreizēja ar tās neparastajiem tehniskajiem risinājumiem. Kā apliecinājums viņa talantam fakts, ka Latvijas mehāniķis ASV reģistrēja 12 jaunus patentus.   
Ko uz Rīgu atvestais auto savā vairāk nekā simts gadus  garajā mūžā ir pārdzīvojis, rādīs restaurācijas process. Lai arī „KRASTIN auto” visi tehniskie dati vēl nav pilnībā apkopoti, taču tā galvenie parametri ir zināmi:
 
  • klasiskās kompozīcijas šasija (dzinējs priekšgalā, ar kardānvārpstu piedzīti aizmugurējie riteņi, stūres rats);
  • automobiļa garenbāze – 1810 mm;
  • iekšdedzes dzinējs – 4 taktu;
  • jauda 15 ZS;
  • 3 pakāpju pārnesumu kārba;
  • baterijas aizdedze.
 
„KRASTIN auto” reklāmas sauklis skanēja šādi: „Vienkāršs, izturīgs, drošs un ātrs”.
 
 
Vairāk par A.Krastiņu no E.Liepiņa grāmatas „Rīgas auto”
 
Augusts Krastiņš ir dzimis 1859.gadā Liepājā, kalēja ģimenē, kurā bija pieci bērni. Jaunībā viņš apguva atslēdznieka un mašīnista arodu Vidzemes barona Maksa fon Volfa (Max von Wolf) Inčukalna (Hinzenberg) muižā. Sākotnēji jaunietim bija doma par zināšanu papildināšanu Vācijā. Barons A.Krastiņa centienus atbalstīja un ceļamaizei deva slavinošu rekomendācijas vēstuli. 1892.gadā Krastiņš aizbrauca uz Vāciju, tomēr viņu vairāk vilināja lielo iespēju zeme Amerika.
 
A.Krastiņš devās uz ASV. Ņujorkā viņš ilgi neuzkavējās un ieradās Klīvlendā, kur darbu atrada Braša (Brush) elektroierīču fabrikā. Ap 1894.gadu A.Krastiņa dzīve jaunajā vietā bija materiāli nodrošināta, lai uz Ameriku atbrauktu arī sieva Ieva - Eva ar diviem mazgadīgiem dēliem – Pauli un Arnoldu.
 
Braša fabrikā A.Krastiņš  iepazina tā laika jaunāko tehniku un izzināja tehnoloģijas, bet viņu arvien vairāk interesēja automobiļi. Līdz 1896.gadā no darba brīvajā laikā viņš sameistaroja auto, par paraugu ņemot kādu no Daimlera spēkratiem. A.Krastiņa izgudrotāja gaitu sākums bija visai līdzīgs Henrijam Forda centieniem. Arī H.Fords sākotnēji strādāja Edisona elektroierīču fabrikā Detroitā, bet 1893.gadā viņš iedarbināja pirmo pašizgatavoto  automobili.
 
Uzņēmīgais latvietis, vēl nebūdams ASV pilsonis, pulcēja akcionārus, kuru priekšgalā bija viens no Klīvlendas gāzes kompānijas vadītājiem. 1901.gadā akcionāri Krastiņa dibinātajā uzņēmumā „KRASTIN AUTOMOBILE MFG. COMPANY” ieguldīja 200 000 dolāru. Tas bija par 50 000 dolāriem vairāk nekā divus gadus vēlāk, kad topošais automobiļu karalis H.Fords dibināja „FORD MOTOR COMPANY”.
 
Pirmo „KRASTIN” markas automobili publika ieraudzīja 1902.gadā. Reklāmas pieteikumā bija teikts, ka šis auto esot visai atšķirīgs no tā laika tipiskajām amerikāņu mašīnām un ietver vairākus A.Krastiņa 1901.gada patentu jaunumus:
„pašattīrošās” aizdedzes sveces, pārnesumu pārslēgu, kurš darbojās ar stūres palīdzību, uzlabotas konstrukcijas karburatoru u.c. jauninājumi. Sākotnēji A.Krastiņš avīžniekiem paziņoja, ka viņa fabrika dienā spēs ražot četrus automobiļus. Vēlāk gan prognozes tika būtiski koriģētas.
 
A.Krastiņš bija iecerējis būvēt jaunu, lielāku  fabriku. Diemžēl 1904.gadā 1000 kv.m. plašā ražotne, kura atradās neapdrošinātā ēkā, nodega. Ugunsgrēkā gāja bojā arī vairākas jauno, neuzbūvēto automobiļu virsbūves. Ja līdz ugunsgrēkam A.Krastiņam bija izdevies noturēties Klīvlendas vadošo auto ražotāju vidū, tad pēc postošās nelaimes viņš zaudēja akcionāru uzticību un finansiālo atbalstu. 1904.gadā uzņēmums „KRASTIN AUTOMOBILE MFG. COMPANY” tika slēgts. Pēc ugunsgrēka A.Krastiņš strādāja elektriskās saldētavas un laiksaimniecības mašīnu ražotnēs. Sava uzņēmuma darbību viņš vairs neatjaunoja. Augusts Krastiņš mira 1942.gadā Klīvlendā, ASV.
 
Tā vai citādi, bet nākamajos gados neveiksminieku pulku papildināja vēl 15 Klīvlendas autobūvētāji. Firmai „RUSSELL” bija pavisam bēdīgs stāsts – tā ražotnē ieguldīja gandrīz 1 milj. dolāru, bet izgatavoja tikai vienu automobili. Vairumā gadījumu bija viens kopīgs neveiksmes iemesls – vēlēšanās potenciālo pircēju pārsteigt ar asprātīgu, bet bieži vien nepraktisku konstrukciju vai modes jaunumu.

Tikmēr H.Fords galveno vērību veltīja idejai ražot daudz, lētus un ikdienā parocīgus automobiļus. Tādēļ H.Fords vispirms atteicās no greznu, kā arī tehniski sarežģītu automobiļu ražošanas, to vietā pircējieam piedāvājot vienkāršus auto, domātus kā pilsētai, tā arī laukiem. Dārgākais H.Forda automobilis maksāja ne vairāk kā 700 dolāru, kas salīdzinot ar A.Krastiņa auto bija trīs reizes lētāks. Rezultāts bija pārsteidzošs – 1907.gadā H.Fords pārdeva nevis dažus simtus, bet 8423 spēkratus. 

 
Visi komentāri
 
287500. viesis 11.oktobris 2012 9:03
0 0 Atbildēt

tolaiku vāģu motorpārsegi spārda

tādu mazzārciņu atgādina...

287503. viesis 11.oktobris 2012 15:47
0 0 Atbildēt

Taapat kaa tagad, arii toreiz gribeejaas dariit mazaak, bet paardot daargaak.

Fordam bija pareizais piegaajiens.

287508. viesis 12.oktobris 2012 8:51
0 0 Atbildēt

Tev , robčik, nav nojausmas, kas tolaik, 20. g.s. sākumā, ļaudīm bija

automobilis :-) Ko nozīmē "darīt mazāk"? Auto toreiz būvēja ar t.s. "stāpeļa"

metodi - auto stāvēja postenī, un strādnieki montēja tam virsū klāt pienestās

daļas. Un tā auto būvēja VISI. Henrijs Fords būtībā ieviesa 3 būtiskas lietas

autobūvē - pirmkārt konveijeru, kur nevis strādnieks skraidīja pakaļ detaļai un nesa to pie būvējamā auto, turklāt pie viena auto tolaik strādāja 3-5 strādnieki, kuri lika to kopā vairākas dienas. Otrkārt, Fords ieviesa to, ko mēs saprotam ar jēdzienu "standartizāciju", resp. dažādas detaļas bija vienādas uz savtarpēji maināmas, bez līdz tam obligātās katras detaļas piestrādes "pēc vietas". Treškārt, Fords pirmais ieviesa t.s. "viengabala" dzinēju, kuram bija monolīts cilindru bloks , bez noņemamiem cilindriem, kā VISIEM. Tas bija slavenais V8. Bija vēl citi sīkumi, kā pirmo reizi ieviestā 8 stundu darba diena, tolaik ierasto 9 - 10 stundu vietā. Baisais humānists? Ņi aļļo! 8 stundu darba maiņa ļāva sadalīt diennakti 3 vienlīdzīgās maiņās un rukāt 24h nemitīgi. Rezultātā no Ford konveijera Detroitā spēja nobraukt 1 auto (Ford T) ik 93 minūtēs, labākie no konkurentiem spēja izlaist vienu auto apmēram

6 - 8 stundās... Savukārt auto montāžas sadalīšana daudzās salīdzinoši vienkāršās operācijās ļāva izmantot mazāk kvalificētu un attiecīgi zemāk atalgotu darba spēku, kas vēl ļāva pazemināt gala produkta cenu. Turklāt tas notika, vienlaicīgi paaugstinot strādnieku atalgojumu - no standarta $2.34 dienā līdz $5 dienā, kas tolaik bija ļoti augsts atalgojums, kā nekā, galvenais inženieris Forda rūpnīcā tolaik saņēma nepilnus 200 $ mēnesī ... Tā ka, apgalvojot, ka gribājās darīt mazāk, bet nopelnīt vairāk, tu ļooooooooti smagi

maldies :-)

287511. viesis 12.oktobris 2012 14:33
0 0 Atbildēt

Ģeniāls izklāsts :)

287524. viesis 15.oktobris 2012 10:22
0 0 Atbildēt

varam paskaitīt

bakss savulaik bija piesaistīts zeltam (nu apmēram līdz 71 gadam kad asv uzmeta visu pasauli un pārstāja mainīt bezvērtīgos papīra baksus pret zeltu)

zelta cena līdz 1934 gadam bija 20.67$ par 31.1 gramu (tr.unce)

tātad mēnesī forda iņčiņers saņēma ~300 gramus zelta

pēc šodienas cenām tas ir ~9000 latu

287533. viesis 16.oktobris 2012 8:28
0 0 Atbildēt

Mjā, kad palasa amerikāņu klasiķus, tad ko tikai nevarēja nopirkt par

"niķeli" (5 centiem) vai "daimu" (dime -10 centi) :-) Bet nu arī tur nauda

devalvējās - 1933. gadā 1 Trojas unce maksāja jau $35,- , bet pirms 1971. gada augusta jau $42.22 ...

Principā interesanti palasīties kādreiz, kādas bija algas, piemēram, ASV un

UK laikā, kad pēc kara tur sāka dzīvot un strādāt mūsu pašu latviešu emigranti :-) Šodienas kontekstā pilnīgs ārprāts, ja neņem vērā dzīvošanai nepieciešamos

līdzekļus tolaik un tagad :-)

Tavs komentārs
 
 

Pievienot bildi Pievienot video
 
 
Stingri aizliegts iAuto.lv publicētos materiālus izmantot, kopēt vai reproducēt citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai kā citādi rīkoties ar iAuto.lv publicētajiem materiāliem bez rakstiskas EON SIA atļaujas saņemšanas.

Izceltie raksti

Genesis parāda grezna elektriskās piedziņas krosovera konceptu (+ FOTO)

Ņujorkas autoizstādē izliktajam Neolun ir koncepta statuss, ar lielu potenciālu pārtapt par sērijveida modeli GV90. Lasīt vairāk

 

Volvo izlaidis pēdējo eksemplāru ar dīzeļdzinēju 19

Zilās krāsas XC90, kas 2024. gada 27. martā noripoja no rūpnīcas konveijera Gēteborgā, kļuvis par pēdējo zviedru markas vieglo automašīnu, kurai iebūvēts dīzeļdzinējs. Lasīt vairāk

 

Nepilni 123 000 eiro – Mercedes prezentējis G-klases modernizēto modeli (+ FOTO) 4

G-klases 45 gadus ilgā vēsture turpinās. Cenas sākas no atzīmes 122 808 eiro, AMG modelis varētu maksāt nepilnus 200 000 eiro. Lasīt vairāk

 

Mercedes-AMG GT tagad arī četrcilindru motora versijā (+ FOTO) 3

Divvietīgajai kupejai arī šādā versijā jaudas netrūks. Lasīt vairāk

 
 

Lasītākie raksti

Jaunie raksti