1957.gada Edsel ir kļuvis par tirgus analītiķu rupjas kļūdas simbolu. Ford jauno automobīli, atšķirībā no lielākajiem Ford un ekonomiskajiem Mercury modeļiem, paredzēja tirgus zemākajam un vidējam sektoram. Fordam par nelaimi, auto prezentācijas laikā tirgū bija kritums; pircēji meklēja mazākus auto, tāpēc Edsel – nepareizais auto nepareizajā laikā – kļuva par savas reklāmas nelaimīgo upuri...
Prognozējot 200 000 automobīļu pārdošanu pirmajā gadā, Ford paziņoja, ka jaunā automobīļa, kam bija dots Henrija Forda mirušā dēla vārds, izstrādāšana ir izmaksājusi 250 milijonus dolāru.
Kad pirmajā sezonā atradās tikai 62 000 pircēju, kritiķi vainoja dizainupar neparasto vertikālo režģi, kuru kāds jokdaris salīdzināja ar Oldsmobile, kas sūkā citronu. Īstenībā Edsel ar krietni samazinātām spurām un tīru profilu bija samērā pieticīgs pēc tā laika standartiem, kas atbalstīja galējības.
Tā kā tika strādāts ar dažādiem 15 Edsel modeļiem, Edsel īstenībā bija Ford atsevišķa nodaļa, kas ražoja sedanus, kabrioletus un universālus ar vienu un to pašu ultrakonvenciālo šasiju.
Pircējs varēja izvēlēties sešcilindru vai V8 motoru ar jaudu no 145 ZS līdz 345 ZS un trīspakāpju manuālo vai automātisko pārnesumu kārbu. Mēģinot apiet dramatiskos noieta samazināšanos, Ford uzlaboja dizainu, un 1960.gada modelis parādījās ar pilnīgi jaunu virsbūvi. Taču jaunās desmitgades sākumā nebija veiksmīgs Edsel ražošanai, un tā tika apturēta pieprasījuma trūkumu dēļ.
Ostops
iAuto/Enciklopēdija Klasiskie auto
Varu pastāstīt par Edsel filozofiju - likt tādas daļas, kuras izturēs tikai garantijas laiku, pēc garantijas laika beigšanās klients aizbrauks uz servisu un pats par savu naudu saliks kvalitatīvas daļas. Vispār ar Edsel bija baigās problēmas - durvis nevarēja aiztaisīt normāli - tās bija jāsit ciet ar spēku, radio, kuru Edsel firma pasūtīja kādā radiorūpnīcā, bija jābūt tik lētam, ka šī un visas citas radiorūpnīcas atsacījās to ražot, jo tā viņi zaudētu imidžu un uzticību gan klientu, gan citu ražotāju vidū. Dīleri asacījās pieņemt šos auto savos salonos, jo tad tie arī zaudētu savu klientu uzticību, tādēļ nemitīgi autofurgoni atgriezās atpakaļ. Paši Edsel netika būvēti speciālā Edsel rūpnīcā, bet Mercury (kas ir Ford Mo. Co. īpašums) un vēl vienā, neatceros kurā, rūpnīcā, un bija naivi cerēt, ka Mercury vadība un darbinieki centīsies cita uzņēmuma labā. Galu galā atpakaļ atsūtītie auto tika pārtaisīti lielā steigā, un tas arī nedeva nekādu labumu, pirmkārt tie bija papildus izdevumi, un daudz lielāki, nekā ja Edsels būtu uzreiz ielicis kvalitatīvākas daļas, otrkārt, piemēram pārkrāsošana notika lielā steigā un krāsas žāvēšana bija maksimālās temeratūrās. Krāsa jau nožuva, bet izkusa arī elektroinstalācijas izolācija. Viens interesants atgadījums: Edsel publiski uzdāvināja vienu no saviem auto mācītājam. Drīz pēc tam, pašam mācītājam pie stūres esot, mašīna aizdegās un nodega. Mācītājs presei paziņoja, ka Edsel mašīnas ir Sātana iemiesojums un aizdegšanās ir Sātana roku darbs. Un, ticiet man, tās nebija vienīgās problēmas. Tass viss.
chikatilo@inbox.lv