Nereti presē un arī internetā parādās reklāma dažādiem produktiem, kas sola veco, daudzus saimniekus nomainijušo un dzīves pagurušo auto pārvērst īstenā sacīkšu bolīdā. Vienīgais, kas jāizdara, jānopērk dažus latus vērā pudelīte un tās saturs jāpievieno auto degvielai norādītajā attiecībā. Parasti tas ir viens iepakojums (pudelīte, kanniņa, maisiņš) uz vienu degvielas tvertni (parasti 50 līdz 60 litri).
Kā labās īpašības tiek norādītas oktānskaitļa palielināšanās, dzinēja attīrīšana, CO un CH rādītāju uzlabošanos, un vēl visādi labumi, ka jābrīnās – kapēc nesola auto krāsojuma automātisku uzspodrināšanos un īpašnieka..., labi tas vairs nav par tēmu. Ko var sagaidīt pēc degvielas "uzlabošanas". Standarta metodika ir : - pēc izvēles apskatīt kāda konkrēta automobīļa gadijumu to secīgi darbinot ar ražotāja paredzēto degvielu, tad ar degvielas un piedevu maisijumu, un tad eksperimenta tīrībai, atkal ar tīru degvielu. - Izmantojot aparatūru mēra auto paātrinājumu režīmā 0-100 (120) km/h - Mēra dzinēja elastību – paātrinājumu no 60 līdz 100 (120) km/h braucot ar augstāko pārnesumu. Izanalizējot presē un internetā pieejamo testu informāciju nākas secināt, ka bez tiešā preces uzdevuma, tapt nopirktai un nest ražotājiem peļņu, tā labākajā gadijumā nekaitēs auto dzinējam. Nevienā gadījumā aplūkotais "brīnumlīdzeklis" nedeva cerētos rezultātus. Lielisks piemērs ir izlasāms krievu valodā. http://arch.zr.ru/articles/238_11_2003.html Visbiežāk tika novērotas tādas problēmas, kā nekontrolējama detonācija, ievērojams dzinēja jaudas zudums, nenormāls dzinēja temperatūras režīms. Vēl no seniem laikiem ir zināms, ka mainot aizdedzes apsteidzes leņķi var izvairīties no detonācijas to samazinot līdz pareizam apjomam. Tā savulaik palielinot aizdedzes leņķi varēja pierunāt uz 93 benzīnu orientētos žiguļus patērēt 76 benzīnu un otrādi. Tiesa, tas ir vienkāršoti, jo pareizas darbības nodrošināšanai vēl būtu jāmaina kompresija. Visi šķidrumi tiek pasniegti kā oktānskaitli palielinoši, uz ko netieši norāda detonācijas samazināšanās samazinot aizdedzes apsteidzes leņķi. Taču cerētā paātrinājuma uzlabojuma vietā labākajā gadijumā tas nepasliktinās salīdzinot ar situāciju, kad brauc ar degvielu bez piedevām. Sliktākajā gadijumā auto ļoti nelabprāt ieskrienas, kaut gan tajā pat laikā dzinējs tukšgaitā darbojas stabili. Kapēc tā? Lai saprastu, kas ir oktānskaitlis, jāzin, kā to nosaka. Kas tas ir par zvēru "oktānskaitlis"? Automobilistiem tas bez īpašām zināšanām un izpratnes par lietu netieši kalpo kā kvalitātes rādītājs. 95 benzīns ir kvalitatīvāks kā 92, bet nekvalitatīvāks kā 98. Tas tā gluži nav. Lai noteiktu oktānskaitli, laboratorijā izmanto tā saukto etalondzinēju. Tā ir īpaša konstrukcija, kas līdzīga viencilindra dzinējam ar to starpību, ka nevis degkamerā radītais spēks griež kloķvārpstu, bet to dara elektromotors. Oktānskaitli nosaka šajā iekārtā kā etalonus ņemot divu veidu degvielas. Izooktānu (C8H18), kas izeļas ar īpašu noturību pret detonāciju, un šo pieņem kā 100 un heptānu (C7H16), kas ir viegli detonējošs un to pieņem kā 0. Attiecīgi 95 oktānskaitļa benzīns ir ekvivalents 95% izooktāna un 5% heptāna maisijumam. Agrāk izšķīra divas metodes, laboratorisko un motorisko. Abu metožu pamatā bija viena un tā pati iekārta, tikai to darbināja dažādos režīmos. Tātad atgriežoties pie piedevām. Kapēc to effekts neizpaužas? Lai panāktu oktānskaitļa palielināšanos lieto dažādas metodes, visizplatītākā, dažādu speciālu piedevu pievienošana jau izgatavotājrūpnīcā, kas ļauj precīzāk ievērot pareizās vielu attiecības. Pie tam ar piedevām oktānskaitli palielināt var salīdzinoši nedaudz. Vislabāk oktānskaitļa palielināšanās izpaužas degvielai ar mazu oktānskaitli un gandrīz neizpaužas degvielām ar augstu oktānskaitli. Tātad 95 benzīnu par 98 ar piedevu pievienošanu "lauka" apstākļos pārveidot neizdosies. Vēl jāpiebilst, ka piedevas, kas paceļ oktānskaitli ir ķīmiski nestabilas un paspēj sadalīties pirms tiešo pienākumu veikšanas. Tāpat to pievienošanu degvielai stingri normē attiecīgas nozares likumi. Ir pazīstami nedaudzi ķīmiskie sastāvi, kas paceļ oktānskaitli. Tie ir: - metiltretbutilēteris (MTBE = C5H12O), tokisks ķimikāts, kur pārdozešana atstāj nelabvēlīgu iespaidu uz izplūdes gāzēm. - ferrocēna (C10H10Fe) atvasinājumi, kas nelabvēlīgi iespaido sveces. Uz tām izgulsnējas dzelzs ar visām no tā izrietošajām sekām. - monometilanilīns (C6H5NHCH3), kas arī ir toksisks, cilvēkam un apkārtējai videi nedraudzīgs, ķimikāts. - mangāna metilciklopentadienilkarbonils (MTT) – nestabils savienojums, kas pēdējā laikā zaudējis popularitāti, taču nereti ir sastopams tirgoto piedevu sastāvā kā aktīvā viela, taču nelielā daudzumā, jo lielākā daļa ķimikāta uz pārdošanas brīdi jau ir sadalijusies. Ko no tā visa var secināt? Nosacīti iedalīsim automobīļus divās grupās : - Automobiļiem, kuru dzinējs strādā normāli, šīs pedevas var tikai kaitēt jo to lietošana izjauc temperatūras režīmu cilindrā, bojā sveces, kuras nav paredzētas tik augstām temperatūrām, paātrināti "novecina" eļļu. Tāpēc ja gribiet palutināt savu auto ar kādu našķi auto izpratnē, tad pievienojiet ūdens savācēju un pie eļļas maiņas ielejiet kvalitatīvu produktu, un pats galvenais, netraucējiet auto darboties. - Automobīļiem, kuru dzinējs niķojas, šīs piedevas nelīdzēs, jo niķošanās iemesli drīzāk būs saistīti ar kādiem defektiem dzinējā, kuru novēršanu vislabāk uzticēt profesionālim – mehāniķim. Un ja arī kaimiņš "ielas dragreisā" jūs kārtējo reizi ir atstājis sev aiz muguras, un Jūs to nespējat pārdzīvot, tad labāk sāciet pārdomāt kāda jaudīgāka spēkrata iegādi. Laimīgu ceļu!- Sludinājumi
- Ziņas
- Vīriem
- Tehnoloģijas
- Sports
- Video&TV
- Forums
- Lasītāju pieredze
- Akcijas
- Jautā ekspertam
skaisti, anonīmi un sen zināmas patiesības ....