Šķiet, jau pagājis krietns laiks, kopš "augšas" pievērsušas uzmanību lielajam avāriju un to rezultātu - līķu skaitam uz mūsu ceļiem. Tomēr nekas īpaši nav mainījies - statistika joprojām ir ļoti "melna".
"Augšas" prasa uzlabot situāciju, "apakšas" raksta mājasdarbus - dažādus plānus, bet tajā pašā laikā nav nedēļas nogales, kurā nebūtu ziņas par avārijās cietušajiem un bojāgājušajiem. Cilvēki uz ceļiem iet bojā gandrīz katru dienu.Jāņos mūsu autovadītāju izraisītajās traģiskajās avārijās vainojams alkohols - tāpēc arī tiek rīkoti daudzi reidi, kuros masveidā pārbauda vadītājus "uz alkoholu". Savukārt rudenī iemesls esot "diennakts tumšā laika iestāšanās" - pārāk agri paliekot tumšs un vadītāji slikti redzot. Ap Jauno gadu vainojama cita nelaime - sniegs un ledus uz ceļiem. Nesen statistika parādījusi, ka gandrīz 18% avāriju notiekot distances neievērošanas dēļ. Savukārt lielas daļas bojāgājušo nāves cēlonis esot "nepareiza braukšanas ātruma izvēle".
Tad kas īsti ir par iemeslu neskaitāmajām traģēdijām? Kā pret to cīnīties? Esot nolemts mūs biedēt ar dažādām šokējošām akcijām - izskatās, ka drīz mums rādīs baisus video, lai atvēsinātu "trakos lidotājus"... Būtu jauki, ja šādas kampaņas būtu pietiekami "pamanāmas" un neizraisītu auditorijas smieklus līdzīgi kā klipiņi par "agresīvo braukšanu". Tomēr man šķiet, ka ievērojami lielāki administratīvie sodi par dažādiem bīstamiem pārkāpumiem (ātrums utt.) varētu radīt daudz efektīvāku "šoka terapiju".
Policija prasa automātiskos radarus. Jā, tie ir dārgi, bet jau pirmajos mēnešos tie atmaksātos un turpmāko laiku kalpotu kā reāls garants ātruma ievērošanai. Bet kāpēc mums šo radaru joprojām nav?
Var piekrist policijas viedoklim, ka policistu laiks tiek izmantots nelietderīgi - sastādot nenozīmīgu avāriju protokolus, jo situāciju varētu atrisināt ar sakaņoto paziņojumu palīdzību. Arī tas nav līdz galam nokārtots un vadītāji pēc sadursmes labprātāk sēž savos automobiļos un gaida policiju, nekā savā starpā vienojas par to, kurš vainīgs.
Tajā pašā laikā ceļu policistus biežāk ieraudzīsit "paslēpušos" tādās vietās, kur satiksmes intensitāte ļauj ieskrieties vairāk par 50 km/h (protams, tas ir pārkāpums!) vai ļauj nenobremzēt laicīgi līdz "pilsētas ātrumam". Tomēr tam var rast izskaidrojumu - sastādīto pārkāpumu protokolu skaitu. Spilgts piemērs - Vienības gatves un Ozolciema ielas krustojuma rajons. Te aiz alejas kokiem paslēpušos policistus ar radaru rokās var satikt gandrīz katru dienu - vai nu braucot uz Rīgu, vai braucot uz Jelgavu. Satiksmes bīstamība šajā vietā ir apšaubāma, jo avārijas es tur neesmu redzējis, kaut braucu tur katru dienu. Domāju, ka ir citas daudz bīstamākas vietas, kuras vajadzētu kontrolēt.
Patīkams jaunums būtu auto konfiskācijas idejas realizācija, ja pieķerts vadītājs bez vadīšanas tiesībām vai dzērumā. Iespējams, tas spētu "izravēt no satiksmes" tos, kas brauc pilnīgi bezatbildīgi - dzērumā vai bez tiesībām vadīt auto.
* - Statistika: 35'926 satiksmes negadījumi, 351 bojāgājušie šī gada deviņu mēnešu laikā.
Vai kādreiz situācija uzlabosies? Tas lielā mērā ir atkarīgs tieši no mums. Jo mēs taču esam tie, kas zina par tādiem, kas brauc dzērumā, par tādiem, kas regulāri pārkāpj satiksmes noteikumus. Kāpēc mēs esam tik vienaldzīgi un viņiem neaizrādām par to?
Gribas cerēt, ka šī gada nogale būs mazāk asiņaina!
E.Biele, iAuto
Sākumā dažādu tieši CSN piemērotājiem būtu jāsāk domāt daudzmaz loģiski, nevis kā līdz šim:
- aiz zīmēm "uz ceļa strādā" un attiecīga (iespaidīga!) ātruma ierobežojuma 90% gadījumu nav sastopama neviena dzīva radība, par "strādāšanu" pat nerunājot,
- pat visvisviskrutāk izbūvētajā ceļa posmā Gaujas tilts-Lilaste atļautais ātrums ir 90km/h, t.i. tieši tikpat, cik uz sazinviņcik ilgi neremontētiem līkumainiem grants (akmeņu) celiņiem katrā Latvijas lauku rajonā,
- pāris nedēļu pēc tam, kad satixmes uzlabošanas vārdā tiek aizliegta stāvēšana kārtējā Rīgas ielā, tur parādās zīmes "P tikai preču piegādei" vai "maksas stāvvieta",
- vai kāds vēl atceras kā dabā izskatās zīme "stāvēt aizliegts"?
- vai kāds ir redzējis CP apturētu (kaut vai tikai apturētu!) mikroautobusu, autobusu, trolejbusu?
utt. utjpr. ...tamlīdzīgu dīvainību uzskaitījumu varētu turpināt līdz rītam...
Šādi (nesakarīgi) interpretēti CSN ir ieaudzinājuši šoferīšos visai loģisku secinājumu - CSN prasības vairumā gadījumu ir visai dīvainas, lai neteiktu - stulbas, un saistītas ar "dajebko" (pamatā - naudiņas iekāšanu), bet tikai ne ar satixmes drošību.
Attiecīgs arī rezultāts - masveida (un tieši tāpēc CP ir tik bezspēcīga) CSN neievērošana ar neizbēgamām sekām - līķīšu kaudzēm.