Telpiskās plānošanas platforma ir "Balticmaps.eu" karšu sistēmā vienkopus attēlojama informācija par demogrāfiskajiem un sabiedriskajiem procesiem, kas palīdz izveidot reģionu ilgtermiņa attīstības scenārijus, tostarp izglītības un valsts iestāžu attīstības, autoceļa tīkla optimizācijas un labvēlīgas uzņēmējdarbības vides veicināšanai.
Bauskas novada pašvaldība ir viena no pirmajām, kurā ieviesta telpiskās plānošanas platforma un pēc kuras izstrādāti priekšlikumi novada izglītības iestāžu attīstības plānam un pamatota tā nepieciešamība. Lai gan pētījums vairāk vērsts uz izglītības iestāžu tīkla optimizāciju, tas atklāj būtiskas problēmas arī sabiedriskā transporta satiksmes un autoceļu izmantošanas jomā.
Piedāvājam ieskatu “Latvijas Autoceļu nozares konferencē” notikušajā pētījuma prezentācijā:
Karšu izdevniecības “Jāņa Sēta” dibinātājs Jānis Turlajs, prezentējot pētījumu par Bauskas apkaimi, par zīmīgu piemēru piemin Mežgaļu skolu Brunavas pagastā, kas ievērojamu popularitāti ieguva šī gada pavasarī saistībā ar neizbraucamajiem ceļiem. Pēc veiktā pētījuma informācijas, šajā skolā atsevišķās klasēs mācās vien 4 bērni un četru kilometru rādiusā ap skolu nedzīvo neviens no skolēniem.
Par skolas slēgšanu protestēja vietējie iedzīvotāji, kuriem galvenais arguments bija laiks, kas bērniem jau tagad ir jāpavada ceļā uz un no skolas. Skolēnu autobuss maršrutu septiņu kilometru rādiusā ap skolu veic pusotrā stundā. Turklāt teju identiskā maršrutā kursē sabiedriskais transports – galvenokārt pustukšs.
Pētnieki rēķina, ka, optimizējot izglītības iestāžu tīklu un arīdzan skolēnu autobusa maršrutu, šos skolēnus gan ātrāk, gan izdevīgāk būtu vest uz 22 km attālo Bausku, izveidojot daudz efektīvāku sabiedriskā un skolēnu transporta tīklu. Līdzīgi apsaimniekojamo ceļu novērtēšana telpiskās plānošanas platformā veicama arī pēc uzņēmumu atrašanās vietas un to pienesuma novadam.
Visai bieži uzņēmēji par saviem līdzekļiem sakārto pašvaldībai piederošos ceļus, citādi to saimnieciskā darbība kļūst sarežģīta un apdraudēta. Šāda situācija rodas ierobežota finansējuma dēļ. Tāpēc laikā, kad arvien aktuālāki kļūst jautājumi par Latvijas autoceļu tīkla uzturēšanu un tā optimizēšanu, šādu izvērtējumu būtu nepieciešams veikt visā Latvijā. Pētījuma rezultāti Bauskas novadā uzskatāmi norāda uz to, ka optimizācija ir nepieciešama, un visticamāk šāda situācija ir arī citos reģionos.
Šiem pētniekiem, kā parasti, ir viena maza problēma - dižās pilsētas domāšana "ai, kas tad tur ir 22 kilometri, es tāpat, dzīvoju vienā dižās pilsētas galā un braucu uz darbu otrā 22 kilometrus". Tikmēr ārpuspilsētas realitāte ir vienkārša - skolas likvidācija paātrina apdzīvotas vietas izmiršanu, jo tas kļūst par vēl vienu iemeslu pārcelties uz tuvējo pilsētu.