Par automašīnai radītiem bojājumiem nekvalitatīva ceļa seguma dēļ apdrošinātājiem šogad iesniegti apmēram 400 pieteikumu, aģentūrai LETA pavēstīja Latvijas Apdrošinātāju asociācijā.
"Latvijas Apdrošinātāju asociācijas apkopotā informācija liecina, ka no šā gada sākuma līdz februāra vidum apdrošinātāju saņemto atlīdzību pieteikumu skaits par bedru vai nekvalitatīva ceļa seguma radītiem bojājumiem transportlīdzeklim audzis 2,5-3 reizes. Šobrīd saņemti apmēram 400 pieteikumu, un to skaits turpina augt. Pieteikumu skaita tendences dažādiem apdrošinātājiem atšķiras, piemēram, kādam tas audzis tikai par trešdaļu, citam pat četras reizes," informējas asociācijā.
Pēc asociācijas datiem, absolūtais vairākums no negadījumiem noticis Rīgā un Pierīgā (Mārupē, Garkalnē) - vairāk nekā 70%, taču dažiem apdrošinātājiem pat 90%. Savukārt pārējiem negadījumiem nav novērojama izteikta koncentrēšanās pa reģioniem - bojājumi radīti gan uz Kurzemes autoceļiem, gan pa kādam arī Jelgavā, Valmierā, Daugavpilī un citur.
"Saņemto pieteikumu skaits februārī aizvien pieaug, un varam prognozēt, ka tas vēl turpināsies. Apdrošinātāju izmaksas KASKO apdrošināšanā par bojājumiem nekvalitatīva ceļa seguma un bedru dēļ tradicionāli pieaug martā un aprīlī, tādēļ, visticamāk, arī kopumā par šī gada situāciju varēsim spriest pēc pāris mēnešiem," uzsvēra asociācijā.
Tāpat asociācijā norādīja, ka šobrīd radušies zaudējumi vēl tiek apzināti, un daudzi apdrošinātāji rezervējuši šīm izmaksām tūkstošiem eiro. Pieteikto atlīdzību apmērs par auto bojājumu ir no 70 eiro līdz 1500 eiro. Visbiežāk bojātas riepas un diski, bet ir gadījumi, kad bojāta arī virsbūve un ritošās daļas elementi.
"Pēc negadījuma vēlams izsaukt ceļu policiju, lai piefiksētu visus apstākļus un apdrošinātājs vai auto īpašnieks vēlāk varētu vērsties ar regresa prasību pret konkrētā ceļa uzturētāju vai īpašnieku. Diemžēl policija resursu trūkuma dēļ atsakās izbraukt uz šiem samērā nelielajiem negadījumiem, bet tikai piereģistrē zvanu, kas būtiski samazina iespējas vērsties ar regresa prasību pret atbildīgajiem," pauda asociācijā.
Pēc asociācijā vēstītā, pēdējos gados no visām KASKO apdrošināšanā izmaksātajām atlīdzībām aptuveni 1-2% tiek izmaksāti par bojājumiem, kas radušies nekvalitatīva ceļa seguma/bedru dēļ.
Ja es būtu apdrošinātājs, es noraidītu. Domāju, ka viņi arī tā dara.
1) Ja tāds lūznis izjūk no vienas bedres, tad tas nav apdrosināšanas gadījums
2) Ja cilvēks nemāk braukt, vai neievēro ātrumu atbilstoši ceļa segumam, tad tas nozīmē, ka cilvēks pats stimulēja apdrošinašanas atlīdzības saņemšanu. Citiem vārdiem sakot - krāpniecisks gadījums, par ko pienākas likumā paredzēts sods.
To var pielīdzināt tam, ka cilvēks appdrošina māju pret ugunsgrēku, un tad iekurina istabas vidū ugunskuru.