Energokoncerns AS "Latvenergo" iecerējis līdz šī pusgada beigām izveidot pirmās elektrisko automašīnu uzlādes pilotstacijas, intervijā aģentūrai LETA atklāja "Latvenergo" padomes loceklis Mārtiņš Bičevskis.
Lai gan Latvijā pagaidām elektroauto popularitāte vēl ir zema, pasaules tendences liecina, ka šis segments strauji attīstīsies, atzīmēja Bičevskis.
"Skaitļi Latvijā vēl ir ļoti maziņi – pērn laikam reģistrēti ap 500 jaunu elektroauto un pieaugums ir vien ap 40-50% gadā, taču jūtam, ka esam līdzīgā situācijā kā telekomunikāciju tirgū pirms 10 gadiem, kad parādījās pirmie mobilie telefoni ar skārienjūtīgiem ekrāniem. Pirmo gadu, pusotru tie bija kā ekskluzīva lieta, bet tad vienā brīdī tirgus, tā teikt, sprāga. Tagad attiecībā uz elektroauto ir sajūta, ka tas sprāgs ne tieši tādā ziņā, ka Latvijas patērētāji strauji pirks vairāk šādus transportlīdzekļus, bet attiecībā uz to, kā mašīnu ražotāji mainīs fokusu. Mūsu sajūta ir, ka, ja vien mēs spēsim piegādāt infrastruktūru, cilvēki ārkārtīgi strauji sāks mainīt paradumus. Tāpēc nekautrējamies šodien skaļi runāt, ka pirmā pusgada ambīcija ir izveidot pirmās trīs uzlādes pilotstacijas," pavēstīja Bičevskis.
Viņš atzīmēja, ka atbilstoši citu valstu, piemēram, Norvēģijas pieredzei visbiežāk elektroauto tiek lādēti vai nu mājās vai darbavietās, tāpēc "Latvenergo" ir arī ieinteresēts elektrouzlādes jautājumos sadarboties ar uzņēmumiem, ne tikai veidot savas stacijas.
"Mēs fokusēsimies ne tikai uz to, kā sataisīt uzlādes stacijas pa teritoriju, kurā paralēli arī Ceļu satiksmes drošības direkcija taisa savu tīklu ar Eiropas fondu atbalstu. Mēs mācīsimies, kā tās taisīt gudri, maksimāli efektīvi, kā sajūgt tās ar mūsu infrastruktūru. Taču vienlaikus vēlamies nodot ziņu uzņēmumiem – "Ja jūs domājat par elektrouzlādi, parunājāties ar mums! Varbūt kopā atradīsim labāko risinājumu gan jums, gan mums". Mēs gribam skaidri un gaiši pieteikt sevi kā potenciālo līderi šajā tirgū un kompetences centru elektrouzlādes jautājumā. To mēs vēlamies darīt kopā ar uzņēmumiem, priecāsimies par sadarbības partneriem," teica Bičevskis.
Vienlaikus viņš apliecināja, ka "Latvenergo" domā arī par elektrouzlādes risinājumu izstrādi mājsaimniecībām.
"Attīstīsim arī mājsaimniecību pusē kompetenci, lai piegādātu arvien jaunas lietas elektromobilitātes jautājumos u.tml. Šobrīd diezgan agresīvi piesakām ambīciju, ka mēs vairs nebūsim tikai ražotāji, mēs būsim daudz plašāk sajūtami sabiedrībā," uzsvēra "Latvenergo" padomes loceklis.
Bičevskis atzīmēja, ka koncerna mērķis ir būt kam vairāk par infrastruktūras uzņēmumu.
"Mēs iesim tālāk un arvien vairāk sāksim sadarboties ar patērētāju. Mēneša, divu laikā būs jaunumi klientiem, kas zināmā mērā parādīs jaunu “Latvenergo” lomu, jaunu biznesa virzienu, par ko pagaidām gan sīkāk nevaru stāstīt. Salīdzinoši pārmaiņas būs līdzīgas kā ar mūsu diviem telekomunikāciju milžiem, kas sākotnēji tirgoja tikai šauru produktu – balss pārraidi, kam sekoja datu pārraide, bet tad pēkšņi kļuva par liela mēroga mazumtirgotājiem veselai industrijai. Mums ir visas iespējas būt nopietniem spēlētājiem šajā virzienā, piemēram, esam jau iegājuši gāzes tirgū," klāstīja uzņēmuma pārstāvis.
Jau vēstīts, ka "Latvenergo" koncerns pērn strādāja ar 878,008 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 5,1% mazāk nekā 2017.gadā, bet koncerna peļņa saruka 4,2 reizes un bija 75,955 miljoni eiro. Savukārt "Latvenergo" koncerna mātesuzņēmuma auditētais apgrozījums pagājušajā gadā bija 435,199 miljoni eiro, kas ir par 12,7% mazāk nekā 2017.gadā, bet kompānijas peļņa pieauga par 41% un bija 212,733 miljoni eiro.
Visas "Latvenergo" akcijas pieder valstij, un to turētāja ir Ekonomikas ministrija, kuras intereses akcionāru sapulcē pārstāv ministrijas valsts sekretārs vai viņa pilnvarota persona.
"Latvenergo" nodarbojas ar elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanu un tirdzniecību, dabasgāzes tirdzniecību, elektroenerģijas sadales pakalpojuma nodrošināšanu un pārvades aktīvu nomu. "Latvenergo" obligācijas kotē biržas "Nasdaq Riga" parāda vērtspapīru sarakstā.
Tarifam ir jābūt tādam,lai būtu jēga šo pakalpojumu lietot. Jo piemēram CSDD ātrās uzlādes staciju tīkls sakarā ar augstajām cenām man var kalpot tikai par glābšanas variantu pie Toričelli tukšuma akumulatorā.Dažu austrumu gudro ieteikumi nelādēt akumulatoru pilnu,mašīnai ar jau tā mazu akumulatoru man izklausās apsurdi.
Kas tev tā par golfmašīnu ar kuru vien 50km var nobraukt ar pilnu uzlādi? Nu tad esi ieberzies, bet tāds auto nav arī paredzēts ātrai uzlādei.
Pirmās paaudzes Nissan Leaf vai WV E-up!, kam pēc papīra attālums 160 km, bet reāli tikai puse. Kaudzīti šo auto savulaik izpīārēja pašvaldībām un augstskolām.
Bija kaut kāds Mitsubishi i-MiEV ar to toč var tikai uz ceļa palikt, pie tam Nissan un Mitsu melo ar nobraukumu pat pašam vadītājam, tipa pietiks, pietiks līdz mājām un tad pēkšņi gliemezis ieslēdzas.